Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Portals lakuga.lv turpynoj rokstu sereju, kurā reizi mienesī īpazeist kaidu Latgolys muzeju i tuo kruojuma duorgumus. Itūreiz bejom gostūs Skryndu dzymtys muzejā Augšdaugovys nūvodā, kur kūpā ar muzeja specialisti Ilzi Ūzuleņu (Ozoliņu) īpazynom tuo duorgumus: grafa Plātera-Zīberga laika petrolejis lampu, cytur naatrūnamu Ontona Skryndys lugu i divejis sovā storpā saisteitys fotografejis ar zeimeigu stuostu.

1996. godā dybynuotū Skryndu dzymtys muzeju var drūsai saukt par cīši latgalisku vītu. Jūs miseja ir na tik popularizēt īvāruojamuos Skryndu dzymtys, kurys radzamuokī puorstuovi ir Latgolys sabīdryskī darbinīki gareidznīki Benedikts (1869-1947) i Kazimirs (1875-1919), kai ari jūs bruoļs uorsts Ontons (1881-1918) Skryndys, montuojumu, bet ari sovā veidā turpynuot jūs aizsuoktū dorbu. Tū muzeja vadeituoja Anna Lazdāne i vacuokuo specialiste Ilze Ūzuleņa ari dora, izceļūt latgalīšu volūdys i katuoliskūs tradiceju nūzeimeibu Latgolys kulturviesturē. Muzejs ari dokumentej kulturys dzeivis, dorba i sadzeivis tradicejis sovā Vabalis, kai ari apleicejūs pogostūs. Školāni ar latgaliskajom tradicejom teik īpazeistynuoti muzejpedagogiskajuos nūdarbeibuos. Muzejs aktivi publicej informaceju ari Facebook, i tuo darbineicys stuosta, ka myusu dīnuos taišni tī par jim izzynuojuši daudzi apmaklātuoji nu vysaidu Latvejis molu. Reizem izaruod, ka kaida nu saimem puorstuov pošu Skryndu dzymtu. Kai soka muzejā – tei niu ir cīši plaša i atrūnama daudzuos pasauļa moluos.

Muižys lampa

Tai kai Skryndu dzymtys muzejs ir īreikuots vīnā nu Vabalis muižys āku, lela viereiba tymā teik veļteita ari muižys nazkodejim eipašnīkim grafim Plāterim-Zībergim. Ilze Ūzuleņa stuosta, ka taišni, pasasokūt grafim, Vabalis pogostā īguojuse Skryndu dzymta. “Kod grafam vajadzēja lobu myurnīku, jis bruoļu Skryndu tāvu Donatu īvede nu Skrundys. Te Donats satyka vītejū meitini Apoloneju nu Līpys Mukuonu, apsaprecēja i dybynuoja Skryndu dzymtu. Jim beja septeni bārni – vīna muoseņa i seši bruoli. Uzvuords ir latgaliskuots Skrundys nūsaukums – Skrynda.” Partū ari vīns nu atlaseitūs kruojuma duorgumu ir taišni grafu Plāteru-Zībergu laika petrolejis lampa, kas nazkod atsaroduse muižā. Izaruod, ka muiža ari davuse Vabalei nūsaukumu, partū ka leidzeigs vuords pūļu volūdā nūzeimoj “pīvylynuot”. “Īsuokumā itei beja medeibu muiža. Grafi beja pūli, i medeibuos jau svareiguokais ir pīvylynuot tū medejumu. Tai ari roduos Vabalis nūsaukums,” stuosta Ilze. Pyrma drupeit vaira kai symtu godu muiža nūdadzynuota, nu tuos cīši moz kas palics puori. Skryndu dzymtys muzeja puorstuovi apzynuojuši muzejus i arhivus ari uorpus Latvejis, tok nav izadevs atrast ni prīškmatus, ni fotografejis. Kotru prīškmatu, kas saisteits ar muižu, muzeja darbinīki uztver kai sova veida breinumu. Ari itū lampu, kū nazkod muzejam duovuojs kaids vītejais dzeivuotuojs. Ilze eipaši izceļ iz lampys attāluotū suni. “Grafam Vabalis muižā beja ari suni. Itys izaver piec taida kai grafa suņa, jam beja vieja suni – taidi leli i tīvi. Te ari var redzēt mežacyuku i medinīkus. Var saceit, ka iz lampys attāluota sadzeivis aineņa nu muižys dzeivis.”

Ontona Skryndys luga

Ilze Ūzuleņa stuosta, ka Ontons Skrynda nu pūļu i krīvu volūdys latgaliski puorlics i lokaliziejs vairuokys lugys, tymā skaitā ari lugu “Pādejī divi rubli”. Tys nūtics 20. godu symta suokuos Pīterburgā, kur vītejī latgalīši īstudēja pyrmuos izruodis latgaliski. Tai kai originaldramaturgejis latgalīšu rokstu volūdā vēļ nabeja, suokumā iztyka ar puorlykumumim nu latvīšu literaruos i cytu volūdu. Kai gruomotā “Gadsimts latgaliešu prozā un lugu rakstniecībā” roksta literaturzynuotneica Ilona Salceviča, vyspopularuokuos i vysvaira izruodeituos tūlaik beja taišni Ontona Skryndys puorlyktuos lugys, eipaši jau “Pādejī divi rubli”, kas smīdynuoja skateituojus da osoru. Salceviča nūruoda, ka ituos lugys bejušys nūdrukuotys “Drywas kalendarā”, reši kura nu tūs atseviškā gruomateņā. Partū ari nav juosabreinoj, ka Ilzei tai ari suokumā nav izadevs tū atrast pat Latvejis Nacionalajā bibliotekā. “Beju ari pīrakstejuse Facebook grupā “Latgalians”, ka mekleju itū lugu. 2017. godā tepat Vabalē reikuojom konferenci par gūdu Skryndom, Viļam Siliņam i Raiņam. Tamā pīsadaleja ari profesore Lideja Leikuma. Beja cīši lels puorsteigums, ka jei beja izlasejuse itū munu īrokstu Facebook, i konferencis laikā jei muzejam izduovynuoja lugu “Pādejī divi rubli”,” atguodoj Ilze. Jei ari papyldynoj, ka 1910. godā luga uzvasta ari Ontona Skryndys kuozu laikā juo dzymtajūs Līpys Mukuonūs.

Eipašys fotografejis

Ilze ruoda divejis sovā storpā saisteitys fotografejis – vīnā radzams Ontons Skrynda, ūtrā – jauns puors. Izaruod, itūs diveju jaunīšu – Rūdolfa i Evgenijis – mīlesteiba pīdzeivuojuse na vīnu viņ puorbaudejumu. Suokumā pret jūs lauleibu ībyldumi bejuši vacuokim, partū jī aizbāguši iz Pīterburgu, kur ari apsaprieciejuši. Tok Evgenijai suokušuos veseleibys problemys, kurūs rezultatā jei varēja pat pagaisynuot redzi. Tī jai pasaveics satikt uorstu Ontonu Skryndu, kuram izadevs Evgeniju izuorsteit. Piečuok puors kai školuotuoji atsagrīzuši Latvejā, kur nūdybynuojuši Atašīnē školu. Daudzi vaicoj, deļkuo Atašīnis škola nūsaukta bruoļu Skryndu vuordā. Ite ir atbiļde – tū izdūmuojuši Rūdolfs i Evgenija par juos veseleibys izgluobšonu.

Obejis fotografejis muzejam duovuojuši puora radinīki. Jī ari stuostejuši, ka tuos treis reizis bejušys ākuos, kurys dagušys, tok kartenis palykušys dzeivys. Ilzis ruodeituos fotografejis itūreiz ir kopijis, partū ka originali niu iz laiku deponāti Latgolys Kulturviesturis muzejam Rēzeknē. Eipaša asūt itei 1912. godā uzjimtuo Ontona fotografeja, partū ka pyrma tuo tik kvalitativys juos kartenis muzejam naasūt bejs.

Galerejā Skryndu dzymtys muzeja ekspoziceja. Foto autore: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv