Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

15. decembrī 85 godu jubileju svieteis Pīters Korsaks – fotoviesturnīks, Treju Zvaigžņu ordiņa viersnīks, vairuoku gruomotu autors, vīns nu Latvejis Fotografejis muzeja izveiduotuoju. Kūpā ar Igoru Pliču jī padarejuši ari miļzeigu dorbu, sagatavejūt unikalū izdavumu “Latgales fotogrāfi laika ritumā 19.-21. gadsimtā”, kaida nav nivīnam cytam Latvejis kulturviesturiskajam nūvodam. Ari niu Pīters Korsaks turpynoj aktivi struoduot – īsuoktys voi īcerātys ir vairuokys Latvejis fotoviesturei i tuos īvārojamom personeibom veļteitys gruomotys. Itymā sarunā Pīters stuosta par sovu bierneibu Latgolā, interesis par fotografeju aizsuokumim, pietnīceibu i ari fiļmiešonūs vairuokuos kinuos.

Bierneiba Latgolā i ceļš iz fotografiešonu

Pīters Korsaks īt nu Maltys pusis, itūgod ari sajiems Maltys pogosta Gūda pylsūņa titulu. Juo bierneiba aizritēja 2. pasauļa kara laikā, kas Korsaku saimei beja gryuts i tragisks laiks. “Es pīdzymu Maltys pogosta Viškeru cīmā. Tāvs ar bruoli beja nūpierkuši pusmuižu, kai Latgolā soka, poļvarku – gondreiž 50 ha. Izguoja kars, napaspēja ari jaunu sātu izceļt, tāvu i juo bruoli arestēja, jī ari palyka Sibirī. Maņ beja div muosys – Florentīna i Valentīna, tai dzeivuojom ar mamu. Suokumā nu tuos zemis pamete 5 ha. 1945. godā Rozentovā suoču īt školā. Tod guoja 1949. gods izsyuteišonys. Bejom gotovi, ka myus nūteikti pajims, tok myus naizsyuteja. Tik vāluok saprotu, ka tys beja partū ka muns bruoļs beja krits Sorkonajā armejā. Tai kai tāvu arestēja ar montys konfiskaceju, myus apteireja tai, ka laukūs gondreiž īsastuoja bods. Zeme mums napīderēja, sātu napaspēja izceļt. Nu Viļānu pogosta beja atvasta vactāva muižys laika guļbolku sāta. Tī beja vīna lela ustoba, kurā mes ari dzeivuojom. Pasasokūt muotis muosai, kurys veirs Ružynys pogostā beja kaļvs, vēļ teiri nikuo varēja dzeivuot – ar zirdzeņu aizbraucem, jei īdeve žuovātu gaļu, myltus vēļ šū tū. Piec tam jau poši koč kai tykom golā. Storp cytu, muotis muosa Tekle maņ atduovuoja sovu fotokameru. Jai muotis bruoli beja cīši tureigi cylvāki, Tekle ari dzeivuoja Pīterburgā pi vīna nu tūs bruoļu, tī beja nūpierkuse. Piec tam, kod jau pīsavieršu fotoviesturei, secynuoju, ka tei ir 19. godu symta beigu fraņču kamera. Kai taida saimis relikveja tei ari niu maņ stuov ustobā. Ilgu laiku tei beja izlykta Fotografejis muzejā,” stuosta Pīters.

Varātu dūmuot, ka ar itū kameru ari suokusēs juo interese par fotografeju, tok eistineibā tai naasūt. “Nā, tys suocēs ar padūmu laika kamerom, kaidam vēļ beja ari kaidys vuocu laika kamerys sasaglobuojušys. Mes vīns ūtru fotografiejom, vysaiž ampeliejomēs. Maņ ir taida biļde, kur mes ar sābru Juoni it kai airejom, tok laiva stuov iz bolku!” smejās Pīters. Piečuok jam krystamuote izduovuojuse fotokameru “Smena”, tod ari nūpītnuok pīsavierss fotografiešonai – biļdiejs sovejūs, školysbīdrus i sābrus. Kod atguojs iz Reigu vuiceitīs Sakaru školā i struoduot, apmekliejs lekcejis par fotografeju, kū vadejs Gunārs Binde i cyti profesionali. Piečuok Pīters Korsaks suocs raksteit i fotografēt Reigys rajona avīzei. Taišni partū jis ir na tik Latvejis Muokslinīku, bet ari Žurnalistu savīneibys bīdrs. Žurnalista gaitys Pīters turpynoj ari niu kai laikroksta “Latvija Amerikā” specialkorespondents.

Pyrmuo izstuode i gruomota

Kai Pīters Korsaks nu fotografa palyka par fotoviesturis pietnīku? “Līpuojā maņ beja draugs Jānis Lādītis, kurs vuoce vacuos fotokamerys. Es ari beju īsastuojs fotoklubā “Gamma” pi Školuotuoju noma. Piec vairuoku godu, kod jau skaitejūs kluba muokslinīcyskais vadeituojs, izdūmuoju paaicynuot Jāni Lādīti ar sovom kamerom atbraukt iz fotoklubu. Vysim interesēja vacuos kamerys, saprotu, ka derātu taida izstuode ari Reigā. Suoču vuokt nu bejušūs Reigys fotografu, leluokūs korifeju, radinīku i beiguos nu Lādīša napajiemu nivīnys kamerys, pītyka ar sovom savuoktajom, pat beja par daudz. Tai vyss suocēs. Padūmu laikā beja īspieja dorba apvīnuošonys kuorteibā pīstruoduot vēļ koč kur. Es tai īsastuoju dorbā Reigys viesturis i kugnīceibys muzejā (RVKM). Jau pyrma tuo beja taida Muzeja draugu bīdreiba, kurā dorbuojūs. 1973. godā beja muzeja 200 godu jubileja, taiseja jaunu ekspoziceju. Es tai taiseju fotografejis – pa naktī dzeivūklī Ūlainē, kur tūlaik dzeivuoju, i nu reita vežu iz Reigu. Tai sasapazynu ar muzeja cylvākim, direktori Līviju Blūmfeldi. Vaicuoju – voi byutu īspiejams muzejā sareikuot izstuodi, kas byutu veļteita fotografejis viesturei? Jei pīkryta, maņ atvielēja telpu, i es suoču vuokt. Tok izaruodeja, ka vysaidys lītys var savuokt, bet nav apkūpuota nikaida informaceja par pošim fotografim. Vīneigi RVKM vīna darbineica beja apkūpuojuse materialus par Vili Rīdzenieku. Vajadzēja suokt pieteit, kaidi jī beja, kū dareja. 1976. godā atkluoja izstuodi “Fotogrāfijas attīstība Rīgā no 19. gadsimta 2. puses līdz 1940. gadam”. Padūmu laikā vysys izstuodis vajadzēja atruodeit komisejai-cenzurai. Tok jī tū atļuove, nasaverūt iz tuo, ka izstuodē beja radzami Latvejis laika prīškmati. Tūlaik jau skaiteja, ka vysa “atteisteiba” Latvejā suokusēs nu 1940. goda,” fotoviesturnīks nūruoda iz īmesli, deļkuo izstuodi teoretiski varēja ari aizlīgt.

Jis atguodynoj par latvīšu fotografejis aizsuocieju Mārtiņu Bucleru, kurs jau 1906. godā nūdybynuoja Latvīšu Fotografiskū bīdreibu. Tymā pošā godā Reigā tyka sareikuota ari pyrmuo latvīšu fotografu izstuode. Jī 19. godu symta beiguos suokuši sovu profesionalū ceļu kai vuocu fotografu muocekli i taidā veidā izauguši par lobim fotografim. Buclers ari sarakstejs pyrmū gruomotu par fotografeju latvīšu volūdā, nu kuruos piec tam vuicejušīs daudzi. 1976. godā, kod svieteita Buclera dybynuotuos bīdreibys jubileja, Pīters Korsaks RVKM sareikuojs pyrmū konferenci, kur vaira par tū pastuostejs. “Siedieju arhivā, pieteju lītys, beja ari taidi “ceļojūšī albumi”, kurus fotografi cyts cytam laukūs deve – kotrs tymā īlyka kaidu sovu lobuokū biļdi. Niu laikam kaidi div taidi albumi globojās Akademiskajā bibliotekā. Piec četru pīcu godu suoču apkūpuot, kū beju izzynuojs. Maņ ir īdzeivuota astma, jo es ari pīsadaleju kūku pludynuošonā pa Ūgri, taiseju plūstus, tī laikam veseleibu drupeit pībeidžu. Padūmu laikūs beja gryuši, lobu zuoļu nabeja. Vīnu reizi, tik pasasokūt sīvai, es palyku dzeivs i tyku slimneicā Saurīšūs. Vacuokuos muosys kabinetā maņ atvielēja vītu, tī es siedieju i mieginuoju apkūpuot tū, kū beju savuocs deļ gruomotys. Muokslys akademejis profesors Pīters Zeile beja ari rakstejs kaidus rokstus par fotografeju. Jis beja ar mīru maņ paleidzēt, kab vyspuor varātu izīt gruomota.” Tai 1985. godā izguoja gruomota “Latvijas fotomāksla. Vēsture un mūsdienas”, kurā kai autori pīsaisteiti ari Atis Skalbergs, Gunārs Janaitis, Sergejs Daugovišs. Tei ir pyrmuo i vīneiguo taida veida gruomota par Latvejis fotomuokslu.

Kotra fotografeja kai atsevišks sižets

1980. godā Pīters Korsaks suoce struoduot Latvejis Etnografiskajā breivdobys muzejā. “Kod Krišjānim Baronam palyka 150 godu, īcerieju izstuodi par Latvejis laukim, tī dzeivojušajim Latvejis fotografim. Muzeja direktors Juris Indāns mani atbaļsteja. Es apbraukuoju lauku muzejus i vierūs, kaidys pi jūs ir vierteiguokuos fotografejis. Tūlaik maņ jau beja uzakruojuse pīredze. Izstuode saucēs “Cilvēks, darbs, vide 20. gadsimta 1. pusē”. Otkon tys saguoja taišni Latvejis laiks. Tī beja problema ar cenzuru, izjēme rakstnīka Jāņa Sārta fotografeju. Suokumā saceja ari, ka navarēs izlikt Staburagu i Pērsis iudiņa krytumu, kas beja appludynuoti, tok beiguos tūs atļuove. Ari šudiņ vēļ breinojūs par tū, kai padūmu īkuorta reikuojuos. Nūtīsuotais Jānis Sārts beja sovu laiku atsarads apcītynuojumā, tod jis atsagrīze i jū it kai reabilitēja, publicēja kai rakstnīku. Dūmuoju, ka vaira nav nikaidu problemu, tok izaruodeja, ka nā. Tī beja cīši skaista juo portretfotografeja nu Modūnis muzeja, kur jis kai rakstnīks siež pi golda, tī ir patafons ar lelū tauri. Tū biļdi izjēme, tok izstuodi atļuove. Režisors Ivars Seleckis par izstuodi tūlaik saceja, ka kotra biļde tamā ir kai atsevišks sižets – kai tūlaik ora, sieja, pļuove, teatrus spielēja itt.” Pīters Korsaks pastuosta ari anekdotisku gadīni nu sovys sarunys ar cenzoru komiseju. Jam asūt vaicuots, voi kaidā nu biļžu nav radzams kaids aizsorgs. Pīters atsacejs, ka vys jau, ka ir, tik nav aizsorgu formā!

Laikrokstā “Literatūra un Māksla” Jānis Lejiņš, kurs niu zynoms kai rakstnīks, beja pīrakstejs par itū izstuodi, kluotyn bejušys ari biļdis. Piec tuo žurnala “Lauku Dzīve” redaktors Voldemārs Krustiņš pīduovuojs izstuodis biļdis ar Korsaka komentarim publicēt iz žurnala 3. vuoka. “I cylvākim tys eistyn tai patyka. Ka OMON nabyutu aiztaisejs Presis nomu, varbyut tys byutu turpynuojīs. Pīcus godus es raksteju žurnalam i devu biļdis, ari cylvāki syuteja fotografejis. Vīna kuņdze raksteja, ka jei piec žurnala fotografeju stuostūt mozmeitai, kai jī nazkod dzeivuoja, struoduoja. Dūmoju, ka tys ir kas nabejs Latvejis presē, ka vīna tema itai pīcus godus pastuovēja,” stuosta Pīters.

Fotografejis muzeja aizsuokumi

Itūgod jubileja ir na tik pošam Pīteram Korsakam, bet ari Latvejis Fotografejis muzejam. Tū atkluoja pyrma 30 godu – 1992. godā. Tok dorbs pi muzeja izveidis suocēs div godus īprīšk, kod tuo laika RVKM direktore Klāra Radziņa pīduovuoja Pīteram struoduot pi tuo tūpūšuos ekspozicejis. “Jei maņ saceja – ka tu itū esi īvuorejs, voi tu īsi ari muzejā struoduot!? Saceju, ka byus jau juoīt, partū ka nabeja jau nivīna cyta, kurs par Latveju symtu godu periodā nu fotografejis dzimšonys leidz 1940. godam varātu ekspoziceju sastuodeit. Piec munys pyrmuos izstuodis muzejnīki ar cytaidom acim beja suokuši vērtīs iz tū – ka fotografejom ir lela pošvierteiba i dokumentalitate. 1976. godā muzejā tyka nūdybynuota Fotoviesturis nūdaļa, suoce īpierkt kai originalfotografejis, tai negativus nu fotografu radinīku. Tys jau beja dūmuots Fotografejis muzejam, ideja par tū vysu laiku pastuovēja. Tai es nu 1990. goda 1. septembra skaitejūs kai štata darbinīks RVKM tūpūšajā fotografejis viesturis filialē. Kūpā ar Fotoviesturis nūdalis vadeituoju Silviju Voiti plānuojom, kaidai juobyut ekspoziceja, bet muokslinīka Kurta Fridrihsona, kurs īkuortuoja ari munu 1976. gods izstuodi, komanda tū nūformēja,” stuosta Pīters.

Ekspozicejis veiduošonā paleidzēja ari īprīšk Breivdobys muzeja laikā dabuotuo pīredze – apbraukojūt regionu muzejus, jis beja pīrakstejs vierteiguokūs tī atrūnamūs eksponatus, varēja dūt sarokstu fondu globuotuojai i jei tik raksteja deponiešonys aktus. “Ka vēļ kuo pītryuka, maņ jau pošam daudz kas beja nūpierkts, deponieju muzejam biļdis nu sovys kolekcejis,” fotoviesturnīks skaidroj, ka ekspozicejā īspiejams izsekuot leidza fotografejis viesturei nu pošu senejuokūs laiku, kod pastuovēja dagerotipi (attāli vīnā eksemplarā iz apsudobruotys vara pluoksnis), ambrotipi (iz stykla pluoksnis) i ferotipi (iz dzeļža pluoksnis). Eipašs stuosts Pīteram Korsakam ir taišni par ferotipim. “Es dzeivoju Siejā. Tī vēļ beja dzeivs lauku fotografs Bērziņš. Jam beja sasaglobuojuse ferotipu kamera – taids kai mozs lelgobols. Tuos lītuoja godatiergūs, kur varēja sataiseit biļdi vīnā eksemplarā. Fotografs Bērziņš maņ atduovuoja tū kameru. Kod veiduoju izstuodi par dagerotipim, ambrotipim i ferotipim, zīduoju tū kameru Fotografejis muzejam. Tei ir vīneiguo Latvejā.” Sovpus ekspozicejis nūslāgumā radzamys slovonuos Viļa Rīdzenieka fotografejis ar Pītera bazneicys Reigā degšonu 1941. godā. Tamuos radzams, kai zemē kreit bazneicys tūrņs, tok nagativā tai nav – tei bejuse fotomontaža.

Niu par gūdu fotoviesturnīka i muzeja jubilejom leidz 29. janvaram Latvejis Fotografejis muzejā apsaverama izstuode “Pēteris Korsaks. Radošajai darbībai un pētniecībai veltīta izstāde autora 85. dzīves jubilejas gadā”. Sovpus Maltys kulturys nomā leidz 18. decembram vēļ apsaverama Pītera Korsaka fotografeju izstuode “Latgales baltajos lielceļos sastaptie”, kū īprīšk varēja redzēt ari Latgolys Kulturviesturis muzejā. Tei ir līceiba par autora 20. i 21. godu symtā satyktajim zynomajim i mozuok zynomajim latgalīšim.

Skaidruot, kai eistineibā ir

Daudzi zyna, ka Latvejā nazkod tyka ražuots pasaulī mozuokais fotoaparats “Minox”, tok taišni pasasokūt Pīteram Korsakam, gūdā otkon tyka calts tuo izgudruotuojs Valters Caps. “Kai jis aizbrauce, karam suocūtīs, tai nivīns par jū nikuo vaira nazynuoja. Es itam pīsavieršu partū, ka beja daudz vysaidu legendu saraksteits par “Minox” tapšonu. Izdūmuoju, ka vajag skaidruot, kai tod eistineibā ir. 80. godu beiguos voi 90. godu suokumā beja laimeigs gadīņs, kod satyku vīnu vuocīti, kurs paleidzēja sameklēt Capa adresi. Raksteju, ka ir tik daudz vysaiduoku izdūmuojumu, voi jis navarātu sovys atminis pīraksteit? Tai mes sasarakstejom 20 godu. 2000. godā jis nu Šveicis atbrauce pi mane iz Reigu. Īsaceju Jānim Stradiņam, ka Capam vajag pīškiert gūda doktora grādu. Jis nabeja beidzs nikaidys augstškolys, tok jam beja Dīva dūts talants, vīnkuorši fantastiski, pat nazynu, kai tū nūsaukt – izdūmuot kū taidu, kas tūlaik pasaulī beja vīneigais,” stuosta Pīters. Jis beja suocs ari raksteit gruomotu par “Minox” i Valteru Capu, tok, kai pats soka, “aizaruovs ar cytom”. 2008. godā jis pats pījiems lāmumu aizīt pensejā i atstuot dorbu muzejā, partū ka dzeivoj Siejā i palics gryušuok kotru dīnu izbraukuot iz Reigu. Tod ari suocs otkon vaira pīsavērst raksteišonai i izpieteituo apkūpuošonai.

Beidzamūs godu laikā izguojušys treis gruomotys, kuru autors ir Pīters Korsaks. 2019. godā izdūts juo pietejums “Latviešu fotogrāfi – kara liecinieki”, pārņ pabeigts Igora Pliča aizsuoktais unikalais projekts par Latgolys fotografu viesturis īmyužynuošonu gruomotā, kurys leidzautors bejs ari Korsaks, bet itūgod izguojuse gruomota par Eiženu Finku kai fotografu. “Vysi zyna Finku kai gaišregi, tok maņ gribiejuos atguodynuot, ka jis beja profesionals fotografs. Izdevēs pīraksteit i savuokt fotografejis, tai itūgod izguoja itei naleluo, bet elegantuo gruomota. Struodojūt muzejā, jau beju savuocs materialu par kara fotografim, par jim nikod nivīna gruomota nabeja izguojuse, tei ari ir unikala. Gruomotai par Latgolys fotografim Igors Pličs mani pīaicynuoja kai cylvāku ar pīredzi. Jis cīši aizaruove i cīši nūpītni pīstruoduoja. Tī gon beja gona gryuteibu – gruomotu gribiejom suokt nu 19. godu symta, bet Latvejā jau tuo laika arhivu materialu nav – tī ir Minskā. Tok izadeve gryuteibys atrysynuot, gruomotā ir ap 2000 fotografeju, apzynuots ap 300 fotografu biografeju – kai vaira, tai mozuok zynomu. Byudams latgalīts, es ari jau beju vuocs materialus par Latgolu. 70. godūs vēļ vīns ūtrys fotografs beja dzeivs, i es intervejūt precizi pīraksteju juo stuostu. Muni roksti ir dīzgon precizi, tok gruomotā ir ari taidi fotografi, nu kurūs ir tik vīna fotografeja ar zeimūgu, nikas par jim nav zynoms. Vys vēļ kaids ari niu atsarūn – Igoram cylvāki syuta informaceju,” Pīters Korsaks nūruoda, ka Latgolys fotografejis viesturis pietnīceiba turpynojās. Tok itei gruomota taida ir pyrmuo i Latvejā vīneiguo par kaidu kulturviesturiskū nūvodu. Kai soka Pīters – dīz voi vēļ kaids iz prīšku uzajims itaidu lelu dorbu, kai Igors Pličs. Tok gruomota par “Minox” Pīteram Korsakam nūteikti ari vēļ byušūt, tik pyrma tuo juopabeidz vēļ “vīna ūtra gruomota”. Vysapyrma tei byutu gruomota par Mārtiņu Bucleru, kam jau sajimts Vaļsts kulturkapitala fonda finansiejums i kas varātu izīt cyta gods pyrmajā pusē.

Ari akters

Sarunys nūslāgumā vēļ pavaicoju Pīteram Korsakam par fiļmiešonūs. Beju īvāruojuse jū Aivara Freimaņa kinā “Dzīvīte” par Krišjāni Baronu, kur Pīters nalelā epizodē tāluoja fotografu. “Nui, es asu laikam kaiduos sešuos filmuos. Vysur tāluoju fotografu, tok beja vīna filma “Anna”, kurā maņ vuocu volūdā vajadzēja klīgt iz [Lilitu] Ozoliņu i [Viju] Artmani. Itū filmu gon Latvejā cīši moz paruodeja,” jis atguodoj Aloiza Brenča 1996. gods kinu “Anna”. Pi fiļmiešonuos Pīters Korsaks tics, partū ka nazkod pīrakstejs iz Reigys Kinostudeju viestuli, ka vysi izmontojūt sovuos filmuos viesturiskuos fotokartenis, tok nataisa dokumentaluos kinys par fotoviesturi. Atsasaucs režisors Aivars Freimanis, kūpā ar jū sataisejuši divejis dokumentaluos kinys “Putniņa izlidošana” (1980) i “Spoguļa dziļums” (1981) par fotografejis viesturi nu 19. godu symta leidz 20. gs. 30. godu beigom. Bejs paradzāts ari turpynuojums, tik nazkai nasaguojs. Tok režisors īvāruojs Korsaku i piec vairuoku godu paaicynuojs fiļmētīs “Dzīvītē”. Partū, kai tics Brenča kinā, jis pat nazynūt, tik ruodejīs interesanti, ka fiļmiešonuos nūtykuse bez koč kaidys mieginuošonys, iz reizis. Saguojs fiļmētīs ari vairuokuos uorzemu kinuos, kai ari Juoņa Streiča “Rūdolfa mantojumā”. Vēļ vīna īspieja redzēt Pīteri iz ekrana byus pavysam dreiži – vys jau otkon goda beiguos televizejuos ruodeis Vara Braslys “Ziemassvētku jampadraci” – ari tī jis ir fotografs, kurs biļdej breinumbārnu.