Intervejis autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Cīši īspiejams, ka Pāvels Snasels ir vīneigais čehs, kuram nazkod īguoja pruotā dūma pīraksteit gruomotu par Latgolu, i pavysam nūteikti jis ir vīneigais, kurs pa eistam pīraksteja i par sovim leidzeklim izdeve taidu gruomotu. Kai stuosta pats gruomotys autors, tys ir cīši personeigs stuosts par izaicynuojumim, depreseju, sevis mekliešonu i vysleidz ari atrasšonu. Ar Pāvelu sapazynu jau pyrma puors godu, kod e-postā sajiemu lyugumu paleidzēt jam izstruoduot magistra dorba tezis par tematiskim turisma maršrutim Latgolys regionā. Niu sarunā raudzeju drupeit vaira īpazeit gruomotys autoru Pāvelu i juo Latgolys pīredzi. Gruomotu var īsaguoduot kai sātys lopā ITE, tai ari personeigi pīrokstūt autoram iz juo Instagram kontu ITE.

Nu kura Čehejis regiona tu esi, i voi vari pasadaleit, kaida situaceja Čehejā ir ar regionalajom volūdom?

Es parosti soku, ka īmu nu mozys piļsātys, tok Čehejā mozā piļsātā ir ap 24 tyukstūšom dzeivuotuoju. Latvejā cylvāki parosti maņ soka, ka tei jau nav moza piļsāta. Es tū saucu par mozu, partū ka cylvāki tī cyts cytu zyna. Es dzeivoju Čehejis Republikys vydā, mums ir div viesturiskī regioni, kurus sauc Bohemeja i Moraveja, i es dzeivoju taišni iz obeju regionu rūbeža, kū sauc par Visočina, kū varātu tulkuot kai “Augstīne”. Tys ir cīši kolnains i solts regions ar daudzim mežim. Munys piļsātys nūsaukums ir Ždjāra pi Sāzavys. Sāzava ir upis nūsaukums. Muna piļsāta atsarūn apmāram vīnys stuņdis braucīņa attuolumā nu Brno, kas ir ūtra leluokuo Čehejis piļsāta. Čehejā ir minoritašu volūdys, vys es naasu puorlīcynuots, voi tuos oficiali skaita par volūdom, tī ir vaira kai dialekti. Čehejis situaceja atsaškir nu Latvejis, partū ka Čehejā 85-90% cylvāku runoj čehu voi slovaku volūduos. Obejis volūdys ir cīši leidzeigys, deļtam cylvākim nav gryuteibu sovā storpā sasaprast. Čehejis daļā, kura rūbežojās ar Austreju, ir daļa cylvāku, kuri runoj dialektā, kas izaklausa piec senejuos čehu volūdys.

Kai tu tyki Latvejā?

Apmāram pyrma sešu godu, kod es Čehejā studieju bakalaura programā “Angļu filologeja i menedžments”, beja dūma braukt “Erasmus” apmainis programā. Suokumā dūmuoju braukt iz Suomeju, vys munu programu tī atcēle. Muns bruolāns tymā laikā beja Leitovā, jis maņ cīši īsaceja Leitovu, ka tei ir loba vīta, kur braukt apmainis programā. Es atrodu Klaipedys Universitati i da šam vuiceibys Klaipedā ir bejs vīns nu lobuokūs pusgodu munā dzeivē. Tei beja pyrmuo reize, kod ilguoku laiku beju uorzemēs. Tuo pusgoda laikā es ari daudz ceļuoju, tymā storpā ari iz Latveju. I taišni ceļuojumi iz Reigu beja poši lobuokī, tī vysvaira ari palykuši atmiņā. Kod apmainis programa beidzēs, maņ beja cīši žāļ braukt paceli, vys es sev apsūleju, ka tod, kod pabeigšu bakalaura studejis Čehejā, es studiešu tuoļuok koč kur Baļtejis regionā. Specifiski naplānuoju braukt iz Latveju, koč ari Latvejā maņ patyka vaira, nakai Leitovā. Pabeidzūt bakalaura programu Čehejā, atrodu īspieju studēt Baļtejis jiurys regiona studejis Latvejis Universitatē. Tai es tyku Latvejā.

Voi pīmini, kod tu pyrmū reizi izzynuoji, ka ir taids Latgolys regions?

Nui. Itys munys dzeivis nūtykums ir apraksteits ari gruomotys suokumā. Kai jau saceju, Latvejis Universitatē vuicejūs Baļtejis jiurys regiona studejis, ka pīmini, tu maņ vēļ paleidzieji ar tezem deļ magistra dorba. Studeju laikā mums beja vīns kurss, kura nūsaukumu niu jau precizi napīmiņu, vys tys beja saisteits ar kulturu vaļstīs, kas atsarūn ap Baļtejis jiuru. Pyrmajā semestrī mums beja lekceja par regionim Latvejā. Kursa pasnīdzieja Inese Runce ir dzymuse Latgolā, jei cīši aizrauteigi i energiski stuosteja par Latgolu, taišni deļtam maņ roduos papyldu interese par itū regionu. Juos lekceja beja taids kai pamata suokums munai interesei par Latgolu.

Kod tev pyrmū reizi roduos dūma, ka tu varbyut varātu suokt dzeivuot Latgolā?

Studeju laikā kotram myusu kursā beja sovys interesis – kaids vaira aizaruove ar ekonomiku, kaidam vaira patyka kulturys vaicuojumi, maņ beja interese par Latgolys regionu. Vysi muni projekti i prezentacejis beja par Latgolu.
Kod pabeidžu studejis, eisti nazynuoju, kū dareit tuoļuok, tys beja smogs munys dzeivis periods, kū es aprokstu ari sovā gruomotā. Maņ tūlaik beja dilema, kū dareit tuoļuok – palikt Latvejā (tok Reigā es nagribieju, nasajutu tī laimeigs) voi dūtīs atpakaļ iz Čeheju. Vys maņ cīši pateik Latvejā, tū laikam eisti logiski izskaidruot navar, tai vīnkuorši ir. Kaidu laiku es vīnkuorši staiguoju pa Reigys īlom i raudzeju saprast, kū maņ dareit tuoļuok. Tod maņ īguoja pruotā, ka es div godu garumā tikai raksteju i laseju par Latgolu, tok nazynu, kaida Latgolā dzeive ir realitatē.

Tai es izdūmuoju, ka maņ byutu juoparauga dzeivuot Latgolā, kab saprast, kai tys ir, īspiejams, es da šam vysu apraksteju ar ružovom brillem iz acim, a realitatē vyss ir pavysam cytaiži. Īspiejams, realitatē maņ pat napatyktu dzeivuot Latgolā.

Suokumā es nagribieju dzeivuot Daugovpilī, vys, kab Latgolā īrēt dzeivūkli, vysdreižuok tū var atrast taišni Daugovpilī. Varbyut vēļ Rēzeknē, vys iz tū šaļti es nikuo Rēzeknē naatrodu. Maņ pasaveice, es Daugovpilī dreiži atrodu cīši lobu dzeivūkli i leidz ar tū beja izlamts, ka maņ nav kuo zaudeit, i es puorsavuoču dzeivuot iz Daugovpili. Muns dorbs tymā laikā beja attuolynuots, deļtam es sapakuoju montys, samoksuoju busam, kab tuos puorvest, i brauču i Daugovpili.

Tymā laikā maņ nabeja dūmys raksteit gruomotu. Ideja par gruomotu maņ atguoja vāluok, kod jau beju puorsacieļs iz Latgolu i aizbraucs breivdīnuos iz Čeheju. Pīraksteit gruomotu vysleidz ir bejs taidā kai munā “vieļmu sarokstā”, kū dzeivis laikā grybu izdareit. Tai suokuos ceļš iz gruomotu, kurā es rokstu par sovu pīredzi Latvejā i Latgolā.

Kaidys beja tovys sajiutys, kod tu pyrmū reizi pa eistam puorsacieli iz Latgolu?

Da laika, kod es puorsacieļu, es beju braucs ceļuojumūs iz Daugovpili. Deļtam jau drupeit zynuoju piļsātu. Laikam deļtuo, ka pat tī cylvāki, kas dzymuši Latvejā, nikuo daudz nazyna par Latgolys regionu, pyrma puorsaceļšonys daudzi vaicuoja “deļkam tu tī brauc, tī jau nikuo nav” i “tu brauc dzeivuot iz krīvu piļsātu”.
Juopīzeist, ka munā pruotā vysam vajadzēja byut kai puorsokā – ka es atbraukšu iz Latgolu, vyss byus breineigi, vysi cylvāki laipni mani uzjims, ka es iz reizis atrasšu ite draugus, ka iz reizis pīraksteišu breineigu gruomotu nu suoku da gola, kas byus skaists stuosts par tū, kai es atrodu sovu sapynu zemi. Prūtams, realitatē vyss beja nadaudz cytaižuok. Pyrmajā pusgodā personeigūs problemu dieļ, var pat saceit, ka tys pusgods beja vīns nu gryušuokūs periodu munā dzeivē, maņ beja cīši daudz švuorbu par munu izvieli puorsaceļt iz Latgolu. Tok es pamozam raudzeju paceļt sevi iz augšu, suoku īpazeit apleicīni. Ituo gods suokumā es pamešu sovu tūreizejū dorbu i suoku dzeivuot tū, kū niu saucu par sovu “Latgalian dream” (Latgalīša sapyns). Tymā laikā es ceļuoju pa regionu i apraksteju sovys dūmys i sajiutys. Maņ nabeja dorba, dzeivuoju nu sovu īkruojumu, tok es jutūs breivs, sajiuta beja cīši loba.

Asūt ite iz vītys, es pīruodeju pats sev, ka Latgola ir interesantuokais Latvejis regions. Varbyut pat interesantuokais vysā Baļtejā, tok Latvejā nūteikti. Tys, prūtams, ir muns personeigais redzīņs.

Maņ pateik tys, cik regions ir daudzveideigs, cik interesanta kultura te ir izaveiduojuse. Latgolys naskartuo doba ir nazkas fantastisks, asmu te guojs puorguojīņūs, kur 10-15 kilometru apleicīnī nikuo nav, tys deļ mane ir skaisti. Kai jau saceju, suokumā daži cylvāki manī īlyka nagativys emocejis par regionu, tok es pats deļ seve pīruodeju, ka ir tai, kai asu rakstejs sovūs dorbūs universitatē, ir labi.

Pastuost, kai tev izadeve atrast dorbu Latgolā?

Apmāram pugodu maņ nabeja dorba, vys tys beja laiks, kab es pats saprostu, kū eisti grybu dareit tuoļuok, zynuoju, ka nagrybu struoduot kaidā lelā korporacejā. Dorba atrasšona patīseibā ir eistyna najaušeiba. Es beju registriejīs Nūdarbynuoteibys agenturā, i apmekliejs treis tikšonuos, kur kotra ir piec treis mienešu. Kotrā tikšonuos reizē maņ tyka īdūtys dažys vakaņcis, kuruos es vareja dasasaceit iz dorba vītu. Tei ir agenturys praseiba, ka tev obligati juorauga dasasaceit vysmoz iz puors dorba vītom. Sovā suokūtnejā dasacejumā agenturai es raksteju, ka grybu byut angļu volūdys školuotuojs. Vys Latvejā tys byutu gryuši, partū ka es tik labi narunoju latvīšu volūdā. Piec kotrys nu tūs tikšonuos reižu, es izsyuteju tyvai pi 30 CV iz dažaidom kompanejom, i nasajiemu nivīnys atbiļdis. Es meklieju kai dorbu regionā, tai ari attuolynuotai, tok pīduovuojumi naguoja. Augusta beiguos maņ beja trešuo tikšonuos i vīns nu dorba pīduovuojumu beja angļu volūdys školuotuoja vakaņce Sveņtis vydsškolā Augšdaugovys nūvodā. Es pi seve dūmuoju, ka tys nūteikti nav īspiejams, tok, labi, nūsyutiešu sovu CV. Vīnu dīnu maņ beja paradzāts braucīņs iz Bolvim, apdareju reita dorbus i najauši palaidu garum vīnu zvonu. Es puorzvaneju tam numeram, i tys beja Sveņtis vydsškolys direktors. Jis saceja, ka gryb mani satikt taišni šudiņ. Es puorcieļu sovu braucīni iz Bolvim, i devūs iz Sveņti. Direktors maņ paskaidruoja, ka jim steidzamai ir vajadzeigs angļu volūdys školuotuojs. Es vaicuoju voi nabyus gryuši, ka maņ nav puoruok loba latvīšu volūda, iz kū jis atbiļdēja, ka tys pamatā byus izaicynuojums maņ pošam, i kai volūdys školuotuojam maņ ar bārnim taipat pamatā juorunoj angliski i, ka es pats uzajamu itū puorbaudejumu, tod varim raudzeit. Tai es tyku par angļu volūdys školuotuoju.

Dūmojams, ka vuiceit bārnim angļu volūdu nav pats vīgļuokais aizdavums, kuru klasi tu vuici i kai tev veicās?

Es tū saucu par “amerikaņu kaļnenim”. Vyss mainuos cīši dreiži, vīna vuiceibu stuņde ir breineiga i īdvasmojūša, tod cyta maņ līk gribēt nabyut par školuotuoju. Ir bārni, kurim nav nikaidys motivacejis vuiceitīs angļu volūdu, ir taidi, kuri vīgļuok īsavuica vysus tematus. Niu es vēļ vaira nūvierteju vysus školuotuojus, kuri ir bejuši munā dzeivē, partū ka saprūtu, cik gryuši tys ir.
Es vuicu vysys klasis nu 1.-12., asu vīneigais angļu volūdys školuotuojs. Tys ir gryuši, es skaitu, ka vajadzātu byut vysmoz vēļ vīnam školuotuojam. Koč ari školānu nav cīši daudz, videji klasē ir ap 10-12 bārnu.  
Vysvaira maņ pateik breiži kod bārni īsavuica voi sajam koč kū sev dzeivē nūdereigu, ari, ka tys nav tīši saisteits ar angļu volūdu. Par pīmāru, beja meitine ar zamu pošnūviertejumu, jei izveiduoja breineigu prezentaceju, kur jei paruodeja dažus nu sovu zeimiejumu, kurus poša skaiteja par na cīši lobim. Es klasis bīdrim palyudžu, kab jī izsaceitu sovus redzīņus, par juos gleznom, izaruodeja, ka vysim tuos cīši pateik. I varēja redzēt, cik gaišuoka palīk meitinis seja!

Kū cylvāki var sagaideit nu tovys gruomotys?

Gruomotā ir eisi stuosti i ailis par munu personeigū pīredzi, par munom sajiutom i redzīni par dažaidom temom. Ailis nav gluži dzeja ar atskaņom, vys vaira kai teksti, caur kurim raugu nūdūt koč kaidu viestejumu. Es dūmoju, ka kotrs cylvāks nu ituos gruomotys var dabuot koč kū sovu. Īspiejams, cylvāki byus puorsteigti, īspiejams, satraukti, īspiejams, kaidam patiks, a kaidam na cīš. Pa munam, gruomotā ir lobs balanss. Pyrmuo daļa ir muna personeiguo pīredze i problemys, kas daļai cylvāku varātu pat raiseit dusmys voi napatyku, i tod ir Latgolys daļa, kas ir pozitivuo puse. Nu depresivuos pusis gruomota puorīt iz skaistū daļu, tok tys vyss cīši puorsamej sovā storpā. Bez nalobuos pīredzis es navarātu pīraksteit par lobū.

Ka tev niu byutu juoaicynoj kaids cyts uorzemnīks gostūs voi pat iz dzeivi Latgolā, kaidi byutu tovi argumenti par lobu myusu regionam?

Tys ir lobs vaicuojums. Pa munam vairums cylvāku, kuri atbrauc iz Latveju ceļuojumā, dūdās iz golvyspiļsātu Reigu voi, pīmāram, Siguldu, Jiurmolu. Tok, pa munam, itī golamierki ir cīši pazeistami i populari, miļjonim cylvāku ir fotografejis nu Vacreigys. Tok, ka cylvāks gryb pīdzeivuot koč kū unikalu, kū taidu, kas atsaškir nu vysys puorejuos Latvejis, tod ir juosadūd iz Latgolu. Pīrūbežu regioni ir zynomi kai vītys, kur sasateik dažaidi cylvāki, dažaidys kulturys, Latgolā kūpā dzeivoj cylvāki, kuri runoj latvyski, latgaliski, krīvyski, boltkrīvyski, pūliski, ka maņ praseitu nūsaukt vēļ cytu taidu regionu, es navarātu.

Te ir eipašs kulturu sajaukums, Latgola ir dzeiva i eista. Te vys vēļ ir cylvāki, kuri poši cap maizi, kuri veidoj sovu keramiku, tys ir cīši unikali.