Roksta autors: Arnis Slobožanins, viesturis doktorants Daugovpiļs Universitatē

Inžinera Fraņča Kempa (1876–1952) 1916. godā Pīterpilī dybynuotuo Latgolys ļaužu parteja ir vacuokuo latgalīšu politiskuo parteja. Suokumā partejis ideologeja beja revolucionara i kreisa. Partejis pyrmais nūsaukums beja Latgolys socialistiskuo dorba parteja, 1920. godā Fraņcs Kemps i juo parteja, kuru politiskī oponenti bīžai sauce vīnkuorši par “Kempa grupu”, beja palykuse piļsūniska, atsasacejuse nu socialisma ideju i startēja ari pyrmuo demokratiski vālātuo Latvejis parlamenta – Satversmis sapuļcis – vieliešonuos.

Satversmis sapuļcis aizdavums beja izstruoduot i pījimt Latvejis pamatlykumu – Satversmi. Vieliešonys beja nūlyktys iz 1920. gods 17. i 18. apreli.  Kempa parteja beja izteikti regionala, sovu sarokstu beja izlykuse tikai Latgolys vieliešonu apgobolā.

1920. gods 15. martā, pīcpadsmit minuti puori četrim vokorā, Latgolys vieliešonu apgobola Rēzeknis īcirknī pījēme Fraņča Kempa kaligrafiskajā rūkrokstā nūformātū dasacejumu iz vieliešonom. Saroksta dasacejums atbylda vieliešonu lykuma nūsaciejumim i tū apstyprynuoja Latgolys vieliešonu apgobola komisejis prīšksādātuojs jurists Ontons Laizāns (1884–1954)^[1]. Sarokstā beja 26 kandidatu (vīnu kandidatu piečuok nu saroksta izjēme). Vysi kandidati beja veirīši. Saroksta augšgolā ar pyrmū numeri beja pats Kemps, kurais tymā breidī beja 43 godu vacs i dzeivuoja Rēzeknē, Sadovajā (niu Duorzu) īlā 37. Dasacejumam beja davīnuoti 132 saroksta atbaļsteituoju paroksti^[2] i kotra kandidata aplīcynuojums tam, ka jis pīkreit startēt vieliešonuos nu īsnāgtuo saroksta. Latgolys ļaužu parteja piec kandidatu skaita beja ūtrais leluokais saroksts. Vairuok kandidatu beja tikai Kristeigajim zemnīkim (Trasuna partejai). Cytys partejis (socialdemokrati, Dorba parteja, ebreju i krīvu saroksti, parteja “Latgola” i c.) pīduovuoja mozuok kandidatu. Sarokstā bez Kempa vēļ beja taidys personys kai publicists nu Rēzeknis apriņka Kuļnevys Aloizs Skruļs, kurs 1917. godā beja startiejs Krīvejis Satversmis sapuļcis vieliešonuos nu Kempa Letgolys tautys komiteta saroksta, 1911. godā Krīvejis imperejis Rēzeknis apriņka zemstē īvālātais puorstuovs Dominiks Ružans nu Sylamolys pogosta, pazeistamuo myusu dīnu Latgolys publicista i tulka Ivara Magazeiņa (Juoņa Ryučāna) attuols radinīks Mikeļs Magaznīks i cyti kandidati ar i bez politiskuos pīredzis.

Ontons Laizāns saroksta dasacejumu apzeimūguoja ar Latgolys apgobola vieliešonu komisejis i nu jau kai treis godus rozjukušuos Krīvejis imperejis tīsys zeimūgim. Latgolys ļaužu partejis listei tyka 10. numers.

Viesturis nūtykums zynuotniskajā literaturā i publicistikā

Latgolys politiskūs parteju starts Satversmis sapuļcis vieliešonuos ir pieteits, bet pietejumi ir fragmentari, uzmaneiba pīvārsta tik atseviškom partejom. Vysvairuok pieteita ir Latgolys zemnīku parteja i tuos panuokumi. Par pīmāru var minēt Ē. Jēkabsona i V. Ščerbinska gruomotu “Latgales politiķi un politiskās partijas brīvajā Latvijā”, kur publicāta ituos partejis vieliešonu programa un eiss partejis raksturuojums. Par Latgolys ļaužu parteju viesturis pietiejumi i cyta informaceja ir skūpa.

Viesturneica, profesore Vita Zelče (1965) pietejumā “Latvijas Satversmes sapulces vēlēšanu kampaņa” Latgolys ļaužu partejai veļtejuse eisu ryndkūpu, paužūt uzskotu, ka parteja pakuopeniski atsasacejuse nu suokūtnejuos socialistiskuos orientacejis, ka tei piec naatkareigys Latvejis vaļsts izveidis nūsastuoja nacionalistiskuos pozicejuos. Autore citej Latgolys kulturviesturnīku Pīteru Zeili (1928–2020), nūruodūt, ka partejis liders F. Kemps beja konsekvents Latgolys školu i kulturys atteisteibys veicynuotuojs, kai ari lobs orators.

Latgolys viesturis pietnīks emigracejā Bonifacijs Briška (1902–1994) Fraņča Kempa partejis švakū rezultatu Satversmis sapuļcis vieliešonuos pamatoj ar tū, ka Pīterpiļs latgalīšu struodnīceiba, saryugtynuota ar 1917. gods kongresa iznuokumu, palykuse Pīterpilī. Iz dzimtini atsagrīzuši struodnīki vaira naticēja sovai inteligencei i nūsasvēre pa kreisi – pi socialistu. Uzticeigs Kempam palics nalels Latgolys nacionaluos inteligencis pulceņš, kurais nav bejs apmīrynuots ar apsavīnuošonuos nūsacejumim, kai ari popularuo darbinīka personeigī draugi i dorba cīneituoji.

Kolektivuos monografejis “20. gs. Latvijas vēsture. Neatkarīga valsts” autori Fraņča Kempa Latgolys ļaužu parteju saista ar separatistu i socialistu darbeibu i idejom. Monografejis nūdaļā, kura veļteita Satversmis sapuļcis darbeibai, dr. habil. hist. Valdis Bērziņš pauž uzskotu, ka Satversmis sapuļcis vieliešonys līcynuoja par tū, ka nu 1917. gods socialisma ideju atbaļsteituoju kai relativā, tai absolutā izteiksmē beja palics mozuok. Sarukuse ari separatistu autoritate Latgolā. Nu jūs Satversmis sapuļcē īvielēja F. Kempu vīnu pošu.

Viesturis olūti par Latgolys ļaužu partejis ideologeju, politiskū programu i kandidatim

Partejis politiskuo programa tyka komentāta i kritizāta politiskūs konkurentu – Latgolys zemnīku partejis izdavumā “Latgalīts” eisai pyrma vieliešonu. Nu itūs publikaceju var dabuot informaceju par aptyvom partejis programu aprisem. Tai, pīmāram, 1920. gods 8. aprelī gazetys dasmytuo numera pyrmajā lopā publicāts roksts ar nūsaukumu “Ar kū atsaškir Latgolas zemnīku partija nu cytu partiju”. Rokstā ir pīmynāts, ka Kempa parteja atzeist muižu zemis izdaleišonu par privatīpašumu (sowumu) zemnīkim, bet vīnlaikus pīprosa Latgolys autonomeju Latvejis sastuovā^[3]. Roksta autors kritizej itū ideju, nūruodūt, ka īdzeivuotuoju skaita dieļ Latgolā vysim napītiks zemis, partū ka cytūs Latvejis nūvodūs īdzeivuotuoju bleivums ir mozuoks. Leidz ar tū Latgolys zemnīki agraruos reformys^[4] rezultatā varātu pretendēt iz zemi cytūs nūvodūs, kas nabyutu īspiejams, ka Latgolai byutu nūdrūsynuota autonomeja. Teik mynāts, ka Latgolys pošvaļdeibys nūdrūsynuošonai latgalīšim byutu gryutuoks nūdūkļu slūgs, partū ka byutu juonūdrūsynoj Latgolys saeimys i ministru darbeiba. Kemps tyka kritizāts par uzskotu maiņu, partū, ka 1917. godā sovys partejis programā beja paredziejs likvidēt privatīpašuma tīseibys iz zemi^[5]. Kritizāta ir ari Kempa ideja izmoksuot kompensaceju par zemis atsovynuošonu “nazkurim” bejušajim muižnīkim. Teik nūruodeits, ka nav saprūtams piec kaidu kritereju tiks atlaseiti itī kompensaceju sajiemieji.

Laikroksta “Latgalīts” 7. numerī, kas publicāts tuo poša gods 25. martā, atrūnams roksts “Autonomija”. Nu roksta saprūtams, ka Kemps beja īceriejs Latgolys autonomejai ostonis ministrejis i ministrus, kai ari sovu prezidentu. “Latgalītī” var laseit, ka autonomejis ideju lobpruot atbaļsteitu Latgolys cyttautīši. Skaidrs, ka poļaku muižnīki, krīvi, staroveri, leiši pīkriškūt autonomejai [..] mes saprūtam, ka muižnīki sūlej zemnīkam zemi par moksu.^[6] “Latgalīts” 1920. gods 11. numera rokstā “Kemps maloj” atrūnamuo informaceja līcynoj, ka Latgolys ļaužu partejis programa paredzēja 33 kapeiku nūdūkli nu cylvāka Latgolys saeimys i ministreju dorba nūdrūsynuošonai. Tuo poša avīzis numera rokstā saceits, ka Kemps gryb realizēt īceri par 30 cylvāku lelu Latgolys saeimu, kas nūdrūsynuotu Latgolys autonomejis puorvaļdi i lykumdūšonu. Publicāts arī Kempa partejis moto “Vaļu ļaudim – zemi ļaudim.”^[7]

Juojam vārā, ka golvonais olūts, kas dūd vareibu tikt pi prīškstota par Kempa partejis programu, ir  politiskūs konkurentu – Latgolys zemīku partejis – izdavums “Latgalīts”. Kempam pošam nabeja leidzekļu izdūt sovu gazetu, kai tys beja 1917. godā, kod eisai pyrma Latgolys kongresa Kempa idejis i juo poša redzīni i interpretacejis beja apraksteitys juo izdūtajā gazetā  “Ļaužu Bolss”. Juopīmiņ, ka ari Latgolys zemnīku partejai pošai naizadeve piļdeit sovus prīškvieliešonu sūlejumus i piec triumfa Satversmis sapuļcē (17 vītu) 1. Saeimā 1922. godā tyka īvālāts vairs tik vīns deputats.

Jamūt vārā tu, cik daudz i cik detalizāti tyka analizāta i kritizāta Kempa partejis programa, politiskī oponenti Latgolys ļaužu parteju skaiteja par nūpītnu konkurentu. Juopīmiņ ari, ka eisai pyrma vieliešonu, īspiejams, apzynuoti, Latgolā tyka izplateitys baumys, ka par Kempu vieliešonuos navarūt bolsuot vyspuor. Parteja partū raksteja syudzeibu Latgolys vieliešonu komisejai. Komiseja reagēja, i O. Laizāns izplateja paziņuojumu, kas ituos baumys atspākoj. Apgobolā teikūt izplateitys baumys, ka par sarokstu Nr. 10. navarūt bolsuot. Ar šū lyudzu steidzūši dariet īcirkņu komisejom zynomu, ka aizruodeitom baumom nav nikaida pamata. Par Nr10. var nūdūt bolsus tai pat, kai par kotru Nr.

Tik vīna deputata vīta…

Latgolys ļaužu partejis starts vieliešonuos beja naveiksmeigs. Nu 150 Satversmis sapuļcis deputatu vītu (vēļ divejus deputatus īvielēja 1920. gods rudinī nu Zīmeļlatvejis apvydu) parteja dabuoja tik vīnu.   Latgolys vālātuojim partejis pīduovuotuo ideologeja i programa, kūpumā viertejūt, nabeja pīviļceiga. Latgolys zemnīku partejis pīduovuotais zemis reformys vaicuojums i  sauklis “Muižnīkam cik pat daudz zemis cik zemnīkam” voi “Muižu zeme atjamama muižnīkim i sadoloma zemnīkim” beja daudz popularuoki kai  Latgolys autonomejis, Latgolys saeimys i ministreju projekti.

Par parteju nūbolsuoja 6539 cylvāki jeb 3.95% vālātuoju. Viesturis olūti līcynoj, ka leluoku uzticeibu parteja dabuojuse tik Rēzeknis apriņkī, kur par tū nūbolsuoja 11.78% vālātuoju. Cytuos Latgolys vītuos rezultati beja daudz švakuoki. Ludzys i Daugovpiļs apriņkūs Kemps dabuoja zam 1% bolsu. Atsevišķūs īcirkņūs par jū nanūbolsuoja nivīns vālātuojs. Ar dabuotajim bolsim pītyka, kab Satversmis sapulcē tyktu īvālāts tik tuos liders, vysi puorejī palyka aiz borta^[8].

Uzmaneibu pīsaista diveju vieliešonu īcirkņu rezultati, kur Kempam vys tik beja puorsteidzūši lobi rezultati. Latgolys ļaužu parteja Rozenmuižā^[9] dabuoja 59.82% i Rozentovā^[10] 48.25% vālātuoju bolsu^[11]. Nu 6539 par parteju nūbolsojušūs vālātuoju 3777 deve taišni nūsauktī diveji pogosti. Var dīzgon drūsai saceit, ka bez itūs diveju īcirkņu bolsu Kempam durovys iz Satversmis sapuļci byutu cīši. Kas i parkū tik puorlīcynūši atbaļsteja Fraņci Kempu itymūs pogostūs?

Staraveri?!

Informacejis pavedīņs, kas dūd atbiļdi iz vaicuojumu, meklejams gazetys “Jaunō Straume” pyrmajā numerī 1921. gods 12. martā. Gazetys ūtrajā lopā ir publicāts feletons ar nūsaukumu “Apsprīde”. Feletona autors Bundzinīks tālainai aproksta Satversmis sapuļcē īvālātū Latgolys deputatu apsprīdi Reigā, kurymā tyka lamts par Latgolys pošvaļdeibys tīseibu nūdrūsynuošonu Satversmē.

Nivīns nu deputatu nav nūsaukts vuordā, tok, pastuovūt prīškzynuošonom par kotra deputata rakstura eipatneibom i runys manīri, var vysai drūsai nūjaust, par kuru cylvāku ir runa. Teik pīmynāts Fraņcs Trasuns (1864–1926), Jurs Pabērzs (1891–1961), Fraņcs Kemps i cyti politiki. Nu feletona var izzynuot, ka tuo autors skaita, ka Rozenmuižā i Rozentovā par Kempu ir bolsuojuši tī dzeivojūši vacticeibnīki jeb staraveri. Tū pīruoda taids citats: Vuordu pajēme zemnīku deputāts, un runuoja: Štukencija redzit ir tei, ka tagad ļaužu deputāts vysas īpatnības grib aizstuovēt, kristīdamīs ar pīcim pierstim, bet vieliešonu laikā Rozenmuižā un Rozentovā, tys kristejuos ar divejim pierstim, un Ludzā un Rēzeknē ar trejim pierstim, a cytur i pavysam nasakristeja. Tai ka as nazynu…^[12]

Tys, ka staraveri mat krystu ar divejim pierstim, ir vyspuorzynoms fakts. Sovukuort par tū, ka Rozenmuižā i Rozentovā viesturiski pastuov aktivys vacticeibīku kūpīnys, līcynoj viesturis literatura i uzziņu informacejis resursi^[13]. Pietejūt arhivā daejamūs Rozentovys i Rozenmuižys vālātuoju sarokstus, juosacynoj, ka vairums vālātuoju ir ar krīvyskim uzvuordim. Ari vieliešonu īcirkņu rakstvedeiba ir krīvu volūdā. Ruodīs, ka Kemps pats beja riekinuojīs ar itūs pogostu vālātuoju bolsim, sovā saroksā īkļaunūt vairuokus kandidatus nu Rozenmuižys i Rozentovys^[14]. Uzmaneibu pīsaista ari tys, ka mynātūs īcirkņu vieliešonu komisejā pi bolsu skaiteišonys dorbuojās Kempa partejis bīdri. Tū naaizlīdze vieliešonu lykums, bet beja juoizdora eipaša atzeime sēdis protokolā. Kempam nikod nabeja aizsprīdumu pret krīvu volūdu i juos publisku lītuošonu i izmontuošonu dorbvedeibā. Ari Satversmis sapuļcis vieliešonu laikā jis sovys partejis dokumentu formularus taiseja kai latgaliski, tai krīvyski, i tys nūstruoduoja pi Rozenmuižys i Rozentovys staraveru.

Daejamī viesturis olūti nadūd atbiļdi par vacticeibnīku motivaceju cik puorlīcynūši atbaļsteit Latgolys Ļaužu parteju. Īspiejams, Rozenmuižys i Rozentovys staraverim pīviļceiga ruodejuos Kempa Latgolys pošvaļdeibys, Latgolys saeimys i ministreju ideja. Juojam vārā, ka vacticeibnīki beja Latgolys īdzeivuotuoji jau nu 17. godu symta, jī sovu dzeivi iz prīšku saisteja ar Latgolu – skaiteja sevi par pamatīdzeivuotuojim. Kempa pīduovuojumā voi personeigūs sūlejumūs, īspiejams, beja kas taids, kas lyka staraverim cerēt iz jim labvieleigu agraruo vaicuojuma rysynuošonu. Nav izslāgts, ka Kempam beja lobys attīceibys ar vacticeibnīku religiskajim liderim, kuri sovukuort ītekmēja kūpīnys politiskū izvieli.

---

^[1] Ontons Laizāns arī kandidēja Satversmis sapuļcis vieliešonuos nu Latgolys zemnīku partejis. Vieliešonu lykums naaizlīdze kandidatam byut par vieliešonu apgobola komisejis vadeituoju.

^[2] Vieliešonu lykums paredzēja, ka saroksta pīteikumam juodavīnoj vysmoz 100 atbaļsteituoju parokstu, kluotyn pi tuo pyrmī treis paraksteituoji garantej puorejūs parokstu autentiskumu.

^[3] Latgalīts, 1920, 8. apreļs

^[4] Agraruo reforma beja Satversmis sapuļcis vīns nu golvonūs uzdavumu

^[5] “Liaužu partijas socialistu programa.” Liaužu Bolss. 1917. 9. septembris.

^[6] Latgalīts, 1920, 29. marts

^[7] Latgalīts, 1920, 12. apreļs.

^[8] Vieliešonu lykums nūsaceja, ka nav “plusu, minusu i streipuošonys” sistemys. Ka bolsuoj par sarokstu, bolsoj par saroksta lokomotīvi, naatkareigi nu tuo, kuri kandidati ir vālātuojam simpatiski. Kū vaira partejai bolsu, tū leluoka vareiba, ka tiks īvālāts 2.,3. i tt. kandidats.

^[9] Myusu dīnuos Rozeļmuiža. Skrajcīms Rēzeknes nūvoda Stolerovys pogastā

^[10] Myusu dīnuos mozcīms Rēzeknes nūvodā, kas rūbežojās ar Maltys lelcīmu. Teik skaiteits par Maltys cīma daļu.

^[11] LSS vieliešonu rezuļtati.

^[12] Jauno Straume, 1921, 12. marts

^[13] datu bāze Lursoft līcynoj, ka kuodreizejā Rozentovā ir Maltys- Borovkys vacticeibnīku draudze bet kuodreizejā Rozenmuižā ir Rečinu vacticeibnīku draudze.

^[14] Pīmāram: Pimens Šilovs, Leons Šķinčs, Ivans Kuzņecovs, Juoņis Romančuks