Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Tehnologeju zynuotuoja, bloga kursors.lv golvonuo redaktora Kristapa Skuteļa vuords vysmoz daļai ļaužu varātu byut zynoms. Ka nav skaiteits blogs, tod maneita juo aktivitate tviterī, dzierdāts tehnologeju apskots radejā Star FM catūrtdīņu reitūs voi koč kod radzāts televizejā. Socialajūs teiklūs Kristaps nasabeist nu tīšys volūdys i ari myusu sarunā atkluoti stuosta par sovu profesionalū ceļu, kursors.lv tehnologeju apskotu atškireibu nu influenceru reklamom, kai ari sovom puordūmom par Latvejis lauku dzeivi iz prīšku. Kristaps leluokū daļu bierneibys pavadejs Ludzys nūvoda Pušmucovā, kur īsavuicejs struoduot, i dorbs jam ari niu ir lela vierteiba.

Izviele storp datoru i mocikletu

Dūmojūt par Kristapu, atmiņā palics juo radejis Star FM kolegis Baibys Sipeniecis-Gavaris saceitais kaidā intervejā, kur jei kai pīmāru tam, ka myusu dīnuos vīta, nu kuruos ej, moz kū ītekmej, pīminēja “puisi nu Pušmucovys, kurs mums radejā par tehnologejom kotru nedeļu stuosta”. Partū ari muns pyrmais vaicuojums ir taišni par tū, cik lela nūzeime ir vītai, nu kurīnis tu ej. Kristaps soka, ka jam vyspuor na cīši pateik itaida īdaleišona. Naseņ jis tics aicynuots iz TV3 raidejumu “Ko neteikt?”, kur ostoni latgalīši ar humoru apsprīde tuo veiduotuoju pīduovuotus stereotipus par Latgolu. “Brauču iz sātu i dūmuoju – pīsadaleit voi nā. Beiguos izdūmuoju, ka tūmār nā, partū ka maņ tys nasaruodīs smīkleigi. Prūtams, producenti var saceit, ka tī ar humoru pīīt itam vaicuojumam, tok patīseibā tys humors taišni uztur stereotipus,” sovu redzīni pamatoj Kristaps. Jis ari pīkreit, ka myusu dīnuos, eipaši jau tehnologeju jūmā, nav lelys nūzeimis, kur ir tova dzymtuo puse. “Vīneigi kotra vīta tevi ītekmej kai personeibu. Skaidrys, ka piļsātys dzeive tevi ītekmej cytaižuok, nakai byušona laukūs. I tys ir kai Latgolā, tai Kūrzemē, Vydzemē i Zemgalē. Dūmoju, ka pozitiva ītekme ir tam, ka asu nu lauku – tys, ka beja pošam sovom rūceņom juodora lītys. Cytim, kam bierneibā pasaveics ar vaira resursim, taida pīredze nav bejuse,” Kristaps skaidroj, kū skaita par golvonū atškireibu. “Maņ ruodīs, ka cylvāks var daudz panuokt lītā, kas jū interesej. Ka tevi nainteresej, pīmāram, mašynu skryuviešona, vystycamuok, tu naveļteisi daudz laika tai nūzarei i nikuo daudz navariesi tamā padareit. Mani tehnologejis interesej jau nu bierneibys. Muns bruolāns Daiņs nu Nierzys beja drusku vacuoks par mani, jam jau beja interese par elektroniku, datorim. Īsadvesmojūt nu juo, 5. klasē izpraseju vacuokim datoru. Maņ beja tik div dūmys: voi nu kaidu mopedu/mocikletu voi datoru,” Kristaps raksturoj pyrmūs sūļus tehnologeju pasaulī i pasasmej, ka niu prīcojās, ka dabuojs datoru. Ar mocikletu byutu “aplauzs rūkys, kuojis, golvu i nikaida tolka nabyutu”. Tok mocikletu sev jis nūpiercs napaseņ par tim leidzeklim, kas nūpeļneiti tehnologeju jūmā.

Niu internets vysim ruodīs pošsaprūtama līta, tok 90. godu beiguos, kod Kristaps tics pi sova pyrmuo datora, beja pavysam cytaiž. “Beja tys īzvonu pīejis internets ar vysom čierkstūņom, cīši lānu i duorgi, tok beja vysmoz kaidi pyrmī īspaidi par internetu. Es vēļ ar autobusu braukuoju iz Ludzu, kur Bārnu i jaunīšu centrā varēja tikt pi interneta.” Jau pīmynātais bruolāns vuicejuos Reigys Tehniskajā koledžā, partū ari Kristaps tī gribiejs puorīt piec 9. klasis. Tok juo mama kai školuotuoja īsacejuse pabeigt parostu vydsškolu i tod dūmuot par tuoļuokim planim. Tai ari Kristaps piec pamatškolys pabeigšonys Pušmucovā videjū izgleiteibu dabuojs gimnazejā Rēzeknē.

Studeju gaitys Kristaps Skutelis suoce Reigys Tehniskajā universitatē, tok ceļš da augstuokuos izgleiteibys diploma nav bejs eiss i vīnkuoršs. “Klasiskais stuosts – suoču studēt i piec 1. kursa pabeigšonys vosorā ari struoduot interneta klubā – beja agruok taidys vītys, kur par moksu varēja sēdēt pi datora. Struoduoju tik pa naktim, tys ruodejuos prikoļnuok. Tod pīguoja rudiņs, vajadzēja otkon iz lekcejom īt, bet piec nagulātu nakšu ar tū beja gryuši. Vēļ maņ ari napatyka natehniskī prīškmati, bet pyrmajūs kursūs jau puorsvorā taidi beja.” Natics golā ar studeju poruodim, Kristaps universitati pamete. Motivaceja piec vairuoku godu vys tik dabuot augstuokū izgleiteibu guojuse nu mamys, kurai bejs svareigi, kab dālam tei byutu. Tai Kristaps vysapyrma tics pi 1. leimiņa augstuokuos izgleiteibys Alberta koledžā, piec tam turpynuojs vuiceibys augstškolā RISEBA. “Bārni, kas itū losa, pabeidzit školu suokumā, kod esit jauni, kolem nav nikaidu nūpītnu dorbu i bārnu, piec tam byus tik gryušuok!” jis breidynoj. Ka byutu laiks, Kristaps lobpruot turpynuotu studejis magistranturā i dūmoj, ka iz prīšku drūši viņ tū ari dareis. “Studejis tev īdūd foršu perspektivu par koč kaidom cytom lītom i roda interesantus kontaktus. Tī kontakti, pi kuru teic augstškolys godūs, piec tam daudz kū nūsoka tovā dzeivē – tī ir kolegi, biznesa partneri voi vīnkuorši draugi, ar kurim vysu myužu esi,” tū jis sauc par studiešonys leluokū pīvīnuotū vierteibu.

Dīnys dorbs i nakts dorbs

Kristaps stuosta, ka blogu raksteišonu suocs vēļ tod, kod jam nabeja ni datora, ni interneta – rakstejs būrtneicuos sovus pīdzeivuojumus – kur bejs nūbraucs, kū redziejs. Ari pyrmī eistī blogi bejuši vaira puordūmu tipa, vēļ na par tehnologejom. “Kod tyku Reigā i suoču studēt, tod ari suoču raksteit par tehnologejom,” jis nūsauc vasalu vērtini vysaiduoku sovu blogu nūsaukumu – krizdabz.lv, androids.lv, windowsphone.lv, abolublogs.lv. “Vīnu breidi maņ beja kaudze ar moziņkim blogim, kas sovā ziņā beja cīši leidzeigi. Tod es, Rēzeknē asūt, Zīmyssvātku naktī nūsapynuoju, ka juotaisa vīns blogs i tuo nūsaukumam juobyut Kursors.lv Mieneša laikā tū sataiseju, pīsaisteju pyrmūs autorus. I te nu mes asam – vīneigais aktuali rokstūšais i laseituokais tehnologeju blogs Latvejā,” jis stuosta. Soku, ka maņ tū pat vaira grybātūs saukt par portalu, na blogu – tī publicejās vairuoki autori, var puorskaiteit kai jaunuokūs tehnologeju apskotus, tai aktualuos tehnologeju viests. “Nui, par itū ir cepīni bejuši, bet muna attīksme nav mainejusēs – blogs ir vītne, kur cylvāki voi cylvāku kūpums (piļneigi normali, ka tī ir vairuoki cylvāki) roksta tū, kū dūmoj. Mes nagribim bezkaisleigi ziņuot, bet paturēt sovu attīksmi – pasaceit ari, ka koč kas, pīmāram, ir syuds. Cikom mums saturā byus tei attīksme, es tū saukšu par blogu,” pamatoj Kristaps.

Myusu dīnuos par jaunuokajim telefonim, datorim i cytom tehnologejom mādz daudz stuosteit ari influenceri, kam par reklamiešonu teik moksuots, partū nu jūs kritiskys atsauksmis nasagaideit. Tikom kursors.lv tehnologeju apskotu autori testej īreicis i sovu pīredzi aproksta gūdeigi, nasabeistūt saukt lītys eistajūs vuordūs. “Mums ir ilgu godu pīredze, saprūtam, kaidom juobyut tom īreicem. Lītojam juos i tod aprokstam – kai īslēgt, kai izmontuot, kaidi plusi, kaidi tryukumi. Ka runojam par influencerim, maņ ruodīs, ka tys myusu dīnuos ir cīši nūnivelāts nūsaukums. Ir tī influenceri, kuri koč kū saprūt sovā jūmā – tehnologejuos, kulinarejā, lileju audziešonā i tt. Tod jis teik par influenceri, partū ka tamā jūmā zyna lītys. I tod ir influenceri, kuri vīnkuorši poši izdūmoj, ka byus influenceri – jī saprūt marketinga lītys, tok nasaprūt lītu byuteibu. Iz jūs es varu tiemēt tik ar smaidu,” Kristaps nūruoda, ka konkurence storp kursors.lv i influencerim eisti napastuov. Juo komandai cylvāki uzatic, i jī vysod ir gotovi atbiļdēt par sovim vuordim, partū ka saprūt – bloga skaiteituoji sovus pierkumus izavielej piec jūs atsauksmu, i tei ir cīši lela atbiļdeiba.

Kursors.lv nav Kristapa Skuteļa pamatdorbs, pats jis tū sauc par sovu nakts dorbu, partū ka dīnys dorbs ir cyts – sabīdryskūs attīceibu vadeituoja omots storptautyskā IT uzjāmumā “TestDevLab”. Itys uzjāmums nūsadorboj ar pasauļa leimiņa leluokūs tehnologeju kompaneju produktu testiešonu i uzlobuošonu, kas kuortejū reizi aplīcynoj, ka nav nūzeimis, nu kurīnis tu esi, bet svareiguokais ir tovys zynuošonys i prasmis.

Raksteit tū, kū dūmoj

Kristapam na cīši pateik, ka nūsaucu jū par tehnologeju ekspertu, voi pīmiņu vuordu “atpazeistameiba”. Jis pasasmej, ka mes jau kotrys asam labi zynomi koč kaidā sovā rodu i draugu lūkā. “Kod suocem taiseit Latvejā pyrmūs blogus, tod mums beja taids jūks, ka blogers ir surikats, kas labi zynoms cytu surikatu aprynduos.” Lai ari kursors.lv mienesī ir 90–100 tyukstūšys unikalūs apmaklātuoju, kas Latvejā nišys medejam ir cīši cīnejams skaitlis, Kristaps skaita, ka dreižuok jū vaira zyna nu radejis. Vysvaira atpazeistameibu asūt juts pyrma desmit godu, kod kaidu laiku vadeja rubriku par tehnologejom TV3 raidejumā “Bez tabu”. “Tod es saprotu, ka, vysmoz tymūs laikūs, vysu nūsoka televizeja. Braucūt iz sātu, pīstuoju “Liepkalnos”. Siedieju mašynā, nazkū bakstejūs telefonā, i pīguoja puika: “Čau! Tu esi Kristaps!?” Tys beja moments, kod saprotu, ka ir, bet cytaiž tevi zyna koč kaiduos aprynduos, bet tei nav taida atpazeistameiba kai, pīmāram, dzīduotuojim, kuri ir vysim zynomi.” Kristaps ari soka, ka nikod par itū vaicuojumu naasūt dūmuojs, golvonais ir dareit lītys, kurys pošam interesej. “Vīneigais bonuss – ka tev socialajūs teiklūs ir vairuok sekuotuoju, tu vari pavaicuot koč kaidu vaicuojumu i dabuot daudz redzīņu. Ir pat taids #KrizdabzNezin, partū ka es mādzu vaicuot ari tū, kam ir vyspuorzynomys atbiļdis. Mani vaira interesej na tei atbiļde, bet cylvāku redzīni par tū konkretū personu voi nūtykumu.”

Ari es par Kristapu pyrmū reizi izzynuoju Twitter pyrma vaira nakai 10 godu, kur jis jau beja sova veida redzīņu liders. Stuostu jam, ka tūlaik vēļ vuicejūs vydsškolā, tehnologejis mani nainteresēja, partū suokumā nimoz navarieju saprast, kas jis taids ir i kai cyti jū zyna. Kristaps, prūtams, navar saprast, kai var nainteresēt tehnologejis, tuos tok ir vysapleik! Tok, runojūt par tviteri, tī nūzeime ari tam, ka jis, sūpluok socialūs medeju puorzynuotuojam Artūram Mednim i dīdžejam Tuomam Grēviņam, ir bejs vīns nu pyrmūs Latvejā, kas aktivi suokuši tū lītuot. Tai pa drupeitei audzs ari sekuotuoju skaits – niu Kristapam tviterī sekoj vaira nakai 18 tyukstūšys. Ruodīs, ka jis ir vīns nu rešūs, kuri turpynoj tī komunciēt leidzeigai kai pyrmsuokumūs – regulari roksta na tik par tehnologejom, bet ari vysaidom kasdīnys lītom, narauga cytim izpatikt i nasabeist nu napopulara redzīņa. “Itūs godu laikā muna attīksme pret tviteri nav mainejusēs – es rokstu tū, kū es dūmoju. Nav obligati, ka tys, kū es pasoku, ir absolutuo patīseiba, vydreižuok, daudzūs gadīņūs maņ nav taisneiba. Tok tam nav lelys nūzeimis – es gribu pasaceit tū, kū gribu. Mani interesej, kai cylvāki reagēs.” Par vīnu nu tvitera prīškrūceibu Kristaps nūsauc īspieju vīgli sasnēgt vysaidus cylvākus, pīmāram, naseņ tai jam atsasaucs Reigys mers Mārtiņš Stakis saisteibā ar Reigys sastrāgumim. Kristaps nūruoda ari iz aktualū vaicuojumu, kod piec Twitter eipašnīka mainis nav skaidrys, kaids i voi tys byus iz prīšku. Entuziasti ir izveiduojuši tvitera alternativu Mastodon, kur, Skuteļa vuordim runojūt, asūt taida sajiuta kai Twitter aizsuokumūs: “Moz cylvāku, moz sekuotuoju, taitod ari moza ītekme ir koč kaidom lītom. Laika gaitā redzēsim, voi tam beja kaida jāga, tok, ka nikuo nadori, navajag čeikstēt, ka vyss apstuoj i tviteri atjēme. Dori koč kū!”

Golvonais, lai laukūs ir cylvāki

Myusu saruna nūtyka latgaliski, parkū Kristaps ir prīceigs, jo kasdīnā vaira cīši daudz nasaīt itū volūdu praktizēt. Latgalīšu volūda jam īt nu tāva pusis – juo dzymtā, kas ir nu Raipolis, vysi runuojuši i vys vēļ runoj latgaliski. Sovpus ar mamu, kura īt nu Kruoslovys pusis, Kristaps vysod runuojs latvīšu literarajā volūdā. Ari niu, kod vacuoki, taipat kai Kristapa saime, dzeivoj Reigā, komunikaceja ar jim nūteikūt taipat. “Tei ir lela vierteiba – runuot latgaliski, grybātu ari muoceit raksteit latgaliski,” jis soka. Ari nūbraukt iz Latgolu nimoz tik bīži vaira nasaīt, daži draugi tī vēļ palykušs, tok leluokuo daļa draugu i rodu puorsacāluši iz Reigu – vaira nav pi kuo braukt. Īspiejams, ari partū Kristaps pastreipoj napīcīšameibu atteisteit Latgolu, kab cylvākim grybātūs tī palikt i dzeivuot. “Deputatim, kuri ir īvālāti Saeimā nu konkreta regiona vajadzātu dūmuot par tuo regiona interesem. Skaidrys, ka ikdīnys politiskajūs lāmumūs tam nav tik lelys nūzeimis, tok kotram sasaukumam ir atseviški punkti, kur byutu juotur ryupe. Tī varātu byut ar ekonomiskū izaugsmi regionūs saisteitī vaicuojumi,” jis miņ kai vīnu nu pīmāru. Pozitivi Kristaps atsasauc par Rēzeknis Tehnologeju akademeju i Daugovpiļs Universitati, kur studentim daīmamys jaunuokuos tehnologejis, juo puorstuovātajam uzjāmumam “TestDevLab” Daugovpilī ir ari filiale, kas dūd vareibu struoduot storptautyskā leiminī nu sovys piļsātys, na vysim tik braukt iz Reigu.

Pavaicoju Kristapam ari juo redzīni par itūgod tik aktualū temu – Latgolys dzeivuotuoju nūskaņuojumu i lojalitati Latvejai. “Maņ jau ruodīs, ka latgalīši ir leluoki Latvejis patrioti, nakai ap Reigu dzeivojūši cylvāki. Partū ka jī nav izavieliejuši aizskrīt paceli nu smoga dorba, sarežgeitom situacejom. Jī palīk i struodoj Latgolā reizē sovā i vaļsts lobā. Tei nav problema – prūtams, ka latgalīši ir lojali Latvejai. Satraukums dreižuok maņ ir par tū, ka lauku regioni vysā Latvejā izmierst. Ka palīk mozuok cylvāku, slādz školys, ir mozuok dorba īspieju. Tod laukūs palīk mozuok izgleituotu cylvāku grupa, kurim vīgļuok īpūderēt smedziņus ar, pīmāram, Krīvejis propagandu,” jis definej problemu. Lauku školys ir vīns nu vaicuojumu, par kuru sabīdreibā ir dīzgon malnbolts redzīņs – vīni klīdz, ka tuos juosagloboj par kotru cenu, cyti otkon preteimā, ka tī nav loba izgleiteibys kvalitate. Kristaps, kura dzymtuo Pušmucovys škola ari nu jau aizslāgta, par tū dūmoj na tik vīnnūzeimeigai: “Lauku školys ir cīši duorgs pasuokums. Tī juobyut labi sagatavuotim školuotuojim, kas pi myusu ir problema. Kod es suoču vuiceitīs Pušmucovā, tī beja vaira nakai 100 školānu, tod palyka mozuok i mozuok, cikom pavysam aizslēdze. Tys ir logiski, ka nav izdeveigi uzturēt tik lelu āku, darbinīkus deļ dažu desmitu školānu. Juodūmoj, kai organizēt dorbu cytaižuok. Tok vēļ lobuok – juodūmoj, lai cylvāki dzeivuotu tymā lauku regionā. Školom ir juobyut, bet juobyut ari cylvākim.” Ari pats Kristaps lobpruot dzeivuot uorpus Reigys, tok juo dorbs vysmoz pagaidom pīprosa vajadzeibu regulari byut golvyspiļsātā.

Dareišona i struoduošona varātu byut Kristapa dzeivis moto, tū jis īsoka ari cytim. “Vajag atrast tū lītu i nūdarbi, kas tev pateik. Nav lobuoku voi švakuoku lītu – ka tev pateik duorzā kū audzēt, dori tū tai, lai varātu sevi uzturēt! Īspieju ir pylns, vajag tik smogi struoduot, sekuot leidza tam, kas nūteik pasaulī i byut spiejeigam maineitīs!” Jis ari nu sovys ceļuošonys pa pasauli pīredzis dasoka, ka Latveja ir cīši loba vīta, kur dzeivuot, lai kū ari mes šaļtim par sovu vaļsti narunuotu. “Tik juostruodoj!” Kristaps vēļreiz atguodynoj.