Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Portals lakuga.lv turpynoj rokstu sereju, kurā reizi mienesī īpazeist kaidu Latgolys muzeju i tuo kruojuma duorgumus. Itūreiz bejom gostūs Latgolys Kulturviesturis muzejā (LKM) Rēzeknē, kura īspaideigais kruojums globoj daudz vysaidu vierteibu, tok LKM Kulturviesturis nūdalis vadeituoja Anna Līpenīte izceļ treis eipašus eksponatus, kurus var apsavērt ari  Rēzeknis viesturei veļteitajā ekspozicejā. Tī ir taura golvyskauss, Livonejis laika monetu depozits i muokslinīka Leona Tomašicka eipašumā bejušuo kokosrīksta čaula.

Var saceit, ka Latgolys Kulturviesturis muzeja viesture aizasuokuse jau apmāram pyrma symtu godu, kod labi zynomais veiskups i volūdnīks Pīters Strods suoce pyrmūs dorbus pi Latgolys muzeja veiduošonys. Juo planus puortrauce guņsgrāks tam paradzātajuos telpuos, kur sadaga ari savuoktī eksponati. Piec ilguokys pauzis dorbs pi muzeja atsasuoce 20. g.s. 30. g., kod ari tyka izveiduots Latgolys Centralais muzejs. Ūtruo pasauļa kara laikā tys praktiski tyka iznycynuots, tok 1959. godā muzeju Rēzeknē otkon atjaunuoja – suokumā kai Ludzys Nūvodpietnīceibys muzeja filiali, piečuok – kai Rēzeknis Nūvodpietnīceibys muzeju. Nu 1990. gods tuo nūsaukums ir Latgolys Kulturviesturis muzejs. Leluokuo kruojuma daļa vys tik muzejam ir saisteita taišni ar Rēzeknis piļsātu i tuos viesturi, tok vysa regiona mārūgā cīši eipašys nūteikti ir div kolekcejis: Latgolys keramikys i latgalīšu literaturys. LKM kruojumā niu ir ap 75 tyukstūšom vīneibu, nu kurūs Latgolys keramika sastuoda gondreiž 3000, bet latgalīšu literatura – vaira par 4000 vīneibu.

Taura golvyskauss

Kai pyrmū LKM kruojuma duorgumu Anna Līpenīte nūsauc vīnu nu muzeja viesturis ekspozicejis “Rēzekne laikmetu griežos” radzamuokūs eksponatu – pyrmatniejuo taura golvyskausu. Tys ir apmāram 8-10 tyukstūšys godu vacs, jis ir bejs tieveņš i sviers vaira par tonnu. Nazkod tauri beja cīši izplateiti i apdzeivuoja kai Eiropu, tai ari Azejis i Zīmeļafrikys leluokū daļu. Latvejis teritorejā jī beja sastūpami leidz 12. godu symtam, tok vyspuor pādejais itaids taurs sovu myužu beidzs 1627. godā Pūlejā. Pyrmatniejūs taurus skaita par myusu dīnu lellūpu prīšktečim.

Muzejā apsaveramū taura golvyskausu 1957. godā Rēzeknis upē atroda jaunais nūvodpietnīks Juoņs Mickevičs, kurs apmeklēja viesturis školuotuoja Ivana Loginova vadeitū nūvodpietnīceibys puļceņu Rēzeknis 1. vydsškolā. Tys jam izadeve partū, ka piec Ūtruo pasauļa kara tyka padzilinuota Rēzeknis upis gultne. Loginovs piec ituo atroduma sasazynuojs ar Latvejis Lauksaimisteibys akademejis profesoru, nūvodnīku Boleslavu Sivčuku, kurs taura golvyskausu izmiereja, izpieteja i apraksteja. Tyka izdareits vaira nakai 30 mierejumu, kurus saleidzynuoja ar Sanktpīterburgys Zoologejis muzeja kolekcejis eksemplarim. Izaruodeja, ka Rēzeknis taura mierejumi tik drupeit atpalīk nu leluokūs nu tūs, sovpus vīns nu mierejumu – pīris plotums – pat par 2 mm puorsnēdze Zoologejis muzeja vysleluokuo golvyskausa izmārus. Juo golvyskauss ari cīši labi sasaglobuojs. Vēļ Rēzeknis taurs eipašs ar tū, ka pīris rogi tam stypri īsasnādz pakausī i masivī rogi ir gondreiž cilindryskys formys, na saplacynuoti kai cytim taurim.

Monetu depozits

1983. godā Rēzeknis Upis īlys kopūs, rūkūt jaunu dūbi, storp akminim tyka atrosts ierstūšs drēbis i tuoss saineits ar monetom. Izaruodeja, ka tuos ir Livonejis laika monetys. Depozitā ir 447 monetys – 15 pusmarkys, 28 feneni, bet puorejī ir šileni. Anna Līpenīte atguodynoj, ka leidz 16. godu symtam myusu dīnu Latvejis i Igaunejis teritoreja atsaroda Livonejis sastuovā. Depozita vierteiba nateikūt skaiteita par lelu, tok, kai soka Anna, piec 16.g.s. 60. godu cenu par itū naudu varēja nūpierkt pusbucu svīsta (i vēļ sajimt atlykumu) voi 25 cyukys, voi 51 vušku. Interesanti, ka vaira nakai 20 nu itūs monetu ir ar caurumu vydā. Tys skaidrojams ar tū, ka piec naudys izjimšonys nu apgrūzeibys, nu tuos taisejuši rūtuojumus. Monetys hronologiski aptver vīnu godu symtu, gondreiž vysys nu tūs ir koltys Livonejā. Kai nūglobuošonys veids, tai vīta (16. gs. Upis īlys kopu vītā asūt bejs klajš lauks) līcynojūt, ka tū izdarejs zemnīks. Viesturnīki secynoj, ka tys nūtics Livonejis kara laikā, jau piec 1561. gods, kod Vuocu ordiņa Livonejis atzors jau juts naizbāgamū sakuovi. Tymā laikā jau vairuokys Livonejis piļs beja īkīluotys Pūlejai, tymā skaitā Rēzeknis piļs. Vystycamuok, ka zemnīks monetys globuojs, beistūtīs nu laupeišonu.

Kokosrīksta čaula

Runojūt par Latgolys atbreivuošonys pīminekli “Vienoti Latvijai” aba Latgolys Muoru, nadreikst aizmierst tuo idejis autoru Leonu Tomašicki (1904-1996). Jis dzims, bierneibu pavadejs i gimnazejā vuicejīs Ludzys pusē. Lai ari kaidā vosorys breivlaiku, Tomašickis, pīsapeļnejūt Zviergzdinis patmalēs, nalaimis gadīnī pagaisynuoja lobū rūku, tys nakavēja jū pīpiļdeit sovu sapynu par muokslinīka profeseju. Jis īsastuoja Latvejis Muokslys akademejis Tieļnīceibys nūdaļā i vēļ studeju laikā uzvarēja Latgolys atbreivuošonys pīminekļa ideju konkursā. Kai bolvu par tū jis sajēme 500 latu. Par tū Tomašickim beja vareiba pīpiļdeit četrys sovys leluokuos vieliešonuos: nūīrēt sev ustobu i darbneicu, nūsabiļdēt, pasyuteit vizitkartis i tuo laika slovonajā Otto Švarca kopejneicā nūpierkt ananasu i kokosrīkstu. Piečuok kokosrīksta čaulu jis vysys dzeivis garumā izmontuojs kai palnu trauku.