Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

27. janvarī 13.00 stuņdēs Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrā nūtiks dūmneica “Ceļa karte Daugavpils 2027 iniciatīvu īstenošanai”, kurā sprīss par tū, kai turpynuot eistynuot idejis, kas rodušuos laikā, kod Latgolys leluokuo piļsāta sadarbeibā ar cytom pošvaļdeibom pretendēja iz Eiropys kulturys golvyspiļsātys titulu. Pasuokumu organizej naseņ dybynuotuo bīdreiba “Cita Daugavpils”. Tuos puorstuove Inga Belousa ari ituos nedelis kulturys īsacejumu autore. Tai kai Ingys kasdīnys dorbs saisteits ar bīdreibu “Zaļā brīvība”, juos īsacejumi saisteiti ar pylsūniskū leidzdaleibu i klimata vaicuojumim.

Pīsavīnoj bīdreibai “Cita Daugavpils”!

Kas nūteik ar Daugovpiļs 2027 pīteikumu, kas veiksmeigi tyka iz ūtrū kuortu, bet Eiropys kulturys golvyspiļsātys titulu nadabuoja? Pīteikuma reiceibys grupa pārnuo gods beiguos nūdybynuoja bīdreibu “Cita Daugavpils”, kurys darbeibys vierzīņs ir saglobuot piecteceibu pīteikumā īkļautajom idejom. Tuos mierkis ir veicynuot pylsūniskys i Eiropys vierteibuos baļsteitys sabīdreibys atteisteibu, izmontojūt kulturu kūpeigys volūdys i saskaņuotys reiceibys veiduošonai, boguotynojūt piļsātys kulturvidi i styprynojūt tuos lūmu regionā, vaļstī, Eiropā i pasaulī. “Cita Daugavpils” veidoj jaunu – navaļstisku un leidzdaleibā baļsteitu – ceļu kulturvidis veiduošonā. Taids ceļš ir svareigs kai Daugovpilī, tai cytuos Latgolys piļsātuos i vysā Latgolys regionā. Tim, kuru sirds dag par taidu ceļu, aicynoju sovā kasdīnā atrast laiku i gribiešonu īsasaisteit i dasasaceit par bīdreibys bīdru, breivpruoteigū, sadarbeibys partneri voi atbaļsteituoju. Tū var izdareit ITE.

Kū var dūt sadarbeiba i leidzdaleiba bīdreibā “Cita Daugavpils”? Tu variesi īsakļaut pylsūniskūs aktivistu grupā, kas organizej pasuokumus piļsātys kulturvidis puormaiņom i eistynuot sovys īcarātuos idejis kūpā ar aktivistim. Tev byus vareiba ari pylnveiduot sovys sadarbeibys i komunikacejis prasmis puormaiņu veicynuošonai, sovys projektu raksteišonys i īvīsšonys prasmis. Bīdreibā tu dabuosi jaunus pazinis, draugus i dūmubīdrus, kurim interesej kulturvidis puormainis Daugovpilī i regionā. Kūpeigu dorbu dareišona dūs stypruoku pīdereibys sajiutu puormaiņu īvīsieju kūpīnai. I kas nav mozsvareigi, bīdruošonuos dūs gandariejumu, ka tovs laiks, energeja, zynuošonys, pīredze, finansialais voi sevkura cyta veida davums ir īguļdeits atbiļdeigi i paleidzēs veiduot lobuoku dzeivi piļsātā.

Voi aicynuojums īsasaisteit atsatīc tik iz Daugovpiļs dzeivuotuojim? Nā! Navaļstiskā leidzdaleibā baļsteitys puormainis kulturvidē ir svareigys vysuos Latgolys piļsātuos i regionā kūpumā. Lai ari suocam tuos kustynuot Daugovpilī, ar prīcu pīliksim pruotu, rūku i sirdi ari cytur Latgolā.

Dūmneica par ceļa kartis veiuošonu leidzdaleigai kultūrvidei

Ituos nedelis pīktdīne varātu byut ideala dīna gasteišonai Daugovpilī i kulturys sektora aktivistu sasatikšonai! Bīdreiba “Cita Daugavpils” kūpā ar Daugovpiļs pošvaļdeibys Kulturys puorvaļdi 27. janvarī nu 13.00 leidz 17.00 stuņžu Marka Rotko muokslys centrā organizej dūmneicu “Ceļa karte Daugavpils 2027 iniciatīvu īstenošanai”. Itys ir pyrmais naseņ dybynuotuos bīdreibys organizātais pasuokums, kas pīsoka jaunu pūsmu Daugovpiļs kulturvidis veiduošonā, kas byus baļsteita navaļstiskā leidzdaleibā.

Dūmneicys suokumā piec īpasazeišonys byus stuosts par tū, kas nūteik ar Daugovpiļs 2027 pīteikuma idejom. Tai sekuos īpazeistynuošona ar bīdreibu “Cita Daugavpils”. Piec tuos byus Daugovpiļs 2027 kuratoru stuostejums par kotru pīteikuma sadaļu i tuos ituos šaļts aktualitatem. Tuoļuok nūtiks kūpradis diskusejis pīcuos paraleluos dorba grupuos: kulturys montuojuma myusdīneiga komuniciešona; grupu i kūpīnu sadarbeiba; vītrade i doba kai leidzvierteigs piļsātys dzeivuotuojs; muokslys komuniciešona i muoksla kai volūda; jaunīšu inicitativys i jaunīši kai storppaudžu tylts. Dorba grupu diskusejis byus par tū, kaidys ir idejis i tūs īvīsšonys sūli. Dūmneica beigsīs ar naformalom sarunom, kas byus jaunu pazeišonūs i sovstarpejuos sadarbeibys veiduošona.

Sovu daleibu pasuokumā var pīsaceit ITE.

Piec dūmneicys diskusejuos puorrunuotuos idejis tiks apkūpuotys ceļa kartis dokumentā, kuru bīdreiba publicēs sovūs socialūs teiklu kontūs, kab tei byutu daīmama vysim.

Aizadūmoj par klimatu!

Nasenejī plyudi Jākubpilī lyka aizadūmuot par tū, kas ir eistī īmesli plyudim janvara suokuos, i ari par tū, cik lelā mārā var byut apdraudātys cytys piļsātys pi upu i cytu iudiņu. Latvejis Vidis, geologejis i meteorologejis centrs ir izveiduojs pošvaļdeibu klimata profilus piec četru klimatiskuo indeksa risku: korstuma i soltuma viļni, snīga sagys bīzums, nūkrišņu daudzums. Piļsātu profili byutu nūzeimeigi pošvaļdeibu pīsalāguošonuos strategeju izveiduošonā. Daugovpiļs piļsātys profilu apsavērt ITE, sovpus Rēzeknis profilu – ITE.

Bet, cikom pošvaļdeibu specialisti vēļ tik plānoj pīsalāguošonys strategeju izveiduošonu voi atjaunuošonu, navaļstiskais sektors jau aktivi dorbojās. Lai ari Reigā sarunys ar sabīdreibu par klimatam draudzeigu dzeivisveidu ir dīzgon īrosta līta, Latgolys regionā taidu sarunu nav bejs daudz. Kab vīnkuoršuok byutu saprast tū, kaidys kasdīnys reiceibys atstuoj leluoku klimata pādu, bīdreiba “Zaļā brīvība” ik pa laikam aicynoj iz Klimata puzlis spieliešonu. Klimata puzli izstruoduoja “Zaļās brīvības” sadarbeibys partnerorganizaceja D-mat nu Suomejis, sovpus “Zaļā brīvība” tū pīlāguoja situacejai Latvejā. Puzlis likšonys suokumā ir juoizriekinoj sova dzeivisveida ūglekļa pāds, izmontojūt Pasaulis Dobys fonda izstruoduotū kalkulatoru. Tod nu puzlis kastis izjem puzlis laukumu i reiceibu karteitis, i puzlis likšona var suoktīs!

Puzlis likšona ir aizraujūša nūdarbe, kai varim nūskaidruot, cik myusu dzeivis veids ir klimatam draudzeigs. Dzeivis veidu vīnkuoršā veidā saprūtam kai vysaidu patiereņa reiceibu komplektu. Reiceibys, ar kurom veidojam vysleluokū klimata ītekmi, ir četrys: puortykys patiereņš aba uzturs; puorsavītuošona aba transports; sāta; breivuo laika pavadeišona aba atpyuta. Vaira informacejis par klimatu saudzejūšu dzeivis veidu var atrast ITE. “Zaļās brīvības” puorstovi ir nūvāruojuši, ka klimata pāda, konkreti, ūglekļa pāda nūspīdums kūpumā ir mozuoks tim, kas dzeivoj regionūs.