Rokstu sagataveja: Edeite Husare, portals lakuga.lv

Oktobra suokumā apguodā “Jumava” izdūta Viļakys pusis folkloristis Evitys Zarembys-Krīgeris gruomota-Zīmeļlatgolys dzīšmu kruojums “Pa dziesmas pēdām Ziemeļlatgalē”. Gruomotā ir publicātys nu desmit teicieju pīraksteituos vaira nakai 100 dzīsmis – tūs vuordi i melodejis, kai ari pošu teicieju dzeivisstuosti.

Gruomotys autore Evita Zaremba-Krīgere, kurei pošai ir Viļakys folklorys kūpys “Atzele” daleibneica, gruomotys dasacejumā stuosta, ka kruojums ir vaira nakai sešu godu dorba rezultats i tys veļteits tradicionalajai Zīmeļlatgolys dzīduošonai. Gruomotys aizsuokums 2013. goda pavasarī bejs gribiešona papyldynuot folklorys kūpys repertuaru ar jaunom dzīsmem, jo ruodejīs, ka teik dzīduotys viņ vīnys i tuos pošys.

Gruomotys “Pa dziesmas pēdām Ziemeļlatgalē” pyrmajā daļā ir stuosti par desmit Zīmeļlatgolys teicieju dzeivi i tū, kai muzyka i dzīsmis bejuši juo kotra dzeivis daļa. Vysi stuosti baļsteiti gruomotys autoris intervejuos ar dzīduotuojim. Teicieji, kurūs dzīsmis apkūpuotys gruomotā, ir Anna Prancāne, Stefānija Matisāne, Valentīna Bratuškina, Anna Strupka, Anna Annuškāne, Marina Logina, Aldis Pušpurs, Emīlija Ušupniece, Leontīne Bukovska i Anastasija Martinova. Dīvamžāļ vairuoku dzīduotuoju jau vaira nav myusu vydā, deļtuo itys Evitys Zarembys-Krīgeris dorbs, kab saglobuotu stuostus par dzīduotuojim i jūs teiktuos dzīsmis, ruodīs jo eipaši vierteigs. Gruomotā ir vareiba redzēt ari dažu teicieju biļdis i rūkrokstu paraugus nu dzīšmu pīrokstu, kas paleidz dabuot tyvuoku sajiutu ar konkretū dzīduotuoju, nu grybātūs, kab tys konsekventi byutu tai daīmams i publicāts par vysim desmit teiciejim. Vysi teicieji, kuru dzīsmis ir gruomotā, dzīduot vuicejušīs tradicionalā ceļā, – klausūtīs i atdarynojūt bierneibā i jauneibā dzierdātuos dzīsmis. Saīt, ka tuos pamatā Zīmeļlatgolā dzīduotys pārnejuo godu symta suokumā i pyrmajā pusē, nu tycams, ka daudzom nu tūs saknis ir daudz senejuokys.

Vaira nakai 100 publicātuos dzīsmis sakuortuotys pa nūdaļom piec dzīšmu tematikys – ite ir dzīsmis par dzīduošonu, par dobu i dorbu, par dzeivi i kasdīnu, par preceibom, karu, sova vīta ari jūku, naruotnojom i apsadzīduošonys dzīsmem, taipat īspieja īpasazeit ar Zīmeļlatgolys dažaidajim bolsim – tolku bolsu, garū bolsu, kuozu bolsu i cytim. Maņ pošai, nu bierneibys “apsagrūzūt” Zīmeļlatgolys etnografiskūs ansambļu vydā, vysod smaidu raisejuse sīvu “jimšonuos” ar tū, kuri bolsi i dzīsmis kuram ansambļam pīdar, kurs nu kuruo kū pajiems, kurs kū dzīd sovaižuok, deļtuo cīši simpatiski ruodīs gruomotys īvodā autoris saceitais, ka preteimā tam, ka ir gadīni, kod etnografiskūs ansambļu sīvys nagryb pasadaleit ar rešuok dzierdātom dzīsmem, jo tur tuos par “sovom”, itam kruojumam apvaicuotī teicieji ar dzīsmem pasadalejuši meilu pruotu i prīcojušīs, ka jūs dzīsmem byus turpynuojums.

Autore izsver, ka ituos gruomotys mierkis ir apkūpuot melodejis i padareit tuos daīmamys plotuokam interesentu lūkam, tai ļaunūt tom izaplateit i dzeivuot tuoļuok. Kai zynoms, Zīmeļlatgolys tradicionaluo dzīduošona nu ostoņdesmitūs godu ūtruos pusis ir vīna nu pieteituokūs dzīduošonys tradiceju Latvejā – da ituo par Zīmeļlatgolys pusis dzīsmem i dzīduotuojim izguojuši vairuoki izdavumi i gruomotys, kurūs vydā Andys Beitānis “Vēlīnās izcelsmes vokālā daudzbalsība latviešu tradicionālajā mūzikā”, Andys Beitānis “Medņevas dziedātājas”, Edeitis Husaris i Andys Beitānis “Škilbanu sīvas”, taipat vairuoki albumi par atseviškom teiciejom (Margaritu Šakinu, Mariju Golubovu), kai ari daudz i dažaidi Zīmeļlatgolys folklorys kūpu muzykys izdavumi disku formatūs. Gruomotys “Pa dziesmas pēdām Ziemeļlatgalē” autore atzeimoj, ka ituos gruomotys mierkis preteimā cytom publikacejom par Zīmeļlatgolys tradicionalū dzīduošonu nav piec dažaidu kritereju analizēt dzīsmis, nu, zynūt vysu da ituo izdūtūs publikaceju i materialu spektru, itaidam pastatejumam na cīši gribīs pīkrist, jo taids mierkis ari nav bejs piļneibā vysūs cytūs izdavumūs, koč taišni itaida formata dzīšmu materiala, kurs ir ar pastatejumu kai dzīšmu gruomota kasdīnys lītuošonai i bez audio dalykuma, eistyn nav. Etnomuzykologe Anda Beitāne gruomotys komentarā atzeimoj, ka itys izdavums taipat byus interesants i vierteigs na viņ tim, kurī grib dzīduot Zīmeļlatgolys dzīsmis, nu ari pietnīkim, kam ari cīši gribīs pīkrist – pietnīkim, tradicionaluos muzykys i kulturys interesentim, studentim, kai ari cytu (i na tikai Zīmeļlatgolys) folklorys kolektivu vadeituojim i dalinīkim.

Evita Zaremba-Krīgere gruomotys īvodā ari soka, ka dažaidūs arhivūs Zīmeļlatgolys tradicionaluos muzykys īrokstu ir na mozums, nu tī naasūt breivi daīmami i vīnuvīt. Tai eistyn ir, ka, tai kai ituos pusis tradicionaluo muzyka i dzīduošona ir tik daudzi pieteita i tū darejuši dažaidi pietnīki i interesenti, vyss muzykys materials nav daīmams vīnā vītā, kas ruodīs, ka vysmoz cikom byutu ari sova veida naīspiejamuo miseja. Nu vysā navar pīkrist apgolvuojumam par breivu datikšonu itim īrokstim – par pīmāru, Latvīšu folklorys kruotivis digitalajā arhivā garamantas.lv Zīmeļlatgolys tradicionaluos muzykys īroksti ar vysuleluokū daudzumu vīneibu skaita ziņā ir breivi daīmami kotram grybātuojam. I tūs tī nu dažaidu laiku īrokstu, ekspediceju materialu i folklorys vuokumu eistyn ir cīši, cīši daudz (ari daudzu itamā gruomotā publicātūs dzīšmu īroksti). Varātu viņ turēt nūceju i īsaceit gruomotys autorei itūs vysu gruomotā publicātūs dzīšmu īrokstus ar laiku kai vīnu vasalu sova folklorys vuokuma kolekceju ari dalikt itymā digitalajā arhivā, kas vēļ vaira paleidzātu sasnēgt gruomotys mierki – melodejis padareit daīmamuokys piec īspiejis plotuokam interesentu lūkam i Zīmeļlatgolys dzīšmu pādus Latvejis tradicionaluos muzykys ainovā padareit vēļ dziļuokus.

Teiri profesionalys interesis deļ vysod gribīs apsavērt, kai kotrā jaunā Latgolys dzīšmu materialā tiks atrysynuots volūdys pīroksta vaicuojums, jo vys tik izlūksnis atsaškir nu latgalīšu rokstu volūdā īrostuo i īsaceituo vuordu lītuojuma, i taišni dzīsmēs tys eistyn ir lels izaicynuojums, kai precizi paruodeit izlūksni. Jemūt vārā Zīmeļlatgolys izlūkšņu sovpateibys, viņ logiski kotrā dzīšmu materialā ruodīs tom rakstureigī vuordi, burtu savīnuojumi, formys, kū raudzeits paruodeit ari ituos dzīšmu gruomotys tekstūs. Nu dīvamžāļ vys tik byutu gribiejīs dzīšmu tekstu raksteituoja i ari korektora lobuoku izpratni par latgalīšu rokstu volūdys nūsacejumim, kurī nasamaina atkareibā nu izlūksnis. Itys jau byus vaira taids īsacejums prīškdīnom, bet, ari rokstūt izlūksnēs, vys tik vajadzātu jimt vārā meikstynuojumu nalītuošona tī, kur navajag, burtu izvēli vuordu, kurī izlūksnēs naatsaškir, pīrokstūs, kai ari vysā čudnys ir dažūs tekstūs publicātuo burtu savīnuojuma “ts” atveiduojums ar “c” (par pīmāru, acasāda) – ka viņ tei nav fonetiskuo raksteiba, ite latgalīšu volūda ni ar kū naatsaškir nu latvīšu literaruos volūdys gramatikys. Taipat byutu gribiejīs vuordu pīrokstu konsekveņci koč vīnys dzīsmis tekstūs – ka vīnā pantā ir vuords “dryva”, tod nav cīši logiski, ka cytā pantā tīpat byutu dzīduots i juoroksta “driva”. Tim, kurī runoj latgaliski, itys vyss nikai namaiseis dzīduot, bet leluoks izaicynuojums precizam dzīduojumam (kai par sevkuru latgaliski raksteitū materialu) varātu byut tim, kurī dzīsmis vuiceisīs viņ nu teksta, nadzierdūt audio īrokstu.

Maņ pošai, asūt ar saknem Zīmeļlatgolā i izaugušai taišni ar tuos pusis tradicionalū dzīduošonu, kotrys jauns izdavums, albums voi cyta veida materials par Zīmeļlatgolys tradicionalū kulturu piļneigi subjektivi ruodīs kai svātki. Itys Evitys Zarembys-Krīgeris padareitais dorbs prīcynoj jo eipaši aiz tuo, ka da ituo daudzi dzierdāts i publicāts Upītes, Rekovys, Škilbānu, Medņovys dzīšmu, bet ite vaira viereibys dagrīzts Viļakai i tuos apleicīnei (koč sova tīsa tykuse ari Škilbānu pogostam), taidā veidā simboliski vēļ vaira styprynojūt i līkūt naaizmierst itū dzīduošonys tradicejom boguotū Latvejis i Eiropys Savīneibys rūbežu – ruodīs, ka taišni i dzīsme ir vīns nu tuos stypruo gora atslāgu.

Gruomotys izīšonu atbaļstejuse Latgolys kulturys programa (Vaļsts kulturkapitala fonds, AS “Latvijas valsts meži” i Latgolys regiona atteisteibys agentura) i Bolvu nūvoda pošvaļdeiba. “Pa dziesmas pēdām Ziemeļlatgalē” var nūpierkt apguoda “Jumava” internetveikalā ITE, kai ari teik ziņuots, ka byus daīmama gruomatneicuos.