Intervejis autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Laima Maslova, Liene Brence i Marta Igaune – tei ir muzykys grupa “Muosys”, kas saleidzynūši naseņ pasaruodejušys Latgolys muzykys i muzykys latgaliski lauceņā. Koč i “Muosu” apvīneiba ir jaunums, vysys treis mārgys ir labi atpazeistamys muzykys pasaulī kai daļa nu dzīdūšuos Igauņu saimis. Nu jau paguojuši četri godi, kai vysys muosys atsagrīzušys iz dzeivi Latgolā, tys ari bejs zeimeigs albuma izdūšonys aizsuokums.

Muzyka nu saimis, kū navar i nasagryb pagaisynuot

Jaunuokuo nu muosu ir Laima, jei atguodoj, ka pyrmuos atminis, kas saisteitys ar muzyku, ir laiks, kod vacuokuos muosys “spydzynuoja” vejūli. Taišni deļtam, ka agrā jauneibā vejūlis spēli saguoja klauseitīs drupeit vaira, nakai, īspiejams, grybātūs, jei par sovu pyrmū muzykys instrumentu izavielēja flautu. “Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys školā suokuos muns ceļš ar flautys spēli, piec tam ari Muzykys vydsškola i vāluok ari turpynuoju vuiceitīs Jāzepa Vītuola Muzykys akademejā,” stuosta Laima. Itūšaļt Laima dzeivoj Rēzeknis nūvodā, ar veiru audzynoj dveineišus i spielej ari Rēzeknis pyušamūs instrumentu orkestrī.

Videjuo muosa Marta smaidūt soka, ka ir vysslynkuokuo nu vysu treju, jei ir izavuicejuse muzykys školā, tok iz Muzykys akademeju juos celi nav aizvaduši. “Es izavuiceju vejūļspēli, muosa Liene, kura, pa munam, spielej cīši kruta, īvuiceja maņ spielēt piec dzierdis,” stuosta Marta. Dzeivuodama Reigā, Marta muzyku nu sovys kasdīnys napagaisynuoja, tok ceņteigai dzīduoja korūs, ar tim ari braukuoja iz konkursim, paraleli spielēja ari saimis sastuovā. Itūšaļt Marta ir muzykys školuotuoja pyrmsškolys izgleiteibys īstuodēs. Marta soka: “Muzyku navar pajimt i izskaust nu seve, i tū nimoz ari nasagryb dareit.”

Vacuokuo muosa Liene pīzeist, ka vacuokim, Rasmai i Gunāram Igaunim, vysleidz ir bejs svareigi, kab muosys muoceitu spielēt na viņ akademiskū muzyku, tok ari piec dzierdis. “Deļtam kūpš sevi atmynūs, mes vysod asam spieliejušys vysaiduokūs saimis gūdūs, bīži ari myusu baba dzīduoja i spielēja cītareņu kluot. Na mozuok spielēja i dzīduoja ari onkuli i taņtis, deļtam tei taida kai vasala muzykys bukete,” stuosta Liene. Muzykys vydsškolu jei pabeidze kai vejūļneica. Piečuok Liene vystik izavielēja nadaudz cytaiduoku muzykys īvirzi i niu ir dabuojuse kai bakalaura, tai i magistra gradus etnomuzikologejis specialitatē. Pyrma kaida laika Lieni uzrunuoja tuos šaļts Rēzeknis Muzykys vydsškolys direktore Sandra Mežore, aicynojūt pīraksteit vuiceibu programu tradicionalajā muzykā, kab byutu vareiba tū vuiceitīs vydsškolys leiminī.

“Nu jau četrus ar pusi godus es struodoju Rēzeknis Muzykys vydsškolys Tradicionaluos muzykys nūdaļā, itūšaļt asu nūdalis vadeituoja. Taipoš ari vuicu vejūļspēli, ansambļus, teoretiskuos lītys saisteibā ar latvīšu tradicionalū muzyku, ka vajag spieleju ari orkestrī,” Liene ar smaidu uzskaita sovys kasdīnys gaitys. Jei ari atkluoj, ka itūgod Tradicionaluos muzykys nūdaļai byus desmit godu jubilejs, i 10. martā vysi teik laipni aicynuoti iz koncertu.

Grupys izveidis aizsuokumi

Muosys stuosta, ka poši mozuokī ideju aizmetni par grupys izveidi vaicuojami jau seņ. Vacuoku koncertūs muosu aizdavums beja aizpiļdeit storplaikus, i obejii vacuoki vysleidz sacejuši, ka muosom ari atseviški byutu juoveidoj sova muzykys apvīneiba. Marta pīmiņ, ka iz koncerta Latgolys viestnīceibā GORS laiku 2021. godā Lienei jau aizagivušs kaidys naviņ melodiskuos idejis par kūpeigū koncertiešonu.

Grupys nūsaukums ari asūt atguojs vysai dabeigi, tai atguodoj Laima: “Beja laiks, kod runuojom par nūsaukumu, tok vīnā šaļtī nazkai saprotom, ka muosom juobyut muosom.” Liene pīmatynoj, ka suokumā vysys vēļ sprīdušys, voi prīškā “muosom” juolīk vēļ kaids vuords, tok saprotušs, ka labi i dabiski skaņ: “Spielēsim ar “Muosom”!” Marta sovpus stuosta, ka nūsaukumā pamatuoti ir izmontuots divskaņs “uo”, na “ō”. “Mes saprotom, ka tim, kas Reigā dzeivoj, ir vīgļuok izlaseit divskani, nakai izrunuot garū “ō,” jei skaidroj.

Muosys, vaicuotys par muzykys volūdys izvieli, atkluoj, ka izasaceit latgaliski vysom saīt vysveiksmeiguok i dabiskuok, pat nav sajiutys, ka byutu vajadzeiba lauzeitīs koč kai cytaižuok. Liene stuosta, ka ari kasdīnā cīši daudz teik runuots latgaliski: “Ari vuiceibu stuņdis ar specifiskim etnomuzikologejis terminim vodu latgaliski. Vysi audziekni, kas pi mane vuicuos, nazkai poši dabiski suoka runuot, natraucej ari tys, ka kotrys īt nu sovys pusis ar sovu volūdys izlūksni.”

Muziķa profeseja Latgolā

Sarunys laikā puorsprīžom ari muosu profesejis izvielis i vareibu Latgolā dabuot dorbu muzykys nūzarē, kas na viņ patyktu pošom, tok ari byutu gona labi apmoksuots. Laima pīzeist, ka regulari sajem zvonus nu regiona muzykys školu ar aicynuojumu atbraukt i pavuiceit školānus, tei asūt reala problema, školuotuoju tryukst. Laima skaidroj, ka tam par īmesli nūteikti ari ir zamuos olgys, tok na mozuok svareigi ir tys, ka, ja cylvāks gryb, pīmāram, spielēt flautu orkestrī, tod tys puorsvorā īspiejams viņ Reigā. “Tai ir ar sevkuru orkestra instrumentu, na viņ flautu,” stuosta Laima.

Liene nu sovys pusis dasoka, ka kotram deļ seve ir ari juosaprūt dzeivis mierkis. “Kai akademiskais muziks tu vari veiduot sovys kamerprogramys, myusu gadejumā tei byutu tautys muzyka, taipoš var ari džezu i cytim,” paskaidroj Liene. Jei ari papyldynoj: “Personeigi maņ redzīs, ka na jau deļ īspieju tryukuma Latgolā tryukst pedagogu. Muzykys pedagogam darbs Latgolā ir, prūtams, slūdze ir juosalosa, tei nabyus vīna vīta, kurā struoduot, tok, kai jau tyka mynāts, ite pošam deļ seve juosaprūt sovi mierki – voi tu pats gribi byut Latgolā.” 

Par albuma i dzīšmu tapšonu

Paguojušuo goda decembrī izguoja “Muosu” debejis albums “Ceļā”. Albums izdūts, pasasokūt Vaļsts Kulturkapitala fonda atbolstam, taipoš “Muosys” soka lelu paļdis Edeitei Husarei nu “Latgolys producentu grupys” par atbolstu i daleišonūs ar zynuošonom. “Jei mums deve taidu golvonū gryudīni i pabaksteja tī, kur pošys nimoz i nabyutu īsadūmuojušys,” stuosta Marta.

Ceļš iz “Muosu” albumu aizasuoce ar koncertu Latgolys viestnīceibā GORS 2021. godā, kovida pandemejis laikā. Te “Muosys” otkon soka lelu paļdis koncertzalis muokslinīcyskajai vadeituojai Ilonai Rupainei. “Jei pavierzeja ideju, ka koncertam vajadzātu byut mozā saimis sastuovā, kas pandemejis laikā ļautu sasatikt. Jei myus uzrunuoja i ari uzaticēja, koč iz tū šaļti mums programys nimoz nabeja. Juos uzticeiba mums beja golvonais moments, kab mes suoktu veiduot sovu programu,” tai Liene. Sovpus Laima papyldynoj, ka piec koncerta tū muzyku nasagribēja pagaisynuot i vysleidz golvuos asūt palykuse dūma, ka vajag sovu albumu.

Vaicuota par tū, kai tūp dzīsmys, Liene stuosta, ka vairums ideju rūnās mašynā, asūt kaidā garuokā ceļā. “Nu suoku ir tai, ka golvā skaņ kaida melodeja, tū es īdungoju diktofonā, kab dūma naaizbāgtu. Tod piec kaida laika vēļ golvā koč kas īsaskaņ, i tai es turpynoju melodejis audzēt vīnu ūtrai pa viersu,” skaidroj Liene. Sovpus dzīšmu teksti apzynuotai ir jimti nu tautysdzīšmu materiala. “Ari latvīšu muzykys tradicejā cytkuort melodejai vierknēja kluot tekstus, deļtam ir dzīsmis, kur dainys asu poša vierkniejuse kluot,” Liene papyldynoj.

Laima stuosta, ka juos ar Martu Lienei pīpaleidz pi dzīsmu aranžiešonys i apstyprynoj, ka itys ir labi, voi ite vajag vēļ kaidu niansi kluot. Liene ari pīzeist, ka dzīšmu tapšona nav nikas vīnkuoršs. “Tev golvā nazkas skaņ, tu tū daboj iz papeira voi īroksti i ar taidu satraukumu nes paruodeit cytim.” “Muosu” albums tyka īraksteits Rēzeknē, Eināra Lipska studejā, ar kuru “Muosom” jau vairuokkuort saguojuse veiksmeiga sadarbeiba.

Liene stuosta, ka albuma nūsaukums gon naasūt atguojs tik vīgli, cik grupys nūsaukums. “Vīnā breidī saprotom, ka vuords “ceļš” sasasauc ar vysom myusu dūmom. Mums vysom beja zeimeiga atsagrīzšona iz dzeivi Latgolā. Vēļ speciali gaidejom, kod Laima atbrauks atpakaļ, i viņ tod palaidem dzīsmi “Zynu, zynu tāva sātu.””

Liene ari papyldynoj, ka muzyka i dzīsmis ir svareigys muosom pošam. Diska nūsaukums “Ceļš” – ar dūmu kai ceļš vīnai da ūtrys, pošu kasdīnys ceļš, ceļš muzykā, tautuos īšonys ceļš.  Mes ari daudz spielejom dažaidus instrumentus i cytkuort tys ceļš kai mes teikam pi aranžiejuma ir cīši interesants. Daudzus instrumentus Laima īsavuiceja spielēt deļtam, ka beja ideja i tod jai vajadzēja tū realizēt,” tai Liene.

Vaicuotys partū, cik vīgli ir muosom sovā storpā vīnuotīs, juos atbiļd, ka patīseibā ir vīgļuok, nakai varātu padūmuot. “Vīna nu myusu palīk par golvonū kaidā nūteiktā lītā, pīmāram, kai Liene atbiļd par muzyku. “Ka es koč kū izdūmuošu muzykā, maņ, pyrmkuort, byus svareiguok, kū pasceis Liene, na Marta. Sovpus par vizualom lītom vaira atbiļd Marta. Kū es doru? Es nūsadorboju ar myusu izklaidiešonu” smaidūt Laima stuosta par pīnuokumu sadaliejumu.

Albuma atkluošonys koncerts Lūznovys muižā

Ituo gods 18. februarī “Muosys” aicynoj iz albuma prezentacejis koncertu Rēzeknis nūvoda Lūznovys muižā. Liene smaidūt soka, ka te otkon juosoka paļdis vuordi Ingai Žirgulei nu Lūznovys muižys, kura uzrunuoja “Muosys” veiduot prezentacejis koncertu Lūznovā. Vīns nu “Muosu” sapynu ir koč kod nūspielēt koncertu Teirumnīku pūra stygā, vītā, kur ari tyka fiļmāts dzīsmis videoklips.