Rokstu sagataveja: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Kab nūdrūsynuot školu jaunatnei vareibu regulari pīdzeivuot autentiskys kulturys i muokslys nūtikšonys, Latvejis vaļsts symtgadis programā tyka izveiduota kompleksa i storpdisciplinara kulturizgleiteibys programa “Latvijas skolas soma”, kas vysā vaļstī dorbojās nu 2018. gods septembra i kotru vuiceibu godu aptver vaira nakai 200 000 Latvejis bārnu i jaunīšu. Raudzejom dazynuot, cik daudz i kaidys programys atrūnamys “Latvijas skolas somas” saturā par i ap latgaliskū kulturu i volūdu.

Programys “Latvijas skolas soma” mierkis ir dūt vareibu Latvejis školānim īpazeit Latvejis muokslys i kulturys nūtikšonys (muzykā, dejā, vizualajā muokslā, kinā, arhitekturā, materialajā i namaterialajā kulturys montuojumā, gleznīceibā, viesturē i.c.), sasaistūt tuos ar vuiceibu i audzynuošonys dorbu, tai mozynojūt socialū navīnleidzeibu i styprynojūt jaunuos paaudzis pylsūniskuma i vaļstiskuos pīdereibys apziņu. Programys saturu veidoj daudzveideigys kulturys nūtikšonys, kū pīduovoj vaļsts i pošvaļdeibu, kai ari naatkareiguos kulturys institucejis i rodūšī profesionali. Programys daīmamys kai kluotīnis, tai i digitalā formatā.

Nu aptyvai 950 vysaiduoka veidu programu, kurys ir daīmamys Excel failā ITE, iz Latgolys regionu atsatīc 100 kluotīnis i 11 tīšsaistis programys. Vystik nu 100 kluotīnes programu viņ pīcom ir specifiski nūruodeits, ka tuos ir daīmamys ari latgalīšu volūdā, sovpus nakluotīnis programom latgalīšu volūda nateik izdaleita. Latgaliski “Latvijas skola somas” programys pīduovoj bīdreiba “Upītes jauniešu folkloras kopa”, Fraņča Trasuna muzejs “Kolnasāta”, Ludzys nūvodpietnīceibys muzejs i Daugovpiļs teatris.

Rēzeknis nūvoda Fraņča Trasuna muzeja “Kolnasāta” puorstuove Inta Deksne vaicuota par “Latvijas skolas soma” īgivumim pīzeist, ka tei ir cīši loba vareiba bārnim izzynuot, kū na viņ jaunu, īspiejams, ari aizbraukt iz cytom vītom Latvejā. “Skaidrs, ka myusu dīnu bārnus nav tik vīgli dabuot iz muzeju, pīrostuos stuostejumu programys vaira tik labi nasadorboj i bārnus vajag vaira īsaisteit vysaiduokuos aktivitatēs.” Inta ari dasoka, ka apmāram 30% nu vysu klašu grupu bārnu, kuri atbrauc iz “Kolnasātu”, runoj latgaliski. “Interesanti, ka atbrauc grupa nu Varakļuonu, i vysi breineigi runoj latgaliski, atbrauc Rēzeknis piļsātys škola, i tī nivīns narunoj latgaliski.”

Vairuokys muzejpedagogiskuos programys ir daīmamys ari Augšdaugovys nūvoda Skryndu dzymtys muzejā, kura vadeituoja Anna Lazdāne skaidroj, ka, pīduovojūt programys, nateik lykts eipašs uzsvors iz latgalīšu volūdu, partū ka saleidzynūši nalela daļa bārnu breivi saprūt latgaliski. “Ir bejuši vysaiduoki kuriozi, ari ka atbrauc bārni nu nūvoda i palyudz vystik runuot krīvyski, kab jī saprostu, tok mums golvonais ir nūdrūsynuot bārnim izpratni, deļtam runojam ari krīvu volūdā.” Anna skaidroj, ka paguojušajā godā beja vārā jemams grupu skaita krytums, aiz tuo, ka kūpejais programys finansiejums tyka samazynuots, cikom dagvīlys cenys i kūpejī ceļa izdavumi stypri pīauga.

Kai Anna Lazdāne nu Skryndu dzymtys muzeja, tai i Inta Deksne nu Fraņča Trasuna muzeja pīzeist, ka vysai bīži taišni pīaugušūs cylvāku grupys nu puornūvodu vaicoj programu nūvadeit latgaliski.

Preiļu viesturis i lītiškuos muokslys muzejā “Latvijas skolas somā” ir daīmamys ostonis programys. Muzeja puorstuove Silvija Ivanovska stuosta, ka kūpumā pīredze ar projektu “Latvijas skolas soma” ir cīši pozitiva i tuos izmontoj na tik vītejī školāni, tok ari grupys nu Rēzeknis nūvoda, Augšdaugovys i Ludzys nūvodim, kai ari nu attuoluoku vītu, kai Saldus nūvods. Interesanta asūt bejuse pīredze ar Italejis i Šveicis latvīšu bīdreibu, kura programu “Augt maizītei tīrumā” vieruos tīšsaistē i bīdreibys puorstuovi bārnim tulkuoja vysus radzamūs procesus. Silvija Ivanovska pīzeist, ka da šam nav bejs pīprasejuma kaidu nu programu vadeit latgaliski, vystik ir bejs lyugums vadeit programu krīvyski.