Roksta autore: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Cylvākim nu Ukrainys biegļu gaituos naīt vīglai. Kai pīaugušajim, tai bārnim ir juomuok pīsalāguot jaunai videi i cylvākim, koč pruotā vys vēļ turīs pīdzeivuotuos kara šausmys. Psihologe Elizabete Birule struodoj Viļānu i Varakļuonu vydsškolā, tok pārnuo gods vosorā jei beja rehabilitacejis nūmetnē Ukrainys bārnim, kur tyvuok īpasazyna i pasarunuoja ar tim bārnim, kas sovom acim pīdzeivuojuši karadarbeibu.

Bārnu nūmetne “Saulespuķe” desmit dīnu garumā nūtyka Tukuma nūvoda Enguris pogosta Abragcīmā pi poša jiurys krosta. Nūmetni organizēja Latvejis Bārnu fonds sadarbeibā ar Preiļu nūvoda dūmi i ziedot.lv. Tamā pīsadaleja specialisti nu Preiļu nūvoda, kai ari treis pedagogi nu Ukrainys, kuru pavadeibā īsaroda bārni nu Preiļu sadraudzeibys piļsātys Nižinys, Černihivys apgobola Ukrainā. Sūpluok nu Ukrainys izceļuojušim bārnim nūmetnē pīsadaleja ari tī ukrainu bārni kūpā ar mamom, kuri jau kara suokumā īsaroda Latvejā.

Nūmetnis mierkis beja duovuot vaira saulis, dzeivisprīcys, mīlesteibys i pateikamu emoceju bārnim, kas pīdzeivuojuši kara šausmys i suopeigus nūtykumus. Jim beja daīmamys fizioterapeita i psihologis konsultacejis, sporta aktivitatis, kulturys i muzykys pasuokumi, ekskursejis, vysaiduoku pulceņu nūdarbeibys.

Aktivitatis i emocejis nūmetnē

Elizabete Birule stuosta, ka tei bejuse juos pyrmuo saskarsme ar bārnim nu Ukrainys. Iz nūmetni beja īsaroduši bārni vacumā nu ostoņu da sešpadsmit godu. “Tod, kod es pīsasaceju, dūmuoju, ka vajag paraudzeit. Eistineibā beja dīzgon smogi. Daudzi nabrauce, napīsasaceja tam. Tuos beja divejuodys sajiutys. Puordūmys pošai i žālums. Vys tik tei beja vīnreizeja īspieja. Tys, kū mes redzim i dzieržam, tys ir vīns. Šaļtim ruodejuos, nu jā, tī tai ir, bet tod, kod tu eistineibā īraugi tūs bārnus, kod jī stuosta sovus stuostus, kai ir bejs i kū jī ir redziejuši, tys ir pavysam cyts. Kai tanks brauc, kai jī beistās nu lidmašynu, kod jī dzierd sirenys. Jī vysu tū ir redziejuši sovom acim.”

Vairuokim bārnim, kas īsaroda nu Ukrainys, vacuoki, vacvacuoki i rodi beja palykuši tī. “Tod jī vysu laiku beja pi teleponu, kab zynuotu, kas nūteik tī. Vīns puika nu Mariupolis teleponā ruodeja sovu piļsātu, kura vysa ir izbombardāta. Jis ruoda daudzstuovu sātu i stuosta, ka jam ostoitajā stuovā ir dzeivūklis, tok tamā biļdē vysa sāta jau ir sabombardāta. Tuos beja taidys pyrmuos dīnys stresā pi teleponu, tok vāluok jī jau cīši labi atsapyute. Šaļtim jim myusu vidē i dasamiersa tī teleponi.”

Psihologe stuosta, ka daži nu bārnu nikod nabeja redziejuši jiuru. Jim tys cīši patyka, beja jaunys emocejis, patyka iudiņs, smiļts. Nūmetnē nūtyka vysaidys aktivitatis, kur bārni varēja rodūši izapaust. “Bārni ir cīši aktivi, muokslinīciski. Vokorūs mes taisejom vysaidus saītus, pīmāram, latvīšu i ukraiņu dzīšmu sacenseibys. Mes dzīduojam sovys, a jī sovys. Jī cīši labi dzīd, lobs i skaneigs bolss, zyna daudzi dzīšmu. Jī beja sovūs nacionalajūs tārpūs. Nu cīši šmuki! Ari patriotismys nu jūs pusis beja cīši jiutoms.”

Kara īspaids iz bārnim

Elizabete beja nūvāruojuse, ka bārnūs ir cīši jiutoma trauksme. Kai pīmāru jei miņ, kod vysi kūpā guojuši iz jiuru i gaisā liduoja lidmašyna. Bārni iz reizis sasaruovuši, sasabeiduši i gribiejuši bēgt paceli, globuotīs. Trauksme rūnās ari nu tuo, ka Ukrainā ir palykuši sovejī cylvāki, leidz ar tū bārns vysu laiku izatrauc.

Leluokī bārni saprūt vysu, kas nūteik, i bejuši cīši patriotiski. “Jī vysi saceja, ka mes uzvarēsim! Mes brauksim atpakaļ iz Ukrainu! Mes dzeivuosim Ukrainā! Jī cīši prīcojās par kotru uzvaru, kod krīvu karaspāks atsakuop. Mozuokim bārnim gon beja cīši daudzi vaicuojumu taišni deļkuo, parkū? Deļkuo šaun iz sātom, deļkuo vyspuor šaun? Ari mozuokajim ir lela puorlīceiba, ka vyss byus labi,” stuosta Elizabete Birule.

Vēļ nūmetnē psihologe pamaneja, ka bārni par karu runoj kai pīauguši. “Bārni ari stuosteja, ka jūs tāvi karoj. Zyna, ka pazeistami cylvāki jau ir krytuši, nūsauti, ka blokus sātā īsauts. Tī ir tī bārnu stuosti. Jī vysu tū ir redziejuši – nuovis, kai tyvinīki karoj, slimneicys, taipoš poši siediejuši pogrobūs. Dažreiz jī ir nūmuokti i vyspuor nagryb komunicēt, “ stuosta psihologe.

Īspaids iz bārnu psihi nu kara nūteikti ir i atminis paliks iz myužu. “Jū ilguok tys kars viļksīs, jū izīšona nu trauksmis i stresa byus ilguoka. Prūtams, jī vysu atguoduos. Ka bierneibā sovom acim ir radzāts braucūšs tanks, sadagušys sātys i apziņa, ka sābris jau mirs. Jī jau sovā vacumā zyna, ka ir juosagloboj, zyna, kas i kai juodora. Zyna, ka ādamais ir juotaupa. Jī zyna, kai sevi aizsorguot, kai cytus aizsorguot. Vīna meitine stuosteja, ka jūs sātai garum brauce tanks. Mes pat tū īsadūmuot navarim. Školuotuoji, kas beja leidza bārnim, beja cauri braukuši Mariupolei. Jī stuosteja, ka tī tik grausti viņ ir palykuši. Tu brauc pa ceļu i tev apleik nikuo nav.. ”

Cauri vysam bārnu sirsneiba

Koč ari radzātais i pīdzeivuotais karā ir cīši īspaiduojs bārnus, jimūs taipat ir sasaglobuojuse sirsneiba i tīksme piec mīlesteibys. Elizabete stuosta, ka ukraiņu bārni ir cīši atvārti, meili, sirsneigi i talanteigi, cīši pīsagiva nūmetnis darbinīkim. Beja vareiba kūpā ar bārnim papļuopuot pa vokorim, īdzert čaju. Ari bārni sovā storpā cīši dreiži sasadraudzēja, koč i daļa nu jūs jau beja sovstorpieji pazeistami. “Jī smejās, prīcojās, skrīn. Tai kai jau bārni, jī bīži viņ ari iz šaļti aizmierst par puordzeivuojumim, aizmierst par karu. Šaļtim otkon ir taida nostaļgeja, kod jī stuosta par pīdzeivuotū i gryb meiļumu. Byuteibā jim vysim ir vīna problema i vīns mierkis – dzeivuot Ukrainā. Tī bārni, kas beja mozuoki, jī vyspuor taidu meiļumu gryb. Beja puiseits nu Mariupolis bez mamys. Jis naktī navarēja aizmigt, es guoju pi juo siļdeit čaju, ītynu jū dečā i tod jis tai aizmiga. Mes vysi sovā storpā cīši sasadraudziejom. Pādejā dīnā bārni pasadaleja, pasamaineja ar vysaidim pīkarenim, magnetenim nu sovu piļsātu Ukrainā. Tys beja cīši sirsneigi, i beiguos beja gryuši atsavadeit, gondreiž da osoru.  Ari tagad mes asam draugūs. Jī syuta biļdeitis. Jī saceja, ka Latveja jim cīši pateik.”

Voi jaunuo paaudze koč kod spēs pīdūt karu?

“Es dūmoju, ka juopuorīt cīši ilgam laikam, lai ukraini varātu pīdūt itū vysu, kas niu ir juojiut. Ir tok guojuši būjā tik daudzi cylvāki, tik daudz vacuoku, rodu, draugu. Izbombardātys slimneicys, bārnuduorzi. Tev beja vyss, tok tagad tev nav nikuo. Ari par tom apšaudem. Bārni ir stuostejuši, kai jī bāga nu suovīņu.

Bārnūs ir ari lelys dusmys, jī soka: “Если можно было, мы бы всех задушили (Ka varātu, mes jūs vysus nūžņaugtu – krīvu vol.)” Bet tys ir logiski – ka munā sātā kaids ītu īškā i tai reikuotūs. Ka ari īsastuos mīrs, bārnim byus teiri emocionali i psihologiski cīši daudz juostruodoj, lai atstruoduotu tuos dusmis. Lai dabyutu uorā naidu, agreseju. Es nazynu, cik godim juopuorīt, lai apzynuotu i saprostu tū. Tys nav tai, ka vīnā dīnā paspīžam rūkys i asam draugi. Tys tai nanūteik,” puordūmuos doluos psihologe.

Ukraiņu bārni Latgolys školuos

Latgolys školuos vys vēļ vuicuos daudz ukraiņu bārnu. Volūdys barjerys dieļ vysbīžuok vuiceibys nūteik attuolynuotai pi ukraiņu pedagogu, tok daudzuos školuos bārnim ir vareiba kluotīnē vuiceitīs latvīšu volūdu. Vairuokuos školuos ir nūvāruots, ka atsauceiba latvīšu volūdys apvuiceibom nav tik lela, kas skaidrojams ar tū, ka daļa bārnu tur nūceju, ka piec īspiejis dreižuok atsagrīzs sātā.

Elizabete Birule stuosta, ka Varakļuonu vydsškolā vuicuos vairuoki ukraini. Jim vuiceibys nūteik atseviškā školys telpā, kur bārni austeņuos siež pi datoru i kotrs vuicuos ar sovim ukrainu pedagogim caur datoru, tok ir nūteiktys stuņdis, kod bārni vuicuos latvīšu volūdu. “Lela daļa bārnu, ar kū asu bejuse saskarsmē, soka, ka beigsīs kars i jī brauks atpakaļ, partū ari vuiceitīs latvīšu volūdu jī eisti nagryb. Tok tim, kas vuicuos, saīt cīši labi. Jī jau poši vasalojās – pasoka “Labdien!” Ari kaidys cytys frazis jau zyna pasceit.”

Runojūt par adaptiešonūs školuos, psihologe pastreipoj, ka golvonais ir volūda. Piec jūs nūvāruojumu bārni īsakļaun labi. Jī nav vīni poši, storp bārnim ir rodusēs draudzeiba. Ari par pošu izgleiteibys sistemu ukraiņu bārni soka, ka ite ir labi, varbyut pat styngruok vuica.

Sātyslopa, kab paleidzātu mazynuot trauksmi

Tai kai ukraiņu bārnim ir nūvārojama trauksme i problemys ar koncentriešonuos spiejom, Rēzeknis Tehnologeju akademejis pietnīki kūpā ar kolegim nu Ukrainys ir izveiduojuši sātyslopu, kur ukraiņu volūdā daīmami vysaiduoki aizdavumu veidi bārnim – muokslys i muzykys terapejis, pruota kognitivī, elpuošonys i muskuļu vyngrynuojumi. Terapejis elementu i praktiskūs aizdavumu mierkis ir paleidzēt bārnim pošregulētīs, izlikt īškejuos nagativuos emocejis i fiziskū saspryndzynuojumu.

Sātyslopa jau ir daīmama, tok tei vys vēļ tyks papyldynuota i uzlobuota. Īspiejams, pamatinformaceja sātyslopā varātu tikt īlykta latvyski, kab ari latvīšu pedagogi vysā Latvejā varātu izmontuot paleigmaterialus dorbā ar ukraiņu bārnim.