Rokstu sagataveja: Laura Melne, portals lakuga.lv

Šudiņ, 21. februarī, teik svieteita Storptautyskuo dzymtuos volūdys dīna. Dīvamžāļ myusu dīnuos palīk vys mozuok cylvāku, kuri par sovu dzymtū var saukt latgalīšu volūdu. Lela daļa vacuoku, byudami latgalīši, izavielej ar bārnim runuot latvīšu literarajā volūdā. Īmesli ir vysaiduoki, tok nūteikti lela lūma ir volūdys statusam i vītai sabīdreibā. Niu lela nūzeime ir volūdys utilitarajai vierteibai aba tam, cik praktiski izmontojama tei ir. I redzīs jau, ka latgalīšu volūdys zynuošonys nikaidys prīškrūceibys bārnim, kod jī izaugs, dorba tiergā nadūs. Tok tys nav tik vīnnūzeimeigai. Tū drūsai var saceit vysa portala lakuga.lv komanda – mes asam tī, kur asam, i dorom sovu dorbu taišni latgalīšu rokstu volūdys zynuošonu deļ. I mes naasam vīneigī, partū pīduovojam ari vairuoku cytu profeseju puorstuovu pīredzis stuostus.

Anna Stafecka, volūdneica, filologejis doktore:

Ar latgalīšu volūdu asu saisteita nu studeju laika. Suokumā tī beja mieginuojumi apraksteit dzymtū Nautrānu izlūksni. Nailgi piec Universitatis beigšonys suoku struoduot tūreizejā Zynuotņu akademejis Volūdys un literaturys institutā. Tai kai beju nūdūmuojuse studēt aspiranturā, vajadzēja izavielēt disertacejis tēmu. Interesanta lykuos latgalīšu vacūs rokstu volūda, tuos saisteiba ar Latgolys izlūksnem. Tys beja 1984. godā. Es ar pateiceibu varu pīminēt tūreizejū Latvīšu volūdys nūdalis vadeituoju Ainu Blinkenu, Dialektologejis sektora vadeituoju Benitu Laumani, kurys atbaļsteja tēmys izvieli, kaut ari tuos beja religiska satura gruomotys.

Ari vāluok latgalīšu rokstu volūda ir bejuse muna “breivuo laika” individualuo zynuotniskuo tēma leidz ar dialektologeju un geolingvistiku, struodojūt pi dialektu atlantim, sasadorbojūt ar Leitovys volūdnīkim, īpazeistynojūt ar latgalīšu rokstu volūdu ari cytu tautu volūdnīkus storptautyskajuos konferencēs un kongresūs.

Bet puori vysam ir apziņa, ka tei ir muna dzymtuo volūda, kura globoj sevī lelys vierteibys na tikai zynuotnei. Prūtams, suop sirds, ka latgaliskuo volūda īt mozumā, ka vacuoki ar bārnim “lauzuos” napareizā literarajā volūdā, tai jūs apzūgūt un faktiski izaudzynojūt bez volūdys. Navaru pījimt apzynuotū volūdys slāviskuošonu, aizabyldynojūt, ka tai tok runoj. Tymā pošā laikā myusu pošu skaistī, vacī vuordi jau pavysam aizamierst. Tymā pošā laikā asu prīceiga par tim entuziasma pylnajim školuotuojim, kas    jaunajai paaudzei naļaus aizmierst sovu tāvu volūdu. 

Aigars Runčis, grupys “Borowa Mc” solists, raidejumu i pasuokumu vadeituojs:

Bez tuo, ka dzymtū volūdu izmontoju saimis sarunuos i muzykā, tū asu daudz izmontuojs arī profesionali kai raidejumu i pasuokumu vadeituojs, reklamys specialists. Labi apsazynoju, ka runoju ar akcentu, i tū uzskotu par sovu ūdzeni, kulturys i pīredzis bagažu, kas maņ īt leidza. Akcents maņ nav trauciejs struoduot leluokajuos Latvejis radeju stacejuos (LR1, Radio SWH) i televizejuos (LTV1, LTV7). Taišni ūtraižuok – tys maņ paleidziejs izaceļt cytu vydā. Uzskotu, ka mes asam interesanti na sovā vīnaideibā, bet dažaideibā. Reklamu veiduošonā ari asu izmontuojs prīškrūceibu, ka labi zynu i runoju latgalīšu volūdā, kas paleidzēja atrast kaidu jaunu šķautni ci izcelt kaidu detaļu. Tīsa, stereotipiski par latgaliskū reklamā bīži runoj kai kū smīkleigu, mozuok pylnvierteigu, kū uzskotu par napareizu – stereotipu atražuošona, na lauzšona ir gona nūdruozta līta, lai aizviņ struodoj. Pādejūs godūs, struodojūt puordūšonys i vadeibys dorbus, latgaliskais paleidz maņ zynomā mārā kai lada lauziejs (ice breaker), kod cyti cylvāki zyna, ka ar mani var parunuot par Latgolu i latgaliskū.

Kristīne Veinšteina, Daugovpiļs teatra aktrise i vaļdis prīšksādātuoja paleidze muokslinīcyskajūs vaicuojumūs:

Es dorbojūs Daugovpiļs teatrī, i myusu teatris var lapnuotīs ar tū, ka mes runojam latgaliski, mums ir sātyslopa latgalīšu volūdā i myusu kulturtelpa ir draudzeiga latgalīšu volūdai. Struodojūt teatrī, saīt šaidus taidus teksteņus pīraksteit sātyslopai, reizi sezonā īstudejam ari kaidu izruodi latgalīšu volūdā, tod voi nu juopuortulkoj teksti, voi juopīroksta kaida dzīsme, kaidys dzejis vuorsmys. Kai ari juosnādz intervejis latgaliski runojūšūs, rokstūšūs i raidūšūs medejūs. Teatris ir tei vīta, caur kurīni mes varim paruodeit – latgalīšu volūda ir dzeiva, jamā runoj i jū ir vārts īsavuiceit.

Vineta Vilcāne, latgaliskūs projektu vadeituoja:

Maņ ir bejuse vareiba vystīšuokajā veidā sovu dorba dzeivi saisteit ar latgalīšu volūdu – sovulaik vadeju Latgalīšu kulturys ziņu portalu lakuga.lv. Itei pīredze i kūpumā dorbuošonuos Latgalīšu kulturys kusteibā “Volūda” maņ deve piļneigu puorlīceibu, ka latgalīšu volūdai ir vīta vysuos nūzarēs i situacejuos. Ari piečuok, jau struodojūt vaļsts puorvaļdē Reigys birojā, nalaižu garum vareibu ar kolegim runuot latgaliski, ar laiku saprotu, ka taišni kūpeiguo volūda ļuove mudri nūdybynuot kontaktu. Runuošona latgaliski dūd sajiutu, ka ūtrys ir sovejais, i tod jau ir daudz vīgļuok rysynuot tuoļuokūs dorba ci kaidus cytus vaicuojumus.

Daiga Laizāne, radejis raidejuma “Pīci breinumi” vadeituoja i Latvejis Radejis Latgolys studejis multimedeju satura redaktore:

Jau Reigā studejūt radejis dīdžeja kursūs “Ritma institūtā”, muns sapyns beja paraudzeit struoduot radejā. Īmūt praksē radejā “Star FM”, maņ saceja, ka vyss ir forši, bet īt uorā tys latgaliskais dažūs vuordūs. Ka gribi struoduot radejā, ir juobyut perfektai latvīšu volūdai! Maņ beja īškeja apsajimšona, ka varbyut juoīt iz kaidim runys kursim pylnveiduot sevi, ka nuokūtnē grybu struoduot radejā. Bet tod mani uzrunuoja latgaliskais raidejums “Pīci breinumi”, i tai es caur latgaliskū pīpiļdeju sovu sapynu byut radejis ēterā. Tai jau divarpus godu asu daļa nu raidejuma, kas skaņ Pieci.lv. Latgalīšu volūda maņ davuse īspieju struoduot sferā, kas maņ pateik. Ar “Pīcim breinumim” maņ ari pasaruodeja īspieja vuiceitīs latgalīšu rokstu volūdu, tei vēļ nav perfekta, bet nu jau kasdīnā ar vairuokim cylvākim runoju i sasarokstu latgaliski.

Piec tam maņ pasaruodeja īspieja struoduot ari Latvejis Radejis Latgolys studejis multimedeju daļā. Jī jau beja īpazynuši kai es struodoju, vodu raidejumu, zynuoja ari munys īprīškejuos dorba gaitys. Ari tī kasdīnā juostruodoj ar rokstim, raidejumim, kas tūp latgaliski. Ka es nazynuotu latgalīšu volūdu, maņ byutu gryušuok byut daļai nu komandys.