Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Pasasokūt Vaļsts Kulturkapitala fonda mierkprogramai “VKKF un Latvijas valsts mežu atbalsts kultūras programmām reģionos”, Latgolys Kulturviesturis muzejam (LKM) beja vareiba restaurēt daļu nu muokslys zynuotnīka Juoņa Pujāta Latgolys keramikys kolekcejis. Itūreiz pi sova suokūtnejuo izskota tyka Ontona Šmulāna veļneni. Par itū dorbu juopasasoka restauratorei Janai Lībietei.

Ontons Šmulāns (1927–1972) beja keramiks, dzims nazkodejā Ludzys apriņčī. Ontons sovā pusē aizsuoce dekorativuos īvierzis keramiku, kas dūmuota na viņ zemnīku sātys vajadzeibom, tok atbylda ari piļsietnīku estetiskajom praseibom. Jis taiseja svečturus, sīnu rūtuojumus, skryuzis i madaunīkus.

Tok pasauļa slavi Ontonam Šmulānam atnese taišni seikplastika – puorsoku nagativūs varūņu – valnu – atveiduojums. Šmulāna veļneni īmīsuoja ciļvieciskuos vuojeibys i tryukumus. Sovā laikā Ontons Šmulāns izgatavuoja ap pīcom tyukstūšom veļneņu, nu kurūs kotrys beja cytaiduoks i diveju vīnaidu dorbu naatrast. 1971. godā Reigys kinostudeja ari uzjāmuse filmu „Ragainais māls”, kas veļteita Ontona Šmulāna daiļradei. Tys ir poetisks apceriejums par keramika lelū veikumu i juo muokslys tālu bogotū pasauli.

Kai stuosta keramikys pietneica Evija Vasilevska, Ontons Šmulāns nabeja vīneigais, kurs tymā laikā veiduoja figuralys seikplastikys kompozicejis, sovu tīsu devs ari keramiks Odums Kuopusteņš, kurs taiseja vysaidys kompozicejis i putynus. Vys tik Šmulāns ir vīneigais autors, kurs tik padzilinuoti pīsavierss vīnam konkretam tematam, leidzeigu pīmāru nav ari akademiskajā muokslā.

“Mes poši da gola nanūviertejom tū, kas mums ir, namuokam izceļt sauleitē, pa manim, par Ontona Šmulāna veikumu byutu juorunoj daudz vaira. Beja laiks, kod kotram latvīšam kolekcejā beja pa Šmulāna veļneņam” tai Evija Vasilevska.

Evija Vasilevska ari papyldynoj, ka Šmulāna veļneni beja veids, kai tymā laikā runuot par sociali saasynuotom temom. Šmulāna veļneni paruodeja cylvākus i tūs eipašeibys, beja kai īriednis ar portfeli rūkā, tai i zemnīks ar sokumim. Evija ari stuosta, ka Ontons Šmulāns nabeja iz mutis krits i juo atbiļdis iz vaicuojumim vysleidz beja nadaudz nūslāpumainys, mistiskys i ar humora pīstīni, par pīmāru:

Ontona Šmulāna kompozicejis var īdaleit div leluos grupuos: uoži i valni. Kaidu reizi Juoņs Pujāts Šmulānam vaicuojs: “Kai var zynuot, kurs ir uozs, a kurs ir valns?” Iz kū Šmulāns atbiļdiejs: “Vīnam rogi iz prīšku, ūtram iz aizmuguri. A, kas tu dzeivē naesi redzejs?” Da šam tai ari nav skaidrys – Šmulāns tū vaicuoja par uozi, valnu voi obejim.

Juoņa Pujāta Latgolys keramikys kolekceju kūpā veidoj 351 dorbs, i Latgolys Kulturviesturis muzejs tū sovā eipašumā dabuoja pyrma vairuoku godu. Te juoizsoka lela pateiceiba Juoņa Pujāta muosys dālam Mārtiņam Kruonim, kurs itū kolekceju uzticēja taišni LKM, pastreipoj LKM kruojuma globuotuoja Renāte Vancāne. Jei ari papyldynoj:

“Kotram pūdnīkam i keramikam ir sovs rūkroksts, eipaši Latgolys vacmeistarim. Ar restauratori Janu Lībieti mums ir sadarbeiba jau vaira nakai 10 godu, i jei cīši labi puorzyna vacmeistaru dorbu zeimeiguos detalis. Šmulāna veļneni ir cīši eipaši ar sovim vysaidajim raksturim i veidim, kai autors tūs raksturus attāloj.”

Renāte ari papyldynoj, ka itūšaļt LKM ir īsniedzs pīsacejumu VKKF, i teik plānuots ituo poša projekta turpynuojums – vēļ cytu Šmulāna veļneņu i Andreja Paulāna svečturu restauriešona.