Roksta autore: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Vaira nakai pyrma 10 godu jis Latgolā fiļmēja grupys “Bez PVN” dzīšmu klipus, tok niu car juo kameru vyss pasauļs radz tū, kas nūteik Ukrainā. Tys ir stuosts par Sergeju Medvedevu, TV3 operatoru, kurs pārnajā godā par sovu drūsmi i iztureibu sajēme Treju Zvaigžņu ordeni i Latvejis Žurnalistu asociacejis Izcileibys bolvu. Kai jis pats soka: “Niu ir vēļ leluoks pīnuokums braukt, dareit i ruodeit.”

Jauneiba Latgolā

Sergejs ir pīdzims Olyuksnā. Bierneibā breivlaikūs gasteja pi babys Maltā, tok sastajā klasē puorsacēle iz dzeivi Latgolā. Atguodojūt tūs laikus, Sergejs stuosta, ka breivdīnys pi babys vysod bejušs cytaiduokys, nakai vītā, kur suokumā dzeivuojs. “Vysu vosoru dauzejamīs pa Maltu, pa Rēzekni. Iz bazneicu beja juoīt kotru svātdīni. Babu navarēja naklauseit,” jis pīmiņ.

Runojūt par latgalīšu volūdu, tei vys vēļ nav aizmiersta, koč ari kasdīnā Sergejs tū vaira naizmontoj. “Kai baba vuiceja, tai i zynu. Kod atbraucu iz Latgolu, tod jau latgaliski saīt parunuot. Voi es asu 100 % latgalīts? Dūmoju, ka nā, “ pasasmej Sergejs.

Interese par vysaidom īreicem i tehniskom lītom Sergejam pasaruodeja jau bierneibā. Jis pīmiņ, ka tymā laikā beja vysaidi magnetofoni, ap kurim jam vysu laiku patyka jimtīs. “Maņ patyka vysu kū čineit, pasaruodeja tehniska interese par taidom lītom. Tai tai tys ari aizguoja,” stuosta Sergejs. Tūlaik interese jam beja tik lela, partū ka nivīns jau nikuo cīši nazynuoja par taidom lītom. “Myusu dīnuos jau ir tai, ka īej internetā i vyss ir daīmams. Tymūs laikūs nivīns jau navuiceja, kas kai struodoj. Vysu raudzeju pats. Ka ir interese, tod jau vysa kuo var dareit,” par bierneibys entuziasmu stuosta Sergejs.

Tūlaik interese vaira beja par skanis tehnikom. Piec Maltys vydsškolys beigšonys Sergejs aizbrauce vuiceitīs iz Reigu. “Gribieju vuiceitīs par skaņu režisoru, bet iz tū laiku Reigā nabeja nikuo taida. Tai nu aizguoju par operatoru vuiceitīs. Tagad asu tī, kur asu.”

Sadarbeiba ar grupu “Bez PVN”

Sergejs ir tys cylvāks, kurs beja kluotyn muzykys grupys “Bez PVN” pyrmsuokumūs. Jis fiļmēja grupys pyrmūs dzīšmu videoklipus, kai, pīmāram, dzīsmei “Screen”, “Izzeimuots nu rosys”, “Jei” i cytom. Vaicojūt, kai suocēs Sergeja sadarbeiba ir grupys puišim, jis stuosta: “Kod pabeidžu pyrmū kursu, maņ pīraksteja Aigars Runčis. Es vuicūs školā par operatoru, kur beja ari fotografejis kursi, voi es nagrybātu atbraukt pabiļdēt grupu, vajadzeigys biļdis albumam. Atbrauču, safočieju. Vīnreiz, ūtrreiz. Tod jau vysi izzynuoja, par kū es vuicūs. Na viņ muoku fotografēt, tok ari fiļmēt. Ir pošam sova tehnika, ar kū tū vysu dareit. I tai tys koč kai aizguoja.”

Vīna nu dzīšmu, kurai Sergejs nūfiļmēja video, beja dzīsme “Screen”. Nu jau tuolajā 2008. godā dzīsmis videoklips sajēme “Boņuka” bolvu nominacejā “Lobuokais muzykys video”. Runojūt par tuo laika sajiutom, Sergejs stuosta, ka tūlaik bejs pavysam cytaižuok, nakai niu. “Tymā laikā jau nabeja kai tagad – koč kū safiļmej i vysim taids “Nui, forši!”, tok piec treju dīnu nivīns vaira naatguodoj, kas beja tymā video. Seņuok par tū, kas beja jauns, cylvāki runuoja i vieruos ilguok. Ari struoduot beja interesanti. Tūlaik beja vīns lels entuziasms, a niu – tev pasyuta dorbu, tu izdori i aizmiersti par tū. Mes vysi bejom draugi i asam ari tagad draugi. Tod vyss iz reizis ir cytaižuok. Navajadzēja meklēt specialus cylvākus, vysi zynuoja cyts cyta.”

Atguodojūt videoklipu dzīsmei “Screen”, Sergejs pīmiņ, ka klipa fiļmiešona beja vysduorguokais pasuokums nu vysa grupys budžeta. Tūlaik Audriņu lidlaukā beja vareiba samoksuot naudu i pasavyzynuot ar lidmašynu. Zāni izdūmuoja, ka jī tū izmontuos kadru safiļmiešonai dzīsmis videoklipam. Dalinīki saleiduši lidmašynā, tod Sergejam kai fiļmātuojam vajadzēja pa pusei izleist nu lidmašynys, kab safiļmēt vysus vajadzeigūs kadrus. “A lidmašynai tok ir tik durovys. Nav tai, ka vari apsasēst i fiļmēt. Tod mes izdūmuojom, ka pīsīs maņ apleik vysaidus stričus i trosis, kameru dasīs kluot, i maņ vajadzēja gondreiž da pusis izleist uorā, kod tei lidmašyna lidoj uorā, i fiļmēt vysu itū tai. A lidmašynai ari ir sovs minimalais uotrums, jei navar tai lānai liduot. Ka lānai, tod jei kreit nūst (smejās). I tod mes bļuovom pilotam: “Lānuok, lānuok lidoj!” A jis soka, ka navar tai. Ar vīnu reizi beja vysam juosaīt, partū ka beja samoksuots par laiku. Tys beja vysduorguokais, tok ari vysekstremaluokais pasuocīņs. A tod tū grybātuoju saleida pylna lidmašyna. Tys beja interesanti,” ar smīklim Sergejs atguodoj senejuos nūtikšonys.

Operators pīkreit tam, ka tūlaik beja juostruodoj tai, kai varēja, a na gribēja. Ari jis pats skaita, ka seņuok jau nivīns nadūmuoja par tū, cik tuos idejis ir eistynuojamys, voi nā. “Ka vajag, ta vajag! Ka maņ niu koč kū taidu pīduovuotu, byutu – nā, tu kū, smejīs?! Es? Kab pus izleids nu lidmašynys?!” smejās Sergejs.

Nu tūs laiku Sergejam ar “Bez PVN” puišim ir izaveiduojuse cīša draudzeiba. Jis pats skaita, ka tūlaik muzikim vyss saguoja tai, kai vajadzēja saīt. “Ka tymā laikā puiši nabyutu suokuši koč kū dareit, jī pa itam laikam nabyutu nikuo dariejuši. Dūmoju, ka nabyutu ni grupys, ni disku, nikuo. Puiši beja sovā vītā, dareja sovu lītu, popularizēja latgalīšu volūdu. Tagad ir tai, kai ir – vyss saīt daudz vīgļuok. Tagad, ka jī pasamūstu i pasceitu: “O, davai sataisom grupu, davai dzīduosim latgaliski!” – tys nabyutu tik lels haips,” skaita Sergejs.

“Asu vysur i varu vysu!”

Operators jau 12 godu struodoj televizejā, kanalā TV3. Vaicoju jam myusu dīnu jaunuotnei aktualu vaicuojumu par tū, kai tik ilgus godus var nūstruoduot vīnā dorbā, iz kū Sergejs atbiļd, ka operatora dorbs ir komandys dorbs, kur tu naesi vīns, i ari dorbs vysod atsaškir ar temom i nūtikšonom. “Prūtams, ir ari garlaiceigs lītys, tok na vysod. Maņ i apleicejim cylvākim pateik tys, kū doru. Rutina jau var byut, tok es fiļmeju viests, “Bez tabu”, šovus, koncertus, sportu, deļtuo nazynu, kurā vītā i laikā var palykt garlaiceigi. Maņ tai nav. Es pats na tik fiļmeju, bet doru ari cytus dorbus, pīmāram, veidoju režeju, dūmoju tekstus, tehniski koč kū menedžeju. Es nasciešu, ka asu tik operators. Saīt taids vinegrets – asu vysur i varu vysu,” par kasdīnys dorbim profesejā stuosta Sergejs.

Tok sovys dzeivis aicynuojumam nadreikst atsadūt piļneibā. Sergejs skaita, ka sevkurā gadīnī paraleli dorbam ir juobyut kaidom cytom interesem ci aizaraušonom, tod ari struoduot byus vīnkuoršuok. Runojūt par sovom aizaraušonom, Sergejs stuosta: “Maņ sātā ir cīši daudz dorbu, vysod ir kū dareit. Ir remonts – jau doru koč kū cytaižuoku (smejās). Taipoš es kolekcioneju platis, nūsadorboju ar dīdžejingu. Tys vyss kūpā ir taida kai maneja.”

Ar byušonu par dīdžeju Sergejs aizaraun jau lobu laiku. Studentu godūs tys ari bejs vīns nu veidu, kai nūpeļneit papyldu naudu, tok niu tei nūdarbe ir vaira pošam sev. “Es naasu taids dīdžejs, kurs spielej kotrys breivdīnys. Seņuok beja taidi laiki, kod spielieju kotru pīktdīni, sastdīni. Īt godi, mainuos prioritatis.”

Iz vaicuojumu, voi nagrybātu atsateisteit vara dīdžeja sferā, Sergejs soka, ka nā. “Tī tod ir juobyut taidam cylvākam, kurs ir vīns, nav dorba i cīši daudz breivuo laika. Latvejā tys byutu cīši gryuts. Mums ite nav taidu metropoļu, lelu pilsātu, ari te nav tik daudz cylvāku. Kū mozuok cylvāku, tū mozuok klausuos dažaidus žanrus i gryušuok spielēt koč kū cytu, kū puorejī nasasaklausa tik daudz.”

Studeju laikā Sergejs struoduoja pīcūs dorbūs, kas vysi beja saisteiti ar juo profeseju – fiļmiešona i montaža. Sergejs ari stuosta, ka puorsvorā nav dareiti cyti dorbi, kai tik fiļmiešona. Ir tik div izjāmumi: školys laikā Rezeknē nosuotys gazetys pa ofisim i veikalim i studeju laikā Reigys centra bārā spielāta muzyka par naudu.

Dorbs televizejā

Par tikšonu TV3 Sergejs atguodoj, ka tys ari bejs studeju laiks. Tūlaik populari beja vysom firmom taiseit sātyslopys, kur beja nūruodeita vysa kontaktinformaceja par cylvākim, kas struodoj tī – vuords, pavuorde, e-posts. “Es attaiseju tū TV3 lopu i piļneigi vysim aizsyuteju sovu CV. Vysim tyka – sekretarei, gruomotvežam (smejās). Nuokušajā dīnā maņ jī zvona i soka, ka niu suocās vosora i nav kas struodoj, vysim atvalinuojumi. Voi es nagrybu atīt? Es soku – davai! Atguoju vīnreiz, atguoju ūtrreiz. Suocēs zīma, i maņ pavaicuoja, voi nagrybu struoduot vysu laiku. Es soku – nui! Tai es suoču struoduot tī,” par ceļu iz TV3 stuosta operators Sergejs.

Jis pats pasasmej par sovu tuo laika īsadreikstiešonu i nastandarta pīeju dorba mekliešonā, tok soka, ka nav juosabeist nu cylvāku i konkreti juosaprūt, kū gribi dareit: “Na jau, ka vīnkuorši gribi struoduot, bet konkreti – es grybu dareit tū i tū. Tod byus vīgļuok.”

Iz vaicuojumu, deļkuo taišni TV3, Sergejs soka: “Es nazynu. Asu struoduojs par montažistu LTV7. Maņ nikod tai nav bejs, kab es saceitu, ka pabeigšu studejis i īšu struoduot televizejā. Nikod navarieju tai īsadūmuot. Tys nūtyka koč kai iz reizis. Es nasoku nikuo švaka par Latvejis Televizeju, pat tagad cylvāki zvona, roksta, aicynoj struoduot. Nazynu, TV3 patriots laikam (smejās).”

Krīzis laikā operatorim nabeja gryušai atrast dorbu. Sergejs stuosta, ka paraleli vysam pa itū laiku ir paspiejs nūfiļmēt aptyvai 60 kuozu. “Es pat tagad sateiku iz īlys cylvākus, kuru kuozys asu fiļmiejs. Tymā laikā tys beja cīši pīpraseits dorbs, tok tys, pa munam, ir taids suņa dorbs. Juosiež pa naktim, juomontej. Pīci godi i tys vaira napateik.”

Operatora dorbam ir cīši daudz prīškrūceibu. “Asu bejs i redziejs vītys, kur cylvāki vyspuor navar tikt. Asu redziejs taidys lītys, par kurom cylvāki zyna, tok nikod nav redziejuši i pat nadreikst redzēt. Asu liduojs, mauduojs, kas tik nav dareits i kur tik nav byuts! I ar kū tik nav byuts (smejās). Asu bejs Leitovā, Ignalinys atomelektrostacejā, staiguoju tī kuojom. Tī jau navar tai vīnkuorši pajimt i aizīt, kod zini, ka apakšā ir reaktors, radiaceja. Ar armejis lītom ir daudz kas radzāts. Vēļ tik pītryukst ar zamiudini pabraukt i kosmosā aizliduot (smejās). Tod jau byutu pylns komplekts. Tys ir pluss itamā profesejā, ka kotru dīnu ir koč kas jauns,” stuosta operators.

2022. gods ir bejs cīši zeimeigs Sergeja dzeivē. Padareits lels dorbs i sajimti ari cīši augsti apbolvuojumi –  Treju Zvaigžņu ordiņs i Latvejis Žurnalistu asociacejis Izcileibys bolva kūpā ar kolegi, žurnalisti Ievu Vārnu. Par ordeņa sajimšonu Sergejs soka tai: “Armejis cylvākim ordeņus pīškir tod, kod kars vēļ īt – tys ir tai, ka aiz mugorys vēļ vysi karoj, a ordeņus dūd. Lobuok īdūt, cikom dzeivs. Tymā pošā laikā ir tai nadaudz naveiklai. Vyss vēļ nūteik, kars ir i cylvāki mierst, bet tev īdūd ordini. Tu pats najiuti, ka byutu koč kū TAIDU padarejs. Nui, ir cyti cylvāki, kuri tū cīši nūviertej. Ir sovaiži, kod tev īdūd ordini, kod tī vēļ vyss nūteik. Nikas nav beidzīs. Tik tys, kū es saprotu – tagad ir vēļ leluoks pīnuokums braukt, dareit i ruodeit.”

“Atkal tētis brauks tur, kur šauj?”

Kūpumā pa 2022. godu Sergejs nav bejs sātā četrus mienešus. Decembrī beja jau 13. reize, kod TV3 drūsminīki devēs iz Ukrainu. Sergejs beja iz vītys Ukrainā jau pyrma Krīvejis ībrukuma, tai kai da tuo jau septeņus gods atseviškuos Ukrainys piļsātuos nūtyka karadarbeiba. “2021. gods decembrī mes bejom Mariupolē, kod tei jau beja atjaunuota piec Donbasa, kur cylvāki jau septeņus godus karuoja. Janvarī es beju vēļreiz – vēļ tyvuok. Kars vēļ nabeja beidzīs. Es naasu bejs Ukrainā vīnkuorši taipat, kod tī nikas nanūteik,” jis stuosta.

Ari pyrma kara ukraini natycēja, ka kars varātu suoktīs. “Tai tik, pasasaudeis i vyss. Nivīns naticēja, ka tai byus. Es ari nabeju gaidejs, ka tik masivi i iz reizis vysu vaļsti varātu…” par dūmom pyrma Krīvejis ībrukuma stuosta operators.

Viests par kara suokumu Sergeju sasnīdze atvalinuojumā Kiprā, kod jis jau beja lidūstā ceļā iz sātu. “Kiprys lidūstā īslādzu internetu – vyss ir suocīs. Tod vyss terminals, vysa lidūsta beja teleponūs i vieruos video nu Ukrainys,” atguodoj Sergejs. Tymā šaļtī arī juo dorba čatā beja eisziņa ar vaicuojumu, kurs nu darbinīku ir gotovs reit braukt uz Ukrainu. “Stuņdis laikā nivīns nikuo nabeja pīrakstejs i es pasceju – nui, es braucu. Atbiļdieju i īkuopu lidmašynā,” par spontanū lāmumu stuosta Sergejs.

Iz vaicuojumu, kas tod pamudynuoja pījimt tik atbiļdeigu lāmumu, Sergejs skaidroj, ka laikam tei bejuse beidzamūs div godu pandemejis ītekme. “Itī div kovida godi na tik mani, bet dūmoju, ka ari daudzus cytus drupeit sačekarēja ar attuolynuotū dorbu. Vysu var padareit nu sātys, nikur nav juobrauc. Maņ gribiejuos dareit koč kū iz vītys, vys jau interesnuok. Ukrainā vyss ir saprūtams. Tys nav tai kai aizbraukt iz Ameriku – kai tī cylvāki dzeivoj, kū jī dora? Ukrainā gon vyss ir saprūtams – vyss ir cīši tyvs, mentalitate ir saprūtama, deļtuo beja vīnkuorši – braucam! Tymā breidī tu jau nadūmoj, kū saimei saceisi. Tymā breidī napraseju nivīnam atļuovi – dreikst voi nadreikst. Tys beja pats nu seve. Taids egoisms nu sovys pusis.”

Ari Sergeja saimei tys gods bejs divtik smogs – na viņ tys, ka natuoli nūteik kars, tok ari puordzeivuojumi par Sergeja byušonu pa celi tik beistamā vītā. “Prūtams, ir gryuši. Kai tū vysu samenedžēt. Škola, duorzeņš, sīvai dorbs. Nav tai, ka ir pīrosts – nu labi, brauc. Kotru reizi ir daudz kas juopuordūmoj. Seikuos jau zyna, iz kurīni braucu: “Atkal tētis brauks tur, kur šauj?””

Ceļš iz karu

Suokumā televizejis darbinīki (operators Sergejs i žurnaliste Ieva Vārna) nabrauce iz pošim nūtykumu epicentrim, ari nu vadeibys tys natyka ļauts. “Nabeja jau tai, ka iz reizis īsasiesti mašynā i brauc. Pošā Ukrainā mes tykom tik ūtrajā voi trešajā reizē. Mes pa drupeitei – cikom tūs kontaktus nūdybynuojom, cikom pazinis i draugi pasaruodeja. Tod mes tik tyvuok i tyvuok pošai karadarbeibai tykom. Vyss beja pakuopeniski.”

Tikt Ukrainā Sergejam i žurnalistei Ievai paleidziejuši vairuoki cylvāki kai nu Latvejis, tai nu Ukrainys. “Nav jau taidys gruomotys, kur vysi ir saraksteiti i tu zvoni i prosi, kas, kur i kai nūteik. Kotram žurnalistam jau ir sovi sakari. Koč kas beja caur viestnīku Kijivā. Jis ari pazeist daudzus cylvākus. Jis deve sovus kontaktus. Tod ari daudzi Latvejā. Kars Ukrainā da tuo jau beja septeņus godus, deļtuo ari cylvāki jau beja zynomi. Latvejā iz vītys jau beja cylvāki, kas tū paleidzeibu syuteja, i jī skaidri zynuoja, ar kū i kurā vītā lobuok sasakontaktēt. Ari Ukrainā vēļ bez viestnīka ir ari, saceisim, pylnvaruots Latvejis puorstuovs, bet jis ir ukraiņs. Kotrā tymā apgobolā tai kai puorstuov Latvejis vuordu. Caur jim mums beja cīši daudz paleidzeibys. Tymūs breižūs, kod mums vajadzēja benzina, partū ka daudz kur benzintanki nastruoduoja, tod car tim kontaktim raudzejom koč kū sadabuot. Ka cylvāks radz, ka tu esi draugs, tod jau kontaktus var cīši mudri dabuot,” par cylvāku izpaleidzeibu stuosta operators.

Cīši svareigs ir ari komandys dorbs tik riskantūs apstuokļūs. Apziņa, ka vari pasaļaut iz kolega, i atbiļdeibys uzajimšona par ūtru. “Ka tu esi vīns pats i ar tevi koč kas nūteik, tu saprūti, ka tu naesi vīns, ka tev ir juopīsaver tys ūtrys cylvāks. Tu ari par jū esi atbiļdeigs. Tys vaira nav tik vīnkuorši. Iz reizis ir juopadūmoj par vysu. I tymā pošā laikā tu pats jiuti, ka jis tev naļaun koč kū dareit, partū ka jis ari uzatrauc. Na jau deļtuo, ka, ja koč kas nūtiks, tod prīkšnīceiba var koč kū pasceit, bet teiri ciļvieceigi. Leidzeigi kai ar bārnim – ka tik nanūkreit i tamleidzeigi. Ukrainā jau ir sovaižuok, nakai te iz vītys. Vajag saprast, ka ari ūtrys cylvāks dūmoj taipoš. Ka jis naaizbēgs (smejās),” par komandys dorbu ar žurnalisti stuosta operators.

Sergejs pīmiņ ari vierteigu frāzi, kū jim sacejs kapelans: “Ir div veidu cylvāki: vīni, kuri atbrauc i vaira nikod nabrauks, i cylvāki, kas navar izturēt i vysu laiku brauc.” Tamā pyrmajā reizē ir juosaprūt, voi tys cylvāks gribēs braukt vēļ. Es dūmoju, ka dažs lobs piec pyrmuos reizi vaira nabrauktu. Bet maņ pateik. Es nasoku, ka kars ir foršs, bet koč kas ir tymā.”

Iz vaicuojumu, kod paradzāts nuokušais komandiejums, Sergejs soka, ka dreiž. Ka da 24. februara kars nasabeigs, tod otkon televizejai byus juobyut tī. Jis ari stuosta, ka kūpumā kotru reizi saīt aptyvai desmit dīnu komandiejumā – div dīnys ceļā iz tīni, div atpakaļ, a puorejuos – struodojūt tī.

Pyrmajā reizē, kod īsadeve ībraukt Ukrainā, Sergejs stuosta: “Tī beja lels haoss. Cylvāki tūreiz pi rūbeža bāga uorā. Tys beja šausmeigi.” Ari nuokušuos reizis, kod tyka braukts aizviņ tyvuok i tyvuok pošai karadarbeibai, skoti beja vēļ brīsmeiguoki. “Tu redzi tūs myrušūs cylvākus tī, karaveirus. Nav tei īrostuokuo aina. Suņs nūbraukts, kačs nūbraukts, zyrgs beigs, tok nav kasdīnys pasuokums, kod tu redzi, ka cylvāks beigts iz īlys. Radzūt myrušus cylvākus – tys nav tai kai aizīt iz bērem i zuorkā jis guļ. Tys ir pretdabeigi. Trešajā dīnā tys jau tai ir, kū padareisi. Koč kai pīrūdi pi skotu, bet na pi smokys. Pi tuos navar pīrast. Pi mirušu cylvāku smokys.”

Taidūs kara apstuokļūs operators i žurnalists nav tik televizejas darbinīki. Iz vītys ir juodora na tik sovs dorbs, tok ari cyti – uzklauseit, paleidzeit, izgluobt. “Tu navari atbraukt tai, parunuot i vyss, ar tū vyss beidzās. Ir cylvāki, kas tev palīk sirdī. Pyrmajā reizē puors stuņžu pavodi i saprūti, ka vari paleidzēt. Prūtams, mes dorom ari cytus dorbus. Tik tai cylvāki atsaver i tik tai palīk par draugim, deļtuo ka mes nabraucam tik struoduot i vāluok aizmierst tū vysu. Tī cylvāki poši gryb ar tevi parunuot i bez kameru. Vīnkuorši taipat par cytom lītom. Na jau tik par okupaceju, bet jī vyspuor nazyna, kas pasaulī nūteik. Vīnkuorši gryb pasarunuot ar kaidu. Tys nav tik žurnalista dorbs, tī ir i psihologs,” par pīredzi ar cītušajim ukrainim stuosta Sergejs.

Puordūmys par radzātū i pīdzeivuotū

“Saleidzynojūt ar vysu tū, kas ir tī, pi myusu ir cīši labi. Nui, pi myusu vyss palīk duorguoks, a tī tok vyspuor nikuo nav. I daže tam, kam nabeja nikuo, tagad jam vyspuor nikuo nav. Tī ir ari cylvāki, kas pa ūtram trešam lāgam vysu atjaunoj. Tūs septeņus godus jau taipat tuos bumbys kryta ik pa laikam. Vīnu reizi izceļ sātu, tod vēļreiz izceļ sātu. I tagad vēļreiz ceļs. Es nazynu, es nikuo juo vītā nataiseitu. A cylvāki taisa. I palīk taipat. Labi, pīaugušī jau var palikt, tok es nasaprūtu, deļkam bārnim juopalīk? Deļkuo jī bārnim nūzūg bierneibu, mūka i traumej iz vysu dzeivi. Pi kuo tī bārni vaineigi?” puordūmuos doluos Sergejs.

Sergejs ir absoluti puorlīcynuots, ka kars ir jū īspaiduojs. “Kars 100 % sačakarej psihi. Tys ir atkareigs, kai tu tū sagramoj – iz reizis voi tu tū kruoj īškā i tod koč kai izlīc. Tū navar izstuosteit. Tys nav kai filmuos, tys ir daudz dryumuok. Tī vyspuor nav nikuo kruosaina. Rauduot es naraudu. Naktī nu mūrgu nalācu nu gultys uorā. Cytaižuok suocu uztvert sirenys, saušonys skanis. Seņuok tys beja tai, a tagad jau suoc tam vaira pīvērst uzmaneibu.”

Par tū, kai kara situaceja ir ītekmiejuse Latveju, Sergejs skaita, ka kotrys cylvāks ir cytaižuoks, deļtuo nadreikst uzspīst redzīņus, tok ir vīnkuorši juomuok paruodeit pareizū vierzīni. “Maņ pasoka – tu nu Latgolys, tev že tī taids sābris sūpluok. Jius tī cyts cyta naīredzit? Es soku nā, tys jau nu cylvāku atkareigs. Sevkuru var puorlīcynuot. Vajag tik pareizus vuordus atrast, kai pi ūtra aiznest na jau tū redzīni, bet taišni patīseibu. Kotrys sovā golvā pats var likt tū patīseibu. Navar saceit, ka tik vīna ideologeja ir pareiza i vysim tai juodūmoj. Vīnkuorši ir juoparuoda tys vierzīņs, iz kuru juoīt i iz kuru var īt nu cytys pusis, na tik nu sova krāsla.”

Galerejā fotografejis nu kara Ukrainā. Paradzāts personom, kurys sasnāgušys 18 godus, jo var saturēt napateikamus skotus. Foto nu Sergeja Medvedeva privatuo arhiva.