Intervejis autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Bolvu Nūvoda muzejā leidz 28. oktobram apsaverama scenografa i gleznuotuoja Andra Kalinina (Kaļiņina) izstuode “Klusā daba nav daba, bet ir”. Tamā apsaveramys gleznys, kas īdvasmuotys nu klusuos dobys žanra klasikys, tok runoj par tū ar konceptualu pīeju, naattālojūt tūs uorejū formu. Latgolā vēļ na tik bīži saīt sasatikt ar laikmeteigū muokslu, partū ari izstuodi papyldynoj muzejpedagogiskuo programa školānim. Kai myusu sarunā soka Andris, lai jaunīšim pyrmuo saskarsme ar laikmeteigū muokslu nav viņ tod, kod studeju laikā Reigā draugi jūs paaicynuos iz “Survival Kit”. Taišni ituo kasgadejuo laikmeteiguos muokslys festivala telpuos Vacreigā mes ari sasateikam, partū ka Andris itūgod ir “Survival Kit” scenografs. Myusu saruna – par laikmeteigū muokslu, gleznuošonu, scenografeju i teatri.

Īprīšk zynuoju tevi kai scenografu, deļtuo viests, ka Bolvūs byus tova kai gleznuotuoja izstuode, beja drupeit puorsteigums. Kaids vyspuor bejs tovs ceļš muokslā?

Suokumā es cīši gribieju byut teatra cylvāks. Ar munys izstuodis kuratori Kristīni Erciku asam cīši ilgi pazeistami, jau 1. klasē siediejom vīnā sūlā. Kaidā 5.-6. klasē obeji īsastuojom Bolvu Tautys teatra studejā, tuos vadeituoja Vaira Resne myus cīši īdvasmuoja i tykom īvylkti muokslā. Mums beja pīejama lobys kvalitatis muoksla, Bolvu Tautys teatris ir cīši lobs amaterteatris. Suokumā mes vysi gribiejom byut akteri, piec tam es gribieju byut režisors. Kod pabeidžu vydsškolu, īsastuoju Latvejis Kulturys akademejis Latvejis Kulturys koledžā studēt kulturys menedžmentu ar specializaceju teatra muokslā. Tū ari absolvieju, kaidu laiku dorbuojūs kai izruožu menedžers. Tod beidzūt beju sagaidejs tū godu, kod Kulturys akademejā uzjēme režisorus, tok natyku. Beja vēļ palykušys pīcys dīnys, kab īsastuotu pādejā augstškolā, kas vēļ pījam dokumentus – Muokslys akademejā. Nu vysa, kas tī beja pīejams, izavielieju scenografeju, partū ka gribieju byut teatrī. Tī ari tyku, lai ari beju bez Rozentala muokslys vydsškolys voi RDMV (Reigys Dizaina i muokslys vydsškola – L.M.) izgleiteibys.

Voi tev vyspuor beja kaida muokslys izgleiteiba?

Es guoju Bolvu Muokslys školā. Vyspuor beju taids aktivs bārns, guoju iz vysaidim puļcenim, izjamūt sporta i muzykys. Taids background maņ beja. Tom režejis studejom es nūpītnai gatavuojūs, vierūs īrokstus, vysu kū laseju. Beju informāts, deļtuo ari varieju īsastuot scenografūs. Studejūt Muokslys akademejā, vysim pyrmajūs div kursūs ir obligati prīškmati – gleznuošona i zeimiešona. Tei gleznuošona maņ seviški patyka, tī beja ari cīši foršys pasniedziejis – suokumā Vija Zariņa, tod Ieva Iltnere. Taišni Ieva Iltnere īdvasmuoja, ka es varu gleznuot tai, kai es gleznoju, cīši minimalistiski, ka maņ ir vārts tū turpynuot. Tai tys mani aizruove.

Suokumā par izstuodem dūmuoju kai par taidu telpisku scenografeju. Studejūt maņ ruodejuos ospruoteigai sataiseit izstuodi, kur iz gleznu nikuo nav, tik kruosa. Tys ruodejuos kai prikols. Bet paguoja treis, četri godi, i itamā vosorā es Jiurmolā atkluoju izstuodi (personalizstuode “Andra Kaļiņina eļļas glezniecība” Jiurmolys muzejā – L.M.), kur taišni tai ari beja. Suokumā tū radzu kai telpisku instalaceju, bet tod saturs tū pīpylda. I ari Bolvu gadīnī – gribieju, lai izstuode ir vīgla, tai kai juos nimoz nabyutu. Telpa ir it kai tukša i ari runoj poša par sevi.

Niu es gon gleznoju, gon scenografeju, i tys ir cīši lobs balanss. Scenografejā tu esi cīši saisteits sadarbeibā ar režisorim, akterim, gaismu muokslinīkim, piļneigi vysim. Tu vari padareit maksimumu nu seve, tok tys nagarantej, ka izruode byus loba. Ari tova scenografeja var izavērt glupi. Nivīns jau apzynuotai nataisa švaku izruodi, bet reizem koč kas nasaklikšķ. Dekoracejis parosti ir gotovys viņ pādejā nedeļā, pyrma tuo div mienešus mieginuojumi ir nūtykuši iztāluotuos. Bet gleznīceibā ir personiskuo breiveiba, es asu telpys saiminīks, dūmoju, kas tys byus. Ka ari maņ tam nav nikaida pamatuojuma, maņ tys nivīnam nav juopamatoj, nav režisora, kurs ir augšuok par mani. Ir kurators, tok, ka jis maņ uzatyc, vyss ir labi.

Zynu, ka Bolvu Nūvoda muzeja direktore suokumā pīduovuoja pi jūs atvest tovu Jiurmolys izstuodi, tok tu asūt pasacejs, ka vari sataiseit jaunu izstuodi.

Es asu jauns i reizē mieginoju atteisteit sovu vuordu kai scenografejis, tai gleznīceibys vierzīņūs. Maņ nav izdeveigi izstuodeit vīnus i tūs pošus dorbus divreiz. Tū, pa manim, var atsaļaut tik vacmeistari. Saprotu, ka maņ pīteik ideju i jaudys sataiseit vēļ vīnu izstuodi. Maņ pateik gleznuot, partū ruodejuos foršuok vēļ vīnu izstuodi izgleznuot.

Izstuodei ir izstruoduota ari pamateiga muzejpedagogiskuo programa ar dorba lopom treis dažaidu vacuma grupu školānim. Jau suokumā beja taida ideja?

Nui. Bolvūs myus (Andri i izstuodis kuratori Kristīni Erciku – L.M.) cīši syltai uzjam, partū ka asam nu tīnis, i jī gribēja, lai mes tī koč kū dareitu. Dūmojūt par tū, kū mes tī dareisim, saprotom, ka laikā, kod Bolvūs augom i bejom kulturys i muokslys interesenti, pīmāra, kur aizīt i apsavērt profesionalu laikmeteigū muokslu, laikam nabeja. Partū mes īsadvasmuojom nu tuo, kas tī beja. Nu jau asūt tyvuok 30, na 15 godim, asam īpazynuši laikmeteiguos muokslys lauku, jis myus ir īviļcs. Mes gribiejom, lai ari jaunīši Bolvu nūvodā ar tū ir sasatykuši. Lai jim piec vairuoku godu, kod studēs Reigā, atīmūt iz “Survival Kit”, partū ka draugi aicynuos, tei nabyutu pyrmuo saskarsme. Mes eipaši aicynuojom muokslys školu audziekņus, lai jī saprūt, ka var vysaiž. Eistineibā jau munā laikā Bolvu Muokslys škola beja cīši atsauceiga i tī varēja vysaiž, bet vīnkuorši školānim vajag redzēt paraugus. Ruodīs, ka taidā vacumā nav populara gruomotu škūrsteišona. Maņ, pīmāram, pateik īt iz Nacionalū biblioteku. Ka ir breiva dīna, tī aizeju, škūrstu vysu kū, verūs, ka ir i tai, i tai, i tai… Tys vyss maņ koč kai sasasummej, i es kū nibejs sataisu.

Kod radzu biļdis, ka bārni īt iz izstuodi, tys sylda sirdi. Reigā, kur ir lela konkurence, nav nimoz tik vīgli sataiseit pasuokumu, kurs ir labi apmaklāts. Ite mums ir saguojs. Jau nu poša suokuma tys ari beja golvonais mierkis. Ari tī dorbi, lai ari ir daudzsluoņaini, ir cīši vīnkuorši – lai ari bārns varātu saprast atškireibu storp eistu peipi i izgleznuotu peipi, bet pīaugušais otkon var dūmuot par attāla i vyspuor lītu meleigumu.

Jius gribit izstuodi paruodeit ari cytur Latgolā.

Nui, ir plans i vīnuošonuos par Ludzu i Rēzekni. Nūteik puorrunys ari par vīnu vītu uorzemēs. Izaruod, ka Latvejis viestnīks Beļgejā ir nu Bolvu. I tai gleznai, kas ir izstuodis kūduls, par tū peipi, asu īsadvasmuojs nu beļģu muokslinīka Renē Magrita. Ekskursejā iz Briseli, kur redzieju itū gleznu, myus ar Kristīni vēļ školys laikā aizvede tūreizejuo Bolvu Kulturys noma muokslinīcyskuo vadeituoja i runys puļceņa pasnīdzieja Ilga Oplucāne. Tei beja bolva par koč kaidim panuokumim skotuvis runys konkursā. Tys beja taids pyrmais īdvasmys olūts munai gleznīceibai, kod esi uorzemēs i redzi, ka var ari tai. Byutu cīši jauki, ka vyss izadūtu, i muna glezna varātu Briselē sasatikt ar originalu.

Saprūtu, ka Magrits nav vīneigais muokslinīks, nu kuo esi īsadvasmuojs itamā izstuodē.

Nui, miļzeiga nūdaļa ir Bruno Vasilevskis. Jis ir slovons ar sovom klusajom dobom, i piec tuo, kod es itūvosor beju juo izstuodē Ciesīs, vaira navaru gleznuot tai, it kai nabyutu tuos redziejs. Juo metode mani tai īdvasmoj, ka piļneigi vysi izstuodē radzamī gleznu formati ir kaidys Vasilevska gleznys formats. Pīmāram, maņ ir glezna “Grāmatas”, kas ir taidā pošā izmārā kai Vasilevska glezna, kur ari ir gruomotys.

Drupeit ari nu Džozefa Košuta, 60. godu amerikaņu konceptualuos muokslys muokslinīka, kurs izveiduoja dorbu “Vīns i treis krāsli”. Dorbs izavēre tai, ka pi sīnys kai objekts beja pīlykts pats krāslys, tikpat lels attāls ar izdrukuotu krāslu i krāsla definiceja nu vuordineicys. Atsasaucūt iz Magritu, jis turpynoj sarunu par tū, kas tod ir krāslys. Es tod atsasaucu iz Košuta komentaru par Magritu. Maņ vysūs dorbūs ir cīši svareigi citati. Vysu, kū es zynu, nasabeistu i grybu izmontuot, deļtuo, ka tys veidoj mani. Ruodīs, ka tys tik papyldynoj dorbu. Ir 2022. gods, kod vyss pasauļs zyna par Košutu i Magritu, deļkuo lai es naizmontuotu tuos muokslys vīlys, kas ir radeitys.

Kaida, pa tevim, Latvejā vyspuor ir izpratne par laikmeteigū muokslu?

Dūmoju, ka daudzim ruodīs, ka tys ir koč kas nasaprūtams, sarežgeits, ka tei ir taida elitara muoksla, kam es dalieji pīkreitu. Drūši viņ ari munu izstuodi ir interesantuok vērtīs, ka tu jau zyni Magritu, Košutu i Vasilevski, cytus pīmārus, kai jī ir izmontuoti dorbūs. Vēļ jī dūmoj, ka tī ir cīši daudz video dorbu, ka kotrys syuds var tys byut, ka… (Mums fonā “Survival Kit” apmaklātuoju grupai teik īsuokta ekskurseja, kurys vadeituoja eisai paskaidroj, kas ir laikmeteiguo muoksla. Pasasmejom par itaidu sakriteibu, pasaklausom stuosteitū i turpynojam sarunu.) Ka leluokuo daļa dorba i tuo vierteibys ir aprokstā i konceptā, kas tai ari ir. Tok Bolvu izstuodē es mieginuoju tūs dorbus izgleznuot tik eisus kai vīnkuoršus napaplašynuotus teikumus. Taidus, ka jim navajag cyta paskaidruojuma, ka viņ tu zyni, ka klusuo doba ir žanrs, kas attāloj objektus.

Maņ ruodīs, ka sabīdreiba pareizi dūmoj, vysi itī stereotipi nav rodušīs naz nu kurīnis. Tai jau ir vysur, ka, īpazeistūt koč kū, izaruod, ka tī ir papyldu dziļums, tī ir kas vaira, kai mums ruodejuos. Tok dūmoju, ka skateituojim nav īmasla dūmuot lobuok par laikmeteigū muokslu, cikom jī tū nav īpazynuši. Tys ir logiski.

Veids, kai tū lobuok īpazeit, ir tys kū dorit jius – vest tū uorā nu ituo Reigys burbuļa.

Vīns nu veidu, tok tys ir spļuovīņs jiurā. Nui, bārnu gadīnī tei ir cereiba iz jaunū paaudzi, tok, pa manim, tys daudz līcynoj par sabīdreibu kūpumā – par mozinformieteibu voi tū, ka informaceja ir cīši šaura i nūsaceita. Ka mes vysys Reigys laikmeteiguos muokslys izstuodis cytugod reikuotu Bolvūs, nadūmoju, ka tī tū suoktu vaira nūviertēt. Vīnkuorši byutu vaira pīmāru, bet cylvākim taipat ruodeitūs, ka itū jau muns bārns var. Pa manim, lai laikmeteigū i konceptualū muokslu saprostu piec īspiejis plašuoks sabīdreibys lūks, ir juosamaina vierteibom i interesem sabīdreibā. Bet nazynu, voi tys nūtiks munā dzeivis laikā. Es dzeivoju sovā burbulī, maņ tī ir labi i ārtai, ar tū ari dolūs. Tok es napuorvierteju sovu nūzeimeigumu, tī ir tik div spļuovīni jiurā.

Pa manim, problema ir ari tei, ka daudzi cylvāki dūmoj, ka muokslai ir juoizklaidej i tai juobyut skaistai.

Bet muoksla jau ari ir skaista. (Smaida.) Nazynu, kurs ir ituo teicīņa autors, tok “skaistums ir tuo acīs, kurs verās”. Kod esi daudz redziejs laikmeteigū muokslu, tod ari plemis iz sīnys izaver skaisti. Tys nav deļtuo, ka juos ir voi nav skaistys, bet partū, ka es saradzu jimuos skaistumu. Bīži viņ, teikūt uorzemēs, redzi iz īlu daudz sovaidu lītu, kas eistineibā nav nikas eipašs, bet tu saredzi tī kompoziceju, attīceibys, vēļ vysu kū. Tys tik deļtuo, ka pi myusu Latvejā taidys lītys kasdīnā iz īlys nav sateikamys. Bet ari Reigā maņ tai nūteik. Ir dīnys, kod īmu pa sovu maršrutu i pieški koč kū īraugu. Ari šudiņ guoju gar Zyrgu īlys koncertzali, kur es vosorā scenografieju vīnu koncertu i tī izmontuoju fasadis, kas radzamys aiz koncertzalis lūgu. Niu tuos fasadis ir puorkluotys ar lelū boltū rekonstrukcejis audumu, kas ir vīnkuorši skaisti. Tī es kaidu laiku pavadeju i vierūs, kai taida miļzeiga plakne ir bolta pa vydu tam Vacreigys bryunumam, sorkonumam, dzaltonumam i lieni kustīs. Bet varbyut tys deļtuo, ka asmu redziejs itū Kriša Salmaņa dorbu, kas radzams “Survival Kit” izstuodē (Kriša Salmaņa dorbs “Pamodini mani, kad viss beidzies”, kurā izmontuota kruosuotuoju plēve, kas periodiski veļās iz prīšku kai lels viļņs – L.M.)? Ka tū nabyutu redziejs, varbyut ari minutu nastuovātu iz īlys i nasavārtu iz tū plēvi.

Pyrma goda pabeidzi scenografejis studejis Latvejis Muokslys akademejā. Studeju laikā jiusu kurss beja izveiduojs muokslinīku apvīneibu “4K”. Nazkur skaiteju, ka tys tai naīrostai, partū ka scenografi sovā storpā jau dreižuok asūt konkurenti. Voi jius vēļ sasadorbojat sovā storpā?

Nui, sasadorbojam. Vysys treis munys kursabīdrinis ir īsastuojušys magistranturā dažaiduos nūdaļuos, i divejis nu jūs beja Erasmusā uorzemēs. Mes vīnkuorši navariejom sasatikt, lai izveiduotu izstuodi. Niu mes otkon asam sasatykuši Reigā, plānojam i struodojam. Sevkurā studeju nūzarē, bet seviški muokslā studeju kvalitati nūsoka na tik augstškola, pasnīdzieji, programa, bet ari kursabīdri. Tū es pīdzeivuoju ari Kulturys koledžā, kur mes gribiejom īsastuot Kulturys akademejā, deļtuo mums lateņa beja augstuoka nakai koledžys vidiejuo. Tei beja taida pozitivuo konkurence, temperaturys uzturiešona, kod vysu laiku nūtyka taida moza sacenseiba. Ari Muokslys akademejā, studejūt scenografeju, mes bejom cīši draudzeigi. Jau dreiži saprotom, ka mums nivīnam napuorsakluoj estetiskuo interese voi tys, kai losom lugu, ka eistineibā naasam konkurenti. Tok taipat saguoja uzturēt tū temperaturu, kotrys augom sovā lauceņā i tys motivēja ari cytus. Asu cīši pateiceigs liktiņam, ka maņ beja lobys kursabīdrinis.

Kai tu vyspuor saredzi scenografa lūmu myusu dīnu teatrī? Nareši izruožu scenografeju veidoj na profesionali scenografi, bet kaidys cytys jūmys muokslinīki, šaļtim ari poši režisori.

Ir dažaidi projekti, iz kurim aicynoj dažaidus scenografus ar dažaidim nūlyukim. Ir taidi scenografi, kuri ari vīni poši varātu sataseit izruodi bez akteru, kur tik scenografeja varātu vysu nūspielēt. Ir projekti, kuri nūteik, pīmāram, tierga laukumā. Tī byutu jūceigai izbyuvēt treis sīnys, kas lieni laižās nūst i bierst konfeti. Kotrā projektā ir atškireigi, voi scenografa lūma vaira voi mozuok ītekmej izruodi. Ir režisori, kurim pošim ir cīši spylgta vizualuo uztvere, jī poši var sataiseit scenografeju. Maņ ruodīs, ka tys nav švaki. Švakuok ir, ka režisoram pošam ir cīši izteikta vizualuo uztvere, jis paaicynoj scenografu, kuram ir sova vizualuo uztvere, bet jam taipat ir redzīņs par vysu – kotru veileiti voi krāsla nūvītuojumu. Tys ir gryušuok.

Tu esi struoduojs kai naatkareigajūs teatrūs, tai nadaudz ari vaļsts lelajūs teatrūs…

Es tai grybātu dūmuot, bet eistineibā asu struoduojs tik vaļsts lelajūs teatrūs.

KVADRIFRONĀ nā?

Nā, asu tī bejs tik kai akters, bet naasu veiduojs nivīnu scenografeju voi kostimus. Tys varbyut nūtiks februarī, bet tū vēļ redzēs. Nivīns tū nav sacejs, bet maņ ir aizdūmys (i tuos nav bez pamata), ka es naasu taids puiss ar zalta rūkom, kurs var nūlyktovā nu vysaidu dieļu sataiseit koč kaidu objektu, kas vysbīžuok juodora scenografam naatkareigajūs teatrūs. Ruodīs, ka režisori, kuri mani zyna, tū saprūt. Ka jim ir īspieja kū taiseit vaļsts teatrī, tod jī var mani aicynuot, partū ka tī par dorbu izpiļdis kvalitati ir atbiļdeigs vasals cehs, kurā struodoj kotru dīnu nu reita da vokora, bet nu mane vajag ideju, lobu maketu i byušonu kluotyn.

Kai jauns scenografs vyspuor teik teatrī? Kai nūteik sadarbeiba storp scenografu i režisorim?

Mums ar kursabīdrinem otkon beja cīši izdeveiga situaceja, jo režisorus uzjam reizi četrūs godūs i tī, vysdreižuok, byus tovi kolegi. Atguodojūt munu stuošonuos stuostu, tod, kod mes suocem studēt 1. kursā, ari režisori suoce studēt 1. kursā. Jim ir juotaisa koč kaidys etidis, kotru semestri ari mozys izruodeitis. Mes koč kai iz reizis sasadorbuojom, taisejom izruodis par “nulle centim”, bet tai sasadraudziejom. Kod jim niu ir īspieja taiseit izruodi, jī paaicynoj kaidu nu myusu, partū ka myus jau zyna. Vysbīžuok ir pazeišonuos, tok na taida, ka “muns bruoļa dāls ir scenografs i jam īdūd koč kaidu darbeņu”, bet jī zyna tevi personeigi i kai muokslinīku i jums saskaņ.

Tu esi bejs na tik scenografs, bet ari kostimu muokslinīks. Tamā jūmā ari dūmoj dorbuotīs iz prīšku?

Nui, ir cīši svareigi, kaidūs kostimūs tī varūni dzeivoj tovā scenografejā. Tys vaira nav vīnkuoršs paplašynuots, bet salykts sakuortuots voi pakuortuots teikums. Verūtīs iz jū kūpā, ir svareigi kai kostimi, tai scenografeja. Ari, studejūt scenografūs, ir prīškmats “Kostimu vuiceiba”, kur mes kotru nedeļu zeimiejom tikpat daudz skiču kostimim, cik scenografejai. Pasnīdzieja beja Kristīne Jurjāne, vīnu laiku ari Ieva Jurjāne. Tys, ka scenografi taisa ari kostimus, piec tuo ruodīs dabiski. Par tū vaira īsainteresieju, kod beju Erasmusā Vīnē, kur beju kovida laikā. Tei škola beja progresiva, kai jau uorzemēs, jī saprota, ka nav jāgys kovida laikā taiseit maketu izstuodi, partū ka izruodis navar nūtikt. Tuo vītā īcerēja reikuot mūdis skati, kas baļstejuos iz laikmeteiguo dramaturga lugu par dreizū mūdi. Myusu mierkis beja tū, kū mes taiseitu scenografejā, izdareit kostimā. Vuicejomēs konstruēt tū, kū asam izdūmuojuši, i tū sašyut.

Pīminieji, ka ir scenografi, kuri varātu iztikt bez režisora. Zynūt, ka tovs suokuma plans beja studēt režeju, voi tu vys vēļ dūmoj par itū vierzīni?

Es ik pa laikam īsadūmoju, tok tod ari saprūtu, kas tei ir par atbiļdeibu. Režisora dorbam ir foršuos pusis, tok ir daudz ari dorbītiļpeigu i naforšu pušu. Lobuok palīku nasataisejs sovu izruodi, na darejs vysu tū uorpruota dorbu. Tik labi, ka mani nauzjēme režisorūs, partū ka saprūtu, ka muns raksturs nav atbylstūšs itai profesejai. Es byutu cīši mūciejīs, maņ byutu gryuši tū dareit. Tok sovā pozicejā asu kai zivs iudinī i maņ ir labi.

Bet par taidu izruodi, kū pamatā veiduotu scenografeja voi kostims, na teksts voi akteri, ik pa laikam dūmoju. Tok tī juogaida tei šaļts, kod kaids gribēs dareit kū jūceigu i pīduovuos tū dareit maņ. Kur komandā jau byus režisors, kurs nūsadorbuos ar dramaturgeju. Es zynu gadīņus, kod vysupyrma sataisa maketu i piec tuo roksta lugu, tai ka var suokt ari nu ūtra gola – ka es izveidoju vizualū koncepceju i kaids tū pīpylda ar darbeibom.

Tu jau drupeit pīminieji KVADRIFRONA izruodi “Fake News”, kurā dorbuojīs kai akters. Par akteri tevi varbyut varātu saukt ari projektā “24h”, kas tīšsaistē nūtyka pandemejis laikā. Kaida tev beja itei pīredze, i voi grybātu tū atkuortuot?

Tū es varu dareit tik pi režisora, kuram uzatycu i zynu, ka jis ir izavieliejs mani deļtuo, ka jam vajag taišni mani, kurs zyna munys spiejis. Taids ideals ir Klāvs Mellis, kurs zyna, ka mani var izmontuot kai materialu i dora tū prasmeigi. Taidā gadīnī nui. Mieginuojumu process ir cīši foršs, tok, kod tys teik leidz pyrmizruodei i suocās stress, tys otkon nav munam raksturam pīmāruoti. Kod izruodis vydā saprūti, ka asat jau puori pusei, tod ir cīši labi, tok tei eisuo šaļts pyrma izruodis ir koč kas šausmeigs. Nazynu, voi tys ir tuo vārts. (Smejās.)

Nav tai, ka ari jaunim akterim ir taids pūsmys, kam vīnkuorši juoteik puori?

Tai jau ir, tok jī ir trenāti ar tū tikt golā. Fake it till you make it (Izalīc, cikom saīs – L.M.) – es izalīku, ka siežu, dzeru kopeju i turūs, bet eistineibā dūmoju, kai pa ūtru sātys pusi varātu tikt uorā i pagaist. Taida poša sajiuta maņ beja ari pyrmajā izruodē Bolvus, kod īstudiejom “Snīga karalīnis” fragmentu – pyrma izīšonys iz skotuvis dūmuoju, ka vīnkuorši juoīt paceli. Kaida kuram uztvere – munā golvā vysi klikški nazkai tai saklikškiejuši, ka tys ruodīs naārtai i gryuši. Bet paspielēt maņ gribīs. (Smejās.) Grybātūs kaidā klasiskā īstudiejumā – taidu vīnkuoršu lugu, bet labi īstudātu. I tikai pi loba režisora. (Smejās.)

Kas tev vēļ niu aktuals i kaidi plani muokslā iz prīšku?

12. septembrī Reigā, Sporta 2 kvartalā, atkluoja Ziedoņa muzeja izstuodi. Tī jim ir taida syltumneica, kurā izdūmuojuši ik pa laikam gūdynuot kaidu nu Ziedoņa saraksteitajom gruomotom, kas varbyut ir pusaizmierstys i stuov tik plauktā. Itūreiz tei ir “Perpendikulārā karote”, kur jis i ukraiņu rakstnīks Korotičs padūmu laikā, meklejūt kūpeigū i atškireigū tautu draudzeibā, brauc iz Tadžikistanu, tys ir kai ceļuojuma aproksts. Es izstuodei veiduoju vizualū tālu.

Ceru, ka februarī nūtiks muna gleznu personalizstuode i jau pīmynātuo KVADRIFRONA izruode, kurā byus muna scenografeja i kostimi. Bet tys vēļ nav skaidri zynoms, gaidom Kulturkapitala fonda projektu konkursu rezultatus.

Galerejā: Andra Kalinina izstuode “Klusā daba nav daba, bet ir” Bolvu Nūvoda muzejā. Karteņu autore: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv