Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Itūšaļt vyss nūteik tik dreiži. Dzeivis ritmys, kasdīnys dorbi i ari informacejis plyusma. Kai kovids, tai ari niu nūteikūšuo kara darbeiba ir pīruodiejuši, cik svareiga ir informaceja, tok vēļ svareiguok ir prast tū atškiert, analizēt i kritiski nūviertēt.

Medeju i jaunūs tehnologeju straujuo izplateiba i ītekme iz myusu kasdīnu, taipat ari vareibys tikt pi daudzveideigys informacejis roda jaunus izaicynuojumus i problemys jūmuos, kas saisteitys ar cylvāku parodumim komunikacejā. Deļtuo vys vēļ aktivi runojam par vajadzeibu atteisteit kai sabīdreibys, tai sevkura indivīda prasmi dūmuot kritiski i muoceit pareizi lītuot medejus i tī daīmamū informaceju. Nu tuo ari izrīt jiedzīņs – medejprateiba.

Medejprateiba ir cylvāka prasme lītuot medejus, meklēt i analizēt, kritiski izviertēt informaceju.

Tys ir bejs cīši svareigs vaicuojums vysod, tok niu tys ir aktualiziejīs vēļ vaira, partū ka otkon ir atdzymuse propaganda, kas saistuos ar Krīvejis politiskū nūstuoju izplateišonu Latvejā.

Suocūtīs karam, ari Latvejā tyka aizlīgti Krīvejis propagandys medeji, eipaši TV kanali. Krīvu informacejis olūtim ir sovs uzdavums – eistynuot propagandu, kab sovim dzeivuotojim i vysam pasauļam uzspīstu “nacistiskys Ukrainys” tālu.

Propaganda ir vīns nu muoneigu ziņu veidim ar konkretu emoceju veicynūšu saturu, kas veiduots taišni politiskim mierkim – maineit attīksmis, vierteibys i zynuošonys.

Jī rauga puorlīcynuot, ka okupaceja ir kai atbolsta žests krīvim Ukrainā, tok niu mes visim redzim, ka, piec jūs dūmu, atbolsts ir bombardiešona, iznycynuotys piļsātys, kiberkuzbrukumi i civilīdzeivuotuoju nūgalynuošona.

Kab naapjuktu vysaiduos informacejis manipulacejuos, cylvākim īsoka izviertēt informaceju i nasekuot leidza muoņu viests izplotūšim krīvu medejim, tok uzaticēt drūšim ziņu olūtim, kas paruoda eistū situaceju Ukrainā.

Vīna nu leluokūs problemu myusu dīnu cylvākam ir laiks. Tuo vysod ir par moz. Deļtuo ari problemys medejprateibā suocās nu sajiutys, ka nikam naatlīk laika, tok informacejis apleik ir tik daudz, ka var vīgli apsamaļdeit i steigā nūticēt vysam, kū roksta.

Steidzeigais dzeivis ritmys ir kai lobs pamats muoņu viestu izplateibai. Taidys viests eipaši naizaceļ nu cytu, tok jū saturs spiej uzrunuot sevkuru. Muoņu viests ir lipeigys i dreiži izaplota internetā, deļtuo ka tuos vysod teik pasnīgtys kai sensaceja, vēļ nadzierdāta informaceja, kas taids, kas ir skaļš i roda šoka efektu.

Muoņu viests – apzynuotai izplateita napatīsa voi cīši sagrūzeita informaceja, kurys mierkis visbīžuok ir sasnēgt koč kaidys politiskys voi biznesa interesis, radeit sensaceju voi popularitati.

Muoņu viests nav jauns fenomens. Tuos izmontuotys jau īprīšk, pyrma daudzu godu symtu, pīmāram, kab manipulātu ar kara suokšonūs. Myusu dīnu sociālūs medeju popularitate ļaun taidom ziņom izaplateit daudz dreižuok i cīši lelā mārūgā, kas ir lels drauds.

Kab naizagiutu iz taidu viestu, medeju lītuotuojam pi sevkurys aizdūmeigys zinis juopīvierš viereiba vairuokim faktorim, kas parosti līcynoj par tū, voi tū eistyn roksta uztycams medejs, voi nā.

Suokumā ari ir juosaprūt pats pamats – kurs ir uztycams medejs i kurs nav. Medeja uztycameibu nūruoda juo kvalitatis standarti.

Atguodoj! Sevkuram kvalitativam i uztycamam medejam ir sova:

• Redakcionaluo atbiļdeiba
• Etikys kodekss
• Augsti profesionalī žurnalistikys standarti (objektivitate, olūti, faktu puorbaude i tt.)

Tok myusu dīnuos ir cīši izplateitys interneta vītnis, kas vīnkuorši izaver kai medeji, tok jī taidi nimoz nav. Taidys vītnis izaplota caur socialajim teiklim, pīmāram, Facebook, Whatsapp. Tuos izplota cylvāki, kas tū dora speciali voi tī, kas nav spiejuši atpazeit, ka tei nav patīseiba.

Kab naīkrystu informacejis slozdā i nasadaleitu ar muoneigom viestim, vysod pīvērs viereibu:

Medejam – voi tys redzīs uztycams? Voi tam ir nūruodeita redakceja i publikaceju autori? Ari juopīvierš uzmaneiba kontaktim, telefona numerim voi vysmoz e-postam, caur kū var sasazynuot ar redakceju. Ka tuo vysa nav, tod tys vyss nav eists medejs.

Datumam – varbyut viests ir vaca, bet kaids tū rauga aktualizēt i interpretēt sovūs nūlyukūs.

Viersrokstam – voi tys izceļ i paskaidroj viests golvonū byuteibu? Voi tys redzīs taids kai aizdūmeigs, kas īlīk kuosi lyupā? Pīmāram – “Tu naticiesi, kas šudiņ nūtyka!”, “Šoks!”.

Argumentim – voi ir izmontuoti skaidri fakti ar konkretim olūtim – kas kū i kod ir sacejs? Voi tam ir ari sovs pīruodiejums?  Voi ari dominej tik emocejis, kas roda, pīmāram, bailis, satraukumu? Ka skaitūt jiuti, ka suoc uzatraukt, tod lela vareiba, ka tei ir muoņu viests, deļtam ka eistu medeju uzdavums nikod nav bejs radeit baiļu voi satraukuma sajiutu. Jī vysod ir neitrali.

Ka, īspiejams, koč kur redzi kaidu sovaidu reklamu, tod tei ari var byut muoņu viests, kas var saturēt propagandu. Pīvērs viereibu reklamys sūlejumim – voi tys vyspuor ir reali, kū jī tī roksta? Pīmāram, voi eistyn var īsavuiceit volūdu vīnā dīnā? Nūmest 30 kg nedelis laikā? Juodūmoj kritiski – tys tok nav īspiejams!

Reklamys var byut ari kai propaganda ar cylvāku. Pīmāram, kaids politiks sūla pataiseit Latveju par pošu boguotuokū vaļsti pasaulī, ka tik tauta par jū bolsuos. Voi jis pats tam tyc? Propaganda reklamuos ir ari sensitivu kadru izmontuojums – īcīneitys slaveneibys reklamej kaidu produktu; izmontuoti lozungi vairuokys reizis.

Karteņa – voi karteņa, kas teik uzdūta par oculīcinīka radzātū, gadīnī nav fragments nu kaidys muokslys kinys? Pīvērs viereibu ari detaļom – bīži viņ par moldu viestim pasoka kartenis, kuruos, pīmāram, radzami kūki bez lopu, koč ziņa īlykta 30. julī.

Gramatika – prūtams, klaidys var rastīs sevkuram normalam cylvākam, tok taidim, kas gryb maldynuot i “pagiut” iz lātticeibys – taidim vysbīžuok ir pavieršeibys, pareizraksteibys klaidys, naskaidrys teikumu izkuortuojums.

Atsaucis – ka saturā ir pīmineiti kaidi olūti, pīmāram, ka pietnīki ir pīruodiejuši, tod obligati ir juobyut ari atsaucei iz pietiejumu – nūsaukums, gods, vīta.

Cik aktualys ir muoņu viests, tikpat aktuali ir ari naeisti profili sociālajūs teiklūs. Naeistī profili var tikt veiduoti ar mierki paust politiskūs uzskotus, iztaiseit parodeju par kaidu cylvāku voi ari, kab raudzeitu negativi ītekmēt juo reputaceju. Bīži ir ari tai, ka teik veiduoti profili iz kaidys slaveneibys vuorda, kab savuoktu lelu sekuotāju skaitu i piečuok tū puordūtu.

Atguodynuojums – ka tys ir cylvāka oficialais, eistais konts, tod pi juo vuorda ir radzams kekseits.

Juopīvierš ari viereiba, cik aktivs i kaidu saturu sovā profilā veidoj cylvāks. Ka nav originala satura, tik, pīmāram, Facebook dalejīs ar absurdom viestim, tod tys roda lelys aizdūmys. Par naeistu profilu nūruoda ari draugu voi sekotuoju skaits i pyrmuos publikacejis datums.

Kulturys ministreja īsoka izveiduot pošam sovu uztycamūs medeju sarokstu, pi kuo pīsaturēt. Taipat vysa svareiguokuo informaceja nūteikti teik ziņuota popularūs medejūs, kam ir ilgs godu stažs i lela auditoreja.

Ka redzi, ka, pīmāram, tovs draugs voi sābris sociālajūs teiklūs dalejīs ar napatīsu voi moldynūšu informaceju, tod nasakautrej jam par tū aizruodeit i palyugt viesti izdzēst. Ka itai uzraudzeisim cyts cytu, tys byus myusu īguļdiejums, kab nu interneta kruopnīku cīstu piec īspiejis mozuok cylvāku.

Ka pats esi īraudziejs taidu viesti, tod nūteikti spīd “Ziņuot par īrokstu” ci “Report”, ka tys ir tics sociālajūs teiklūs.

Puorbaudi sevi!