Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Itūnedeļ, 20. oktobrī, opolu jubileju svieteis Latvejis Radejis 1 latgaliskais raidejums “Kolnasāta”. Tū kotru sastdīnis vokoru var dzierdēt jau 10 godu. Laika gaitā mainejušīs tuo vadeituoji i veiduotuoji, ari naseņ Ēriku Zepu “Kolnasātys” vadeituoja omotā nūmainejs horeografs Ilmārs Dreļs. Tok jau vairuokus godus raidejuma producente ir Guna Igavena, kura sagatavejuse ari ituos nedelis kulturys īsacejumus. Jei struodoj na tik radejā, bet ir ari Latgolys viestnīceibys GORS personala specialiste i saimis biškūpeibys saimisteibys “Medus foļvarka” saimineica.

Rudiņs dobā – Latgolys padebeši i azari

Ka pasavērt iz nūtikšonom i vītom Latgolā, tod var atrast daudzi kū gordu i baudamu. Ir tik juogryb pīdzeivuot i juosaļaun. Jau kaidu strēči mes ar saimi kasdīnā dzeivojam Rāznys Nacionaluo parka teritorejā, i kod bitis apītys, ar bārnim vysai bīži baudom izbraukšonu pa apleicīni gar Rāznys azara krostu – iz vīnu voi ūtru pusi nu Kaunatys. Aicynoju ari jius nūbraukt i kaidā šmukā krostā pasaklauseit iudiņa skaņuos i sakuortuot dūmys. Var izkuopt Muokūņkolnā (ari Padebešu kolns), nu kura pasaver breineigs skots ar Rāznys azaru, sovpus pošā pakuojē radzams arī Ubogovys azars, kas tautā teik saukts par Latgolys dzydrū aci. Ite ir bejs vyssenejuokais krystnešu cītūksnis Latgolā. Nu Volkenbergys piļs niu gon moz kas sasaglobuojs (tik leluos myura sīnys fragments), vys tik ir trepis da pošai kolna augšai, skotu platforma i ari estrade ārtam atelpys breižam i sarunom. Aktivuos atpyutys meilim ap Rāznys azaru daīmams ari velomaršruts “Apkārt Latgales jūrai – Rāznas ezeram”, kas ir 50 km gars i ītver sevī ari interesantus apleicīnis apsavieršonys objektus (Zosnys muiža, Lipušku vacticeibnīku lyugšonu noms, Kaunatys Vyssvātuokuos Jaunovys Marejis Rūmys katuoļu bazneica i cyti), ari manis jau pīmynātū Muokūņkolnu. Apleicīnē dorbojās vairuokys saimisteibys, kas lobpruot uzjam gostus – stuosta i cīnoj ar gordumim. Drūsai var īsavērt ITE i atrast sev saistūšu apsavieršonys objektu ci nūdarbi.

Myusu biškūpeibys saimisteibā “Medus foļvarka” īsokamuokais laiks interesentim gon ir vosora, kod var piļneibā izbaudeit bišu stuostu, bet cytaiž prīcojamīs par gostim vysu cauru godu.

Nūteikti ir vārts nūbraukt ari da Lelajam Līpu kolnam, kas ir Latgolys augstuokuo viersyune, i izkuopt skotu tūrnī. Pa ceļam var baudeit latgalīšu muzykys jaunumus, pīmāram, grupys “Dabasu durovys” jaunuokū dzīsmi “Asteris” ci “Bez PVN” dzīsmi “Batuts”.

Teatris

Maņ pošai rudiņs asociejās ari ar teatri. Īsuokumā īsaceitu itū sastdiņ, 22. oktobrī, nūsaklauseit latgaliskū raidejumu “Kolnasāta”, kurā byus saruna ar pyrmuo Latgolys latvīšu amateru teatra – Rēzeknis tautys teātra niulenejū režisori Māru Zaļaiskalns, scenografi, kostimu muokslineicu i aktrisi Ināru Apeli, kai ari akteri Aldi Leidumu.

Lai ari Rēzeknis tautys teatram itamā nedeļā nav īplānuota nivīna izruode, īsoku pasekuot leidza jūs nūtikšonu kalinderam i kaidu nu nuokušūs izruožu nūteikti aizraksteit ari sova plānuotuojā.

Ite vēļ juodasoka, ka rudiņs īrostai ir tys laiks, kod teatram mainuos sezona i teik uzjimti jauni akteri, tai drūsai varit uzrunuot amaterteatru režisorus i vadeituojus, ka jums ir gribiešona paraudzeit sevi aktera lūmā.

Cikom var nūbraukt iz Daugovpiļs teatri ci pabaudeit kaidu amaterteatra izruodi, pīmāram, Dekteru amaterteatra izruodi “Modernā laulība jeb slimokases pacients” Stabuļnīku kulturys nomā 21. oktobrī.

Gruomotys – dvieselei i vādaram

Niule kai jaunā dizainā puorizdūta Antoninys Masiļūnis povuorgruomota latgaliski, kuru var paskaiteit i piečuok ari koč kū gordu pagataveit.

Sovulaik Antonina Masiļūne (aizguojuse myužeibā 2019. gods oktobrī) beja slovonuokuo kulinare i povurgruomotu autore. Juos radeitūs receptus gataveja až kotrā Latvejis sātā. Ar Antoninu aba Ninu, kai jai pošai patyka sevi saukt, pyrma kaida laika viesturneica, žurnaliste Vineta Vilcāne sasatyka arī “Kolnasātā”.

Naseņ izguojuse ari kruosojamuo mandalu gruomota “Byut!” – vīneiguo kruosojamuo mandalu gruomota latgaliski. 60 mandalys, 60 atzinis par Latgolys vierteibom – draudzeibu, mīlesteibu, latgaliskū identitati i patriotismu, saimi, dorbu i dobu. 

Bazneica i sveceišu vokors sastdīnei ci svātdīnei

Nūslāgumā īsaceitu pabaudeit ari kaidu Latgolys dīvnomu. Pošai naseņ beja vareiba nūbraukt iz Pasīnis Svātuo Dominika Rūmys katuoļu bazneicu, kuru nūteikti īsoku redzāt kotram nu jiusu. Tei atsarūn Ludzys nūvoda Pasīnis pogosta centrā Pasīnē. Navar napīkrist, ka tei ir vīna nu šmukuokūs i izcyluokūs Austrumeiropys baroka styla āku Latgolā i Latvejā. Svātdiņ, 23. oktobrī, 12 stuņdēs bazneicā ir vareiba apmeklēt dīvkolpuojumu.

Taipat oktobris ir laiks kod kopsātuos aizguojieju pīminai nūteik sveceišu vokori. Latgolā itei kristeiguo tradiceja parosti nūteik ar prīstera leidzdaleibu i paredz ari kopu kūpenu sakūpšonu pyrma tuo. Rūmys katuoļu bazneica Myrušūs pīminis dīnu svietej 2. novembrī, vys tik kopsātuos sveceišu vokari suocās jau nu septembra gola.