Intervejis autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Itūreiz darbeigajā rudiņa laikā sasatykom ar Latgolys viestnīceibys GORS muokslinīcyskuos i pasuokumu nūdalis vadeituoju, Juoņa Ivanova Muzykys vydsškolys pasnīdzieju, komponisti i vysaidā ziņā rodūšu personeibu – Ilonu Rupaini. Kai pīzeist poša Ilona, rudiņs eistyn ir izcyli darbeigs laiks, kod suocās vysaiduoki pasuokumi i festivali, kai ari teik plānuota koncertzalis cyta gods sezona. Sarunā drupeit vaira raudzejom īsavērt pasuokumu organizatora pīnuokumūs, kur vysaiduoka veida izaicynuojumi i nabeidzama jaunu pīeju mekliešona ir daļa nu standarta dorba dīnys.

Oktobrī koncertzalē GORS izskanēja kuortejais vargaņu muzykys festivals “ORGANismi”. Festivala laikā beja ari eipašs, tevis sacerāts pyrmatskaņuojums. Pastuosti, kai roduos koncertizruode “Ķepas, ūsas un Minkāns”.

Itys dorbs, kurs skanēja vargaņu festivalā, beja manis izdūmuots, suokumā ari na deļ “ORGANismu.” Tei beja taida spontana ideja, siežūt pi dorba golda i īraugūt vītejā gazetā viersrokstu, ka Leontīnei Apšeniecei izguojuse jauna gruomota “Kaķu simfonija”. Maņ ruodejuos, ka itys vuordu salykums “kaķu simfonija”, labi skaņ. Lai ari es tū gruomotu nabeju redziejuse voi lasejuse, tei dūma mani aizgiva. Pīraksteju pīteikumu Kulturkapitala fondam, ka es grybātu raksteit kaču simfoneju kamerorkestram i bārnu korim. Tys beja spontans lāmums, ari pīteikums topa cīši dreiži, tok breinumainā kuortā KKF īdeve naudeņu itam projektam. Dorbs tyka pīraksteits, bet īsastuoja kovids, i tod iz kaidu div godu tys darbeņš nūgula plauktā, leidz pīnuoce “ORGANismi”. Naseņ, ituo gods majā, beja izskaniejs paguojušuo goda “ORGANismu” projekts “Ķiršu koks”, leidz ar tū vīna ideja nu paguojušuo gada jau beja realizāta i izdūmuot piļneigi jaunu ideju nu maja leidz oktobram beja dīzgon pagryuši, i es saprotu, ka laikam ir eistuo šaļts itam dorbam. Sakombinejūt kūpā tekstus, režeju, lelis i Ivetys Apkalnys vargaņu spēli, saguoja pyrmatskaņuojums.

Par “ORGANismim” vēļ vīns interesants fakts, ka na vysi, tok daļa tovu četrkuojainūs draugu ir bejuši zvaigžņu lūmuos.

Tū pamatā zyna viņ tī, kas ir īsaisteiti vysā procesā. Itūreiz beja tai, ka “Minkānam” mudri vajadzēja izdūmuot pasuokuma afišu, ari tei beja spontana ideja, ka vajadzātu eistu kaču nūbiļdēt. Tod es vežu iz GORU munu naboga kačini Bronislavu, kas jai beja lels puorbaudiejums, vys jei cīši labi tyka golā. Tod jei beja pasuokuma foto modele. Suņs maņ ari ir fiļmiejīs GORA videoklipūs. Tys ir darbeņš, kū dora pasuokumu organizatori – īsaista vysdažaiduokūs sovys saimis lūcekļus.

Naseņ ari ir izskaniejs Juoņa Ivanova Muzykys vydsškolys 90. godu dzimšonys dīnys vierīneigais koncerts. Kai tev redzīs – voi vyss izadeve kai tyka plānuots?

Tai kai es poša beju īsaisteita vysā itymā procesā, laikam nabyus eisti etiski saceit slavynūšus vuordus, vys varu saceit, ka mes izdarejom tū, kū gribiejom, prūti, spūdrynuojom myusu školys tālu i pastuostejom par sovu školu stypri leluokam cylvāku skaitam, nakai par mums dzierd voi zyna kasdīnā. Jau pavasarī vyss školys kolektivs izveiduoja dorba grupu, sadaleja pīnuokumus i kūpeigi ari eistynuoja idejis.

Golvonais beja paruodeit, cik loba ir Juoņa Ivanova Muzykys vydsškola, cik boguota ir tuos viesture, cik izcyli cylvāki tamā ir vuicejušīs i cik izcyli pedagogi niu tī struodoj.

Ir labi, ka kolektivs spiej atrast vīnuotu redziejumu.

Nui, tys maņ ari cīši pateik. Itūšaļt školā mes daudz runojam sovā storpā. Ari tymūs gadīņūs, kod kaidam rūnās ībyldumi, mes tūs izrunojam. Prūtams, na vysod vysys idejis var eistynuot, i es ceru, ka nivīns nav apsavainuojs, vys ari tai reizem goduos, ka na vysu var izdareit.

Latgolys viestnīceibai GORS saleidzynūši dreiž byus ari jubileja – 10 godu. Dorbs pi svātku programys nūteikti jau ir suocīs, varbyut ari plašuokai publikai var atkluot kaidus ideju aizmetņus.

Dorbs pi cyta gods programys faktiski suocēs jau paguojušajā godā. Tys nūteik na viņ ideju leiminī. Ka mes gatavejam jaundorbus, tod tī ir sovlaiceigi kaidam juopasyuta, kab muokslinīki suoktu tūs raksteit. Nuokušajā godā mums byus vairuoki jaundorbi, itūšaļt mums ir uzrunuoti seši komponisti, kas tūs veiduos. Pīci nu jūs veiduos jaundorbus vīnai dzīšmu spēlei, kurys pyrmatskaņuojums plānuots apreļa beiguos.

Vēļ vīns jaundorbs GORS koncertzalē byus majā kūpā ar Nacionalū simfoniskū orkestri. Tys byus puorsteigums publikai, vys itūšaļt vaira nikuo naatkluošu.

Varu viņ atkluot tū, kū cylvāki vystycamuok nasagaideis – nabyus vīna galā koncerta, kurā nūtiks vyss. Tai kai mes (GORS, – L. S.) asam daudzfunkcionala sāta, myusu apmaklātuoji ir vysdažaiduokī – taidi, kam pateik akademiskuo muzyka, taidi, kam pateik koč kas nu popularuos muzykys, ari taidi, kas dūd prīškrūku teatram, deļtam vīnā koncertā mes pat grybādami navarātu vysu apvīnuot. Prūtams, ka leluokais uzsvors byus iz apreli i maju, tok cyti jubilejis koncerti byus ari septembrī. Juojem ari vārā, ka mes nazynim, kaida i cik sarežgeita byus itei zīma, ari cylvāku naudys maceni ir juopažāloj i juoļaun jim izavielēt storp pasuokumim.

Desmit godu ir gona ilgs laika pūsmys. Kai tev redzīs, voi GORS ir izavielēja pareizū sovys atteisteibys leikni?

Ka tu maņ itū vaicuojumu aizdūtu pyrma div godu, es nūteikti zynuotu atbiļdēt lobuok. Itūšaļt daudzom koncertzalem i kulturys īstuodem laiks ir sasagrīzs, ir gona daudz lītu, kurys mes nasaprūtam, kai byutu juodora. Mes redzim, ka itūšaļt cylvāku, kuri apmeklej pasuokumus, ir mozuok, cylvāki ari pierk beletus pādejā breidī, na apmāram pusgodu īprīšk, kai tys beja agruok. Vys, tys, kas nūtyka pyrmajūs ostoņūs godūs, i tys, kai tei leikne guoja iz augšu, kai apmaklātuoju skaita ziņā, tai i ījāmumu ziņā, kod myusu budžets atsateisteja i veiduojās ar pozitivu dinamiku, tod maņ redzīs, ka myusu izvālātais ceļš beja pareizs. Mes naasam elitara byuve vīnai cylvāku kategorejai, mes raugam byut daudzveideigi, myusu sātā var na viņ apmeklēt koncertus, teatrus, ir ari kino, kopejneica. Pādejūs godūs asam ari kino i kopejneicu pajāmuši sovā paspuornē, deļtam mums ir vīgļuok nūsaceit programu i pīduovuot apmaklātuojim vysaidys īspiejis. Ari pasuokumu žanriskuma ziņā raugam byut daudzveideigi, ir, prūtams, kaida daļa, kū pajem telpu nūmnīki, vys ari mes poši uzturam daudzveideibu. Ceņšomēs īvīst ari kū mozuok pazeistamu i eksperimentalu, tys, prūtams, nav vīgli. Kūpumā dūmoju, myusu ceļš ir pareizs.

Pījemu, ka telpu nūmnīku atlasei ari ir sovi nūsacejumi.

Nav tai, ka cylvāks pīzvona i soka, ka jam tymā datumā vajag zali, mes iz reizis ari īdūmam. Mes vys tik raugam izzynuot, kas tys byus par pasuokumu, kaida ir pasuokuma auditoreja, cik moksuos beleti voi pasyuteituojam ir izpratne, ka tei ir leluos zalis skotive, ka tys ir lels apjūms, i voi byus vareiba tū labi aizpiļdeit. Prūtams, itūs godu laikā mes jau pazeistam daudzus nūmnīkus, zynim pozitivus pīmārus i zynim ari myusu klientus.

Pīmiņu, ka myusu pyrmajā intervejā tu saceji, ka nikod nabyutu gaidejuse, ka Rēzeknē iz klasiskuos muzykys koncertu varātu byut pylna zale. Voi var saceit, ka itūs godu laikā publika ir tykuse audzynuota i pīradynuota pi klasiskuos muzykys koncertim? I voi var saceit, ka pīprasejums piec akademiskuos muzykys ir audzs, voi kovids vys tik vysu ir piļneibā nūgrīzs.

Tūreiz pylna zale varbyut i nabeja, iz Māleru beja ap 300 cylvāku, tok iz Vivaldi gon beja pylna zale. Ir gūdeigi juoatzeist, ka pandemeja pagaidom ir vysu nūgrīzuse.

Es ceru, ka kuodreiz atsajaunuos tei intensitate, kaida beja īprīšk. Vys, prūtams, mes nagribim nūsabeit nu tuo, ka cylvāki iz pasuokumim īt mozuok, mes taipat gribim tūs eistynuot. Mes raugam uzrunuot vaira i cytaižuok, cytreiz raugam zali īkuortuot tai, kab apmaklātuojam i muzikim iz skotivis byutu lobuoka sajiuta.

Vairuok voi mozuok mes zynim sovu auditoreju, deļtam leluoka prīca ir, ka iz pasuokumim īt jauni cylvāki. Ka īprīšk beja cīši labi suocīs “Skolas somas” projekts, tod itūšaļt mes redzim, ka projekta pīnasums ir sasamazynuojs, partū ka ari projekta kūpejais finansiejums ir mozuoks. Leidz ar tū mes vaira navarim pīduovuot bārnim kvalitativys izruodis par adekvatu cenu. Ka školāns naīt iz pasuokumim koč voi “Skolas somas” deļ, es dūmoju byus gryuši ar jū dorbuotīs iz prīšku.

Atsagrīžūt pi dažaidu auditoreju – tikū publiskajā vidē beja daudz vaicuojumu par Ventspiļs koncertzali, kur nu pīnuokumu izpiļdis tyka atsaukts muokslinīcyskuos dalis vadeituojs, partū ka koncertzalei naizadeve sasnēgt pīteikūši lelu pasuokumu apmaklātuoju skaitu. Varbyut tod regionūs navajag akademiskū muzyku i augstū kulturu, lai jau tys palīk Reigā? 

Kotrai vītai ir nadaudz cytaiduoks stuosts. Ventspilī ir vysmoz div vītys, kur baudeit muzyku, tī ir “Jūras vārti”, kas ir popularajai muzykai i teatram, i koncertzale “Latvija”. Byuvejūt itū koncertzali a priori beja skaidrys, ka tī skanēs klasiskuo muzyka. Ari suokumā, izavielejūt Miku Maguoni kai muokslinīcyskū vadeituoju, beja skaidrys, ka juo gaume i prioritate ir myusu dīnu muzyka. Tod vaicuojums ir – kas tyka sagaideits? Uobelei ir uobeli i bumbīrei ir bumbīri, mes navarim sagaideit nu uobelis bumbīrus i ūtraiž – nu bumbīris uobeļus. GORA pluss ir taids, ka mums nav cytu konkurentu, mums ir cyta kapacitate i cytys īspiejis. I, kai jau saceju, pi myusu var nūtikt teatru izruodis, akademiskuos muzykys koncerti, popularuos muzykys koncerti i cytys nūtikšonys. Venstpiļs gadīnī koncertzale nav dūmuota popularajai muzykai, tei zale ir calta akustiskajim koncertim ar vysom ībyuvātajom varganem i mylzu klavīrem. Prūtams, ari akademiskuos muzykys koncerti var byut cīši dažaidi. Tī var byut klasiskuoki, var byut eksperimentaluoki i naparostuoki.

Voi Rēzeknē leidzeiga programa kai Ventspilī varātu īsadzeivuot?

Es dūmoju, ka byutu cīši gryuši. Nav jau tai, ka taida veida jaunū muzyku nivīns nagryb dzierdēt, vīnkuorši tūs cylvāku skaits, kam tys interesej, ir saleidzynūši mozuoks. Tod ir juodūmoj, voi izmontuot cytu zali, cytu zalis izkuortuojumu, varbyut tys ir festivala formats, kur cylvāks var dzierdēt kai lelū orkestri, tai ari kaidu eksperimentalū muzyku. Svareigi spēt sabalansēt.

Skaidrys, ka kvalitativu nūtikšonu organiziešona nav vīnkuorša i lāta prīca. Saisteibā ar tū, pastuosti, cik svareigi regionalajom koncertzalem ir vysaida veida fondu projekti?

Cīši svareigi. Myusu gadīnī tys ir izdzeivuošonys vaicuojums. Juosoka paļdis Rēzeknis pošvaļdeibai, ka teik nūsagta leluokuo daļa nu telpu uzturiešonys i olgu izdavumu. Cytuos zalēs vaļsts finansej, saceisim, Līpuojis simfoniskū orkestri voi finansej muzykys školys, kas atsarūn koncertzalis telpuos, deļtam vaļsts nūsadz vysmoz kaidu daļu izdavumu, myusu gadīnī tai nav. Deļtam fondu projekti ir cīši byutiski, vys te juosaprūt vīna līta – tī ir projekti, tymūs vajag startēt i ceineitīs par finansiejumu, plus tys ir atbolsts tik konkretam laika periodam. Cik mums saīt izceineit finansiejumu, taidu programu ari varim pīduovuot myusu apmaklātuojim. Ar beletim navar atpeļneit akademiskuos muzykys koncertu, kur tik honorars moksoj, pīmāram, 12 tyukstūšys. Ir labi, ka mes naasam vīni spālātuoji, ka mes byutu vīni, tei situaceja byutu vēļ smoguoka. Niu Latvejā asam taids kai komplekts nu vysmoz četru zaļu, ari Marka Rotko centra Daugovpilī. Itūgod finansiejuma projektā ir kluot vēļ Līpuojis teatris i Dzintaru koncertzale, leidz ar tū mes asam jau septeni, i tys nūzeimej, ka ar mums ir juosariekinoj. GORS ari vīnnūzeimeigi ir na Rēzeknis, bet regionaluo koncertzale, kas, vaļstiski dūmojūt, ir svareigs aspekts.

Saleidzynūši natuola ir ari Latgolys kulturā svareiguokuo bolvu padūšonys ceremoneja – Latgalīšu kulturys goda bolva “Boņuks”. Ceremonejis organiziešona vysleidz nūteikti ir lels izaicynuojums.

Nui, tys ir lels izaicynuojums. Eipaši niu, kod asam suokuši sasadorbuot ar Latvejis Televizeju, kas nūdrūsynoj pasuokuma tīšraidi. Mums juorauga byut interesantim na viņ pošim sev, tok ari skateituojim vysā Latvejā. Ir svareigi, ka mes na viņ prezentejam paguojušuo gods uzvarātuojus, tok ari paruodam kūpainu, kab cylvāks sevkurā Latvejis pusē saprūt, par kū ir stuosts. Mums uzticēja itūs bolvu padūšonu, mes tū pījēmem i niu jiutam misejis apziņu. Mums ari juosoka lels paļdis portalam Lakuga, kuri goda laikā apkūpoj vysys latgaliskuos nūtikšonys, bez jiusu atbolsta tys apkūpuojums byutu daudz gryušuok paveicams. Bolvu padūšonys ceremoneja cytugod byus 4. martā.

Nadaudz ari par latgaliskū i latgaliskumu tovā dzeivē. Cik tev tys ir svareigi i cik bīži kasdīnā saīt sasastapt ar latgaliskū?

Atsazeišu, ka sadzeivē es eisti narunoju latgaliski, mes saimē nu suokta gola narunuojom. Veirs i muni dāli gon runoj latgaliski. Es ari, prūtams, koč nadaudz varu parunuot, vys maņ tys saguodoj gryuteibys. Tymā pošā laikā, ka runa ir par muzyku, latgalīšu tautysdzīsmis i latgalīšu volūda dzīsmēs ir vīna nu munu meiluokūs, maņ redzīs, ka tei skaņ piļneigi cytaižuok, nakai Vydzemis voi Kūrzemis melodejis. Latgalīšu tautysdzīsmēs ir eipaša garša, kruosa, smarža, meiļums, nūskaņa, vyss ir pavysam cytaižuok. Maņ redzīs, ka emocejis caur latgaliskū tautys dzīsmi var izpaust daudz dziļuok i spieceiguok. Muzyka ir tys, kur es eistyn jiutūs kai latgalīte.