Intervejis autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Režisora Vīstura Kairiša jaunuo kina “Janvāris” sajāmuse kai storptautysku atzineibu festivalūs ASV i Eiropā, tai lobys skateituoju atsauksmis tepat Latvejā. Tamā nadaudz radzama ari Latgola, izskaņ latgalīšu volūda, kas ruodejuos lobs īmeslis, kab Vīsturu paaicynuotu iz sarunu. Mes sasatykom vokorā Dailis teatra 2. stuova foajē, kurā beja cīši minimals apgaismuojums. Piec tam sovā pruotā savylku paralelis storp ituos kinys vieršonūs i myusu sarunu – piec kaida pustymsā pavadeita laika nūgrīžņa ir cīši daudz juodūmoj. Vīnā gadīnī par radzātū, ūtrā – par dzierdātū.

Kaidā nu jiusu interveju skaiteju, ka vīntuļa Latgolys ainova ir tys, kai redzit kinu. Parkū jums kai režisoram tik nūzeimeiga ir Latgola?

Tys nav uzstuodejums, ka tys maņ ir nūzeimeigi, tū vajag dareit. Ka es grybu pats sevī pasaraudzeit koč kai dziļuok, saprast, kas es asu, tys vyss īt uorā. Laikam tys ir nu bierneibys. Ainova jau nav šmuka biļdeite, pa lelam, tei jau ir tovys dvēselis ainova. Tys atspīgeļoj tū, kas tevī pošā nūteik, partū ainova nikod nav tik ainova. Tys īt nu dziļuoku sluoņu, dziļuokys tovys byuteibys – taids arhetipiskuoks tovs skatīņs. Parkū maņ pateik taiseit kinys – iz skotivis ir cyti aizdavumi, tī jau ir nūsaceiteiba pošūs pamatūs, bet kinā tu redzi biļdi, uorīni, tu vari tū ainovu sajimt. Tu pīfiksej realitati, kaida jei ir, kai tu jū redzi. Skaidrs, ka realitate nav nikaids objektivs jiedzīņs, tys ir cīši subjektivs, i kina ir taids subjektivs žanrs. Ka sovu dvēselis ainovu koč kur redzi, tod jei izaver tai, kai tu jū sajiuti. Gryuši tū noformulēt i ari koč kai logiski aptvert. Tai tys ari ir – tik vīnkuorši i tik sarežgeiti.

Bierneibys ainovys ir dziļuokais nūspīdums munā dvēselē i sirdī. Tei ir Latgolys ainova. Tu vysod jū meklej, meklej atspulgu tam vysam, ari kinā. “Janvārī” tys drupeit ir ari par jauneibu, rodūšuos dzeivis suokumim – tī ir moments, ka maņ vysod patykušys taidys… nikaidys ainovys. Taida šmuokuo ainova, kai Latgola – zylūs azaru zeme, kai tys ir Streičam, nav muna ainova. Piļsātu es vyspuor nikod naasu izjuts. Asu dzeivuojs Āgenskalna priedēs pīcstuovu bloku sātys 5. stuovā nu vīna mieneša vacuma da 18 godim, tok tys dzeivūklis maņ nikod nav bejs nikaids pasauļs. Latgolys dzeraune, munā gadīnī Zūsyni, kas ir pi Vonogu bazneicys, ir tei muna ainova. Pa vuorkavīšu mēlei es ari latgaliski īsavuiceju runuot. Tī nabeja nikuo taida šmuka, tok tei ainova ir koč kas dziļš. Ka verūs iz Latgolu kai zylūs azaru zemi ar šmuku dobys skotu, maņ tys ari ruodīs šmuki, bet es naradzu tuo dziļuma. Tys ir koncepts – ka tu redzi kaidu šmuku objektu – kolnus voi upi – tu redzi, ka tys ir šmuki, bet vaira nameklej sevi tī. Ka tī nav nikuo taida, tik vīnkuorša ainova, tu tī meklej i vari satikt sevi. Nazynu, voi es atbiļdieju iz vaicuojumu…

Maņ ruodīs, ka cīši labi atbiļdiejot. Varu saceit ari nu sovys kai skateituojis pīredzis. Nagrybu cīši līt syrupu, bet maņ taišni tuos saļmu dzīduošonys i Latgolys bēru ainys beja lyuzuma punkts, kas itū nu lobys kinys puorvērte par muokslys dorbu, kas sevī īvalk leidz pošom beigom i līk par tū dūmuot vairuokys dīnys.

Na jau deļ tuo, ka esi latgalīte i tys tev ir personeigi, voi deļ tuo?

Dūmoju, ka nā.

Tys ir svareigi, ka tys nav tik deļtuo, ka tys ir tovs pasauļs, ar kū tu spiej identificētīs. Nui, es dūmoju, ka vysa tei Latgolys ainova ir patīseiba par tū jaunū cylvāku, tys, kū cylvāki apleik Reigā naradz. Skaidrs, ka jis mīreigi var byut tymā pasaulī, tok jis nas leidza itū sovu pasauli. Ka nu juo izītu režisors, tod ituo pasauļa dieļ, kuru jis nosoj sev leidza, na tuo, kurā dzeivoj. Tū es ari par sevi varu personeigi pasaceit – deļ Latgolys es asu režisors, na deļ tuo vysa muokslys pasauļa, kas maņ, prūtams, ari ir cīši svareigs. Tys ir tys, kas tevi veidoj, tok juosaprūt, ka tys nav apzynuots koncepts. Nu suokuma tu tū dori sajiutu leiminī, bet tod šaļtim vaira nasapretoj tam – dori tai, kai tev ruodīs, ka ir juodora.

Piec “Janvāra” nūsavieršonys maņ īguoja pruotā cyta jiusu kina “Pelikāns tuksnesī”. Vīneigū reizi beju tū redziejuse pyrmizruodē 2014. godā, pyrma puors dīnu nūsavieru vēļreiz. Saprotu, ka tuos leidzeibys varbyut nav nimoz tik daudz, tok tī ir tys, kū jau sacejot – Latgolys ainova, kas ir eista, dziļa, bez klišeju i izskaistynuojumu. Sok, turisma bukletim taida eisti naderēs.

Vīns ir turisma redzīņs, ūtrys – ka ej vydā. Turistiskais nav muns pīguojīņs – ni dzeivei, ni kinai.

Kinys “Janvāris” pymizruode nūtyka 11. novembrī, centraluo tuos tema, kas plaši tyka aprunuota, beja barikadis. Jius gon nu poša suokuma jau sacejot, ka tei nabyus patriotiska kina.

Pa manim, tei ir patriotiska, bet na taidā ideologiskā nūzeimē.

Gatavejūtīs intervejai, atrodu publicātu jiusu i producenta Ginta Grūbis sarunu, nu kuruos saprotu, ka itei kina varēja byut pavysam cytaida i ar Mārys Zālītis scenareju?

Pyrmuo saruna mums beja, ka nu Ginta pusis beja paaicynuota Māra Zālīte. Tei tod byutu pavysam cyta kina, nui.

Mani ari nadaudz puorsteidze, ka kina par barikažu laiku naasūt bejuse jiusu ideja.

Tai tys ir. Bet es daudzim asu stuostejs par sovim guojīnim tymā laikā, kai mes dzeivuojom, i ka tys beja piļneigi troks i reizē ari romantisks laiks. Maņ ir sacejuši, ka tū vajag taiseit. Bet maņ tei poša ideja, ka varātu taiseit par sovu pīdzeivuotū… Saprūtu, ka vysim tys ir normali, bet es tai kai drupeit beidūs voi izavaireju nūsadorbuot pošam ar sovu dzeivi – kas tu taids esi, ka niu ar sevi nūsadorbuosi!? Lai ari daudz doru ar sovu saimi, Latgolu saisteitū, nikod nabeja īguojs pruotā, ka varātu par sevi pošu. Kod maņ pasaceja, ka taida kina varātu byut, beja skaidrs, ka tys juodora. Iz reizis, prūtams, nūsabeidu, ka nazynu, kai tū izdareit i kai byus. Īškejuos ratunkys klīdžu nu reita da vokoram, partū, ka tys beja kas taids, kuo nikod nabeju darejs. Maņ paleidzēja tys episkais fons, barikadis. Ka nabyutu barikažu, es laikam navarātu tū iztaiseit tai, ka tī ir vīnkuorši vacuoki, ar bryuteiti koč kas naīt, draugi… Ka nabyutu tuos leluos arkys, dūmoju, ka es apsalauztu.

Bet tī ir daudz personeiguo. Tys vaļs, kas izskoluots vīntuļs jiurys krostā – tei beja muna pyrmuo dzeivinīku etide, kū es leidzeigūs apstuokļūs, tik daudz vaira cylvāku prīškā na tyvu tik šmuki kai kinā Kārlis dareju. Tu jau iz vysu dzeivi palīc par it kai najaušu lītu, kū tev līk spielēt, kas tev ir lela dzeivis trauma cytu cylvāku prīškā. I tod tu esi taids vaļs, kas izskoluots vīntuļš jiurys krostā. Tai es ari cīši bīži asu sasajuts.

Nu jiusu vīnaudžu dzierdāts, ka kina ir cīši autentiska, varūt atsagrīzt tuo laika sajiutuos. Maņ ruodīs, ka iz “Janvāri” var pasavērt vysmoz div veidūs – kai reflekseju par barikažu laiku voi ari jiusu profeseju.

Prūtams, ka mes taisom 1991. godu, mes raugom tū dareit maksimali tyvai tam laikam, cik mes varim. Skaidrs, ka nu vīnys pusis tū ir vīgļuok restaurēt nakai Ūtrū pasauļa kara laiku, daudz kas vaira ir sasaglobuojs. Nu ūtrys pusis – daudzi tū ir pīdzeivuojuši, tuos praseibys ir augstuokys. Tys saīt kai vīgļuok, tai gryušuok. Skaidrs, ka varbyut na vyss ir piļneigi autentiski, tok mes kai profesionali raugom tū dareit. Ari stilistiski raugom tū panuokt, izavielejūt kinys volūdu. Vīnlaiceigi tys ir universali, redzim, ka tū saprūt ari pasauļs vysapleik. Amerikā i Eiropā tys ari ir saprūtams, varbyut tik cytu apsvārumu dieļ. Mums ruodīs, ka Juris Puodnieks (Podnieks) ir cīši pasaulī zynoms režisors, tok, cik asu kur bejs, nivīns nikuo par jū nav zynuojs. Jī saprūt, ka tī beja koč kaidi kinemotografi, tok vysi saprūt vysys entuos atsaucis iz kinu. Mums ir ari citati nu filmu. Eistyn Tarkovskis ar tū pošu Latgolys ainovu. Teirais Bergmana “Septeituo zeimūga” citats, kur jī fiļmej tū klipu. Kur jī spielej bumbu pantomīmā – tys ir Antonioni “Blow-Up” vīns pret vīnu citats. Kur jī pa ladu jiurā aizīt i navar nūsamauduot – tys ir taišni kai Džārmuša “Stranger Than Paradise”. Tī ir pylns na tik ar vuordiskim filmu voi režisoru nūsaukumim, bet ari daudz, daudz atsauču. Tī, kas saprūt, dūmoju, ka var tuos atrast. Ari motu dzeišona kai Kubrika “Full Metal Jacket”, tok atguodoju, ka ari maņ motus dzyna vītā, kur beja tik solts iudiņs, zūbu pasta i saryusiejuse žilete. (Smejās.) Tai ka es vysu tū zynuoju, taidā voi sovaižuokā kombinacejā asu tū pīdzeivuojs, mīreigi varieju taiseit.

Piec “Piļsātys pi upis” beja publicāts vīnys viesturneicys redzīņs, ka jums kinā bejušys viesturiskys klaidys. Ari par itū kinu piec pyrmūs reklamkadru pasaruodeja komentari – kaida Afganistana 1991. godā, ka padūmu karaspāks tū pamete jau 1989. godā!? Par viesturis i kinys attīceibom Latvejā beidzamajā laikā runoj daudz. Kū jius par tū dūmojat?

Tys ir konkrets vaicuojums. Ka pīminit taidu kontroversalu viesturneicu Inesi Dreimani, kura ir viesturneica-fundamentaliste, jai vīnkuorši nav juosaver taidys kinys. Breinojūs, ka jei nav pamanejuse “Piļsātā pi upis”, ka da jiurai pa Daugovu tymā laikā navarēja aizbraukt, jo tī beja Keguma HES. Tī es principiali napīkreitu juos redzīņam. Es pat breinojūs, jo par daudzom lītom, kū jei pīminiejuse, maņ ir vysaidi olūti, bet tū, kas kinā tyka apzynuotai cytaiž izdareits, jei nav pīminiejuse. Ka kaids dūmoj, ka es nazynu, ka Afganistana beidzēs 1989. godā i filmā ir kaida klaida… Tī nav. Jis jau naguoja pīsasaceit iz Afganistanu, bet tymā laikā Afganistana vysim beja iz mēlis, vysi beiduos, ka otkon var koč kur aizsyuteit. “Otkon iz koč kaidu Afganistanu” – citats nu filmys.

Es par tū naizatraucu. Kai “Melānijas hronikā”, tai “Piļsātā pi upis” i “Janvārī” mes asam darejuši vysu, kab raudzeitu byut viesturiski precizi, cik viņ varim. Tik grybu atguodynuot, ka nav īspiejams nūfiļmēt kinu, kas atbylstu vysom viesturiskajom praseibom. Tu navari nūfiļmēt tūs pošus nūtykumus, tik koč kaidu tūs verseju. Nu ūtrys pusis, mes apsazynojam dažys viesturiskuos naprecizitatis, kurys vajadzeigys, kab izveiduotu koč kaidu dramu, na pareizu viesturisku nūtykumu apskotu, kas nav myusu mierkis. Bet piec byuteibys nikur nav maluots, nav samaineits vītom i tamleidzeigai. Asu par tū runuojs ari ar viesturnīkim, kas ir autoritativuoki. Skaidrs, ka konkretajai viesturneicai, verūtīs nu fundamentalistiskys pīejis, ir daudz taisneibys, bet tys nav muns aizdavums. Ruodīs, ka tī vyspuor ir dziļa naizpratne, kas vyspuor ir viesturiskys filmys i kai tuos taiseit, i taida napateikama augstpruoteiba, kur tam nav īmasla. Tod jau vyspuor nivīnu pasauļa filmu navar pasavērt, vyss ir mali. Kotram sovs redzīņs, lai jau taids ir. Maņ tik žāļ, ka jei tū roksta ari par epizodi “Piļsātā pi upis”, kas maņ ruodīs eistyn loba, kas baļsteita Jezupa Grišāna atmiņuos (par tū, kai nacistu okupātajā Rēzeknē cylvākim tyka izruodeiti čekys mūku kambari – L.M.). Tod saīt, ka jis ir maluojs? Tys taipat beja taids šovs, kū jī redzēja i kas beja eistineibā. Tī es nasaprūtu argumentaceju. Tū, ka čeka navarēja byut vīnā ākā ar pogosta puorvaļdi, es zynuoju, tū maņ nūruodeja konsuļtants.

Nu vīnys pusis, poša asu redziejuse, kai cylvāks piec “Janvāra” raud, partū ka atguodoj, kai dzeivē redziejs barikažu laika saušonys. Nu ūtrys, piec pyrmuo kinys seansa oktobrī, kas nūtyka Ukrainys atbolstam, tviterī diskusejis i sašutumu izraiseja kaidys sīvītis puordūmys piec tuo, ka mums vajadzātu puorstuot glorificēt barikadis, eipaši saleidzynojūt ar nūtykumim Ukrainā niu. Voi variejot īsadūmuot, ka jiusu kina var izsaukt ari taidu reakceju?

Es par tū eistyn nadūmoju. Filmu nūsaver dīzgon daudz cylvāku, niu ir socialī teikli, tviteri… Tymā es atsasoku pīsadaleit. Es kai režisors nataisu taidys pareizuos dzeivis versejis, tys vysod izraisa daudz diskuseju. Tymā pīsadaleit es navaru partū, ka es turpynoju struoduot, īmu iz prīšku i vaira verūs iz koč kaidu sovu izpratni. Cylvākim cīši pateik diskutēt, lai jī tū dora! Es navaru pasaceit, kū var voi navar glorificēt. Ka tai gūdeigi, maņ daudz kas ir apnics. Ka es iztaisu “Melānijas hroniku”, maņ soka, ka es taisu tik, ka latvīši beja uperi. Tod maņ gribīs saceit: “Atlaidit, bet tai ari beja!” Tod vēļ koč kas… Cylvāki var diskutēt, bet es dareišu sovu dorbu, kai es tū saprūtu. Tys vysod bejs pareizs vierzīņs, partū ka es zynu, ka sovu rodūšū dūmu navar radeit nu tuos diskusejis. Tu rodi nu sovys izpratnis, sovu īškejūs vaicuojumu i problematikys. Es tam vīnkuorši nu sirds napīvieršu viereibys i publiski naīsasaistu. Taipat ari napīsadolu tymā dīzgon lelajā, var saceit, sajiusmys viļnī. Tovs dorbs koč kū izraisa, i labi, ka izraisa. Ari, ka nalosi vysus socialūs teiklus, jiuti, ka tys ir kū izraisejs. Kab izanalizātu, kū tu esi izraisejs, vajag laiku, na iz reizis tu tū saprūti. Es jau dūmoju par nuokušajim dorbim i ituos diskusejis atstuoju molā. Tys vaira nav muns kai režisora lauceņš.

Nūsaklauseju jiusu interveju Latvejis Radejis raidejumā “Krustpunktā”. Jius tī otkon stuostejom par Latgolu…

Maņ tī beja drupeit vīgļuok. Es agruok īsarodu studejā, dzieru kopeju, gaideju. Taišni beja “Brīvais mikrofons”, kur zvaneituoji runuoja par čangalim. Kod es dasasiežu pi mikrofona jau beju tik satracynuots, ka žurnalistei dīvamžāļ pat navajadzēja vaicuojumu, es jau beju lobā formā. (Smejās.)

Jius tī otkon runuojot apmāram par tū pošu temu, kū pyrmūreiz, ruodīs, publiski suokot cyluot pyrma 2017. gods Latgolys kongresa. Maņ reizem ruodīs, ka jums saīt apmāram vīnu i tū pošu stuosteit jau itūs vysus gondreiž sešus godus. Nav šaļtim sajiuta, ka tei ir kai runuošona pret sīnu?

Šaļtim ir taida sajiuta, a šaļtim – nav. Dzeivojūt Latgolā, asu izjuts, ka ar mani daudz vaira cylvāku gryb runuot latgaliski, ari Reigā latgalīši. Mes it kai maļamīs iz vītys i nikas nanūteik, tok, ruodīs, ka sabīdreibys apziņā koč kas mainuos. Es tū jiutu, cylvāki vaicoj muna redzīņa, ari politiki. Skaidrs, ka tī ir kai pilīni, kas drupynoj klinti. Varu pasaceit, ka ari maņ pošam apnics tū drillēt, labi, ka Krystapunktūs izadeve byut labi emocionali uzbudynuotam, ka tu pat najiut, ka atsakuortoj. (Smejās.) A cyti vaicuojumi… korupcejis vaicuojums nav taids pats? Tī ir vaicuojumi, kurim nav mudru rysynuojumu. Maņ ir svareigi diskutēt ar cylvākim, diskutēt pošam ar sevi i formulēt uzskotus. Maņ nav gryuts runuots par itim vaicuojumim. Nu i kas, ka tī maļās iz vītys!? Redzit, es dzeivoju drupeit cytā paradigmā. Es naizatraucu par seikumim. Maņ ruodīs, ka Latgolys vaicuojums ir lels, a tys, kas ar jū nanūteik, ir taidi seikumi. Es turūs pi lelūs lineju.

Jius ari tī sacejot, ka pats svareiguokais ir latgalīšu volūda, partū ka taišni volūda ir tys, kas mudynoj cylvākus dzeivuot konkretā vītā. Tok daudzi otkon soka – jius tik par tū volūdu, lobuok byutu par ekonomiku dūmuojuši!

Daudzi tai soka, bet maņ ruodīs, ka jī nasaprūt, kas ir pamats. Teritoreja nu jāgpylnys civilizacejis, kulturys civilizacejis, kas ir Latgola, atsaškir. Ka tī nav latgalīšu volūdys, tei ir vīnkuorši teritoreja. Tod ir gryuši pīruodeit, deļkuo cylvākim tī juodzeivoj. Šmuka teritoreja, bet varbyut cytur ir vēļ šmukuoka? Volūda roda tū, deļkuo ir tei teritoreja, tū veidoj civilizaceja. Pa manim, ekonomiku taipat ir vīgļuok atteisteit Reigā. Ka gribi byut latvīts, na latgalīts, tod brauc iz Reigu. Tok, ka tei ir vīneiguo vīta iz pasauļa, kur ir latgalīšu volūda, tys varbyut dažam ir leluoks īmeslis palikt tī. Atteistu ekonomiku, bet doru tū sovā pusē, kur runoju latgalīšu volūdā. Ka byutu tik ekonomiskuo puse, tod eistyn – deļkuo Latgola? Brauc tī, kur tys lobuok īspiejams! Tys maņ ruodīs taids praktiskais saleidzynuojums. Parkū maņ ir sāta Latgolā, kur es braucu, īguldu naudu – deļtuo, ka grybu dzeivuot zemē, nu kurys vysi muni seņči izacāluši i kur runoj latgalīšu volūdā. Es verūs piec seve. Latgalīšu volūda ir svareiguokais īmeslis, deļkuo es grybu dzeivuot itamā viesturiskajā zemē. Latgolu es izjiutu caur latgalīšu volūdu. Skaidrs, ka es tū izjiutu ari cytūs leimiņūs, tok volūda ir vīns nu golvonūs.

Kai jums ruodīs, voi ilgi latgalīšu volūda byus pusleidz vēļ dominejūša Latgolā? Ruodīs, ka muna, treisdesmitgadnīku paaudze, ir pādejuo, kurā varbyut vēļ, optimistiski dūmojūt, leluokuo daļa breivi runoj i dūmoj latgaliski.

Tam ir vajadzeigys puormainis. Muna favoritka Glorija Grevcova Saeimā zvārastu deve latgaliski. Tu saprūti, ka jei pazeist tū volūdu, nav tai, ka jei pyrmū reizi tī koč kū lauzejuos. Varbyut jei narunoj latgaliski, bet ir dzeivuojuse Rekovā, vysmoz tū dzierdiejuse. Daudz navajag, kab Glorija Grevcova īsavuiceitu latgalīšu volūdu. Ka tu vēļ školā pasavuici gramatiku, kas ir pareizuos formys, kas nav… Es ari niu ar vysim latgalīšim sasarokstu tik latgaliski. Labi, maņ ir klaidys, bet tys ruodīs aizviņ vīgļuok i vīgļuok. Ka juopuorīt iz latvīšu volūdu, maņ automatiski ari gribīs divskani uo ar div burtim pīraksteit. Lelu škandalu par “ō” i “uo” vaira nav, nazkod tys praktiski beja golvonais latgalīšu vaicuojums. Ot, tys beja smīkleigi. Tei ir kai īnaidnīka provokaceja – jemitēs sovā storpā, tod jius vīgļuok var blokēt.

Piec Saeimys pyrmuos sēdis jau suocēs lela diskuseja par tū, kurs “Stabilitātei!” deputatim atļuove runuot latgaliski, kurs dreikst runuot latgaliski i kurs nadreikst.

Pošim latgalīšim otkon ir taids komplekss, ka latgalīšu volūda pīder tik mums. Ar tū privateipašnīcyskumu mes jai naļaunam atsateisteit. Latgalīšu volūda ir, kab jimā runuotu vysi Latgolys krīvi. Ka jī napareizi runuos, tei ir moza bāda, golvonais, kab jī tū dareitu. Nu ūtrys pusis, taidi prokremliski spāki, kuri rauga īdūrt pierstu vysur, kur ir kaida problema, suopeigs punkts, itū iz reizis sajuta i ībaksteja ar pierstu. Problema tyka paruodeita nu vysu pušu. Es pat breinojūs par tim, kuri saceja: “Jezus, jezus, otkon vysus latgalīšus skaiteis par separatistim, partū ka “Stabilitātei!” deputati saceja latgaliski!” Maņ ruodīs, ka tam nav nikaida sakara ar tū. Lai jī runoj! Jī labi paruodeja, ka tū var izmontuot kremlisti, ka mes poši tū narysynuosim. I Kremlis tū izmontuos, ticit maņ! I izmontuos vysu, kur ir koč kaida nataisneiba.

Beidzamajā laikā daudz runuots ari par Latgolys div leluokūs piļsātu meru izteikumim.

Tī nav kuo runuot! Tī ir pretvaļstiski meri. Jī ir vīnkuorši juodzan ar sapyvušu mītu, i žāļ, ka vālātuoji tū nav izdarejuši. Tys eistyn ir apkaunuojums. Kaida Rēzeknē ir kulturys politika – tei ir piļneiga Padūmu Savīneiba! Taidi cylvāki navar byut pi varys, vīnolga, kaidys tauteibys jī ir. Tī vyspuor nav vītys diskusejai. Ka poši vālātuoji jim uzatic i par jim bolsoj, tys ir brīsmeigi. Zynu, ka ari poši latgalīši par jim bolsoj, grybu pavaicuot, kur jim ir golva. Eipaši jau Elksniņam piec juo izteikumu seņ vajadzēja byut atstuodynuotam. Jis ir pretvaļstiski izasacejs – tys ir tys rūbežs. Nav jau runa par tū, ka jis lein čūkstā vysim krīvvolūdeigajim, partū ka redz, ka ir “Stabilitātei!”, kas jam līk byut osuokam i prokremliskuokam. Tok, ka jis tū pasoka atkluotā tekstā, jū vajag atstuodynuot. Nasaprūtu, deļkuo latgalīši namat jūs nūst demokratiskā veidā. Es jūs skaitu par vakardīnys politikim, naradzu jim nikaidys perspektivys.

Kab pabeigtu sarunu ar kū pateikamuoku – skaiteju jiusu sarunu ar Elīnu Gediņu jaunuokajā “Teātra Vēstnesī”, kur jius tai jauki izasacejot, ka guojīņam iz Aglyunu nikaids Santjago ceļš nastuov kluotyn.

Naasu guojs Santjago ceļu, bet nu sovys dzeraunis jau divreiz asu izguojs iz Aglyunu. Tys ir lobuokais, kas var byut. Itūvosor guoju div dīnys pa Latgolu, caur mozim celenim – beja gryuts i laime. Vysi izmyruši cīmi, cylvākus praktiski nasatyku, tik puors Sylajuoņu dzāruojus krīvus, kuri mani pacīnuoja ar syltu iudini i saceja, ka niu navar aizīt iz Aglyunu, jo juolosa sieņs – 3 eiro par kilogramu gailiņu moksoj. Tys ir cīši skaisti, vysi jau zyna, ka es ļūbeju Latgolu. Ka tu vari dīnom kai taids Levs Tolstojs kuojom īt pa Latgolu – tys maņ pateik i ir cīši svareigi. Raudzeišu tū ari atkuortuot, varbyut juopamaina maršruts. Vajag ari koč kaidu mierki, i Aglyuna ir breineigs mierkis. Maņ cīši pateik Krystaceļš 14. augustā, iz nuokušū dīnu parosti napalīku, tī vaļstiskī svātki maņ tai mozuok. Maņ ari pateik grupys “Kapļi” dzīsme par Aglyunu (“Gareiguo komercdarbeiba” – L.M.), saprūtu tūs, kurim rībās tei komercializaceja, kuram gon tys pateik, tok maņ ari Aglyuna ir seviška vīta. I ka vēļ Buļam ir tik šmuks sprediks par Ukrainu! Pret jū var vysaidu kritiku vērst, pa manim, jis puoruok daudz dzonoj jaunūs bazneickungus i ari latgalīšu volūdu saredz nu sova redzīņa. Grybu pasaceit, ka latgalīšu volūda napīder bazneicai, tei pīder tautai, i volūdnīkim ir leluoks redzīņs par tū. Bet šaļtim Buļam tī politiskī sprediki ir tik spieceigi! Forši tū nūsaklauseit, kai beja beidzamajā Krystaceļā. Vīnu godu tyku ari lelajūs Bazneicys svātkūs Kruoslovā, kur jis ari vītā, kur, pa manim, tik krīvu volūdu dzierd, ari runuoja latgaliski par latvīšu volūdys nūzeimi. Tys maņ ari pateik. Tys, ka jam vysaidi aizdūmeigys reputacejis biznesmeni naudu dūd i tod jis jūs līlej, lai palīk iz juo sirdsapzinis. Politiskuo pozicioniešonuos jam tai vuorguok pasadūd, tok par itim viestejumim es jū atbolstu. Koč i kam gon jam muns atbolsts vajadzeigs, prūtams. (Smejās.)