Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Trešdiņ byus Andryva dīna, kas myusu dīnu latgalīšu kulturā vaira nakai 20 godu saistejuos ar literari muzykalu pasuokumu Rēzeknē, piečuok Lūznovā. Tuos organizatore beja literaturzynuotneica, filologejis doktore Ilga Šuplinska, partū ari aicynuojom taišni jū īsaceit treis lītys, kas itūnedeļ juoredz i juopīdzeivoj.

Vīstura Kairiša kina “Janvāris”

Vīstura Kairiša kinu “Janvāris” nūsavāruši jau vaira kai 20 000 skateituoju. Tu esi jūs vydā? Ka nā, bet tev ir svareiga pīaugšona i breiveiba, vīnolga, kurā vacumpūsmā tāņ esi, tev juoradz itei kina, lai cytom acim pasavārtu iz sevi, Latveju, breiveibu.

Es gaideju 11. novembri i kinys pyrmizruodi vysā Latvejā. Es guoju iz sasatikšonu ar sovu i muna tāva byušonu barikadēs, ar sovu pīaugšonu. Emoceju bīzums, kontrasti, fragmenti, doncuošona da reita pi tānejuo Ministru kabineta ākys. Tys kinā voi munuos atmiņuos? Pīkreitu, ka muna paaudze varbyut navarēja aptvert tūs viesturiskūs nūtykumu grandiozumu, tok tei kūpeibys sajiuta, spāks, izaslīšona, muzyka i osa, saasynuota taisneiguma apziņa. Tei nu tuo laika, palyka i vierzēja.

Fascinej Viestura Kairiša prasme izceļt jam i pasauļa apjiegšonai svareigys lītys. Tys nūteik kai intervejā, tai dzeivē i kinā. Nui, ari “Janvāris” nūgiun aiz astis latgaliskū kodu: koloritā aizguojieja izvadeišonys skotā, volūdā i Jaža pasauļa kadriejumā – plošums, mīrs, dabiskums.

Nūsaver, atjaunoj breiveibys i taisneiguma sajiutys rezervis!

Andryva dīnys nūskanis

Piec dzejis antologejis “Susātivs” izīšonys es skaitu Andryva dīnys/ Andrejdīnys godus: 2008. godā izguoja “Susātivs”, maņ redzīs, aktuals koncepts da šam, tys beja Andreju desmitgadē. Tod suocēs dažaidi tukšumi, divdesmitgadei jau beja nūbīde – 2019. godā Lūznovā, tī ari atsatuojom.

Verūs, taišni ap itū laiku itūgod īkreit vysmoz treis ar Latgolu i latgalīšu volūdu saisteitu gruomotu prezentacejis: Ligijai Purinašai, Edeitei Husarei i Vinsentam Flikigeram, i Pāvelam Snaselam. Īspiejams, sasagadeišona, bet, tikpat īspiejams, ka lykumsakareigs turpynuojums īsuoktai tradicejai.

Tim, kas Andrejūs nav bejuši, ir vareiba resursā “Tova klase” apjaust tū gaisūtni:

Tys zeimoj, 30. novembrī vārojam laiku, guodojam (sepinejam, čarovojam ci izdzeivojam) nuokūtni. Tys vīnkuoršuokais: attaisom kaidu meilu (ci jaunu!) dzejis kruojumu, nasaverūt uzškiram kaidu puslopu i skaitom tekstu. Tys par skaiteituoju pasoka tuo breiža izjiutys. Tik juomuok tulkuot tekstu i zeimis, i sova poša dzeivi i gribiešonys!

Zīmys prīca: sliepis? Rogovys? Slidys?

Kai soka, nikas nav napastuoveiguoks kai metereologu prognozis. Sūla snīgu vysmoz da ituo goda beigu…Breineigi! Tok, kas jū zyna, meklej sliepis, rogovys, slidys i laidīs baudeit zīmys prīcu!

Asmu pavasara cylvāks, a ka snīgs izkreit iz palikšonu i soltumeņš naatsakuopn, i zīmai nav vainis. Vēļ vaira – tys ir energejis i adrenalina luodeņš.

Var skrīt ar slydom, var braukt ar rogovom (eipaši, ka ir kas valk), tok muna prioritate ir distaņcenis. Maņ itūgod izaicynuojums – juovuica mozuo meita slēpuot. Munā laikā školā tū īsavuiceja sevkurs bārns (varbyut piļsātā beja izjāmumi), partū ka zīmys beja garuokys, snīgs dziļuoks i sporta stuņdis nūtyka uorā. Byudi i emocejis zīdēja. Lai izadūd liecīņs zīmys energejā!