Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

10. novembrī 15.00 stuņdēs Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejā tiks atkluota īvārojamuo kulturys darbinīka Oskara Kalēja (1902-1993) 120. jubilejam veļteita izstuode “Oskars Kalējs un viņa laiks”, kas byus apsaverama leidz 29. janvaram, viestej muzeja puorstuove Mairita Folkmane.

Oskars Kalējs (1902-1993) beja īvārojams kulturviesturisks darbinīks – Daugovpiļs muzeja pyrmais direktors i dybynuotuojs, Daugovpiļs Vaļsts školuotuoju instituta pasnīdziejs, gleznuotuojs, etnografejis i arheologejis pietnīks, augstys inteligencis i kulturys cylvāks. Jiuteigs i talanteigs Latgolys ainovys tāluotuojs.

Koč i Latvejis profesionalajai muokslai ir saleidzynūši eisa viesture, vys vēļ tuos puslopuos ir atrūnami bolti laukumi, kurūs pietnīki pacīteigā ryupeigys mekliešonys i analizis ceļā rauga aizpiļdeit. Eipaši tys atsatīc iz Latvejis nūvodu muokslu. Pyrmī profesionalī muokslinīki Latgolā jau beja 19. godu symta beiguos, tok par aktivu muokslys dzeivi var suokt runuot tik ar 20. godu symta treisdasmytajim godim.

Izstuodē būs apsaverami Oskara Kalēja i juo laikabīdru dorbi. Izstuodis pamatu veidoj Oskara Kalēja gleznys nu Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzeja kruojuma, Rakstnīceibys i muzykys muzeja, Jāņa Akuratera bīdreibys, Tukuma muzeja, Fraņča Trasuna muzeja “Kolnasāta”, Latvejis Muokslinīku savīneibys muzeja i nu Georga Turlaja privatkolekcejis. Laikmata nūskaņu radeis Jāzepa Delvera, Jāņa Indusa i Kārļa Mudeļa dorbi nu Daugovpiļs muzeja kruojuma i Teklys Natālijis Gavaris dorbs nu Daugovpiļs Vaļsts gimnazejis muzeja.

Izstuode “Oskars Kalējs un viņa laiks” īpazeistynoj skateituojus ar nūzeimeigim Latgolys kulturys darbinīkim i Daugovpiļs muzeja kruojuma muokslys dorbim, jo itūgod muokslinīkam Oskaram Kalējam ir 120. jubilejs, sovpus Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs 2023. godā atzeimēs 85. dybynuošonys godadīnu.