Izdūta gruomota par izcylū akvareļtehnikys muokslineicu Elgu Pauru (+FOTO)
Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv
Da šam Rēzeknes Muokslys i dizaina vydsškola ir izdavuse treis vīnaida styla muokslys gruomotys par Arvīdu Egli, Francisku Varslavānu i Vitāliju Kalvānu. Tikū, 15. decembrī, nūtyka sirsneiga jaunys muokslys gruomotys attaiseišona, kluotyn asūt ari pošai “vainineicai” – izcylajai akvarelistei Elgai Paurai.
Rēzeknis Muokslys i dizaina vydsškolys (RMDV) Sabīdriskūs attīceibu nūdalis vadeituoja Madara Bērtiņa sovu uzrunu suoka ar stuostu nu Elgys bierneibys par juos gleznuošonys prasmu aizsuokumim.
“Zeimēt Elgai asūt patics jau bierneibā, ari svātkūs jai vysbīžuok tyka duovynuoti kruosainī zeimuli i būrtneicys, vystik Elga nikai nav saprotuse, parkū zeimuli ar laiku sasaraun. Vuicūtīs trešajā klasē, Elga jau zynuoja, ka gleznys teik gleznuotys iz audakla. Pa klusam nu babys pyura skreinis, Elga izgrīzuse aizkoru gobolu, kas asūt bejuse taida loba, styngra lyna drēbe. Iz tuos Elga gleznuojuse ar lelu prīcu, vystik tei prīca bejuse eisa i dreiž guojuse ari kritika. Labi, ka tuos nav bejušys ellis kruosys, baba vysu sateirejuse i pat izgrīztū gobolu īstruoduojuse atpakaļ aizkorā.”
RMDV Projektu vadeituojs Māris Igavens stuosta, ka pārnejais gods ir bejs “Elgys zvaigznuojā”, jau nu goda suoku tyka veļteits daudz laika, kab toptu itei gruomota, tyka pīraksteiti četri projekti i napastorpynuotai īsaisteits ari pīktais projekts, vysbeidzūt varim saceit, ka dorbs ir veiksmeigi pabeigts, ir topuse na viņ gruomota, tok ari digitaluo izsuode, kas ir daīmama RMDV bibliotekā, kur Elgys dorbus var apsavērt digitalā pasaulī ar virtualajom brillem.
Gruomotys autore ir muokslys viesturneica Irēna Vilčuka, fotografs Vjačeslavs Fomins, dizaina i maketa autore Silvija Berezovska.
Vaicuota par leluokajim izaicynuojumim ituos gruomotys tapšonā, muokslys viesturneica i gruomotys autore Irēna Vilčuka atkluoja, ka tys nūteikti beja īrūbežuotais laiks. Kotra nu īprīkškejūs gruomotu topa apmāram 4–5 godu laikā, cikom itys izdavums ir taps apmāram goda laikā.
“Ir labi, ka Elga varēja ar mani runuotīs, vys smoguokais beja tys, ka mes ar Elgu vysleidz asam guojušys paraleli, i es vysus tūs nūtykumus asmu redziejuse nu sovys perspektivys, deļtam beja gryuši kotru reizi pīdūmuot, lai tys byutu Elgys, na muns redziejums. Gruomotā asam spielejušīs ar muokslys dorbu fragmentim, kab skaiteituojam rostūs kūpejais prīkšstots par Elgu kai par kruosainu, emocionali pīsuotynuotu i uzluodātu muokslineicu. Na vysur asam saglobuojuši dorbu hronologeju, partū ka raudziejom kuortuot tai, lai darbeņš ar darbeņu labi sadzeivoj,” tai Irēna Vilčuka.
Irēna ari pībylst, ka tyka fotografāts saleidzynūši daudz, vys, līkūt kūpā gruomotu, beja juosaver, kab dorbi vīns ūtru izcaltu i sadzeivuotu, paļdis juosoka dizainerei Silvijai Berezovskai, kura cīši prasmeigi vysu sakuortuojuse.
Vaicojūt Irēnai par planim iz prīšku, jei soka: “Latgolā 20. godu symta 30. godūs beja spieceiga muokslinīku kūpa. Tamā īsaisteitī vysi byutu peļnejuši atsevišku gruomotu, partū Latgolys muokslys apzynuošonā vēļ ir daudz kū dareit, ka tik byutu, kas dora. Itamā reizē beja vīgļuoks dorbs, partū ka ar Elgu varēja parunuot, vys, ka ir juoveidoj gruomota par kaidu nu 30. godu, tys ir miļzeigs dorbs arhivūs.”
Sovpus fotografs Vjačeslavs Fomins izstuodis atkluošonā atsazyna: “Tod, kod es fotografieju Varslavāna dorbus, es laikam vēļ ni valna nasaprotu, fotografejūt Kalvānu varbyut arviņ daļu nasaprotu, fotografejūt Egli es jau koč kū suoku saprast, i niu, fotografejūt Elgu, atmynūs lobu Osvalda Zvejsalnīka teicīni, ka muoksla ir juouztver kai muzyka. Niu es saprūtu, ka fotografejūt muokslu, tu fotografej muzyku, i ir cīši gryuši labi nūfotografēt vysys tuos niansis.”
Poša Elga, atsaverūt iz sovim dorba godim, soka: “Tei ir lela laime, ka kaidi augstuokī spāki mani ir īvierzejuši muokslā – gleznīceibā. Ar tū asmu saisteita vysu myužu i navaru īsadūmuot nikuo cyta.”
Fotogalereja nu gruomotys atkluošonys, foto autore Amanda Anusāne/portals lakuga.lv.