Vysgorduokī špeka peiriedzeni. Myusdīneigs skots iz Masiļūnis “Povuoru gruomotu”

Vysgorduokī špeka peiriedzeni. Myusdīneigs skots iz Masiļūnis “Povuoru gruomotu”

Roksta autore: Māra Ziemele, iedīņu blogere, Instagram konta @edamskaisti veiduotuoja

Par puorizdūtū Antoninys Masiļūnis “Povuoru gruomotu”

Vysapyrma, izsoku pateiceibu vysim projektā īsaisteitajim dalinīkim par Latgolys kulturys montuojuma saglobuošonu. Tys ir nanūviertiejams īguļdejums, kab senejais i drupeit pīmierstais palyktu par jaunu i modernu, kas spiej pīsaisteit myusu dīnu auditoreju.

“Povuoru gruomota” iz reizis pīsaista skatīni ar malni šarmantu dizainu, kas asociejās ar kū nibejs syltu, senatneigu i interesantu. Gruomotys vuoku rūtoj svaigi izcapti špeka peiriedzeni, kuri skaisti sasādynuoti peitā, ar dvīleiti izkluotā grūzeņā ar sūpluok asūšu muola trauku. Kompoziceja iz reizis ļaun izatāluot bierneibys svātku smuordu, kod sovlaiceigi tyka gataveits svātku mīlasts, raudzāta meikle, kuortuota sāta i mozuo breinumu laika nūskaņa.

Škūrstūt iz prīšku, ir uzskotoms satura ruodeituojs, kurā vysaiduokuos iedīņu receptis ir sadaleitys pa frakcejom – salati, virīni, sīri, soldonī iedīni i tt., kas vīnkuoršoj iztāluotuos receptis mekliešonu. Ka sīrs, tod meklejam sīru recepšu puslopys, ka soldonais iedīņs, tod īmam iz soldonajim.

Kotrā atvārumā ir vidieji 7–8 receptis, kas vīnkuorši i uzskotami ir pasnāgtys skaiteituojam. Pyrmajā ryndkūpā nūruodeitys vajadzeiguos sastuovdalis i tūs daudzums, kam tuoļuok sekoj pats gataveišonys process. Kab puslopu atvārums byutu gaumeiguoks i rūtaleiguoks, kotrys puslopys uorejuos malenis rūtoj kaids fragments nu sakluota golda voi iedīņa fragments, kas veidoj nūskaņu.

Drupeit saleidzynojūt receptēs izmontuotuos sastuovdalis ar myusu dīnuos popularuokajom izmontuotajom sastuovdaļom, tuos dyžan naatsaškir. Gondreiž vysys nu tūs ir zynomys i vīnkuoršai daīmamys. Spylgtuokuo atškireiba vārojama tik izmontuotūs taukvīlu sarokstā. Gruomotā dominej cyuku tauki gondreiž pi kotrys receptis. Tys vīnkuorši izskaidrojams ar tū, ka seņuok produktu dabuošonys parodumi beja cytaiduoki. Vairums cylvāku dzeivuoja laukūs, poši audzēja produktus pošpatiereņam, nūsadorbuoja ar fizisku dorbu, kod beja vajadzeiga papyldu energeja, kab vysu varātu padareit. Beidzamajūs godūs nūvāruotuos jaunūs recepšu tendencis ir vaira iz posnuokim i pylngraudu produktim. Laikim ejūt, mainuos ari cylvāku kasdīnys tendencis.

Kai pyrmū recepti, kū pagataveit nu ituos gruomotys, es izavielieju špeka peiriedzeņus. Niu ir eists svātku laiks – 18. novembris, Zīmyssvātki –, kod tai viņ gribīs syltu i muojeigu cīnastu, kai braucūt gostūs, tai asūt ar saimi sātā pi vakareņu golda.

Karteņā: Mārys captī peiriedzeni nu Antoninys Masiļūnis “Povuoru gruomotys”, Mārys Ziemelis personeigais arhivs

Kai jau īrosts, kotrai saimineicai ir sovi mozī knifeni, kū lītoj pi meiklis gataveišonys, partū saceišu gūdeigi, gataveit, atkuortojūt originalrecepti, nav nimoz tik vīglai. Tok taiseišonys process redzīs daudz eipašuoks, jo puorjem moza nostalgiska sajiuta par senejim laikim, kod taišni tai gataveja, kai tū doru niu. Mozais paklupīņs suocās pi mārvīneibu, kod saīt veikt zvonu mamai, kab precizātu i puorsalīcynuotu, voi eistyn gluoze ir 250 ml, jo jaunī gataveituoji myusu dīnuos vaira izmontoj taišni gramu i mililitru mārvīneibys, kab precizi definātu sastuovdaļu daudzumus i “nanūsautu greizai”. Kod ar sastuovdaļu daudzumim vyss ir skaidrys, var giutīs kluotyn meiklis gataveišonai. Salīkūt vysys sastuovdalis rūkys stīpīņa attuolumā, kab process ītu dreiži, otkon rūnās it kai vīnkuorši, tok tymā pošā laikā sarežgeiti vaicuojumi. Receptē mynāts “meikli taisa bez īrauga”, tok cylvākam, kurs īprīšk itaidu meikli nav gatavejs, tys var radeit apjukumu – kai tod tū taiseit? Labi, ka, drupeit puorškūrstūt i paskaitūt sūpluok asūšuos receptis, rūnās nūjausma, kaidā seceibā tys juodora i kaids ir pareizais panuokumu atslāgs izcylys meiklis sataiseišonā. Tok, ka tys nikod nav dareits i meikle taiseita cytaižuok, grybātūs, kab gruomotys suokuma voi beigu daļā ir itūs procesu detalizāts paskaidruojums i nav švuorbu, voi vyss teik dareits tai, kai autore tū ir dūmuojuse. Nūteikti vacuoka godu guojuma cylvākim itys naradeitu nikaidu vaicuojumu, tok jaunam ēst taiseituojam tys var ruodeitīs gona gryuts aizdavums.

Kod meikle sataiseita i skaisti izauguse, gaist vysys īprīšk mynātuos švuorbys, voi sūli pa sūļam padareits pareizi, jo piec peiriedzeņu smuordoj jau vysa sāta.

Nikod īprīšk nabeju taisejuse peiriedzeņus taidā veidā, kod izraudzātū meikli saveļ mozuos bumbeņuos i atstuoj iz eisu šaļti vēļ paaugt leidz piļdejuma likšonai. Tei ir geniala meklis pagataveišonys ideja, naizmontojūt meiklis rulli! Jo, kotru bumbeņu atseviški izmeicūt par mozu bļūdeņu, īlīkūt tamā piļdejumu i aizspīžūt cīši, pavysam vīnkuoršai saīt sataiseit skaistus peiriedzeņus. Tūs apvyļojūt ūlys boltonumā i piec tam puorzīžūt ar ūlys dzaltonumu, tī daboj puosokaini zaltainu nūkruosu. Rezultatā tī mutē laižās, ir aromatiski, zaltaini i cīši meiksti. Itei nūteikti niu ir muna meiļuokuo špeka peiriedzeņu recepte!

Gruomota ir cīši skaista, gaumeiga, recepšu boguoteiga, taišni taida, kab tū taupeitu, lūluotu i varātu nūdūt ari sovim bārnim.

Karteņā: Mārys captī peiriedzeni i tūs recepte nu Antoninys Masiļūnis “Povuoru gruomotys”

Kalenders

Dec
21
Sai
16:00 Grupys “Iļģi” koncerts @ Daugovpiļs Kulturys piļs
Grupys “Iļģi” koncerts @ Daugovpiļs Kulturys piļs
Dec 21 @ 16:00 – 18:00
Pasuokumu cykla “Vīneibys nomam – 87!” laikā Zīmys saulgrīžu vokorā Vīneibys noma Latvīšu i latgalīšu kulturys centrys aicynoj iz grupys “Iļģi” koncertu, kas nūtiks Daugovpiļs Kulturys piļs koncertzālē. “Iļģi” itymā koncertā: Ilga Reizniece (bolss, vejūle),[...]