Roksta autore: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Vladislava Romanova ir dzymusi Daugovpilī krīvu tauteibys saimē. Vysu pusaudžu vacumu Vladislava ir dzeivuojusi tik krīvyskā apleicīnē, kulturā i redzīņūs – guojuse krīvu školā, īvāruojuse krīvyskuos tradicejis, pīmāram, puču nesšonu pi pīminiekļu 9. majā. Pīaugūt jei saprota, ka vysu laiku dzeivuojuse pret sovom eistajom viertiebom i redzīni. Suocūt studēt Reigā i īsaspaidojūt nu apleik asūšūs latvīšu, Vladislavai atsataiseja acs iz eistū Daugovpiļs realitati i tū, kaidi uzskoti par sovu vaļsti jai tyka vuiceiti nu bārna kuojis.

Itūšaļt Vladislava dzeivoj i struodoj Reigā reklamys agenturā kai rodūšuo direktore. Jei ir aktiva sociālajūs teiklūs i nasabeist runuot skali par problemom dzymtajā piļsātā. Ik pa laikam brauc iz tīni gostūs pi tyvinīku, kai ari veidoj dokumentalū kinu par Daugovpili.

Kaida tod ir Daugovpiļs?

Tys ir golvonais vaicuojums, iz kū Vladislava rauga atbiļdēt sovā kinā. Jei stuosta, ka ideja roduos saisteibā ar tū, kas nūteik tī. “Es dīzgon publiski paužu sovu redzīni par tū, ka maņ na vysai pateik tys, kas nūteik Daugovpilī. Tī asu nūdzeivuojuse 18 godus. Logiski, ka maņ cīši ryup muna piļsāta, narunojūt vyspuor par tū, ka tei ir ūtrei leluokuo Latvejā. Tei ir piļsāta ar cīši lelu potencialu. Dīvamžāļ tys potencials pādejūs godu laikā ir nūrokts dīzgon brīsmeigi i skumeigi,“ soka Vladislava.

Vēļ vīna līta, kas pamudynuoja suokt projektu, ir paruodeit vysu tū, kas parosti palīk Daugovpiļs konteksta aizkadrā. “Es pamaneju tū vierzīni i saprotu, ka juodaīt tam vysam nu cytys pusis. Juoparuoda, cik piļsāta i cylvāki ir forši iz tūs naforšūs cylvāku fona. Cīši daudzi sociālajūs teiklūs roksta, cik naloba ir Daugovpiļs, ka tei ir “mozuo Krīveja”, gondreiž voi juoatdūd Krīvejai. Maņ ruodejuos, ka tys ir cīši nagūdeigai.”

“Tys vierzīņs, iz kuru mes īmam, ir dabuot sabīdreibys atbolstu Daugovpilī. Varbyut na tik Daugovpilī, partū ka tei ir ari pošvaļdeiba i vysi tai saucamī “vatniki”. Škandali par tū, ka nagryb nūjaukt pīminekļus, gryb svieteit 9. maju i cytys nalatvyskys lītys. Paruodeit, ka juopaleidz taidim cylvākim, kas ceinejās par Daugovpili, kam ryup piļsāta taišni Latvejis kontekstā, na jau kai atseviška republika, kas dzeivoj piec sovu nūsacejumu. Pīvērst sabīdreibys viereibu i paruodeit, ka tī ir myusu latvīši, foršī cylvāki, kurim ir juopaleidz, kuri juorespektej, kuru redzīņūs i vuordūs juoīsaklausa. Daugovpilī nav tik tys malnais, kū mes redzim, tī ir ari koč kas lobs, vīnkuorši tam lobajam ir juopaleidz. Tū lobū mes varātu izceļt i paruodeit daudz vaira, nakai tū nalobū.”

Tys ir juos i fiļmātuoja autorprojekts, kas nūzeimoj, ka kina nav pīsaisteita ni pi vīna medeja. Tys ir dareits ar konkretu mierki, kab autortīseibys pīdarātu tik jim. “Maņ gribiejuos pošai gūdeigi, pietnīcyskajā ceļā, intervejūt vysaiduokus cylvākus, saprast, kas tod eistyn ir Daugovpiļs, kas ir tī cylvāki – kai tī, kas dzeivoj, struodoj i rauga dareit koč kū lītys lobā, tai tī, kuru redzīņs atsaškir nu munejuo, i kas ir tī, kam sakreit, i kas ir tys kūpeigais. Kaida ir daugovpilīšu vizeja par piļsātys nuokūtni taišni Latvejis kontekstā,” par kinys viestejumu stuosta autore.

Filmā pīsadaleis pīci golvonī varūni, iz kuru pīredzis tiks baļsteits scenarejs. Tī ir dažaidi cylvāki nu Daugovpiļs, kas ir aktivi i dora latvyskys lītys. Vladislava varūņus atroda poša i stuosta, ka tī byus div cylvāki, kas dorbuojās pi projekta Daugovpiļs Eiropys kulturys golvyspiļsāta 2027, Inna Plavoka, kas ir Daugovpiļs vīneiguo naatkareiguo medeja redaktore, i fitnesa centra eipašnīks, kurs ir dīzgon skandaloza personeiba.

“Caur jim es grybu paruodeit, cik gryuši Daugovpilī ir dareit vyspuor kū nibejs sakareigu i latvysku. Fonā golvonajim varūnim ir tī, pa munam, na tik inteligentī cylvāki, kurus maņ izadeve nūintervēt īlu intervejuos. Byuteibā tī ir vīnkuorši najauši satykti cylvāki, kurim es aizdevu vaicuojumus par Latveju, latvyskumu, latvīšu volūdu, vaļsts nuokūtni i politiskū situaceju. Rezultats ir dīzgon interesants. Redzīni cīši īt kontrastā cyts ar cytu, leidz ar tū ruodīs, ka saīs cīši foršs i kvalitativs produkts. Vysmoz maņ tai grybātūs dūmuot.”

Padūmju pīminiekļu nūjaukšona

30. oktobrī Daugovpilī tyka nūjaukti div padūmu pīminekli. Vladislava beja kluotyn nūtikuma vītā i taišni intervēja cylvākus sovai kinai.

“Kaidys četrys dīnys pyrma tuo nūtykuma Daugovpiļs portalūs i cytūs Latvejis medejūs pasaruodeja informaceja, ka svātdiņ jauks nūst pīminekļus. Tys, kas mums nūstruoduoja par lobu –  Daugovpiļs mers pasceja: “Tauta, nesit pučis! Īmam atsavadeit!” Leidz ar tū es jau brauču ar dūmu, ka byus lobs materials. Tai ari saguoja. Staiguojom iz riņči divejis stuņdis, interviejom cytu piec cyta. Vysi beja gotovi runuot, vysim beja tuos suopis i emocejis, leidz ar tū mes dabuojom daudz loba, forša i kvalitativa materiala. Tū sūleiguokū materialu, kū mes vysu laiku mekliejom,” par nūtikšonu stuosta Vladislava.

Jei ari atguodoj, ka tūvokor pi pīminiekļa beja sasalasejuši vīnys ideologejis pīkritieji. Vysi beja biedeigi, tok beja pat taidi, kas rauduoja. Tū, kū parosti roksta kometarūs internetā, varēja dzierdēt dzeivajā. “Beja taidi, kas saceja: “Edz, kur Latvejis vaļdeiba mieginoj nūgalynuot i iznycynuot krīvu kulturu i tautu!” Izskanēja ari redzīņs, ka Covid-19 beja izgudruots, kab iznycynuotu taišni krīvu tautu i ka pasaulī teik dareits vyss, kab nu krīvu napalyktu nikuo. Vyss tys narativs nu propagandys medeju i socialūs teiklu komentaru beja tī masveidā,” pīmiņ Vladislava.

“Tys, kas mani vēļ cīši puorsteidze – ka cylvāki guoja pi pīminekļa ar lelim puču buketim. Tī puorsvorā beja veirīši. Pyrmuo līta, kū es īsadūmuoju – tī veirīši, sprīžūt piec tuo, kai jī izaver i uzavad, dīz voi sovom sīvom i muotem duovynoj tik lelus i skaistus buketus. Tys maņ ruodejuos cīši jūceigai – ka cylvāki tū tai sovaiži uztver. Vēļ ari tys, ka cylvāki, bīžuok babenis, guoja i mete krystus pi pīminekļa. Tys nūzeimoj, ka jī sasaista pīminekli ar religisku, svātu lītu. Ka mes pasaverom padūmu viesturē, tys vyspuor īt pretrunā. Tys ir tys, par kū beja Ūtrais pasauļa kars, tei komunistiskuo kultura i vaļsts īkuorta beja piļneibā pret religeju. Cylvākim tok naļuove svinēt Zīmyssvātkus. Cylvāki ir tik tuoli aizguojuši ar sovu vuojpruotu, ka jī vaira nasaprūt realitati i dzeivoj sovā īdūmu pasaulī. Vysim ir izskoluoti smedzini ar propagandu. Asu cīši daudz pietejuse ari Krīvejis propagandys medejus. Vuords vuordā dzierdieju vysys tuos frazis, atslāga vuordus.”

Ideologejis mierkauditorejis i beistameibys pakuopis

Krīvejis ideologejis puorstuovi ir dažaida vacuma – kai jaunīši, tai pensionari. Vystik jūs auditorejis i uztvere atsaškir. Vyss ir atkareigs nu kotra dūmuošonys i ītekmis veida, kai ari nu vidis. Kai pīmāru Vladislava miņ 17 godus vacu jaunīti, kū interviejuse tymā vokorā. “Puiss stuosteja, cik cīši jū diskriminej Latvejā. Tod es praseju: “Nu pastuosti, kai tod tevi diskriminej kai krīvu?” Jis tai cīši apmulsa i saceja, ka vēļ nazyna, ka jis vysu dzeivi ir pavadejs tik Daugovpiļī. Tys nūzeimoj, ka tī stuosti i legendys par diskriminaceju i vysu tū nalobū, kū “ļaunī” latvīši nūdora tim “lobajim” krīvim, ka tys vīnkuorši teik nūdūts nu paaudzis paaudzē. Tī cylvāki dzeivoj puorsokuos, kū jī vīnkuorši cyts nu cyta dzierd.”

Vladislava stuosta, ka jaunīši vystik ir mīreiguoki, jī naīsadzilinoj problemuos. Jei tū labi saprūt, partū ka pošai 16-18 godu vacumā na vysai interesēja politika, kai ir ari myusu dīnu jaunīšu leluokajā gadīnī. Tok tei interese pasaruoda ar laiku, kod pīaug, deļtam ari itūšaļt leluokuo i beistamuokuo krīvu ideologejis auditoreja ir pīaugušī (30+).

“Dzieržu no sovu bejušūs klasisbīdru i radinīku, kas ir muna vacuma, ka jim ir tei dūmuošona. Jī nikuo nagryb dzierdēt, jim ir pošim sova vizeja. Jim smedzini ir izskoluoti. Tovam argumentam jī var atrast pretargumentu. Tys pretarguments ir taids feiks. Jī natyc tam, ka tys ir feiks. Jūs acīs tys, kū soki tu, ir glupums. Tys pretarguments, kū jī mat iz kotru tovu normalū, adekvatū argumentu, jūs acīs tei ir kai uzvara. Jī ir ari daudz agresivuoki. Jim ir vēļ vīgļuok “izskoluot” smedziņus, partū ka jī, atškireibā nu pensionaru, patierej tū, kas ir internetā. Dīvamžāļ ari internetā nūteik lelys šausmys. Tiktoki, Telegram kanali… Es sekoju gondreiž vysim i ik pa laikam ari verūs, kas tī nūteik. Radzu, cik lels ir atbolsts tai dūmuošonai i ideologejai.”

Vladislavys babys stuosts

Vladislava skaita, ka pensionari nav tik beistami kai pīaugušī, kai ari jūs ir vīgluok puorlīcynuot i ītekmēt. Kai spylgts pīmārs ir Vladislavys baba.

“Jai nabeja taidi uzskoti, kai maņ, kas ir cīši logiski. Es tū vysu saprūtu – jei vysu dzeivi ir nūtusiejuse pi Pyrmuo Baļtejis kanala, RTR, pi vysu tūs Krīvejis televizejis kanalu. Jai 24/7 beja īslāgts televizors. Es jū navainoju. Ka tev kotru dīnu rauga koč kū īzīst, tod lānā gorā tev tū izdareis. Dīvamžāļ Latvejis medejim ir vēļ tuols ceļš īmams da Krīvejis medeju kvalitatis ziņā. Krīvejis medejūs ir īguļdeita cīši lela nauda i resursi. Tim medejim ir cīši lela vara, leidz ar tū tys nav nikaids puorsteigums, ka pensionari tai dūmoj. Muna baba ari tai dūmuoja leidz vīnai šaļtei, kod jei īraudzeja mani televizejā. Tod jei atskrēja pi muotis ar vuordim: “Mozmeiteņa ir televizorā! Tik labi izavēre, tik gudri runuoja!” Ka es asu televizejā, asu sakareiga i muna dzymtuo volūda ir krīvu, tod drūši viņ glupu cylvāku jau nalaistu televizejā runuot. Tod jei suoka aizdūt cīši logiskus vaicuojumus – voi eistyn tys, kū mums ruoda Krīvejis televizeja, nav taisneiba? Jei suoka stuosteit vysus tūs pīmārus ar Donbasu, ar tū zānu, kuru pīsyta ar noglom pi krysta, kas ir leluokais feiks. Tod par kaidim krīvu karaveirim, kurim ukraiņu karaveiri izdyura acs ar pierstim. Es jai suoku stuosteit, ka nā, tai nav, tei ir propaganda. Maņ cīši patyka, ka mums beja tei saruna. Es redzieju, ka jai koč kas pasamaineja. Jai beja lela viļšonuos. Ir cīši gryuts aptvert tū, ka vysus itūs godus tev ir maluojuši.”

Ka medeji tū veicynoj, tod medeji tū var ari maineit

Myusu dīnuos vīns nu svareiguokūs aizdavumu ir struoduot ar tim cylvākim, kas ir dzeivuojuši dezinformacejis burbulī. Vladislava skaita, ka vīneigais veids, kai tū varātu dareit, ir pīduovuot tai sabīdreibys daļai eistu, kvalitativu informaceju tymā pat kanalā, kū jī puorsvorā patierej. Tys nūzeimātu, ka ir juoizveidoj spieceigs i kvalitativs medejs krīvvolūdeigajim.

“Mums it kai ir viests krīvu volūdā – LTV i LSM. Taišni televizejis medeji, ari Krīvejā, ir vysjaudeiguokī i atteisteituokī. Leidz ar tū mums pret tū īrūci juošaun ar taidu pat īrūci. Juoveidoj kvalitativs krīvvolūdeigūs medejs na tik ar viestim i analitiskū pusi, tok ari izklaidis ziņā. Ka mes runojam par vacuokim cylvākim, na jau viests i analitiskī raidejumi ir vīneigais, kū jī patierej televizejā. Tu īslēdz televizoru, vīnpadsmytūs nūsaklausi horoskopu, divpadsmytūs serials, divūs eisys viests, otkon koč kaids izklaidis raidiejums, tolk-šovs i tai tuoļuok. Krīvejis medeji  ir veiduoti tai, kab tu televizoru nikod naizslāgtu. Pat ka tev tuos viests na puoruok interesej, tod tī ir cyts saturs, kur “nu labi, var i tuos viests pasaklauseit”. Leidz ar tū juodūd preteimā koč kas relevants, bet ar kvalitativu saturu”.

Vladislava eisti šaubuos, voi taids variants vyspuor byutu īspiejams. Taida medeja veiduošonai ir juoīgulda cīši lels fianansejums, cylvāki i cyti resursi.

“Tys nav tik par tū, kas vadeis ziņis, tok ari par redaktorim, produciešonu, izklaidis pusi. Par tū, kaidus cylvākus tī aicynuot, ar kurim sasadorbuot, kai tū vysu popularizēt. Tys ir cīši smogs, sarežgeits i duorgs mehanisms. Es natycu, ka tys ir īspiejams. Es ari radzu, kai par tū teik runuots vaļstiskajā leiminī. Ik pa laikam tei ideja teik pamasta. Vysi soka: “Nu jā, vajag mums taidu medeju.” Tok piec nedelis vysi jau par tū aizmierst. Mes asam par Latveju, par latvīšu volūdu, tod deļkam mums juoīgulda taida nauda, kab veiduotu medeju krīvvolūdeigajim? Tys ir taids apburtais lūks.

Daugovpiļs medeji

Napaseņ internetā pasaruodeja vīneiguo naatkareiguo Daugovpiļs medeja Chayka.lv paleidzeibys saucīni, partū ka itymā sarežgeitajā laikā naatkareigajim medejim īt cīši gryuši. Ari Vladislava skaita, ka portals nu moza medeja izauga da lela i nūpītna leimiņa krīvvolūdeigūs medeja Latgolā. Vladislavai ari beja tys gūds i prīca vāruot portala pyrmsuokumūs.

“Chayka.lv ir vīns nu munu meiļuokūs portalu. Es personeigi zynu cylvākus, kas struodoj Chaykā. Nu sovys pusis 100% varu apgolvuot, ka tys ir naatkareigs medejs. Vīneigais, kas pīduovuoj kvalitativu pietnīcysku i analitisku žurnalistiku krīvu volūdā taišni Latgolys regionā. Naseņ jī sajēme ari apsveikumu nu Vaļsts prezidenta. Cīši šaubūs, ka cyti Daugovpiļs medeji ar varātu sajimt ļeidzeigu viestuli. Byut naatkareigam medejam apleicīnī, kur puorejī medeji ir acimradzami uzpierkti i īt vīnā vierzīnī, ir cīši gryuši. Maņ ruodīs, ka tū vysu vēļ sarežgeituoku padora pošvaļdeiba. Es pīļaunu, ka lela vaine ir taišni Daugovpiļs pošvaļdeibai, kas nav Latvejai cīši draudzeiga pošvaļdeiba. Tys bremzej Chaykys atteisteibu i finansialū labkluojeibu. Tys ir drausmeigi.”

Runojūt par cytim Daugovpiļs medejim, Vladislava pamona, ka tī viestej puorsvorā par tū, cik nalabi Latveja izatur pret Daugovpili i tū, cik lobs ir Daugovpiļs mers. Teik runots par pošvaļdeibu, tok, kai teik atspīgeļuots kars Ukrainā – byuteibā nikai.

“Es radzu, kas nūteik komentarūs zem tūs portalu. Palasūt tūs komentarus, ir taida sajiuta, ka eļnis vuorti ir atsataisejuši. Tī nūteik piļneiguokais mūrgs. Var redzēt, ka atkareigī portali tū sovu atbolstu provocej. Kaidus viersrokstus jī veidoj, kaidus vuordus i kartenis jī izavielej. Varbyut pasaverūt kaidu vīnu viesti tai nasaruodīs, bet, kod tu apkūpoj informaceju, tod ir dīzgon drausmeigi. Uzpyusti portali, kas pīdar vīnam vai vairuokim konkretim cylvākim, kas dīvamžāļ naaizstuov vaļsts interesis i vierteibys. Tod ir Chayka, kuru sakareigī veiduotuoji vīnkuorši “elpynoj”. Portals eistyn pylda žurnalistikys golvonū mierki – stuosta taisneibu, objektivi atspīgeļoj nūtykumus, analitiski i pietnīcyski pīīt pi lītu. Taidā ziņā cīši žāļ, ka Chayka ik pa laikam ir “juoelpynoj”. Jim nav forša i labvieleiga tei vide. Jim vyspuor vajadzātu liduot augstu, skaisti i breivi, bet ir sajiuta, ka jī vīnkuorši siež koč kaidā byurī i eisti navar izlyduot. Jim nav tuos kapacitatis – finansiejuma spylvyna nu pošvaļdeibys i pošu cylvāku Daugovpiļī.”

Kars lyka viļtīs daudzūs

Kai jau daudzim cytim, ari Vladislavai kars ir īspaiduojs dzeivi – sīvīte ir pīdzeivuojusi lelu viļšonūs daudzūs apleik asūšajūs cylvākūs. Tymā skaitā i vairuokūs rodūs.

“Es zynu, kaidys jim ir pozicejis. Maņ personeigi raksteja muoseicys i bruolāni par tū, kaida cyuka asu i kai es vyspuor varu tai dzeivuot, es degšu eļnē. Tī daguoja da taidam super primitivam leimiņam, ka problemys ir nu tuo, ka maņ nav normala veirīša. Cylvākim beja mierkis koč kai aizvainuot ci pazemuot mani, ka jī tū dareja par kotru cenu. Vīnkuorši muna dūmuošona nasakreit ar tū, kas jim golvā. Ka suokumā muns dūmu guojīņs nabeja tik agresivs kai niu, tod itūšaļt asu cīši agresivi nūskaņuota pret taidim cylvākim. Taidi izteicīni i taidys viestis salauze manī ticeibu cylvākim. Jemūt vārā ari tū, ka cīši daudzi beja tī, ar kurim es izaugu kūpā – pavadeju bierneibu, kūpā runuojom, spieliejomēs i sapynuojom. Myus vīnoj saime i kūpeigais DNS. Nasceitu, ka tys beja suopeigai, tuos beja lelys viļšonuos. Tī cylvāki, kas agruok beja maņ tyvi – tu saprūti, ka jī vysi ir taidi. Nagrybu vyspuorynuot, jo tī ir ari cīši daudz normalu, sakareigu i foršu cylvāku. Es runoju taišni par tū napateikamū cylvāku masu – jī vysi tai dūmoj, jim vysim tys ir golvā.

Es ari sajiemu viestuli nu sovys fizikys školuotuojis, kura raksteja tū pošu – kaida cyuka es izaugu, kai maņ vyspuor nav kauna. Tu saprūti, ka tev paguotnē beja sakars ar tim cylvākim – lobys, draudzeigys i foršys attīceibys. Jim agruok vīnkuorši nabeja pamata paruodeit sevi, kaidi jī ir. Niu Ukrainys problema cīši labi “atkailynuoja” tūs cylvākus. Niu jī cīši skaisti ruoda sovys našmukuos sejis.

Blokus cylvāki, kas atbolsta slapkaveibu

“Mani personeigi cīši aizskar un suop tys, kas nūteik Daugovpiļs politiskajā arēnā. Maņ cīši napateik tys, kū dora pošvaļdeiba. Tī ir palykuši cylvāki, kurus es cīši mīļoju, ar tim maņ vys vēļ ir cīši lobs kontakts. Itūšaļt, dūmojūt par tū, vai vyspuot byutu koč vīns 1%, kab es atsagrīztu Daugovpiļī – atbiļde ir nā. Es vīnkuorši navarātu dzeivuot taidā ekosistemā. Braucūt tramvajā, tu dūmoj, ka ite 90% cylvāku, kas brauc kūpā ar tevi, nadūmoj tai, kai tu. Jī dūmoj, ka ukraini ir brīsmeigi nacisti, kuri rauga iznycynuot krīvu naceju. Ka ukraini suoka karu, ka vyss, kū ruoda naatkareigī medeji – tys vyss nav taisneiba. Ka patīseibā krīvu karaveiri ir tī gluobieji i varūni. Tu esi blokus cylvākim, kas byuteibā atbolsta slepkaveibu. Na jau piļsāta ir vaineiga pi tuo, ka tī dzeivoj na puoruok izgleituoti i intelegenti cylvāki. Kotrs pats personeigi ir vaineigs pi tuo, ka da tuo ir daguojs.

Negacejis, draudi, apsaukuošona

Sīvīte nasabeist atkluoti izasaceit publiski, riekinojūtīs ar tū, ka lelai daļai auditorejis juos redzīņs varātu napatikt. Tys Vladislavu nikod nav apturiejs, koč ari jei ir sajāmuse naskaitami daudz napateikamu komentaru i ari draudu viestulis. Osi vuordi ītekmej sevkuru, ari Vladislavai beja dūmys puortraukt itū sovu darbeibu, tok psihologs i cylvāki, kas jū eistyn atbolsta, mudynuoja turpynuot i nasabeit.

“Suokumā es ar tū ceinejūs kūpā ar psihologu. Tys beja cīši napateikami. Tu nikod naesi bejs taidā apleicīnē, kur tev syuta draudus. Tevi sauc par mauku, par cylvāku bez tauteibys. Tys beja tai – maigi izasokūt. Tys, kū es sajiemu privātājuos vēstulīs – draudi, apsaukuošona. Mani sauce par putekli. Tys beja brīsmeigi! I tu kotru dīnu sajem taidys viestulis. Maņ beja pat taidys draudu viestuļis, kur cylvāki raksteja: “Klausīs, šudiņ tu īsi iz sātu, tu atsaver. Mes zynim, kur tu dzeivoj, mes zynim, kur tu struodoj. Ka jau tu itū suoki, tod vīnkuorši riekinojīs, ka tev varātu byut syudi.” Tys ir cīši baileigi i napateikami. Tymā breidī es izatāluoju, ka es varātu vokorā īt uorā ar suni i nav juobyut lobam spīgam, kab izzynuotu, kur es dzeivoju i struodoju. Es vīnkuorši izatāluoju, kas varātu nūtikt ar mani i suni.

Es atguoju pi psihologis i tai ari saceju, ka emocionali vaira navaru izturēt. Tok es ari saprotu tū, ka jau asu īkuopuse itymā pūrā. Tod, kod es vyspuor suoku runuot, es nagaideju, ka byus taida atsauceiba i interese. Prūtams, es saprūtu, ka tys ir interesanti. Ari medejim tei ir īspieja tikt pi loba materiala, tai kai tei ir cīši suopeiga i diskutabla tēma, kur byus daudz komentaru, daudz klikšķu. Suokumā maņ tys beja lels puorsteigums. Mani uzrunuoja televizejis, drukuotī medeji i interneta portali. Es vysim gūdeigi devu intervejis, tys vyss pat aizguoja iz uorzemem. Tod es pījiemu sev tū dūmu – ka jau asu itymā pūrā, tod es turpynuošu tī byut.

Es suoku dūmuot, kas ir tys trokuokais, kas ar mani var nūtikt? Jemūt vārā draudus i tū, ka mani suoka atpazeit iz īlu. Tys ari beja puorsteigums. Es nabeju tam gotova, i tys vyspuor nabeja muns mierks. Voi mani varātu nūgalynuot? Gon jau, ka nā. Tei ir kriminalatbiļdeiba i vyspuor ir cīši gryuts saorganizēt slepkaveibu. Tfu, tfu, tfu… Nasagrybātu tū puorbaudeit. Tod es saprotu, ka gon jau izdzeivuošu sevkurā gadīnī. Dzeiva palikšu.”

Taiduos situacejuos ir juorunoj

Teikūt taidā situacejā, kod ir juoizviertej sovys tuoļuokuos darbeibys i kod nu vysu pušu tevi apspīž nagacejis i draudi, Vladislava saprota, ka sevkurā gadīnī nadreikst aizmierst ari par ūtru pusi – tū lobū, kas ir itamā situacejā. Jei saprota, ka ir cīši svareigi runuot, partū ka ir cylvāki, kam tys ir vajadzeigs, bet jī poši tū navar dareit.

“Es suoku dūmuot, deļkuo es vysu tū doru? Kam maņ tys vyspuor ir vajadzeigs? Es varātu dzeivuot sovu mīreigū dzeivi, staiguot ar suni i klauseitīs muzyku, a na jau ik pa laikam atsavērt, voi tī naīt kaids maņ aiz mugorys.

Es saprotu, ka maņ ir cīši svariegi runuot. Es redzieju, cik daudzus tys uztrauc, cik daudzim tys ir svareigi. Prūtams, vīna puse ir tī draudi i brīsmeigī komentari, tok ir arī tei ūtra puse. Maņ beja cīši pateikami, kod maņ uzraksteja daudzi pazinis, cīši daudz ari napazeistamūs, taišni krīvvolūdeigūs. Ari daudz latvīšu. “Paļdis, ka tu runoj par tū. Mums nabyutu drūsmis tū pasceit publiski. Īt koč kur ar sovu seju, vuordu, stuosteit tū, par kū stuosti tu. Paļdis, ka tu runoj myusu vysu vuordā.” Es muoku runuot, es muoku cīši labi raksteit. Leidz ar tū maņ pat nabeja div dūmu – izasaceit voi nā. Tai beja pījimts tys lāmums turpynuot īsuoktū.”

Par tāvu

Daudzūs cytūs medejūs Vladislava stuosta ari par sovu tāvu. Juos tāvs vysu dzeivi ir īneids Latveju, latvyskuos vierteibys i vaļsts tradicejis. Leidz ar tū Vladislavai jau bierneibā tika skandynuots, ka Latveja ir glupa, ka juos nuokūtnei ir juobyut koč kur cytur, tik na itamā vaļstī.

“Mes ar tāvu nakomunicejam jau vairuokus godus. Jis gon jau nav cīši prīceigs par tū, kū es runoju i ka es jū pīmiņu. Mes asam dažaidi dūmojūši cylvāki. Ari asu jū aizskuoruse personeigi. Myusu saimei ar jū nav kontakta. Es varu viņ minēt, par kū jis varātu runuot pi svātku golda, partū ka es ari radzu, kai izapauž juo radinīki sociālajūs teiklūs. Es pīļaunu, ka vysu tū, kū es soku voi rokstu, jis ir lasejs. Tāva tema nav tei, kū mes bīži apsprīstu saimē.”

Atbolsts itūšaļt

Leluokū atbolstu Vladislavai dūt mama i draugi. “Mama cīši uzatrauc i beistās par munu drūseibu i mentalū veseleibu. Draugi ir gotovi īt ar mani sevkurā pīdzeivuojumā i avanturā. Ari kod suokās tei publicitate, sajiemu nu draugu taidu viestejumu, ka jī mani atbaļsteis. Atbolsta ari tī cylvāki, kas doluos ar rokstim, kas ir par mani. Par tū pat dokumentalū kinu –  cylvāki, kas interesejās, kaids tī progress, kod byus pyrmizruode i taidys lītys.

Vēļ maņ ir cīši loba draudzene Inga. Jei ir muna latvīšu volūdys školuotuoja. Mes ar jū īpasazynom vēļ školā, kod es tī vuicejūs i mes ar jū bejom iz “jius”. Niu jei ir vīna nu munu sūpluokūs draudziņu. Ar jū mes varim parunuot par vysu drupeit cytā leiminī. Jei ir cīši gudrs cylvāks, jei zyna vysus viesturis konceptus nu filozofejis i psihologejis redzīņa. Jei cīši lepojās ar mani.”

Latgolys krīvvolūdeigī

Vladislava stuosta, ka jei radz atšķireibu storp Latgolys i Reigys krīvim. Atškireiba ir na jau mentalitatē, bet gon burbulī.

“Latgolā krīvvolūdeigūs procents ir leluoks, nakai cytūs reģionūs, leidz ar tū saīt, ka krīvi tusejās sovā krīvu burbulī. Reigys krīvim ir leluoka vareiba satikt, pasarunuot, stroduot voi dzeivuot vīnā apleicīnī ar latvīšim. Ir vaira tuos latvyskuos vidis. Tuos foršuos i lobuos lītys suok vierzeitīs iz prīšku tymā breidī, kod tu sateic eistūs cylvākus. Varu saceit sovu pīmāru – ka es nabyutu satykuse sovu latvīšu volūdys školuotuoju voi studeju laikā foršūs kursabīdrus, tod, īspiejams, tei dūmuošona maņ nabyutu taida. Kod tev ir vareiba veiduot dialogu par kulturu i viesturi, tod ir leluoks procents, ka puorlatvyskuošonuos varātu nūtikt. Tod, kod tu tusejīs vīnā burbulī, krīvs ar krīvu, saimē nu paaudzis paaudzē tik krīvvolūdeigī i tev nav nikur saskarsmis ar latvyskū, tod tev ir gryušuok īmauduot cytā burbulī. Uzspridzynuot i pasavērt, kai tys ir – byut uorpus. Puorsalīcynuot, ka latvīši nav monstri, viesture ir kolosala i tei ir par mums vysim. Tei ir par breiveibu, par naatkareibu, par ceiņu i par naatlaideibu.

Latgola nūteikti nav par nalobajim krīvim. Latgola ir vīnkuorši par burbuli. Tu dzeivoj, tev vyss ir labi i tu pat naaizadūmoj, ka varātu byut cytaižuok. Tys ir leidzeigi kai ar karu. Ka tev nabombardej zem lūga i nav juosiež pogrobā, tikom tev vyss ir labi.”

Latvejis dialogs ar Latgolu

Vladislava skaita, ka na tik situacejā ar krīvvolūdeigajim, tok ari vyspuorejā Latgolys atteisteibā taišni vaļstei vajadzātu vaira īsasaisteit.

“Vysi atguodoj par Latgolu tik tod, kod tī izakristalizej koč kaidys problemys. Tys vysod nūteik vieliešonu laikā. Tū pīruodeja arī ituo gods vieliešonys. Rezultati nabeja cīši īprīcynūši, vysi koč kū pabubynuoja, nu i aizmiersa. Ari pīminieklus nūjauce i vysi aizmiersa par tū, ka beja ari konflikti i namīri. Es pīļaunu, ka tai byus ari da nuokušūs vieliešonu. Latgola ir breineiga vīta ar gudrim, foršim i talanteigim cylvākim. Es ari poša cīši lepojūs, ka asu nu Latgolas. Mes asam foršys pērlis, ar kū lapnuotīs – suokūt ar latgalīšu volūdu, beidzūt ar cylvākim, kas koč kū dora sovom rūkom. Latgola vyspuor ir foršs turisma objekts. Gribīs, kab taišni vaļsts pīsavierš Latgolys tematikai. Lai paleidz cylvākim, kas jau kū nibejs dora lītys lobā. Ar attīksmi, ar finansem, ar emocionalū atbolstu. Ka tu raunīs, dori vysa kuo loba, bet jiuti, ka pretim nav nikaidys reakcejis, nivīns nanūviertej, tod tam nav nikaidys jāgys. Pats foršuokais jaunīts ar lelom ambīcejom taidā gadīnī nūlaiss rūkys. Ite vysai vaļstei kūpā ir juopasacenš, deļtuo ka Latgola i jaunīši jau cenšās. Juopadūd stričeits i drupeit juopavalk.

Es nūvālu sev i Latvejai pacīteibu. Tei ir svareiguokuo līta myusu dīnu Latvejā, pi kuo mums ir cīši gryuts pīrast – ka vyss lobais īt ar laiku. Lītys i procesi nanūteik niu i momentani. Vysys lobuos lītys īt ar gaideišonu. Dūt sev laiku i īsavuiceit pacīteibu, partū ka dareišona i pacīteiba ir atslāgs iz panuokumim. I golu golā ari pacīteibu sagaideit Ukrainys uzvaru!