Rokstu sagataveja: Valentins Lukaševičs

                             I

Munai babai i dzedam spaņs nabeja tikai līta, kurā kūta salīt ci sabērt, bet ari škeistuma miervīneiba. Lelūs Garanču sātā spani beja moziņki (bārnim ar kū spieluotīs smiļšu kastē) i cīši leli (fermu slauktivis), bet vēļ niu pīmiņu, ka eistais spaņs, pa babai i dzedam, ir taids, kurā satylpst 12 litri iudiņs.

Precizuok 12,3 litri. Itys spaņs cara laikūs oficiali dalejās 10 kruškuos voi 100 čarkuos. Īrausim pa čarkai^[1]! – tys paīt nu tim laikim. I – ka symts čarkys^[2] šņopsa tiks izrautys, byus izdzarts viedrys!

Fraņčam Kempam piec tuo, kai jū izrakstēja nu lauku kūpīnys, beja juouzsauc gūda mīlosts. Jis pastatēja divus spaņus brandiņa i zakusku. Tān var redzētīs, ka jis tī īguoja ar pylnim spanim kotrā rūkā, bet nā. Tī spani beja vīnkuorši miervīneiba.

Cara laikūs i vēļ ilgi piečuok pa Latgolys mīstu īlom braukuoja iudiņs vedieji. Zyrgam aizmugurē beja buca i tei ari beja na tikai līta, bet ari miervīneiba.

Vīnā oficialā bucā beja 40 oficiali spani. Ulmaņlaiku i pat pieckara fotokarteņuos var redzēt, kai zyrgs ar bucu stuov kaidā nibejs upē, a iudiņa vediejs ar čerpaku smeļ i lej īškā iudini.

                                   II

Ar spani ir taida inciresna situaceja, ka ni poezejā voi prozā, a taišni dzīsmēs tam spylgta, atmiņā paleikūša vīta. Maņ izreiz pruotā divys jaunū laiku latgalīšu dzīsmis, kur spaņs nu dyžon spylgts tāls!

Pyrmuos dzīsmis i vuordu, i muzykys autors ir Jurs Vucāns. I nūsaukums dzīsmei lobs – „Ar plastmasas spani”.

Puišam vosorā cīš gribīs ola. Kai atsaveļdzēt, tai socializacejai. Avai, a nu nikuo! Lai dzer teiru iudini!

     „Deļtuo ka muna meiluo mama

       nūkodēja mani!

       Muna meiluo mama nūkodēja mani

       ar plastmasas spani.”^[3]

Rūtaleigums i humors te sasavyn ar sadzeivisku realismu, kasdīnys banalitate puorsamej par originalu pīdzīduojumu.

Ūtrei dzīsme – Adriana Kukuvasa muzykys i Mārys Zālītis vuordu puorlykums latgaliski, originalu aizmejūt ar myusu lokalū humoru i smeldzi. Originalā tei latvīšu dzīsme saucās „Atgriežoties” (1984) i izapeļnēja augstu vītu „Mikrofona” aptaujā, kai ari popularitati vysā tautā. Latgaliskuo parodeja, lokalizaceja ci perifrāze (gryuši definēt, kas tys ir!) saucās „Muote ar viedri” (muzyka originaluo, vuordu autors „Džieļs”).

     „Ai, kuojis tik vīglys, bet tūmār nanas,

      It kai es izkuops byutu iz Mieness.

      Ai, elpa tik gādna, i mutī kai pīdiersts.

      Laikam tok byušu pabejs iz Mieness.

           I muote ar viedri šmakovku nese,

           Pa kur’ laiku jei satecēja?

           Jei beja tik gādna, kod es jū dzieru,

           Pa kur’ laiku jei saplesnēja?”^[4]

Itei dzīsme ir, cik maņ ruodīs, vēļ nu izguojušuos tyukstūšgadis. Tei beja vīna nu pyrmūs dažu reižu, kod es izdzierdieju vuordu šmakovka. Ka niu ar itū vuordu saprūt krepteigu destilatu, tod cīši agruok Latgolā ar itū vuordu apzeimēja stypru^[5], smirdeigu, nakvalitativu^[6] olu. Dūmoju, ka tymā dzīsmē viedrī nas olam kū ta leidzeigu, kū cytūs vuordūs sauce par brašku voi kumušku.

                                  I I I

Latgalīšim ir taids šmuks vuords – gaņkys. Tuos ir kuopnis (betona, ari nu kūka ci akminim) pi sātys durovu. Voi nu aiz tom durovom beja siņcis, voi ari aiz gaņku beja veranda.

Ar verandu dzeivuot beja glaunuok. Tei varēja byut ar styklym lūgūs, a varēja byut tik ar jumteņu i mozeņu sīneņu – viejim i smuordim atvārta.

Iz gaņku stuovēja gumejnīki i kirzači, bidoni, skalinis i spani. Bļūdeņa ar iedīni kačam, slūta, ar kurū slauka pogolmu i c. Iz gaņku nūlyka atnastū, ka durovys beja cīt voi nasagribēja īt īškā.

Pīmiņu, ka spaņu sakarā beja zababoni. Tukšs aba dīks spaņs navarēja stuovēt iz aušku. Ka tymā spanī beja īsvīsta ļupota, voi puors batvini ci tī beja čupeit leita iudiņs, tod varēja. A ka spaņs beja pūsts, tū guoze ar muti iz zamašku, ar dybynu iz viersu. Iz leluoka spaņa auškā izmauce mozuokus, tai vasali treis cytu reiz stuovēja vīns iz ūtra apvylkti.

Kod smēle iudini, pareizi skaitejās, ka pylns spaņs juopīsmeļ ar vīnu smielīni. Ka tai nasaīt, nikas katastrofals nanūteik, bet nasalūbšonu voi napatikšonys var gaideit. Konkreti napīmiņu, tai kai muna paaudze jau itaidys lītys nūpītni nauztvēre.

                                IV

Školys godūs daudzi septembri proguoja kolhozu dorbūs. Vysprīceiguok beja Pauliņu sadā uobeļus laseit, a vysrībeiguok plyukt lynus. Dasaguoja raut ari runkuļus, bet vysvaira bejom pi guļbu laseišonys.

Ar zyrgu ci traktoru teirumā voduoja pīkabi, kurā mes tuos guļbys bērem. Ka spaņs pylns, tu daej da pīkabis, klīdz, ka ir pylns spaņs. Kod školuotuoja īvylka streipeni pi tova uzvuorda sovā blocenī, tod tu varieji spani puorlīkt par bortu i izbērt guļbys. Kab školāni nasašmauktu (izber tik pusi spaņa i tt.), pīkabē beja cylvāks, kurs vysu dasavēre.

Par kotru salaseitū guļbu spani kū ta ari moksuoja. Vīni školāni, tū zynuodami, cīši ruovēs, a cytim, kurim nauda beja voi nauda nainteresēja, tuos dīnys paguoja luņojūtīs.

Tymūs guļbu teirumūs spaņs beja i dorba instruments, i nūpeļneituos naudys ekvivalents. Iz apguozta spaņa varēja sēdēt. Spani varēja izatāluot par basketbola grūzu i nu vairuokim metrim svīst jimā guļbys.

Munā jauneibā beja soltys, snīgim bogotys zīmys. Parosta līta beja pykuošonuos. Tyka byuvāti snīga cītūkšni, sagatavuoti pyku kruojumi i tt.

Taisejom ari snīgaveirus. Par acim beja ūglis goboli, daguna vītā būrkons, a, ka varēja sadabuot, golvā beja kaids vacs, izcaurumuojs spaņs.

Školys laikā školānu vydā populars beja pasacīņs: Jānis Rainis – galvā spainis! Tāņ maņ vysaidys i cytys dūmys golvā lein par tū pasacīni, a tod beja tikai vīna – tys dzejnīks ir palics par snīgaveiru i jam ir golvā capure!

                                  V

Maņ bierneibā, parosti tys beja pyrms mīga, stuosteja puorsokys. Mama, a cytu reizi i tāvs tuos bolsā skaiteja nu pluonom, kruosainom i zeimiejumim bogotom gruomateņom.

Baba puorsokys maņ nastuostēja, bet tū dareja dzeds. Jis puorstuostēja poša bierneibā dzierdātuos voi ari izdūmuoja pats. Juo puorsokys beja kai seriali – jis pa dīnu izdūmuoja turpynuojumus, lai vokorā maņ tū izstuosteit. Cytu reiz es kū ta palyudžu, i jis izdūmuoja par tū, kū es beju sagribiejs.

Palyka atmiņā izjiutys nu tom puorsokom, mozuok konkreti personaži voi nūtykumi.

Pīmiņu, ka golvonī varūni dzeda puorsokuos beja Veceits i Vylks. Pādejais dzeivuoja tymsā mežā, beja dziks i olkons, partū guoja pi ceļa, pa kurū īdļa cylvāki i raudzēja tī ar sovim zūbim kū ta dabuot.               Tymuos dzeda puorsokuos Veceits beja cīši leidzeigs jam pošam, ari staiguoja jis pa ceļu nu Ūzulmuižys iz Rēzekni. Vylks tymuos puorsokuos vysod zaudēja, bet jam natyka nūdareiti smogi mīsys būjuojumi voi jis nūgolynuots. Veceits vyscieškuok Vylku puorvuicēja na ar fizisku spāku, bet pīrunuošonu, pruotu, ari viļteibu.

Puorsokuos parosti figurēja ceļš, mežs, tymsa, mygla, zvaigznis. Krysta puormešona. Tamuos dzeda puorsokuos prīškmatu beja moz. Atmiņā palyka Veceiša vāzda, kurā beja īmonteits dzeļzs štoks, veikšs, kū jis nese.

Beja ari spaņs. Deļ kam i kū ar jū tymuos puorsokuos dareja, napīmiņu, tikai tū, ka itei līta tī beja.

---

^[1] 123 grami.

^[2] Pusi nu čarkys sauce škaliks.

^[3] Muna dzīšmu gruomota (sast. E. Husare) – [B. v.]: LgSC, 2020., 23. lpp.

^[4] Muna dzīšmu gruomota (sast. E. Husare) – [B. v.]: LgSC, 2020., 241. lpp.

^[5] Olu pastyprynuoja ar tabaka lopom, ari vaivarenim (kukužim).

^[6] Odesā vēļ niu preteigu, naadekvati reibinūšu alkoholu sauc par šmurdjaku. Itys vuords paīt nu idiša dialektim.

Galerejā spani karteņuos nu Valentina Lukaševiča biļžu arhiva.