Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Runojūt par ituo gods plyudim Jākubpilī, šaļtim teik pīsaukti 1931. gods plyudi, kas bejuši vīni nu leluokūs Latvejis viesturē. Tī beja pavasara plyudi i skuore na tik Jākubpili, tok ari plašys teritorejis Latgolā. Īsavērsim, kū tūlaik par tim raksteja latgalīšu gazetuos.

1931. godā beja gara i ar snīgu boguota zīma – pavasars tyka sagaideits viņ apreļa ūtrajā pusē, i tys beja cīši straujs. Tys veicynuoja ari vīnus nu leluokajim Daugovys plyudim 20. godu symtā, nu krostu izguoja ari Gauja, kura applyudynuoja Streņčus, Lelupe, Venta, kai ari naskaitamys mozuokys upeitis. Niu šaļtim ruodīs, ka plyudu draudi Jākubpilei i Pļaveņom ir gondreiž kotru godu, tok 20. g.s. pyrmajā pusē tys nabeja tik izteikti, jo lada i vižņu sastrāgumus tī veicynuoja taišni hidroelektrostaceju izbyuve padūmu okupacejis godūs. Vystik viesturnīks Māris Goldmanis publikacejā “Latvijas Avīzē” nūruoda, ka ari 1931. godā Jākubpilī bejs izstruoduots reiceibys plans, īsaisteiti aizsorgi i cyti spāki, kai ari informāti dzeivuotuoji par iudiņa brīsmem. Ari cytur ļauds asūt breidynuoti, tok, leidzeigi kai niu, na vysod gribiejuši ticēt, ka da jūs tiks iudiņs.

Situaceju Latgolā 1931. gods 30. aprelī raksturuoja laikroksts “Zemnīka Ziņas”: “Daugovys un cytu leluoku upu pīkrostu pat vacī veči naatmiņ taidu plyudu, kaidi pašlaik īsastuojuši. Napuorradzamys iudiņa jiurys ir aizlejušys vysys daudz moz zamuokys vītys. Vasali cīmi aizlīti ar iudinim. Tikai augstuoku kūku golūtnis un āku jumti radzami viers iudiņa leimiņa. Sleikst lūpi, sleikst vyss, kas varēja atsarast zemnīka sātā. Applyudušūs apgobolu dzeivuotuoji taisa plūstus un ar karaspāka, policejis i aizsorgu paleidzeibu globās poši, gluob ari lūpus. (..) Applyudynuotūs un nu sātu izguojušūs dzeivuotuoju nūvītuošonai īruoda sabīdryskuos ākys un pat staceju uzgaidamuos telpys. Vītejom pošvaļdeibom uzdūts snēgt paleidzeibu plyudūs cītušim. Plyudu dieļ ir puortraukta satiksme daudzuos vītuos.” Taipat teik viesteits, ka plyudi Latvejā kūpumā aiznasuši vaira par 150 mozuoku i leluoku tyltu.

Gazetys viestej, ka Rēzeknē applyudušys vairuokys īlys, tūs dzeivuotuoji asūt puorsacāluši dzeivuot iz ustobys, taipat iudinim leidza aiznasts vacais Duorza īlys kūka tylts i piļsāta kaidu laiku palykuse bez elektreibys. Rēzeknē gon situaceja kritiska bejuse tik vīnu dīnu, tymā pošā vokorā iudiņa leimiņs suocs nūsēst. Ari Maltys upis iudini aiznasuši vairuokus tyltus, tymā skaitā Viļānu muižys tyltu i Maltys dziernovu dambi. Baļtinovys, Škilbānu, Viļakys, Lynovys i Pūrmolys pogostūs piļneibā puortraukta vysa satiksme, jo vairuoki cīmi piļneibā apsleicynuoti. Applyuduši ari teirumi i pļovys pi Lubuona azara – tī izaverūt kai vīns lels azars. Kruoslovā applyudušys ap 150 sātu, piļsāta ilgstūši palykuse bez elektreibys, tī applyuduse ari ebreju kopsāta. Piļneibā applyuduse Greiva, kas niu ir Daugovpiļs daļa, bet tūlaik beja atseviška piļsāta, tū nagluobs pat jaunais aizsorgvaļns. Satiksme pa īlom tamā nūteik ar laivom i plūstim, vysys īstuodis Greivā ir slāgtys, dzeivuotuoji palykuši bez puortykys kruojumu. Leidzeiga situaceja bejuse ari laukūs Daugovpiļs apleicīnē, eipaši Leiksnā, leli pūstejumi bejuši ari Leivuonā. Plyudi apdraudēja ari Daugovpiļs cītūksni, karaveiri struoduoja pi tuo styprynuošonys, izmontojūt smiļšu maisus i muolu.

Paleidzeiba plyudūs cītušajim tyka snāgta vaļstiskā mārūgā. 27. aprelī vaļdeiba itam mierkam pīškeire 10 000 latu, sovpus 2. junī Saeima pījēme lykumu par paleidzeibys snīgšonu pavasara plyudūs cītušajim. 20 000 liru (5400 latu) Kruoslovys i Greivys apvydam kūpā ar sovu apostoliskū svieteibu aizsyutejs ari Romys pavests. Sprīžūt par paleidzeibys pīškieršonu, naiztyka bez politisku streidu i puormatumu konkurejūšajim politiskajim spākim, kai ari sovys partejis puorstuovu cyldynuošonys par vysdreižuokū reagiešonu i cītušūs teritoreju apmekliešonu.