Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv ar dažaidom tematiskajom izlasem turpynoj pīvērst viereibu latgalīšu muzykys dažaideibai. Sagaidūt Latvejis vaļsts 104. dzimšonys dīnu, pīduovojam nūsaklauseit patriotiskūs dzīšmu izlasis par Latveju i Latgolu latgaliski ūtrū daļu – kai turpynuojumu pyrmajai izlasei, kas sovulaik tyka sataiseita, svietejūt vaļsts symtgadi i nūsaklausoma ITE. Itūreiz izlasē kai jaunuokys, tai ari senejuokys vysaižu žanru i izpiļdeituoju dzīsmis.

1. “Bez PVN” i Valters Pūce – SKAIDYS

Dzīsme “Skaidys” ir pyrmuo “Bez PVN” dzīsme, kurā, kai atsazeist poši grupys daleibnīki, īsaskaņ sorkonboltsorkonuo nūkruosa. “Dzīduot latgaliski ir ari dzīduot latvyski. Mes asam sovys zemis patrioti!” tai grupys daleibnīki, prezentejūt dzīsmi. Dzīsmis teksta i muzykys autors Kristaps Rasims vielej: “Kaids saceis – cik moza mums tei Latveja. Mes saceisim – Latveja ir cik lela, cik leli asam mes poši! Augom, augam, augsim!” “Skaidys” tapuse sadarbeibā ar grupys “DAGAMBA” čellistu Valteru Pūci.

2. Baltie lāči – BRUOLEIT (LATVĪT,  VOI NAVA TEV ŽĀL)

“Kad mans tēvs šo dziesmu dziedāja, visi pagasta vīri cēlās kājās,” tai muzikim, grupys “Baltie lāči” lideram Andrim Baltačam, īdzīdūt dzīsmi “Bruoleit (Latvīt, voi nava tev žāl)” stuostejuse dzejneica, teicieja i nacionaluos pretuošonuos kusteibys dalineica Bronislava Martuževa (1924—2012). Taišni car jū i “Boltajim luočim”, kurī 2010. godā dzīsmei radeja sovu verseju i videoklipu, “Bruoleit (Latvīt, voi nava tev žāl)” otkon ir tykuse zynomuoka plotuokai sabīdreibai. Dzīsmis pamatā ir 19. godu symta ūtrajā pusē raksteita poļaku dzīsme “Góralu, czy ci nie żal?” (Kalnieti, vai tev nav žēl?), kuruos vuordus latgaliski 20. godu symta suokumā atdzejuojuse Ontona Skrindys školneica Benedikta (Bene) Barkāne Pīterpilī. Vaira par dzīsmis stuostu ite: https://www.lakuga.lv/2020/11/13/latgalisu-dzismu-stuosti-bruoleit-latvit-voi-nava-tev-zal/

3. Latgalīšu Reps – TREŠUO ZVAIGZNE

Apvīneibys “Latgalīšu Reps”, kuruos dzymtuo puse ir Ludza, dzīsme “Trešuo zvaigzne” ir veļtejums golvonajom Latgolys vierteibom – zylajim azarim, zaļajim mežim, zalta pļovom i, prūtams, saimei, kuru veidoj myusu tivinīki – kai draugi, tai radinīki.

4. Raxtu Raxti – ZEME, ZEME, DAUGAVEŅA

Apvīneibys “Raxtu Raxti”, kurys soliste ir Kristīne Kārkle-Kalniņa, izpiļdeituo dzīsme “Zeme, zeme, Daugaveņa” ir komponista Juoņa Ivanova dzīsme ar Raiņa vuordim, kū latgaliski puorlykuse dzejneica Anna Rancāne. Dzīsme izskanēja Vīstura Kairiša 2020. godā pyrmizruodi pīdzeivuojušajā kinā “Piļsāta pi upis”.

5. Fenikss – LATGOLAI

2017. godā otkon apsavīnuoja hardroka grupa nu Ludzys “Fenikss”, īrokstūt deveņdasmytajūs godūs radeitū dzīsmi “Latgolai”. “Dzīsme, kuruos teksts nese Latvejis atmūdys ideju deveņdasmytūs godu suokuos, sovu aktualitati nav pagaisynuojuse ari myusu dīnuos. Pyrmsvieliešonu laikā daudzim politikim ir juoaizadūmoj, parkū jī balotejās i ari par tū, kū jī dora voi dreižuok nadora. Latvejai otkon vajadzeiga atmūda,” tai par dzīsmis viestejumu soka grupys dalinīki. Dzīsmis muzykys autors ir grupys liders Aleksandrs Cunskis, bet vuordi jimti nu Marijis Andžānis dzejūļa.

6. Skonai – APSŪLEJUMS

Rēzeknis nūvoda vokaluos studejis “Skonai” dzīsme – veļtejums Latvejai – ar Inetys Atpilis-Juganis vuordim i Guntys Kuzminys-Juknys muzyku.

7. Anita Bērziņa i Dace Tihovska – ILGU ZEME

Duets, kurā apsavīnuojušys “Latgales dāmu popa” dalineica Anita Bērziņa i Dace Tihovska nu Tihovsku saimis i folklorys kūpys “Ilža”. Dzīsmis muzykys autore ir Anita Bērziņa, aranžeju taisejs Gints Stankevičs, bet dzīsmis vuordūs skaņ Fraņča Murāna dzeja.

8. Muosys – ZYNU, ZYNU TĀVA SĀTU

Grupa “Muosys”, kurā apsavīnuojušys treis profesionalys muzikis i reizē muosys Laima Maslova, Liene Brence i Marta Igaune, izaveiduoja i sovu darbeibu suoce 2016. godā ar Igauņu saimis albuma prezentaceju i koncertu “Vysi zīdi pļaveņā” Latgolys viestnīceibā GORS. Pyrmuo muosu kūpeiguo dzīsme “Zynu, zynu tāva sātu” apzynuotai atguojuse taišni tamā šaļtī, kod vysys muosys atsagrīzušys atpakaļ iz dzeivi sātā – Latgolā.

9. Aldis Kise – PASOKI BRUOLEIT

Dzīsmis “Pasoki, bruoleit” muzykys autors nav zynoms, nu dzīsmis vuordu autors Fraņcs Kemps. Dzīsme zynoma ari ar nūsaukumiem “Aizmiersta dzimtine”, kai ari cytā muzykys versejā ar tim pošim vuordim “Munai dzimtinei”. Dzīsmi “Pasoki bruoleit” īdzīduojs Aldis Kise, vairuoku latgalīšu muzykys grupu daleibnīks. Vaira par dzīsmis stuostu ITE.

10. Ūga – NAIDA RUNA

Tikū, 12. novembrī, Reigā pi Prezidenta piļs i piečuok īrokstā LTV1 izskanēja Satversmis symtgadis i Vaļsts prezidenta institucejis symtgadei veļteigais koncertstuosts “Savējs. Mūsos pašos”. Vysu muziķu, dzīduotuoju i apvīneibu vydā ar specialu veļtejumu itai nūtikšonai uzastuoja ari latgalīšu repere Ūga, pyrmatskaņojūt dzīsmi “Naida runa”, kurā dzierdami ari vairuoku Latvejis prezidentu runu fragmenti. Ūgys uzastuošona i dzīsme “Naida runa” koncerta īrokstā nu 1:01:00.