Intervejis autore: Marta Puzāka portalam lakuga.lv

Cylvāks, kurs myuža leluokū daļu atdevs kulturai, niu ir īkuops politikys kūrpēs. Tai var saceit par Annu Rancāni, kurai žurnalistika, dzejis raksteišona i turisma ekskurseju vadeišona vysod bejušys sirdslītys, tok niu juos aizaraušonu sarokstam pīsavīnoj ari politikys aktivitatis. Itūreiz dzejneica stuosta na viņ par pyrmū pīredzi politikā, tok ari par itūšaļt svareigū Latgolys kulturidentitatis saglobuošonu i dzeivi, kod natuoli nūteik kars. Interveja nūtyka pyrma 14. Saeimys vieliešonu, kod vēļ nabeja zynoms, ka Anna nu parteju apvīneibys “Jaunā Vienotība” saroksta īvālāta Saeimā.

Annys Rancānis jaunuokūs dzejūļus par skaiteit ITE.

Kai itūšaļt paīt jiusu kasdīna? Kaids ir nūskaņuojums?

Itamā šaļtī ir na vysai lobs laiks. Tys ir pyrmsvieliešonu laiks. Niu ir taida pyrmuo politiskuo pīredze, kas ari ir vierteiga. Tī ir vasala emoceju gamma – nu patriotisma da dušmu.

Ilgus godus Latgolā esit skaiteita par taidu kulturys autoritati, kurys personeibu cīnej, a redzīnī – īsaklausa. Deļkuo tik itūgod izdūmuot īsasaisteit politikā?

Mani pīrunuoja. Es pīkrytu deļtuo, ka es cīši reti atsoku kaidam izaicynuojumam. Maņ nikod nav patykuši horoskopi, bet itamā ziņā dveinim (dzejneicys horoskopa zeime – M. P.) ir lela interese par vysu. Kai bārnim. Vajag pamieginuot, kai byus. Ūtrreiz es vaira naītu.

Deļkuo tai dūmojat? Vēļ jau tik pots suokums.

Es saprūtu, ka tei eistyn ir lela spēle, kurā vajag spielēt ni vysod gūdeigi, tok es namuoku nagūdeigi spielēt. Na vysod tī vajadzeiga tova sirds i skaidruo dvēsele.

Tev pošam sevi juoreklamej, juoagitej. Es nikod myužā tū nabeju darejuse. Svātdiņ brauču iz Viļānu tiergu, apsarunuoju ar cylvākim, daleju avīzis. Kurs pasaceja: “Fui, nā!” Cyts pasaceja: “Jā, paļdis, palaseisim.” Vīnā ziņā tys ari ir tai kai pazemojūši, tok es tū nauztvieru kai pazemuojumu. Bejom ari Kuorsovys tiergā. Tei puse ir pavysam cytaiduoka. Taids jau pavysam tyvs pīrūbežs. 

Tod ir ari juodūmoj par tū, kū tu reali variesi izdareit. Ka tu gadīnī teic, tod voi tu vyspuor variesi koč kū izdareit? Maineit Latvejis realitati koč drupeit lobuoku.

Maņ tūmār ir tei škola, jau ūtrū godu asu Rēzeknis nūvoda dūmis deputate. Tys ir koč kai tyvuok, partū ka tys ir nūvods, kuru es labi pazeistu. Koč i Latgolu es ari pazeistu. Ilgus godus struoduoju par žurnalisti kai avīzē “Latgales Laiks”, kur beju golvonuo redaktore, tai avīzē “Diena”. Piec tam ari Latgolys Regionalajā televizejā. Tī es īpazynu tū Latgolys dzeivi.

Kū jums nūzeimej politiskuos karjerys suokšona?

Tys nūzeimej nagulātys nakts ar lelom šaubom, ar tānejuos situacejis izviertiejumu. Tān ir cīši gryuts laiks vaļstei. Tys nūzeimej uzajimt atbiļdeibu kai par tū, kas i nūtics da šam, tai ari par tū, kas nūtiks tuoļuok –  i energetiskuo krize, i kars, kas ir tepat tyvumā, i sabīdreibys integraceja, kas ni tyvu nav taida, kaidu mes tū grybātu. Dūmoju, ka na vysod, nūjaucūt radzamuos zeimis, var koč kū maineit.

Kas ir tī vaicuojumi vai problemys, kurys jius kai politike grybātu ītekmēt voi vysmoz izruodeit sovu iniciativu?

Mani vaira uztrauc pošvaļdeibu situaceja – taišni pīrūbeža. Tān laseju, ka prezidents Egils Levits ir atdevs puorskateišonai jaunū pošvaļdeibu lykumu. Pantam par nūmaļu izleidzynuošonu – tam juobyut lykuma spākam. Mainuos vaļdeibys, mainuos partejis, mainuos cylvāki, bet palīk tys, kas ir īraksteits lykumā. Ir juosaryupej na tik par Latgolu. Byuteibā Latgola jau ir cīši dažaida. Navar saleidzynuot Zylupis voi Kuorsovys pusi ar Leivuonu. Ir juodūmoj, lai na tik izdaleitu leidzekļus, bet ari eistynuotu programys. Izdareit tai, lai tys nabyutu tik epizodiski. Lai cylvāks jau zynuotu – jis brauc iz itaini struoduot, attīceigi juobyut vītai, kur dzeivuot. Tagad tys ir cīši svareigi jaunīšim. Jī varbyut i brauktu struoduot, bet jim nav kur dzeivuot Rēzeknē. Rēzeknē vyspuor ir cīši gryuts koč kur nūīrēt dzeivūkli, cenys ir kosmoss. Tuos leluos naudys iz reizis nav. Voi tū var panuokt? Nazynu, bet nūteikti, ka var.

Vēļ maņ ir cīši lela prīca, ka paguojušajā godā pījēme viesturiskūs zemu lykumu, kurā ir daudz kas īstruoduots, par kū mes godu desmitus runuojom i karuojom. Byuteibā na tik pošvaļdeibai, bet ari vaļstei juosaryupej par viesturiskūs zemu kulturviesturiskū identitati. Gon tī poši latgaliskī uzroksti, gon nūvodu vuiceiba školuos. Es saprūtu, ka školuos tān tuos progamys ir cīši plošys, ir jaunais saturs, kur školuotojam pošam juosiež i juosagatavej. Vuiceibu leidzekli ir, tūs vajag na jau izdaleit, bet īstruoduot taišni vuiceibu saturā. Pīmāram, vuica par viesturi – deļkam galeigi navuica par attīceiguo laika perioda viesturi na tik pasaulī, bet ari sovā nūvodā. Kas ir bejs tymā laikā Latgolā, Rēzeknē? Tys ir na tik Latgolā, sevkurā nūvodā. Pa manim, jaunīši cīši moz zyna par sovu dzymtū vītu.

Vosorā es aktivi vadeju ekskursejis pa Latgolu. Maņ ir prīca, ka kaidu reizi ekskursantim leidza ir ari mozbārni. Prūtams, vaira tys kontingents ir seniori – leluokī Latvejis apceļuotuoji, partū ka eksursejis nav tik duorgys kai iz uorzemem aizbraukt. Prīca, ka tī jaunīši tūmār koč kū dzierd par nūvoda viesturi.

Itamā saspryngtajā šaļtī, kod ir dorbs, pasuokumi i politiskuos aktivitatis, voi atsarūn laiks pīsasēst ari pi dzejis?

Laiks atsarūn. Tī jau vajag na tik daudz breiva laika, kai taidu breivu dvēseli. Tai, ka eistyn gribīs raksteit. Es navaru sev uzspīst. Vīneigais, ka navaru pīsagiut pi taidu leluoku dorbu, kur ir sovuokts daudz informacejis. Tī juosoka – muns slynkums voi nūlaideiba.

Vabyut tys nav slinkums, bet emocionali izsmeļūšais kars i krize, kod dūmys aizpald nazkur cytur?

Tod, kod suokuos kars, tod ruodejuos, ka nikam vairs nav nūzeimis… Tod tys koč kai puorguoja.

Pādejuo publicātuo interveja ar jums beja 2020. godā. Deļtuo gribīs ari vaicuot –  kai puordzeivuot lokdaunu? Dūmoju, ka taidam kulturys cilvākam tys nūteikti beja kai tragedeja – aktivuo kulturys dzeive niu iz pauzis.

Maņ tei beja vaira kai tragedeja deļtuo, ka navarēja nikur aizbraukt. Maņ pasalaimēja – ar mani tod beja mozdāls. Jis attuolynuotai vuicejuos. Mes ar jū kūpā pavadejom laiku.

Juosoka, ka tymā laikā gon es navarēju raksteit. Maņ vajag klusumu. Pat ni klusumu – maņ vajag sovu muzyku. Es īslādzu Latvejis Radeju 3. Ka maņ tīpat sūpluok īslādz YouTube voi TikTok skali …Soku mozdālam: “Pagaidi, davai mes kotrys sovā ustobā.” Tok nā, jam pateik kai kačam īt pi astis sēdēt. Tai mes obeji ari dzeivuojom. Maņ beja žāl, ka bārnim beja cīši moza īspieja koč kur izīt. Ni muzeju programys, ni ekskursejis, ni sporta nūdarbeibys.

Runojūt par kulturys dzeivi, tod es saprotu, ka patīseibā daudz kū mes varim poši. Internetā vērtīs, klauseitīs koncertus, nūsavērt kinu. Dīvakolpuojumi ari beja feisbukā. Kūpumā lelu diskomfortu naizjutu. Vīneigi, ka gribiejuos braukt. Ari tagad gribīs braukt. Tān jau cyta problema – finansis. Kas lai zyna, kai byus ar apkuris riekinim.

Par laimi lokdauns puorcīsts i niu vārojama taida kai kulturys atdzimšona. Kaida itūšaļt ir kulturys dzeivis situaceja Latgolā?

Itūšaļt eistyn ir taida atdzimšona, partū, ka cylvāki otkon puļcejās kūpā, otkon gryb sasatikt, gryb dzierdēt, klauseitīs. Es ar lelom bailem dūmoju par tū, kas byus zīmā. Tam pošam Latgolys “Goram” cīši duorgi izmoksuos apkure i elektreiba. Es eistyn asu ar mīru koč voi sēdēt mietelī zalē, lai byutu mozuoka apkure, ka tik nūtyktu koncerti. Lai apkurynoj tī, kur pianistam rūkys nasoltu. Mes, apmaklātuoji, varim jau i navilkt ballis kleitys.

Maņ pateik, ka tān pogostūs nūteik daudz pasuokumu. Beju “Upītis uobeļduorzā”. Maņ tys pasuokums vysod ir cīši patics. Pateik tei nūskaņa. Pateik, ka tys ir taidā tuolajā pīrūbežā. Var tik daudz lobys lītys izdareit. Bīži viņ mes daudz kū prosom nu vaļsts, nu pošvaldeibys, nu vaļdeibys, nu kuo tik viņ nā, bet pats svareiguokais tūmār ir cylvāks. Ka ir cylvāks, kas dora, tod ari tuos lītys koč kai sasakuortoj.

Juosoka, ka mums Latgolā nimoz nav taidu dzejis dīnu kai cytur. Tī, “Upītis uobeļduorzā”, var saceit, ir dzejis dīnys. Brauc uzaicynuotī, kvalitatis lateņa ir cīši augsta. Itūreiz beja atbraucs Valentins Lukaševičs, kurs, juosoka, ir “dzejis metrs”.

Rēzeknē beja ari pasuokums par gūdu Muorys pīminekļam, tai kai itūgod jam palīk 30 godu nu atjaunuošonys. Vīnu šaļti beja taidi pasuokumi, iz kurim naguoja, jī nainteresēja. Bet itūreiz muzejam beja pylna zale – i jauni, i vaci. Cylvāki suokuši interesētīs par viesturi i, lai cik sovaižu tys nabyutu, suokuši ari klauseitīs dzeju.

Muzejim pītryukst myusdīneigys koncepcejis. Jī tūmār nav tik parosti apskatis stendi. Aizbraucūt, pīmāram, iz Varakļuonu muižu, tī ir interaktivuo ekspoziceja. Taipat ari Bolvu muzejā var izspielēt interaktivū spēli. Tagad na tik daudz klausuos tū stuostejumu, kai cylvāks pats gryb aizdūt vaicuojumus i atrast atbiļdis.

Cīši tryukst jaunu cylvāku kulturā. Vīna nu lītu, kas nav sakuortuota, ir kulturys darbinīku olga. 650 eiro iz papeira. Pīdūdit, kurs jauns cylvāks, kas draudzejās ar golvu, pīkriss taidai olgai. Navar ni sevi, ni bārnus pabaruot. Cīši suopeigai…

Itūšaļt kai nikod īprīšk ir aktualiziejīs vaicuojums par padūmu laika montuojumu. Ari Rēzeknē ir “Aļošys” pīmineklis, kura liktiņa lemšona ir daleituos pozicejuos. Cik tys ir pareizi – iznycynuot taidys viesturis līceibys?

Maņ beja dīzgon napopulars redzīņs par itū. Prūtams, nu vīnys pusis, labi, Uzvarys pīmineklis Reigā beja nagleits i beja kai taids okupacejis laika “kauna stobs”. Nu ūtrys pusis, es par tū lelū naudu lobuok nūpierktu Ukrainai “Bayraktar”, kuram itūšaļt nikai navarim savuokt finansiejumu. Pīci miļjoni tai vīnkuoršai nasasavuoks, partū ka cylvāki vaira navar atsaļaut tik daudz zīduot.

Voi mums koč kas maineisīs, ka mes nūjauksim tū pīminekli? Pa manim, daudz kū vajadzēja dareit, lai piec īspiejis vaira lojalus cylvākus dabuotu. Piec īspiejis vaira. Lai jī saprostu, ka Latvejā dzeivuot tūmār ir lobuok, nakai aiz rūbeža.

Es kai gids porosti apsastuoju ar grupu pi “Aļošys” ir pastuostu par Ūtrū pasauļa karu Rēzeknē. Pastuostu par tū brīsmeigū nakti 1944. goda aprelī, kod Rēzekne tyka nūbombardāta. Kas nu tuos palyka… Ka es itū redzīni pīraksteitu feisbukā, maņ vysi krystu viersā. Vysi dūmoj, ka tūs pīminekļus navajag. Es dūmoju, ka mozuok vajag karuot ar radzamajom zeimem, vaira ar tū naradzamū. Vaira par cylvāku pruotim, par sirdim. Vajag karuot par tū, lai mes byutu Latvejis pusē, mozuok par tū īnaidnīku.

Nivīna volūda nav ļauna, pat ka tamā runoj īnaidnīks. Maņ ilgus godus cīši patyka pierkt elektroniskuos gruomotys interneta platformā litres.ru. Itūšaļt es tū vaira naspieju. Maņ ir žāl likt tī naudu, bet es nabeigšu laseit krīvyski klasiku voi tū, kas nav saisteits ar Putina režimu. Ituo īmasla dieļ jau nabeigsim klauseitīs Šostakoviču voi Čaikovski, taipat laseit Bulgakovu. Kijivā ir Bulgakova muzejs. Pats Bulgakovs ir krīvs, bet cielīs nu Ukrainys. Ir bejuse diskuseja – kū dareit ar muzeju? Navajag īt galiejeibuos. Cytreiz ruodīs, ka iz itom galiejeibom myus aicynoj īnaidnīki.

Itūšaļt svareigs vaicuojums ir par vaļsts budžeta pīškieršonu kulturys sferai krizis i kara laikā. Daži skaita, ka kara laikā ir svareiguokys jūmys, kū napīcīšams finansēt, pīmāram, aizsardzeiba i medicina, kulturai palīkūt ūtrajā planā. Voi kulturys funkceja pagaisynoj sovu nūzeimi taidā laikā? Vabyut ūtraižuok – daboj vēļ leluoku vierteibu?

Prūtams, budžetu niu sadaleit ir bezgola gryuts. Aizsardzeibai nūteikti ir juoīdola, taipat prosa ari medicina, bet kulturys nūzeime nikaidā gadīnā nav juopazamynoj. Var jau saceit – puorīs gryutī laiki, tod atsagrīzsim pi kulturys, bet tod jau vaira nikuo nabyus… Tod tūmār ir juosavalk tuos jūstys.

Niu redzim, cik lelu pasauļa atzineibu ir sajāmuse ukraiņu tauta ar sovu kulturu. Voi kulturu var skaiteit ari par īrūci karā?

Tai jau soka, ka itys kars ir izveiduojs ukraiņu naceju. Jī aizstuov sovu zemi, jī nauzbryuk. Krīvejis armeja ir demoralizāta. Par kū jī karoj? Jim nav tuos idejis. Ukrainim ir ideja.

Mes jau arī aizstuovātu sovu vaļsti. Obligatais vaļsts dīnasts ir duorgs, bet tūmār tys ir vajadzeigs. Eipaši jaunīšim. Vajag puišus drupeit sakuortuot. Dūmys i fiziskū gataveibu. Jī poši saprūt, ka tys ir vajadzeigs. Jim ir juobyut aizstuovim, juobyut styprim, juoprūt aizstuovēt sovus vacuokus, zemi i meitinis.

Itymā emocionali gryutajā laikā ir cīši svareigi saglobuot palīkūšuos vierteibys, kas ir myusu tautys pamatā. Kas byutu tys, kas spiej salīdēt tautu, raiseit patriotismu?

Myusu pošu vaļsts ideja. Lai voi kai teik lomuota vaļdeiba, tei tūmār atīt i aizīt, tok vaļsts ir vīna. Maņ ir vīns saleidzynojums – muna mozdāla tāvs ir nu Irakys Kurdistanys. Jūs tauta ir daudzreiz leluoka par myusu. Jis vysu laiku breinojās i ar boltu skaudeibu soka: “Jums ir vaļsts, tok mes sovu vaļsti navarim dabuot.” Jim nav vaļsts, jī ir tik taida teritoreja. Mums napylnam pusūtram miļjonam ir sova vaļsts, sova kultura, sova volūda, sova spieceiga literatura, muzyka.

Cik patīseibā mums ir daudz izcylu cylvāku, kas ar sovu profesionalū nūsadorbuošonu izasytuši pasaulī. Cik mums daudz izcylu dirigentu, pīmāram, Andris Nelsons. Taipat myusu Elīna Garanča, Iveta Apkalna. Byuteibā jau kultura ari ir tys, kas myus apvīnoj.

Kaidu jius redzit Latveju iz prīšku, pīmāram, pīcu godu laikā?

Pīcu godu laikā byus gryuši. Ceru, ka cytugod beigsīs kars. Mums juopaleidz Ukrainai. Prūtams, energetiskuo krize vēļ tik dreiži nasabeigs. Dūmoju, tys, ka mes aizīsim nu Krīvejis gazis atkareibys, ir tikpat nūzeimeigs nūtykums kai tod, deveņdasmytajūs, kod nu Latvejis izvede krīvu armeju. Mes tai kai atgivom naatkareibu, tok tamā pat šaļtī izaruod, ka nimoz nabejom naatkareigi.

Eiropai itūšaļt, prūtams, ir gryušuok, jī tok nav pīroduši pi taidu apstuokļu. Ite mums ir vīgļuok. Kai soka tymā anekdotā – latgalīšim vysod krize pi pakalis! (Smejās). Tai jau ir. Labi, pādejūs godus bejom suokuši lobuok dzeivuot, daudz ceļuojom. Eiropīši beja pīroduši pi lobuos dzeivis. Mums jau nav nikaidu problemu aizīt i iz humpalom sasapierkt. Reizē varim i pasaprīcuot, ka ītaupom i saglobojam dobu, na jau pierkom Kīnys lupotys.