Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Itūgod Krīvejis agresivuo ībrukuma Ukrainā deļ raiseituo vaļstī asūšuo energokrize palykuse par byutisku īmesli vysaidu īstuožu optimizacejai voi likvidacejai. Vysvaira tys skar taidys īstuodis, kas jau īprīšk sasaskuorušys ar dažaida rakstura problemom: napīteikams apgrūzejums i atteisteiba, darbinīku voi apmaklātuoju tryukums. Kritiska situaceja niu ir skuoruse ari pīrūbežu. Vīna nu taidu īstuožu ir Kruoslovys nūvoda Kepovys pogosta vidis i izgleiteibys centrs “Ķepa”.

Centrs apmaklātuojim pīduovoj dažaidus turisma pakolpuojumus – ekskurseja pa izstuožu zalem, vidis klase, naktsmītnis, latgaliskūs iedīnu degustacejis i daudz kū cytu. Kluotyn vēļ tei ir ari vīneiguo vīta, kur Kepovys pogosta dzeivuotuoji var sasatikt kulturys pasuokumūs, partū ka centrā daīmamys div savīseigu pasuokumu zalis.

Centrs “Ķepa” itūgod svietej sovu dasmytū jubileju. Taišni vaļsts svātkūs, 18. novembrī, 2012. godā tyka atkluots centrs ar īvāruojamu ekspoziceju, saīta nomu i degustaceju sātu. Ākys renovacejis dorbi tyka veikti caur dažaidim projektim, tok ari vysu darbeibys laiku centrs aktivi eistynoj projektus. Centra vadeituoja Regīna Stepiņa stuosta, ka itūgod tika veiksmeigi nūslāgti projekti, kur centram sataiseits jauns uora golds, sūli i šyupelis. “Lela teritoreja, diveji muorki, vīnā nu tūs ari laipa. Vosorā var nūsamauduot. Cīši pīdūmojam arī pi uora apzaļumuošonys. Bārni var izaskraideit, pīauguši vīnkuorši var atbraukt i iztaiseit sovu pikniku, byut pi dobys,” stuosta vadeituoja.

Vidis i izgleiteibys centrā ir vareiba apsavērt dzeivinīku izbuozeņus, medinīku trofejis, pasadorbuot vidis klasē, kur daīmamys vysvysaidys poštaiseitys spēlis lelim i mozim. Ir mikroskops, zem kura var apsavērt čajis, vitaminus, kopeju mikroplanā. Sūpluok vidis i izgleiteibys tematikai ir ari kultura. Saīta nomā ir vareiba organizēt vysaidu veidu pasuokumus – nu konferencem da kuozom. Centrs lepojās ar degustaceju nomu. Ceglu krīvu ceplī teik gatavuoti Latgolys iedīni. Ekskursanti pyrma braukšonys var dasaceit degustacejom zupys, blīnus, sautiejumus i cytus gordumus. Taipat ir vareiba palikt nakstmītnēs. Goda laikā naktsmītnis apmekliejuši aptyvai 50 gostu.

Tok niu energokrizē strauji augūšuos centra uzturiešonys izmoksys līk saviļk cīšuok jūstys Kruoslovys nūvoda pošvaļdeibai. Oktobrī nūtyka sēde par “Ķepys” vaicuojumu, kur vairuoki deputati aizstuoviejuši centru, skaitūt, ka taidom izgleiteibys īstuodem juopastuov. Kruoslovys nūvoda dūmis prīšksādātuojs Gunārs Upenieks pastreipoj, ka vīns variants ir centra apvīnuošona ar Dagdys pogostā asūšū Jaundūmis muižu: “Pasaverūt iz “Ķepu” – geografiskuo vīta, ceļu stuovūklis, pīrūbeža problemys. Ka Jaundūmis muižā byutu diveji izgleiteibys centri, tod tī cylvāku pīplyudums teiri geografiski jau varātu byut leluoks. Dūmoju, nav juobyt cīši gudram, lai saprostu, kas sagaida myus zīmā i nuokušajā godā. Finansiejums ir apmāram 78 000, bet īnuokumi par divejim muzejim (“Ķepa” i Jaundūme) – 5000. Pošvaļdeibys niu ir iz izdzeivuošonys rūbeža,” tai Upenieks.

Ari centra vadeituoja Regīna Stepiņa saprūt pošvaļdeibu i energokrizis radeituos problemys: “Naudenis ir tik, cik ir. Pošvaļdeiba dūmoj, ar kū i kaidā veidā iztikt, lai vysim izmoksuotu naudu, lai vysim vysa pītyktu. Mes peļnejam mozuok, nakai ir myusu izdavumi. Principā saturiešona mums nav tik lela, cik aizīt iz olgom. Ka vaira nabyus taidys īstuodis ite, tod pogosts ari ar laiku pagaiss, cylvāki vīnkuorši palyks nūvuortā.”

Latgolys Turysma asociacejis puorstuove Laura Spundere pastreipoj, ka tik nastabilā geopolitiskā situacejā ir cīši svareigi saglobuot styprys i latvyskys pīrūbeža teritorejis: “Centrs “Ķepa” pylda svareigys funkcejis kai deļ vītejūs dzeivuotuoju, kurim tei ir praktiski vīneiguo puļciešonuos vīta, tai i deļ turistu. Eipaši niu, kod arviņ vaira pīaug pīprasejums piec garūs puorguojīņu maršrutu, centrs “Ķepa” tamā pīrūbeža daļā ir vīneiguo vīta, kur guojiejs var atsapyust, izzynuot napīcīšamū informaceju, paēst i pat palikt pa nakti. Taipoš centrs “Ķepa” jau div godus piec kuortys ir veiksmeigai pīsadalejs pasuokumā “Sātys kopejneicu dīnys”, ar sovu pīduovuojumu kotru reizi pīsaistūt vysmoz puors desmitus gostu nu vysaidu Latvejis vītu.”

Par apmekliejumu centra vadeituoja stuosta, ka pyrma pandemejis cīši daudz braukuojuši turisti nu uorzemu, pīmāram, Vuocejis, Ungarejis, Krīvejis. Niu puorsvorā brauc tik cylvāki nu Latvejis. Vosoruos cīši aktivi braukuoja saimis ar bārnim.

Daudz aktivuok centrs dorbuojuos tod, kod Osyunā beja škola. 2018. godā škola tyka optimizāta nu pamatškolys par suokumškolu, tok 2020. godā tyka slāgta pavysam.  

Tūlaik školānus lyudze iz tematiskim pasauokumim i nūdarbeibom. Centrā tyka svieteiti ari vaļsts i godskuortu svātki. Niu centram sūpluokuo škola ir Dagdys vydsškola, kas atsarūn gondreiž 30 kilomentru attuolumā. Šaļtim ari školāni nu Dagdas māroj garū ceļu, kab apmaklātu centra aktivitatis.

Nu cyta gods 1. juņa tiks slāgti bārnuduorzi Kruoslovys nūvoda lauku teritorejuos. Dagdys pogostā tuos ir pyrmsškolys izgleiteibys īstuodis “Saulīte” izgleiteibys programys eistynuošonys vītys Osyunā i Konstantinovā. Centram “Ķepa” sūpluokais ir taišni Osyunā. Izgleituošonys vīta tyka īreikuota bejušuos Osyuna suokumškolys telpuos. “Bārnuduorza vīta pasaruodeja tod, kod likvidēja školu Osyunā. Pogosta vadeituoja dūmuoja, kai saglobuot īstuodi, izdūmuoja īlaist tī pyrmsškolys bārnus. Dūmoju, ka tei ir vysys Latvejis probļema, ka mums tauta ir izbraukuse. Dorbavītu nav, tok jau tai pādejuos dorbavītys pamozom pagaist. Paliks tukšums. Biedeigi,“ stuosta Regīna Stepiņa.

Kruoslovys nūvoda dūmis prīšksādātuojs Gunārs Upenieks skaidroj, ka ari Dagdys pogosta apvīneiba saprūt, ka niu ir svareigs vaicuojums par izdzeivuošonu. “Kruoslovā apkure ir 51 eiro par megavatstuņdi (MWh), tok Dagdā ir 121 eiro. Divarpus reizis leluoka summa. Labi, ka vēļ ir vaļsts kompensacejis,” tai Upenieks.

Jis ari pībiļst, ka suokumā ruodejuos, ka vaicuojums par bārnuduorzim byus cīši gryušuoks, nakai ar muzeju, tok izaruodeja ūtraižuok. Tī deputati, kas sēdis laikā aizstuoviejuši centru, nūbolsuojuši par bārnuduorzu sliegšonu. “Galejais lāmums ir pījimts. Tuos ir deputatu prioritatis.”

Tai kai beja nūvāruojama lela pretesteiba kai nu deputatu, tai nu sabīdreibys pusis, lāmums par “Ķepas” liktini tyka atlykts iz div mienešim.

Kab saglobuotu vidis i izgleiteibys centru i tuo atsarasšonys vītu, centra darbinīki suoce aktivu parokstu vuokšonu. Dīnnakts laikā tyka savuokti 674 paroksti. Ari socialajūs teiklūs cylvāki beja sašutumā par centra vadeituojis viesti i aktivi dalejuos komentarūs. Kaida sīvīte roksta: “Tys ir brīsmeigi! Cylvāku nav. Jaunīši aizbrauc iz naatsagrīž. Nav nikaidys atteisteibys, lauksaimnīceiba tūrīs knapi, knapi. Uzturēt tū ir duorgi. I kam tū dareit? Tys ir taipat kai izceļt baseinu iz klaja lauka, kur nivīns apleik nadzeivoj i uzturēt tū taipat, kab byutu. Dīvamžāļ tei ir realitate. “Ķepā”, prūtams, ir skaists dzeivinīku muzejs, super vadeituoja, bet cik tod cylvāku apmeklej (iz pierstu var saskaiteit). Vaļdeibai žāļ naudys uzturiešonai. Vīneiguo izeja, ka kaida fiziska persona ci uzjāmums tū izpierk i uztur.”

Kaids cyts centra apmeklātuojs roksta: “Asu puorlīcynuots, ka itys kulturys centrs (asu tū apmekliejs vairuokys reizis) piļneibā varātu sevi uzturēt i peļneit. Ka tys byutu pīnuoceigai reklamāts, apmaklātuoju natryuktu, nasaverūt pat iz putekļainūs ceļu.”

Ari centra vadeituoja pīkreit, ka jūs problema ir napīteikama reklama: “Mes skaitom, ka mums ir par moz reklamys, cylvāki varātu braukt bīžuok. Kod jī atbrauc, soka, ka jim cīši pateik, bet tik pieški koč kur vyspuor izzynuojuši, ka taida vīta pastuov. Visitdagda.com – tī ir myusu vysi dati. Tai mes jau raugom reklamētīs, feisbukā bīži īlīkam koč kū. Mes tū līkam poši, nav vareibys nūdrūsynuot atsevišku marketinga specialistu. Maņ pošai ir tik daudz dorba, rokstu atskaitis. Nav laika padūmuot par, pīmāram, reklamu voi zīduojumim.“

Tai kai saīta nomā i vidis i izgleiteibys centrā struodoj tik treis cylvāki, dorba kasdīnā ir cīši daudz. Centra vadeituojai Regīnai ir pylnys slūdzis dorbs, kas sastuov nu treju omotu: pusslūdze kai vidis i izgleiteibys centra vadeituojai, 0,25 slūdze kai saītu noma vadeituojai i 0,25 kai amatermuokslys kolektiva vadeituojai.

Vēļ “Ķepā” iz pusslūdzi struodoj apkūpieja, kas ari dorbu apvīnoj ar pusslūdzis apkolpuošonys specialista omotu bibliotekā, kas atsarūn tamā pat ākā. Trešais darbinīks ir degustacejis noma apkolpuotuoja. Tok centra vadeituoja Regīna Stepiņa stuosta, ka vysus dorbus juos rauga dareit kūpā: “Ka ir kaidi pasyutejumi degustacejom, mes vysu gatavejam kūpā. Veidojam dekoracejis pasuokumim, rūtojam telpys. Cytreiz es struodoju ite cauru nedeļu, tai kai dorbs skaituos tik par dorbadīnom, tok pasuokumi nūteik i apmaklātuoji vysbīžuok brauc taišni breivdīnuos.”

Pīrūbeža pogostā vītejī dzeivuotuoji puorsvorā nūsadorboj ar lauksaimisteibu – uztur lūpus, duorzus. Tī cylvāki, kas struodoj apmoksuotu dorbu, vysbīžuok struodoj div vītuos – sovā i cytā pogostā. Kai pīmāru centra vadeituoja miņ pogosta puorvaļdi i feldšeru punktu, kas atbrauc struoduot iz fiziskū dorba vītu divejis reizis nedeļā.

Nuokušuo pošvaļdeibys sēde par centru plānojās decembrī. Da tam laikam nūteik puorrunys. Vīns nu rysynuojumu, kū redz i pošvaļdeiba, i centra darbinīki, ir telpu īre. “Pošvaļdeiba pīduovuoja īrēt telpys voi suokt uzjiemejdarbeibu. Jemit īstuodi sev, izīrejit nu pošvaļdeibys i dabojit īnuokumus. Pošvaļdeibys īstuode it kai poša nasajam īnuokumus, bet ite ir taida īstuode, kur ir moksys pakolpuojumi – beletu puordūšona, degustaceju pasyuteišona. Var saprast – ka reklamys nav, tod cylvāki rešuok brauc iz itaini,” stuosta Regīna Stepiņa.

Taidā variantā byutu cīši juopīdūmoj pi reklamys izveidis, kab taids uzjāmums byutu rentabls i cylvāki par tū zynuotu, interesātūs i brauktu. Centra vadeituoja skaita, ka pi reklamys byutu juopīdūmoj na viņ uzjāmumam, bet ari pošvaļdeibai: “Maņ beja dūma, kab atraucūt iz piļsātu, iz reizis var apsavērt, kur var aizbraukt, kū var redzēt, kur var paēst. Mums iz Dagdu vad treis ceļi: nu Kruoslovys, nu Aglyunys i nu Rēzeknis. Pi tūs vaļsts ceļu nūteikti vajadzātu byut koč kaidai reklamai. Brauc jau sveši cylvāki, i jī iz reizis varātu redzēt.”

Ka vaicuojums par telpu nūmu nasarealizēs, tod, vystycamuok, pošvaļdeiba atsagrīzs pi ūtra varianta, kas ir muzeja puorvītuošona iz Jaundūmis muzeja telpom. “Jaundūmis muzeja telpys nav pīpiļdeitys, tī ir breivys telpys, kur var izvītuot vysu muzeja ekspoziceju,” tai Kruoslovys nūvoda dūmis prīšksādātuojs.

Vēļ centram paleidzātu daleiba programā “Latvijas skola soma”, tok tī leluoka viereiba ir taišni kulturys montuojumam i muokslai, na vidis izgleiteibai, turismam voi iedīņu meistarklasei.

Vaļstī asūšuo energokrize arviņ vaira paspylgtynoj pīrūbeža problemu – infrastrukturys īspieju i dzeivuotuoju sasamazynuošonu. Ari Latgolys turisma asociacejis puorstuove Laura Spundere pastreipoj, ka taišni itymā sarežgeitajā laikā cīši svareigi ir saglobuot pīrūbežu i tuo turisma objektus: “Saprūtams, ka niulejuos krizis laikā ir gryuši rast finaņsejumu deļ atsevišku objektu, tok es cīši aicynuotu vērtīs ilgtermiņā, izviertēt prioritatis i raudzeit rast rysynuojumus. Turismys vīnnūzeimeigi ir vīns nu veidu, kai styprynuot vītejū ekonomiku, radeit dorba vītys i atteisteit regionu kūpumā, tok, pagaisynojūt lobu pīrūbeža turisma objektu, zaudej na viņ tei pīrūbeža daļa i tuos vītys ļauds, tok i mes vysi. Mes nadreikstam pamest pīrūbežus tukšys, partū ka – ka byus stypri pīrūbeži, byus ari stypra Latveja.”