Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Vys vēļ turpynojās Ukrainys biegļu plyusma par Krīvejis-Latvejis rūbežu, kur nūsolušūs, garys stuņdis iz rūbeža nūstuoviejušūs cylvākus Grebņovys rūbežkontrolis punktā uzjam breivpruoteigī. Ukraini itymā drāgnajā laikā teik sagaideiti ar syltu puortyku i cytom sasasiļdeišonys īspiejom. Breivpruoteigūs dorbs nav vīglys, partū ka dīnā rūbežu var škārsuot pat da 300 cylvāku, tok sirsneiba i smaidi, kas dominej iz rūbeža, līk saprast, ka vyss teik dareits labi.

Īsarūnūt rūbežkontrolis punktā, sateikam breivpruoteigū Railiju Zagorsku, kas ir jaunīte nu Kuorsovys pusis. Railija stuosta, ka šudiņ ir sastuo reize, kai jei paleidz bieglim.

“Ite tyku interesantā veidā – mani uzaicynuoja muna bruoļa sīva, kura ari ite breivpruoteigi paleidz ukrainim. Struodojam iz maiņu. Mainis šod tod ir nu reita da pušdīņu, tod nu pīcu da vālam vokoram, ari pa nakti. Vysu laiku mainuos, bet dīnā ir pa divom maiņom. Ir bejs, ka pa trejom,” par dorba grafiku stuosta Railija.

Meitine atzeist, ka itūnakt ir cīši moz gulāts, tai kai vysu nakti juobyut “iz vakts”: “Šudiņ beja pyrmuo reize, kod ite palyku par nakti. Vierūs pa lūdzeņu, jo vysu laiku dūmuoju, voi tik nav attaiseitys durovys, voi tik nav kaidi cylvāki atguojuši. Kotru stuņdi vierūs. Ka vyss kuorteibā, tod guoju gulēt. Jau sešūs nu reita pasamūdu. Īraudzeju, ka durovys ar attaiseitys, cylvāki ir atguojuši. Jūs vajadzēja satikt, paleidzēt.”

Satīkam ari Lauru, kas tamā šaļtī beja iz puora ar Railiju. Laura Čaupale ir bīdreibys “Tavi draugi” breivpruoteiguo, kas Grebņovā dorbojās nu poša oktobra suokuma.

Ari Laura stuosta, ka dorbs ir vysai naparadzams, bet tys cīši uzluodej emocionali: “Nazynam, kod mes byusim aizjimtys, kod breivys. Tod, kod tu esi cīši nūgurs voi nav tys lobuokais nūskaņuojums, momentā, kod tu īraugi cylvākus ar sūmom tyvojūtīs zaļajai byudeņai (rūbežkontrolis punktam – M.P.) , kas nūzeimej – pādejais paroksts, pādejais zeimūgs i jī ir Latvejā – tu daboj turbo dzinieju, turbo spāku. Cytreiz tu skrīņ jim pretī i soki: “Laipni lyugti Latvejā!”

Sirsneiba iz rūbeža

Breivpruoteigī ukraiņus sagaida ar lelu sirsneibu, tok jī pastreipoj, ka divkuoršu sirsneibu sajam nu pošu ukraiņu. Pats svareiguokais biegļu atbolstā ir komunikaceja.

“Ukraini poši ir pretimnuokūši. Koč i jī soka, ka mes asam pretimnuokūši, tok jī poši taidi ir! Pasmaida, parunoj. Tys cīši prīcej. Jūs pīredzis ir suopu pylnys, bet jī taipat cenšās, kab jim byutu labi, kab jī byutu laimeigi. Ruodīs, ka jī poši mums soka, ka vyss byus kuorteibā,” tai Railija.

“Sirsneigais moments, kas ite dominej – tys ir tys, par kū cylvāki soka “paļdis”. Cylvāki reši kod soka paļdis par čaju, vaira soka par tū, ka ir tik lobi cylvāki. Lela daļa ukraiņu atzeist, ka tei ir pyrmuo paleidzeiba, kū jī vyspuor sajam. Jī ir sajāmuši drūsmi izaraut nu tuos zonys. Cīši aizkustynūši. Pīmiņu momentu, kod vaicuoju: “Kū jius dabuojot myusu punktā?” Tai nanūpītnai, smejūtīs. I jī maņ atbiļd: “Jius mums īdevet ceļu iz nuokūtni.” I maņ suoka īt raudīņs…” emocejuos doluos Laura.

Sīvīte arī stuosta, ka ukraini ir na tik sirsneigi, bet ari cīši draudzeigi i paleidz cyts citam. “99% gadīņu cylvāki, kas brauc vīnā autobusā, kas ir sapierkuši beletus nu vīna cīma, vīnā īkuopšonys punktā, ceļoj cauri okupātajai teritorejai, škārsoj Krimys rūbežu, krotuos cauri Krīvejai kūpā, cīši daudzi sasadraudzej i tys kontakts turpynojās ari tuoļuok. Jī atbolsta cyts cytu. Jī ir uorkuorteigi sirsneigi i atkluoti. Itys nav stuosts par tū, ka labdareiba ir anonima. Itūreiz ir cīši personeigai, cīši tyvai. Nu sirds iz sirdi.”

Pabaruot, sasiļdeit, atbalsteit

Breivpruoteigūs aizdavums ir sasiļdeit ukraiņus –  pabaruot ar syltu iedīni, sataiseit korstu čaju, pīduovuot adeitys zečis, dečus i pledus, syltys drēbis. Paleidzeibys punktā ir daīmami divi treileri, kur ir īspieja puornakšņuot. Atbolsts teik dūts na viņ materiali, bet ari morali – breivpruoteigī ir gotovi uzklauseit stuostus, uzmundrynuot, pasaspielēt ar bārnim.

Railija stuosta, ka jai ir gryuteibys ar krīvu volūdu, tok tys nav škierslis uzturēt komunikaceju: “Mes paleidzam morali. Cylvāks koč kū pastuosta, i mes jam jiutam leidza. Pastuostom kaidus stuostus. Es it kai saprūtu krīvu volūdu, bet tymā laikā na eisti izprūtu kontekstu, par kū ir runa. Tys ir tys moments, kod nasaprūtu biļdi, kai tys vyss nūteik. Gribīs vaira dūt tū empateju, vys jau taipat ir cīši pateikami, ka vari sasarunuot ar cylvākim.”

Golvonais aizdavums breivpruoteigajim ir paleidzēt. Paleidzēt na tik ukrainim, bet ari sev pošam i cyts cytam.

Par dorba daleišonu dīnnakts servisā Railija soka tai: “Mums ir kotram maiņā sovs partners, jo breivpruoteigais vīns pats nastruodoj. Saprūtam, kam kas ir vajadzeigs. Ari mums ir dažaidys personeibys. Raugom saprast, kas ir vajadzeigs, kas nav vajadzeigs. Izdūmojam, kurs byus myusu aizdavums. Cyts padūd čaja, cyts vēļ kū. Struodojam rūku rūkā.”

Cylvāki i situacejis ir dažaidys

Situaceja iz rūbeža ir cīši saspryngta. Ukrainim juostuov garys rindys, kab škārsuotu rūbežu. Nareši gaideišona var aizjimt pat dīnnakti. Ari iz Latvejis rūbeža ir juogaida. Vīnim tys ir privatais transports, kod, pīmāram, kaids ukraiņu šofers atbrauc pakaļ, cytim jau ir nūpierkts belets autobusam i vajag tū gaideit, bet reizem cyti ir bez transporta i jim vajadzeiga vēļ atseviška paleidzeiba nu breivpruoteigūs pusis. Ir bejušys ari reizis, kod breivpruoteigī, braucūt atpakaļ ir Reigu, pagiun leidza kaidu ukraini, kas palics bez transporta.

Leluokuo daļa rūbeža škārsuotuoju ir tranzitā. Bāg nu Ukrainys caur Krīvejis rūbežu, kab vāluok caur Latveju tyktu Eiropā. Dažreiz jī ari palīk Latvejā. Ir ari taidi ukraini, kas dūdās pretejā vierzīnī – atpakaļ iz Ukrainu. Tī ir tī, kas niu ir sajāmuši drūsmi atsagrīzt dzimtinē.

“Biegli ir dažaidi. Ari tī, kas ilguoku laiku dzeivuoja Krīvejā, bet jī ir ukraini. Cylvāki, kas jau īprīšk ite ir bejuši – brauce nu Ukrainys iz Latveju, i niu nu Latvejis ir gotovi braukt atpakaļ iz Ukrainu. Ir tī, kas bāg nu Ukrainys i meklej vītys, kur puorsamest. Tuos ir cytys vaļsts. Ir bejuse ari situaceja, kod vīns nu myusu breivpruoteigūs aizvede ukraiņus iz Reigu. Taida īspieja ari ir. Rūbežu škārsoj kai vīni, tai ar saimem i pat ar dzeivinīkim. Beja sīvīte ar kačim. Vasalim treis. Naradzāti leli kači. Taidi cīši šmuki. Kai lūši – auss ar pūkom. Beju pajāmuse sūmu, dūmuoju, ka vyss kuorteibā, nabyus cīši smoga, tok tī īškā divi leli kači! (smejās). Suni ari ir,” par rūbeža škārsuotuojim stuosta Railija.

Kuldā pīredze

Obejis breivpruoteiguos aicynoj ari cytim nasabeit, pīsasaceit i atbraukt paleidzēt. Tys ir dorbs, kas atsamoksoj tev pošam – emocejis i vierteiga pīredze, kas nūderēs vysys dzeivis garumā.

“Taida dorba pīredze maņ ir pyrmuo. Dorbā ir daudz puordūmu. Tys maņ deve saprast tū, ka itys dorbs koč kū maņ nūzeimej. Ari iz prīšku dzeivē koč kas leidzeigs varātu byut saisteibā ar cylvākim. Ruodīs, ka tys ir tys, kas ir muns. Pyrmajā dīnā es nazynuoju, kas ite byus. Vāluok saprotu – ir juoatkuortoj! Maņ patyka, lai gon es eisti navaru izskaidruot deļkuo. Ite ir komunikaceja, jauni cylvāki, jaunys sejis. Tys maņ dūd vaira redzēt, kaidi ir cylvāki. Emocejis – naizsokamys i nabejušys! Vaira nu taida jaunīša redzīņa – ite ir pīredze. Cylvākim, kas gryb vaira īpazeit sevi i izzynuot kū vaira par cytim, īsoku pabyut ite. Vēļ ari tys, ka ite ir uorzemnīki. Cytys tautys, cyta volūda. Ir vareiba īpazeit cytu volūdu,” par vierteigū dorba pīredzi stuosta breivpruoteiguo Railija.

Ari Laura skaita, ka breivpruoteigais dorbs eistyn ir juoparauga: “Kotram breivpruoteigajam nūteikti ir sovi īmesli, deļkuo jī paleidz. Kotrys nu tuo daboj koč kū cytu. Maņ tuos ir cylvāku emocejis. Tei breivpruoteigūs komanda, kas ite veidojās – jī nūteikti ir sovā vītā. Itys rūbežpunkts ir kai taida myusu mozuo froņtis lineja, kur tu saprūti, ka tu dūd daudz, tok pats sajem vēļ vaira. Cylvāks, kurs koč nadaudz prīceiguoks, sasiļdeituoks aizīt paceli – tys ir vysa myuža vārts. Tik teikūt ite, tu eistyn vari saprast, cik tys ir svareigi. Ir lītys, kurys tu par naudu navari nūpierkt, tys vyss ir ite. Es ite cīši daudz kū vuicūs. Īraudzeit lītys plašuokā kontekstā. Īsavuicu nasaļaut pyrmajim impulsim, kas nareši ir giut, gruobt, skrīt, īt, bet gon saprast, ka ilgtermeņš ir atslāga vuords. Lai koč kas funkcionātu ilgtermeņā, ir juoīvalk elpa, juoizdūmoj, juosaplānoj, juosagatavoj i tod tik vīnkuorši juodora. Labdareibā struodoj princips, ka tu vari daleitīs tik ar tū, kas tev pošam palīk puori. Smolka dzeivis škola.”

Kūpā mes varim daudz

Breivpruoteigū dorbu Grebņovys rūbežkontrolis punktā organizej bīdreiba “Tavi draugi”. Bīdreiba plānoj apsekuot ari cytus rūbežpunktus, kai Silinis, Terehovys i Vīntuļu. Punkti byus atškireigi kai tehniski, tai ari piec nūslūdzis, tok ideja vysim vīna – paleidzeibys punkts ar īspieju servēt syltu iedīni, dzierīņus, uzkūdys, sasasiļdeit, uzluodēt telefonu, pīsaslēgt pi interneta, sajimt higienys precis, sausys i syltys drēbis i dabuot vajadzeigū informaceju i cytu paleidzeibu, kū var dūt breivpruoteigī.

Bīdreiba itūšaļt aktivi meklej komandys bīdrus, kas kasdīnā byutu stypri tyvuok rūbežam i varātu paleidzēt dorbu vadeišonā, byut iz vītys i koordinēt procesu. Itūšaļt teik pīduovuots tik pusslūdzis dorbs. Vaira informacejis var meklēt, rokstūt bīdreibai “Tavi draugi” sociālajūs teiklūs voi privati bīdreibys koordinatorei Montai Vecozolai.

Breivpruoteigūs atbolsta cīši daudzi uzjāmumi i sponsori. Daži nu tūs ir bīdreiba “Uzņēmēji Mieram”, uzjāmumi “Gemoss” i “Moller auto” i daudzi cyti pryvati zīduotuoji. Koordinatore Monta Vecozola pīmiņ, ka pi sponsoru var skaiteit ari Lelbritanejis viestnīceibu, kas beja gastejuši Grebņovā i nūdrūsynuojuši breivpruoteigajim goldus i krāslus. Dorba organiziešonā ir paleidziejuse ari Ludzys nūvoda dūme, paleidzūt ar generatorim i cytom tehniskom lītom.

Teik aktivi aicynuoti ari zīduotuoji. Itūšaļt ir cīši vajadzeigs škeistūšais kopejs, cukrys, dreiži vuorejamuo voi uzsyldamuo puortyka, syltys drēbis, mytruos salvetis, pamperi, capumi i kompetys. Ka esi nu Reigys, tod zīduojumus var vest iz Ventspils īlu 50, kur struodoj škiruotuoji, kas kotru dīnu pacenis nūguodoj da rūbeža. Ka vītejais, tod pacenis vari nūguoduot pats.

“Es grybu saceit, ka cylvāku atbolsts ir natycams! Ka kaids navar iz itaini atbraukt, tod jis tū atsyuta. Ka navar atsyuteit, tod vysmoz pīroksta lobus vuordus. Mes tū vysu ite cīši, cīši jiutam. Kotru zečeiti, kū ir izadiejuse tanteņa i dalykusi kluotyn “Slava Ukrainai!” Kotrys Latvejis karūdzeņš, kas dalykts kluotyn. Ukraini par tū ir lelā sajiusmā. Na vysi jam zečis. Ka kaidim jau ir, tod jī eistyn najam. Jī vīnkuorši cyloj nu kastu tuos zečis kai taidā tiergā i sasajiusmynoj par tū! Itaidi punkti patīseibā paleidz saprast, cik daudz mes varim. Varbyut ari drupeit paruoda, cik stypri mes asam. Cik leli asam. Mes naasam nikaidi palāki, kautreigi molā stuovātuoji, kai mes šaļtim par sevi dūmojam. Tys nav par mums,” stuosta breivpruoteiguo Laura.

Breivpruoteiguo darbeiba apstyprynuota da goda beigu. 14. oktobrī tyka attaiseits ari informacejis centrs Silinis rūbežpunktā. Taidi dreiži tyks nūdrūsynuoti ari Terehovā i Vīntuļūs.

Foto autore: Amanda Anusāne, portals lakuga.lv