Rokstu sagataveja: Līga Springa, plānuotuojs “Giut breidi”

Itymā godā, portalam lakuga.lv sasadorbojūt ar latgaliskū plānuotuoju “Giut breidi”, kotra mieneša intervejuos vaira ir vareiba īpasazeit ar plānuotuoja personeibu stuostim. “Giut breidi” puslopuos septembrī ceļavuordus saceja Preiļu Breivuos školys školuotuoja i projektu muokslineica Aija Vanaga. Niu, kod kluotyn jau oktobris i 2023. goda plānuotuoja izdūšonys dorbi golā, otkon ir laiks vaira īpasazeit ar ituo gods plānuotuoja personeibom. Itūreiz Aija i juos rudiņa sajiuta.

Kū tu soki par rudini?

Napaseņ saprotu, ka rudiņs ir muns meiluokais godalaiks. Koč ari tik cīši eiss i šaļtim ruodīs, ka nasagiunams. Rudiņam ir taids spāks dareit, meklēt i radeit.

Septembris ir drupeit kai taids jaunais gods, eipaši, ka esi saisteits ar školu. Maņ septembris ir ari laiks, kod izvierteju sovu godu i plānoju jaunu. Rudiņs var byut cīši dažaids – ar saulis spaitu pylnu atvosoru, leita dīnom, pyrmajom solnom, vieju, kas draud aizpyust paceli. Rudiņam pīstuov melanholeja, breids, kod tyvojīs sev. Pījimt tū, baudeit i atrast breineigū Latvejis dobys pasameišonā.

Kotram cylvākam ir juodora tai, kab vīta, kurā dzeivojam i struodojam, tyktu drupeit lobuoka. Rudinī aicynoju iz hobejim, īspiejams, labi damierstim – muns taids ir gruomotu skaiteišona ar dvēseli syldūšu Chai Latte. Pasadaleišu ar recepti! Līkam, kab katleņā aizvirst malnais čajs ar garšvīlom: kardamons, krystnaglenis, kanieļs, ingvers, malnī pypyri, baziliks (nu vysa pa drupeitei i taisam sovu garšu), lejam kluotyn pīna (var ari augu, maņ vysu lobuok garšoj ar auzu pīnu) i vuorejam cikom ir pyrmī burbuleiši. Car sīteņu lejam skryuzeitē, mads, cukrys ci kaids sirups. Tam vysa pa viersu īsoku Mia Kankimeki gruomotu “Sīvītis, par kurom dūmoju naktim”, kurei mani aizruove ar stuostim par ceļuošonu, drūsi i dzeivi tūlaik, kod lidmašynys vēļ naliduoja, bet pasauļa īpazeišona vylynuoja, kod sīvītem tys nabeja ļauts. I pi reizis sataisam sovu ceļuojumu sarokstu, kur gribim nūbraukt. Plānuotuojā tam nūteikti ir paradzāta vīta!

Cik svareigi ir struoduot dorbā, kas pateik?

Lītys, cylvāki, dorbs i īrodumi veidoj myus. Vide, kurā atsarūnam, ir taids kai myusu ituo breiža spīgeļs. Mes asam puorsameišonā i pastuoveigā atteisteibā, jo vyss nūteik cīši dreiži. Itūgod, struodojūt ar studentim Rēzeknis Tehnologeju akademejā, otkon i otkon teik skaidrys, ka tys, kas pyrma pīcu godu beja aktuals, niu jau ir pagaisynuojs sovu svareigumu i vītā ir guojušys cytys tendencis, cytys praseibys i vajadzeibys. Struodojūt Preiļu Breivajā školā, dorbā ar bārnim pasamaina pīejis, bārnu vajadzeibys. Informacejis daīmameiba ir plota, kasdīnā kluotyn tik asūša, ka pasamej školuotuoja lūma.

Kotru aicynoju dareit tū, kas aizraun, radeit i padareit pasauli par milimetru lobuoku, šmukuoku, laipnuoku. Labi dareit sovu dorbu naatkareigi nu tuo, kaids tys ir.

Kas tevi kasdīnā īdvasmoj i dūd spāku?

Iz itū vaicuojumu kotrā godalaikā byus sova atbiļde. Itūšaļt nūteiktī tī ir plānuotī ceļuojumi i ļauds, kurus satikt. Divejis dīnys uorpus īrostuo, raugūt laiku drupeit padareit lānuoku, ar sarunom i smīklim, gordu kopeju.

Itūgod teatris ir muna īdvasma tepat Daugovpilī i Rēzeknē, tik daudz breineigu nūtikšonu i variešonys sajust kulturu. Spāku dūd cylvāki i jāgs. Tu dori, ka saprūti deļkuo i kai tys īt kūpā ar tovom vierteibom. Ir tik svareigi apsazynuot, deļkuo mes dorim tū, kū dorim, tod ari pasaruoda motivaceja i gribiešona. Saprūtams, atpyuta i batareju uzluode, bet tys pi īdvasmys.

Cik svareigi ir plānuot dzeivi?

Maņ plānuošona ir komforts, kas kasdīnā ir vajadzeigs, kab varātu sasnēgt mierkus i justīs labi. Plānuot na viņ dorbus, nu ari atpyutu, laiku sev i tyvajim cylvākim. Maņ ir svareigi īplānuot laiku gruomotu skaiteišonai, pastaigai rudiņa kruošņumā. Latvejis rudiņs ir eipašs i naatkuortojams.

Laiks i tuo nūzeime dzeivē…

Laiks nūzeime vysod ir atkareiga nu tuo, kur tu esi i kū dori. Laiks ir taids kai pauotrynuojums, kas vysam dūd kluotyn kruosys i dinamiku. Šaļtim rūnās sajiuta, ka nikas napasameis, tod apsaver atspriekleņ, saprūti, ka vyss ir pasamejs voi taišni nikas. Laiks ir miervīneiba, nu kotra ir atkareigs, kū ar tū mierej. Var miereit prīcu, sasnāgumus, rudiņa melanholejis nūskaņuojumu, naapmīrynuoteibu i dusmis. Izvielis izdareišona ir vīna nu cylvāka dzeivis prīškrūceibu.