Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Rēzeknis Jezus Sirds katedralis kors “Adoramus” īrakstejs treis komponistis Ilvys Lempys (ILLE) mesys. Vīna nu tūs izskaņ latiniski, bet divejis – latgaliski. Kai informej kora puorstuove Kristīne Zeltiņa, ar itū projektu atzeimātys treis nūzeimeigys nūtikšonys – kordirigenta Vitolda Milaševiča 80 godu, kora “Adoramus” 30 godu i varganistis i komponistis Ilvys Lempys 50 godu jubileja.

2022. gods 26. janvarī vīns nu Rēzeknis izcyluokūs kordirigentu – Vitolds Milaševičs – svieteja sovu 80. dzeivis jubileju. Aizrauteigs pedagogs, izcyls kora muzykys paziniejs, energisks ceineituojs par sovu ideju, kolektiva dvēsele – tai jū varātu raksturuot sevkurs, kurs sovā dzeivē ir klausejs Vitolda kai dirigenta rūkai. 20. gs. 70.-80. godu koru dzeive Rēzeknē i vysā Latgolys regionā nabeja īdūmojama bez V. Milaševiča byušonys kluotyn – Latgolys zonys školu koru, piļsātys i rajona pīaugušūs koru viersdirigents, jis vysod ir bejs koru kusteibys vierzeituojspāks i kasdīnys dorba dareituojs, vodūt i saturūt kūpā kai sovus vadeitūs korus, tai pīsadolūt Dzīšmu svātku kusteibys organiziešonā. Leidz ar 3. Atmūdys viejim iz 20. gs. 90. godu slīkšņa atdzyma ari bazneicys koru kusteiba, kurā ar pylnu jaudu i atdevi īsasaisteja ari V. Milaševičs, vodūt Rēzeknis Jezus Sirds katedralis bārnu, piečuok – jaunīšu kori, pīsadolūt Aglyunys svātku repertuara sastuodeišonā i dirigejūt apvīnuotū kori pavesta Juoņa Puovula II vizitacejis laikā.  

Daudzim Rēzeknis Jezus Sirds katedralis kors “Adoramus” (nu latiņu volūdys – pīlyudzam) izaruodejs ceļš pi Dīva, ceļš iz ticeibu. Pyrma 30 godu P. Zeiļam roduos dūma, ka dīvakolpuojuma laikā varātu dzīduot bārnu kors. Struodojūt ar kori, tuo pyrmais dirigents Vitolds Milaševičs īlics tik daudz dorba, ka jau piec pusgoda 1989. gods Zīmyssvātku Sv. Misē dzīduoja taišni bārnu kors i spielēja vīnpadsmitgadeiguo Inese Šnevele. Ar laiku bārnu kors puoraudzs jaunīšu korī. Itū godu laikā “Adoramus” dzīduojuši apmāram 160 cylvāki. Pasasokūt tam, niu na tik Latveja, bet pasauļs zyna varganistis Ivetys Apkalnys vuordu. Jei, kod atguoja iz kori, vēļ naspielēja varganis. “Adoramus” siržu lyugšona izskaņ na tik Rēzeknis Jezus Sirds katedralē svātdīnēs Sv. Misē 10 stuņdēs, bet nu 1992. gods ari 14. augusta nešporā i vokora Sv. Misē Vyssvātuokuos Jaunovys Marejis dabasūs uzjimšonys svātkūs Aglyunā. Daudzu godu garumā ir sadarbeiba ar Latgolys radeju, kas nūdrūsynoj vysaiduokys lyugšonys i Sv. Misis klauseituojim, kas navar apmeklēt bazneicu. Svietejūt kora 20 godu jubileju, tyka izdūts disks “Ar lūgšanām uz debesīm”, kurā īskaņuotys 13 koram nūzeimeiguokuos i īmīļuotuos dzīsmis.

Kod kora dybynuotuojs i dirigents Vitolds Milaševičs puortrauce sovys aktivuos profesionaluos gaitys, juo dorbu turpynuoja i vys vēļ turpynoj bejušuos tuo dalineicys i izavuicejušys dirigentis Dace Viša (nu 2000. g.) i Kristīne Zeltiņa (nu 2003. g.), bet pi vargaņu nu pošu pyrmsuokumu Dīvam i muzykai kolpoj Inese Šnevele. Kora vadeituoja i organizatore nu pyrmsuokumu ir Marija Šnevele, bet energiskuo kora dvēseleite i liturgiskūs padūmu devieja ir Ingrīda Trups-Kalne. V. Milaševiča īguļdeitais dorbs turpynojās i katedralis jauktais kors “Adoramus” jau 30 godu skaņ kotru svātdīni i svātkūs Rēzeknē, Aglyunā, plašajā Latgolā i cytur.

Bejušuo kora dzīduotuoja, varganiste i komponiste Ilva Lempa (1972) aba ILLE ir radejuse vairuokus skaņdorbus i mesys koram, kuri īsakļaun myusu dīnu latvīšu gareiguos muzykys pasaulī i atbylstūši papyldynoj bazneicys koru repertuaru. Veicynojūt profesionaluos kora muzykys atteisteibu, uzturūt bazneicys koru tradiceju, kora muokslinīcyskū profesionalitati i paplašynojūt latvīšu gareiguos kora muzykys repertuaru, kai ari, kab popularizātu latvīšu komponistis gareigū muzyku, ar Vaļsts Kulturkapitala fonda atbolstu bīdreiba “Rhythmic music society” ir eistynuojuse projektu VITOLDS. ADORAMUS. ILLE i ir īraksteitys treis Ilvys Lempys mesys (I – latgaliski, II (Zīmyssvātku) – latiniski, III – latgaliski). Audio īroksts izvītuots YouTube kanālā, kai ari īsyuteits Latgolys radejai i “Radio Marija Latvija”. Skaņu īrokstu veice Einārs Lipskis. Vizualajam nūformiejumam ir izmontuotys kora dzīduotuoju Mariannys Zeltinis i Inetys Lipskys gleznys.