Rokstu sataveja: Egita Terēze Jonāne (Vietējā Latgales Avīze)

Nu ituo gods maja zam Latgolys planavuošonys regiona spuorna struodoj “Europe Direct Dienvidlatgale” centrs, kas sovu darbeibu aizsuoce ar vierīneigu “Vidis dīnu Daugovpilī” i itūšaļt eistynuojs viertini dažaidu nūtikšonu izgleiteibys, uzjiemiejdarbeibys i jaunuotnis sferuos. Niu centrs, sasadorbojūt ar “Vietējā Latgales Avīze” i portalim grani.lv i latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv, kab padareitu plašuokys Latgolys īdzeivuotuoju zynuošonys par Eiropys Savīneibu (ES) i īpazeistynuotu ar dažaidu sferu puorstuovim Latgolā, skaiteituojim pīduovoj sarunu cyklu “Eiropys pādi latgalīšūs”.

Itūreiz par eiropeiskū dzeivis sajiutu Eiropys Savīneibys Austrumu pīrūbežā saruna ar Laimis muzeja Kruoslovys nūvoda Indrā vadeituoju Ilonu Kangizeri.

Kod teik uzrunuota par Eiropys sajiutu, Ilona jau sarunys suokumā soka: “Kod maņ beja 18 godu, es varēju pīsadaleit bolsuojumā par Latvejis atsadaleišonu nu Padūmu Savīneibys. Tei beja pādejuo reizi, kod es bolsuoju par padūmu cylvāka pasi. Taišni tod es sasajutu, ka asu Eiropā i ka maņ vaira nav nikaidys saisteibys ar vaļsti, kur beja apmīgta cylvāka gryba, juo vuorda, religiskuo i cytys breiveibys. I pavysam cytaiži ir Eiropā – ite īsastuoj par kotra cylvāka breiveibu saceit tū, kū dūmoj, studēt poša izvālātā augstškolā voi struoduot dorbu, kū meiļoj.”

Ilona ir dzymuse Indrā, meiļoj itū vītu, vacuoku i sovu sātu i ļauds – doncuotuojus seniorus, bīdreibys “Laimīgi Indrā” daleibnīkus, kulturys ļauds i cytus. Deļtuo jei aicynoj iz Indrys pogostu viertīs ar ituos dīnys acim. Te atsarūn Latvejis vaļsts dybynuotuos školys, pošvaļdeibys īstuodis, i tuos vysys uztur eiropeisku izgleiteibu i kulturu. Jei lepojās, ka Indrys pogostā bīdreibys ar ES atbolstu eistynoj projektus, te par Eiropys fondu naudu teik calti celi, syltynuotys sātys i tai tuoļuok. Svareigi ir justīs i kai latvīšam, i eiropīšam, uzskota Ilona, kurei ari atzeist: “Nu vīna daļa Indrys ļaužu fiziski dzeivoj Indrā i Latvejā, taitod ES, tok jūs golva vys vēļ ir pagrīzta paceli iz austrumim, var saceit, pat atsarūn austrumūs – Boltkrīvejā i Krīvejā. Poša tū cīši izjutu piec atbolsta piketa – dzeivuos kiedis gar Latvejis-Boltkrīvejis pīrūbežu Pīdrujā, kū pyrma treju godu 23. augustā taiseja Jurs Viļums i kur pīsadaleju ari es. Daži ļauds, kurī atbolsta Putinu ci Lukašenko, vaira nagryb komunicēt ar mani ci dora tū rupi tik deļtuo, ka īsastuoju par boltkrīvu tīseibom dzeivuot breivā vaļstī. Mes ite, Latvejā, zynim, kas ir breiveiba, cik cīši tei ir svareiga mums vysim, jo dzeivojam breivā Latvejā, breivā ES. Deļtuo mums ir svareigi īsastuot par boltkrīvu i cytu apspīstūs tautu breiveibu.”

Ilona īvāruojuse, ka Indrys bārni i jaunīši, kurī ir dzymuši atjaunuotajā Latvejis vaļstī, vys tik jiutās kai latvīši i kai eiropīši. “Tū jau 90. godūs veicynuojuse vacuoku izvēle Indrā saglobuot lavīšu, na mozuokumtauteibu školu. Tūlaik jī izsvēre, ka bārnim juozyna latvīšu volūda, bet dzymtajā volūdā sasarunoj saimē. Vacuoki saprota, ka jūs bārns ir dzims Latvejā i kai tei ir juo dzimtine. Jī apsazynoj ari tū, ka bārns jussīs pylnvierteigs cylvāks, Latvejis piļsūņs i saiminīks sovā zemē, pīdareigs Latvejai i Eiropai, ka jis zynuos latvīšu volūdu, pazeis latvīšu kulturu i paražys, ka jam byus myusdīneiga izgleiteiba. I niu skaidrys, ka vacuoku izvēle beja pareiza.

“Indrys bārni i jaunīši zyna latvīšu i cytys volūdys, pīsadola Eiropys projektūs, pīdzeivoj vysys breiveibys, kaidys pīduovoj ES, tūs vydā ari breiveibu breivai sprīst i ceļuot,” soka Ilona Kangizere.

Juos vielejums Latgolys cylvākim ir sajust, pīdzeivuot, saprast, ka mes vysi – poļaki, latgalīši, ukraini, krīvi, boltkrīvi, ebreji i cytu tauteibu ļauds varim justīs Latvejā latvīši i eiropīši ar nūrunu, ka mes Latveju meiļojam, na nūlīdzam. Ilona izsver: “Maņ Indra ir Latveja i Eiropa, i es asu puorlīcynuota, ka ar sovu kulturu i tradicejom mes, Indrys cylvāki, boguotynojam Latveju Eiropā.”

Vysu jaunuokū informaceju par “Europe Direct Dienvidlatgale” darbeibu i pakolpuojumim var izzynuot Facebook.com/EuropeDirectDienvidlatgale i sātyslopā lpr.gov.lv.