Roksta autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Koč ari temperaturys atzeime uorā vys vēļ ir stypri viers nullis, var saceit, ka goda soltais laiks ir kluotyn i vāsuokā vokorā tai viņ prosuos papyldu telpu apkure voi vysmoz kuorteigys vylnys zečis. Ir skaidrys, ka itamā sezonā elektroenergejis i syltumapguodis riekinu kuopumu izjuss vysi, tok itūšaļt raudzejom saprast, cik lelā mārā izmoksu pasaaugstynuošona ītekmēs regiona mozuos kulturys īstuodis.

Itūšaļt sabīdreibā volda gona daudz nazinis par gaidamajim apkuris i elektreibys riekinim. Jau gona plotai ir izsludynuots, ka muojsaimisteibom tiks pīškierts pabolsts vysa veida apkuris sistemom. Ka nu kaids vēļ nav izpietejs vysus pabolsta veidus, vaira informacejis var atrast ITE voi sovys pošvaļdeibys sātyslopā.

Vystik atkluots palīk vaicuojums, kai riekinu pīauguma laikā izdzeivuos leluokys i mozuokys kulturys īstuodis. Latvejis Radejis Latgolys studeja apvaicuoja regiona leluokūs kulturys magnetus – Latgolys viestnīceibu GORS Rēzeknē i Marka Rotko centru Daugovpilī (vysu sižetu klausīs ITE). Itūšaļt taupeibys režims īspieju rūbežūs ir īslāgts obejuos īstuodēs. Sovpus Lakuga.lv raudzeja sasazynuot ar mozuokom regionalajom kulturys īstuodem, īsadzilinojūt kūpejā Latgolys situacejā.

Rēzeknis nūvoda Nautrānu sporta hallis i kulturys noma vadeituoja Inga Vigule stuosta, ka situaceja ir vysai sarežgeita. “Cytys pošvaļdeibys īstuodis vīnnūzeimeigi turpynuos dorbu, cikom mums piec jaunuo goda byus juoslādz cīt sovys durovys, deļtam, ka apkurynojam ar elektreibu, izmoksys ir cīši lelys,” tai skaidroj Inga Vigule. Tok, lai ari situaceja izaklausa gona biedeigi, Inga papyldynoj, ka amatermuokslys kolektivim byus vareiba mieginuot cytuos telpuos, sovpus atseviškys kulturys aktivitatis tiks puornastys iz uoru. “Piec jaunuo goda leidz Leldīnei ir klusais periods, kod pasuokumi principā taipat nanūteik, mes asam katuoli i gavieni īvārojam. Leidz tam byus vaļsts svātku sviniešona, ari tautys skriejīņs cauri vysim sešim Nautrānu apvīneibys pogostim, sovpus janvara beiguos teik plānuota tai sauktuo grūzeņu balle.”

Leivuona kulturys centra direktoris vītneicys p.i. Līva Rūliete stuosta, ka kulturys centrs vīnnūzeimeigi turpynuos dorbu. “Īspieju rūbežūs raudzeisim taupeit. Energoefektivitatei asam īreikuojuši elektreibu iz sensoru, kurynojam ar granulom. Raudzeisim piec vareibys nadaudz mozynuot syltumu telpuos,” tai Līva Rūliete. Jei ari atkluoj, ka itūšaļt vēļ nūteik leigumu sliegšona ar muokslinīkim, deļtam kulturys programa tik tūp, tok nūteikti byušūt vysaida veida pasuokumi, eipaši taidi, kas pīmāruoti saimem ar bārnim.

Preiļu nūvoda Gaļānu kulturys noma vadeituoja Anna Vanaga skaidroj, ka vosorys periodā kulturys nomam ir izadevs nadaudz īekonomēt iz elektreibys patiereņa, deļtam vysmoz leidz janvaram situaceja izaver stabila i uztraukumam nav pamata. “Mums apkure ir ar kūdrys granulom, kas ir gondreiž div reizis lātuokys nakai kūkskaidu granulys, a syltumefektivitate ir pat lobuoka. Asam kotram gadīņam sagatavejuši ari molku.

Tok, ka byus taida vajadzeiba, mieginuojumus reikuosim koč voi sveceišu gaismā,” tai Gaļānu kulturys noma vadeituoja Anna Vanaga.

Gaļānu kulturys nomā teik plānuota teatra izruode i balle, sovpus novembra vydā tyks atzeimāts Vydsmuižys jubilejs.

Ludzys kulturys noma vadeituoja Valentina Razumovska pastreipoj: “Pošvaļdeibā itūšaļt struodoj taidi cylvāki, kuri saprūt, ka kultura ir napīcīšama, deļtam pagaidam nav bejs taidys runys, ka kulturys nomu varātu slēgt.” Valentina ari skaidroj, ka taupeibys režims kulturys nomā ir jau niu – prožektorim nūmaineitys lampys iz mozuokim kilovatim. Kai ari pošdarbeibys kolektivu vadeituojim mieginuojumūs lyugts izmontutot tik vīnu skotuvis apgaismuojumu, na vysu zāli.

Lakuga.lv ari apvaicuoja sovus sekuotuojus socialūs teiklu kontūs Twitter, Facebook i Instagram. Aptaujis mierkis beja izprast, cik Lakuga.lv sekuotuojim ir svareiga īspieja regulari apmeklēt kulturys nūtikšonys. Aptauja paruodeja, ka vairumam ļaužu vystik koč drupeit satrauc vysu izmoksu saduordzynuojuma ītekme iz kulturys dzeivis nūtikšonom.

Sovpus vaicuojumā par tū, voi cylvāki byutu gotovi moksot vaira par beletim, kab apmeklēt pasuokumus, leluokais vairums atbiļdēja, ka jūs izviele byus atkareiga nu konkretuos situacejis. Vystik gona daudzi ari atbiļdēja, ka ir gotovi īsaguoduot duorguokus beletus.

Vēļ 2020. i 2021. godā pošvaļdeibys īstuodem, tymā skaitā ari pošvaļdeibys kapitalsabīdreibom, beja daīmams vaļsts atbolsts pandemejis krizis puorvariešonai i nagativūs seku mozynuošonai. Ari niu aizdevem vaicuojumu Latvejis Republikys Kulturys i Ekonomikys ministrejom, par tū voi itūšaļt teik plānuots leidzeigs papyldu atbolsts. Sajēmem atbiļdi, ka konkrets atbolsts taišni syltumapguodei i elektroenergejai nav paradzāts. Vystik pošvaļdeibys īstuodem ir vareiba pīsasaceit projektu atbolstam energoefektivitatis paaugstynuošonys i atjaunuojamūs energejis resursu īvīsšonai. Itūs projektus administrej Centraluo finanšu i leigumu agentura i Latvejis vidis investiceju fonds.

Papyldu tam ari Vidis aizsardzeibys i regionaluo atteisteibys ministreja plānoj īvīst programu āku renovacejai, kur atbolstu varēs sajimt ari kulturys īstuodis.

Teik ari pastreipuots, ka vaļdeibā vys vēļ nūteik aktivys diskusejis par papyldu atbolsta pasuokumim. Kotrys dzeivuotuojs vysom aktualitatem var sekuot leidza Ministru kabineta i Ekonomikys ministrejis sātyslopuos.

Pasauļam mainūtīs, ari kotram nu myusu juospiej maineitīs leidza. Voi nav tai, ka leidz šam vysleidz asam dzeivuojuši puori sovom īspiejom, naaizadūmojūt par tū, cik lelu ītekmi atstuojam piec seve? Tai sauktais ekologiskais pāds, kas palīk piec kotra cylvāka, nav nikas ezoterisks voi izdūmuots, tok pavysam reals īspaids iz vidi mums apleik.

Kotrā īstuodē īspieju rūbežūs var tikt īvīsti atseviški taupeibys pasuokumi, tymā pat laikā saglobojūt pamata ierteibys i komfortu. Var suokt koč voi ar koridoru gaismu nūmaiņu iz sensoru, a tod jau varbyut tiksim ari pi atkrytumu škiruošonys i plotuokys izpratnis par ilgstpiejeigim dzeivuošonys parodumim.