Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Senejūs laikūs beja pījimts leluokus i apjūmeiguokus dorbus dareit kūpā ar sābrim voi rodim, tai dreižuok teikūt golā ar smogīm lauku dorbim. Tai aizasuoce tolkys, kuruos kūpeigim spākim vuoce sīnu, stuodeja i nūroka buļbys i dareja cytus dorbus. Sovpus piec smoguo dorba tolcuonus parosti labi pabaruoja i nareši nūtyka ari ļustiešona ar dzīsmem i daņčim. Kab saglobuot ituos tradicejis atmiņā, Augšdaugovys nūvoda Skryndu dzymtys muzejs ar Vaļsts kulturkapitala fonda atbolstu ir eistynuojs projektu “Talku tradīcijas Augšdaugavas novadā”. Dokumentaluos kinys pyrmizruode nūtyka zeimeigā laikā 18. novembra 18 stuņdēs TV kanalā ReTV. Niu kina “Talku tradīcijas Augšdaugavas novadā” deļ apsavieršonys ir daīmama Augšdaugovys nūvoda Skryndu dzymtys muzejā, kai ari Youtube platformā ITE.

Projekta gaitā viesturnīks Arņs Slobožaņins veice pietejumu i intervejis par tolku tradicejom, kuo rezultatā kūpā ar video operatoru Sergeju Čakānu tyka izveiduota 46 minutu gara dokumentaluo kina “Talku tradīcijas Augšdaugavas novadā”. Projektā ir aptvarta plaša Augšdaugovys nūvoda teritoreja, satykti ļauds Dvītē, Vabalē, Špogūs, Vyškūs i cytvīt. Vierteigi videomateriali ir atrosti ari Latvejis kinofotofono dokumentu arhivā, tok vysvierteiguokuos ir pošu ļaužu atminis i fotografejis.

Sovūs īspaidūs doluos vīns nu projekta eistynuotuoju Arņs Slobožanins:

“Kaida sīvīte, kas dzeivoj tepat, Lelajuos Kļockuos, stuosteja, ka juos tāvs i vactāvs pyrma labeibys siešonys metīs ceļūs tymā rudzu voi auzu laukā i lyudzs Dīvu, lai labi īaug i tikai tod suoka sēt. I mes taišni atrodom videomaterialu, kurā ir pīfiksāts, ka kaids veirīts tai dora. Tys cīši labi ilustrej tuos sīvītis stuostu.”

Projektā izveiduota ari fotoizstuode “Talku tradīcijas Augšdaugavas novadā”, kur apkūpuotys fotografejis nu paguojušuo godu symta suoku leidz myusu dīnom. Izstuodi var apsavērt Skryndu dzymtys muzeja Kulinaruo montuojuma telpuos.

Kai stuosta projekta eistynuotuoja Skryndu dzymtys muzeja vadeituoja Anna Lazdāne: “Myusu dīnuos izpratne par tolkom ir stypri mainejusēs. Niu pamatā ir lelī zemnīki, kuri struodoj ar modernom tehnikom, vaira nav vajadzeigi tī poši bīšu ravātuoji, sīna nūvuokšonā vyspuor cylvāka dorba vairs nav, ari pi labeibys siešonys i kuļšonys struodoj tik tehnika. Leidz ar tū dzyma dūma saglobuot tū, kai beja tod. Cikom vēļ ir ari tī cylvāki, kurim šudiņ 80-90 godu, kuri atguodoj sovys bierneibys atminis par Latvejis laikim. Kod suokom vysu apzynuot, izaruodeja, ka tūs cylvāku ir moz i praktiski mes jau lācam pādejā viļcīņa vagonā, kod vēļ ir daīmamys realys līceibys.”

Anna ari stuosta, ka tolku tradicejis var nūsaceiti īdaleit treis laika periodūs: Latvejis laiks, padūmu laiks, i Latvejis jaunuos atdzimšonys laiks. Kotrā laika periodā tolkys i tūs nūzeime beja sovaiduoka. “Padūmu laikus vysvaira raksturoj kolhoza dorbi, kod beja cīši plašys tolkys, pīmāram, Lenina dzimšonys dīnā beja lela tolkys dīna. Septembris beja mieness, kod pat iz školu nabeja juoīt, bet mes braucem struoduot kolhozā. Latvejis laiku vaira raksturoj lelī saiminīki, kuļšonys i pļaušonys dorbi. Vys tik tolkys nav pagaisušys, ari šudiņ mes zynim, ka kotru pavasari ir spūdreibys tolkys, labīkuortuošonys dorbu tolkys. Tolkoj školys, pogostu dzeivuotuoji, koč vai sakūpūt sovu apleicīni, ceļmolys.”

Anna Lazdāne ari papyldynoj: “Jaunīši varbyut vēļ naaptver, vys taidi projekti ir svareigi ari deļ jūs. Varbyut tys jaunīts naīs pi mums šudiņ, varbyut kod paliks vacuoks, tod jam byus interesanti itū pasavērt. Par pīmāru, mes poši ari jau tān ar interesi veramēs tuos pošys fotografejis, video īrokstus nu kolhoza laiku, deļtam ir cīši svareigi saglobuot myusu tradicejis i dareit tuos sabīdreibai plaši pīejamys.”