Latgolys prozys skaitejumūs napuorspāta palīk Annele Slišāne (+FOTO)

Latgolys prozys skaitejumūs napuorspāta palīk Annele Slišāne (+FOTO)

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Aizvadeituos nedelis golā nūsaslēdze storptautiskais literaturys festivals “Prozas lasījumi”. Vīna nu festivala daļu beja ari literaruo konkursa “Latgolys prozys skaitejumi 2022” nūslāgums, kura tīšraidi nu Rēzeknis pīduovuojum nūsavērt ari portalā lakuga.lv. Konkursā par lobuokū prozys raksteituoju Latgolā jau trešū godu piec kuortys žureja atzyna Anneli Slišāni. Annele pīsadaleja ari festivala nūslāguma pasuokumā Reigā. Pīduovojam īpasazeit ar vysom konkursa finalistem.

Latgolys prozys skaitejumūs 2022”, kurūs devize itūgod beja “Kur ir muna sāta?”, aicynojūt autorus pīsavērst pīdareibys, puormaiņu i mekliejumu vaicuojumim, tyka sajimti 16 dažaidu autoru dorbi kai latvīšu literarajā, tai latgalīšu rokstu volūdā. Konkursam dorbus beja īsyutejuši Latgolys kulturtelpā jau zynomi autori, kai ari taidi, par kurim publiski vēļ nikas nabeja dzierdāts.  Īsyuteitūs dorbus viertēja žureja, kurā beja literaturzynuotneica Ilga Šuplinska, literaturzynuotneica i Latvejis Universitatis Humanitarūs zynuotņu fakultatis profesore Ieva Kalniņa, Bolvu Centraluos bibliotekys vadeituoja Ruta Cibule i rakstneica i redaktore Jana Egle.

Ar sovu stuostu skaitejumim “Latgolys prozys skaitejumi 2022” nūslāgumā kluotīnē voi digitalā versejā pīsadaleja treis konkursā vysu vaira punktus sajāmušūs dorbu autoris. I vītu konkursā dabuoja Annele Slišāne, II vītu – Egita Kancāne, bet III vītu – Aiga Bokanova.

Pasuokumu vadeja Rēzeknis Tautys teatra akters Juoņs Pampe, bet prozys skaitejumus papyldynuoja folklorys ansambļa “Gosti”, kurā apsavīnuojuši Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškolys audziekni, uzastuošona. Taipat pasuokuma laikā saguojušajim beja vareiba apsavērt muokslineicys Gitys Palmys, kurei muokslys aprynduos zynoma kai “viļcīņu meitine” vīna vokora gleznu izstuodi ar viļcīnim golvonajuos muokslys dorbu lūmuos.

Pīduovojam īspieju īpasazeit ar konkursa “Latgolys prozys skaitejumi 2022” pyrmūs treis vītu sajiemiejom i konkursa nūslāguma daleibneicom. Jūs dorbi da goda beigu ari teksta formā tiks publicāti portalā lakuga.lv.

III vīta. Aiga Bokanova (Reiga/Rēzeknis nūvoda Viļāni)

Muzike, etnomuzykologe, kulturys i IT projektu vadeituoja, kiberdrūšeibys specialiste. Rodūšī dorbi da ituo puorsvorā bejuši muzykys laukā, bet jau ūtrū reizi paraudzejuse raksteit latgaliski i stuostūs atsagrīzt sovā dzymtajā Viļānu pusē. Cīši aizraun patīsums, cylvākstuosti i personeibu portreti.

Žurejis komentars: Viļānīša stuosteni par sātys izjiutu, i ari par tū, ka jaunajūs laikūs nav tik vīnkuorši: atsagrīzt sātā i sātys sajiuta. Tuos ir dažaidys. Loba volūda, eipaši, kur tai kai paviļkšona iz zūba par latvīšu sētu i latgalīšu sātu.

II vīta. Egita Kancāne (Reiga/Preiļu nūvoda Aņdeni)

Da ituo 17 godu pamatā struoduojuse sabīdryskūs attīceibu laukā, pyrma tuo vēļ treis žurnalistikā. Breivajā laikā organizējuse ari kulturys i muokslys projektus, nu kurūs daļa saisteita ar Latgolys i latgalīšu kulturys populariziešonu, bet itūbreid golvonuo nūdarbe ir byušona pylna laika mamai. Egita par sevi soka, ka roksta šod i tod, daļu nu vysa – latgaliski, jo tai izīt pasaceit vysu vīnkuoršuok, bet par vysu svareiguokū. Stuosti publicāti dažaidūs kūpkruojumūs, nu 2018. godā izguojs Egitys Kancānis debeja stuostu kruojums “Syltuo mola”, par kuru sajāmuse ari latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks”.

Žurejis komentars: Car bārna acim pasaver voi vyss pasauļs ar Reigys gunim i Prezidenta pili, gūteņom i syvānim laukūs pi Babys, i Latvejis ukrainītis Nadzys suopi par pūstu juos dzimitinē. Anna dzeivi radz seikumūs i detaļuos – Saulis soldonais pīns, prīceiguo zupa, cukerkys i čerešņa dzili aizkustynoj skaiteituoju. Boguoti i sylti ir Annys stuosteni. Gluda volūda, myusdīneigi saleidzynuojumi i realejis, kas puorraun klišejiskū piļsātys i lauku kontrastu.

I vīta. Annele Slišāne (Bolvu nūvoda Zeļči)

Annele ir tekstilmuokslineica, školuotuoja i rakstneica, niu jau vysu treis nūtykušūs konkursu “Latgolys prozys skaitejumi” uzvarātuoja, gruomotu “#100dečiLatvijai”, “tuoraga stuosti” i “tuoraga stuosti. pīns” autore. Vairuokkuorteja latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” sajiemieja. Niu Annele struodoj pi sova trešuo stuostu kruojuma.

Žurejis komentars: Dūmuots par volūdu i prozys ritmu. Raudzeits atrast sovu raksturuojumu kasdīnys gaitom. Cīši spieceigs, atmiņā palīkūšs stuosts, kas, runuodams par dzili personiskū, ruoda sīvītis mulsuma pylnū kasdīnys dzeivi ap sātu i stuosta par sātu jamā pošā. Boguota volūda, izkūpta stuosta struktura, poetiski i valdzynūši.

Annelis Slišānis stuostu teksta formā var puorskaiteit ITE.

____

Latgolys prozys skaitejumu 2022 pasuokuma īrokstu var nūsavērt ite:

“Latgolys prozys skaitejumi 2021” nūslāguma nūtikšonu taiseja bīdreiba “LgSC”, pasuokuma režisore Amanda Anusāne, bet konkursa nūtikšonu atbaļsteja Vaļsts kulturkapitala fonds, Latvejis Rakstnīku savīneiba i festivals “Prozas lasījumi”, literaturys, publicistikys i viesturis žurnals “Domuzīme”, AS “Latvijas dzelzceļš”, latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv, Latgolys kulturviesturis muzejs i Rēzeknis Nacionalūs bīdreibu kulturys noms.

Fotogalerejā “Latgolys prozys skaitejumu 2022” nūslāguma pasuokums, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv.

Kalenders

Oct
30
Tre
19:00 Koncerts “Ainavas” @ Reigys Dūms
Koncerts “Ainavas” @ Reigys Dūms
Oct 30 @ 19:00 – 20:30
Vaļsts Akademiskais kors “Latvija”dirigents Valdis TomsonsMarta Spārniņa (vejūle)Ēriks Kiršfelds (čells)Aigars Reinis (varganis)   Programā: Juoņs Ivanovs ”Lietainā dienā”Pēteris Vasks ”Līdzenuma ainavas”Ādolfs Skulte ”Quasi una sonata per coro di camera”Arvo Perts ”Trivium” ērģelēmArvo Perts ”Mozart-Adagio”Juoņs Ivanovs[...]
Oct
31
Cat
20:00 Puosoku vokors “Losom latgaliski!” @ tīšsaistē
Puosoku vokors “Losom latgaliski!” @ tīšsaistē
Oct 31 @ 20:00 – 21:00
Nu 14. oktobra da 14. novembra Dagdys kulturys centra Facebook lopā kotru pyrmūdīni i catūrtdīni 20.00 stuņdēs bārni i jūs vacuoki varēs klauseitīs latgalīšu literatis Egitys Kancānis saraksteituos “Jaņča puorsokys”, kū skaiteis Kruoslovys nūvodā zynomi cylvāki. Taipat bārnim[...]