Intervejis autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Sastdiņ, 25. februarī, Daugovpiļs teatrī (DT) pyrmizruodi pīdzeivuos jauna izruode latgaliski – “Divejis vyrtuvē, naskaitūt nabašnīku”, kuruos pamatā ir ukraiņu autora Aleksandra Mardaņa luga. Tuos režisors ir Daugovpiļs teatra vaļdis prīšksādātuojs Olegs Šapošnikovs (Oļegs Šapošņikovs), lūmuos – Kristīne Veinšteina i Agnese Laicāne. Jaunais īstudiejums, DT izruodis bārnim “Spreideits” nominiešona Latgalīšu kulturys goda bolvai “Boņuks”, apreļa suokuos gaidomuos teatra latgaliskuos vīsizruodis Reigā – vasala vērtine īmesļu, kab Olegu Šapošnikovu aicynuotu iz sarunu.

Daugovpiļs teatrī gaidoma pyrmizruode “Divejis vyrtuvē, naskaitūt nabašnīku”. Deļkuo izvālāta itei luga i taišni latgaliski?

Iz vaicuojumu, deļkuo latgaliski, vysod ir gryuši atrast gudru atbiļdi, jo patīseibā tod jau varātu vaicuot – deļkuo latvyski voi kaidā cytā volūdā. Mes asam izlykuši sev par vīnu nu golvonajim mierkim – turpynuot popularizēt latgalīšu volūdu. Tys nūzeimoj – īstudēt na tik tuos lugys, kurys jau suokumā latgaliski pīraksteitys, bet pīlāguot myusu apstuoklim jau pasaulī zynomu klasiku (kai Gogoļa “Revidentu”) voi modernu dramaturgeju. Kod teksts teik puorlykts latgaliski i vēļ stilistika drupeit pītyvynuota myusu apstuoklim, piec munu sajiutu, izruodei vysod ir aktualuoka piecgarša. Tys, kas nūteik iz skotivis, nateik uztvarts kai atsvešynuots process. Ka mes kai bārni spiejam nūticēt vysam tam, kū ruoda teatrī, redzīs, ka tys nūteik tepat tyvumā. Pa munam, tys ari paleidz runuot par nūpītnom lītom ar aktualu akcentu. Skaidrs, ka sevkurys teatra izruodis autori grybātu byut aktuali, myusdīneigi i saprosti. Tok vīna līta ir gribēt i tū deklarēt, cyta – kai tū uztver skateituojs. Lai cik aktuala tema byutu atspīgeļuota tekstā, tei emocionaluo uztvere i uzticeiba nu skateituoju pusis nav tys, kū var panuokt ar deklaraceju. Triks ar volūdu, ka tai dreikst saceit, dūd tycameibu, skateituoji saprūt, ka tī ir myusejī. Prūtams, ir svareigi, lai ari materials, kū gribim īstudēt latgaliski, byutu pats par sevi aktuals.

Nav tai, ka mes izdūmuojom, ka itū materialu īstudēsim latgaliski. Beja ūtraiž – dūmojūt par tū, kū vajadzātu latgaliski, pīmekliejom atbylstūšu materialu, kas ir myusdīneigs, cīši aktuals, kuru spielejūt var panuokt efektu, ka tys ir kai Latgolā pīraksteits.

Runojūt par latgalīšu literaturu, mādz saceit, ka tryukst taišni originaldramaturgejis latgaliski. Voi tū jiut ari teatrī?

Skaidrs, ka nav tik lela izviele nu lugom, bet autorim drūši viņ nav lelys gribiešonys raksteit tekstu, kuru varbyut nivīns naīstudēs i moz puorskaiteis. Juojem vārā statistiskuo puse – cik daudz mes varim atsaļaut īstudēt latgaliski kapacitatis i skateituoju skaita ziņā. Cylvāki, kuri interesejās par taidom izruodem, nav vairuokumā. Tys byutu redzīņs nu pragmatiskuos pusis. Tok, ka runojam par muokslys procesim, ir skaidrs – kai vaira muokslinīki gleznoj, dzejnīki roksta, tai leluoka konkurence i sovstarpiejuo mejīdarbeiba, kas veidojās storp muokslinīku i skateituoju voi laseituoju. Kai leluoks mārūgs, tai leluoka muokslys vierzīņa atteisteiba. Verūtīs nu ituo redzīņa, navar napīkrist, ka pītryukst apjūma, lai latgalīšu dramaturgeja atsateisteitu dabiskā veidā. Cytaiž vyss saīt car subsidejom, pasyutejumim, kod teatram vajadzeiga luga.

Tok drūši viņ kūpumā tys ir process, kas atsateistej labi. Ka atsaveru iz laiku, kod Daugovpiļs teatrī suocem tū dareit, situaceja beja vēļ biedeiguoka. Tūlaik izruode latgaliski vyspuor beja sensaceja. Beja vysaidi vaicuojumi – kū latgaliski var īstudēt, voi var klasiku, Šekspiru? Redzīs, ka tūlaik mes bejom taidi kai dezorientāti. Paguoja 10 godu, vaira nivīns nasabreinoj, ka teatrī ir izruode latgaliski, ari latgaliskuo populariziešona ir palykuse spieceiguoka. Redzīs, ka ari Kulturys ministreja pyrma 10 godu naveļteja eipašu uzmaneibu latgaliskajam. Tūlaik tys vēļ beja tai sporadiski, niu tys jau ir process. Ka mes īmam iz prīšku i ir rezultati, varbyut varim cerēt, ka atsateisteis ari dramaturgeja. Byutu ari svareigi, lai sasamazynuotu migraceja nu Latgolys. Mes varim daudz runuot par muokslu, tendencem, tok, ka mums tryukst cylvākresursu, muoksla ir bezspieceiga.

Kulturys ministrejis teatram pīškiertajā budžetā ir atseviška poziceja “latgaliskuos kulturvidis styprynuošonai”. Nu jiusu saceituo saīt, ka pa prīšku beja pyrmuos latgaliskuos izruodis i tik tod pasaruodeja taida poziceja?

Taišni tai. Tys ir vīns nu pīmāru, ka situaceja mainuos. Agruok taidys pozicejis nabeja i vyspuor nadūmuoja, ka teatram var byut taids vierzīņs. Nu jau vaira napīteik tik ar latgaliskajom izruodem tepat Daugovpilī, aprelī byus myusu vīsizruodis Reigā, Nacionalajā teatrī, kur divejis nu treis izruožu byus latgaliski. Vysys myusu latgaliskuos izruodis īmyužynoj ari LTV1 sovā cyklā “Teātris.zip”.

Teatra repertuars ir gona pīsuotynuots ar izruodem latgaliski – tī vēļ ir “Revidents Sylagolā”, ir “Spreideits”, “Pa Laimis luoča pādim”, niu byus “Divejis vyrtuvē, naskaitūt nabašnīku”. Itei laikam saīt rekordsezona – vīnlaiceigi repertuarā tik daudz izruožu latgaliski mums vēļ nav bejs. Tys ari līcynoj, ka īmam iz prīšku. Varbyut vēļ tuos skaitliski navar konkurēt ar cytom izruodem, tok tys ir tik laika vaicuojums.

Itamā sezonā sataisejom sātyslopu latgalīšu volūdā, ari tys beja īspiejams, pasasokūt ministrejis atbolstam. Vysūs vierzīņūs, kur tys ir īspiejams, kur pīteik fantazejis i iztielis, tū dorom.

Īvāruoju, ka ari pi teatra īejis ekranūs puormaiņus ruodīs izruožu plakati latgaliski i latvīšu literarajā volūdā.

Nui, maņ redzīs, ka ir cīši svareigi tū atguodynuot cylvākim. Parostajūs plakatūs beja gryuši īlikt vairuokys volūdys, kod pasaruodeja tehnologeju īspiejis, tū izdarejom. Ari par tū varim pasasaceit ministrejis atbolstam. Maņ prīca, ka myusu i Kulturys ministrejis izpratne par itū tik svareigū temu sakreit. Kod rudinī piec pandemejis atsuocem iz Reigu braukt vīsizruodēs, beja daudz vaicuojumu, kod byus ari kaida izruode latgaliski. Tys līcynoj, ka asam gaideiti i daudz myusejūs dzeivoj Reigā.

Izruode “Spreideits” niu nomināta “Boņuka” bolvai. Beidzamajā laikā latgalīšu sabīdreiba daudz runoj par vajadzeibu veiduot saturu bārnim latgaliski, tys ari teik dareits. Voi jiusu planūs iz prīšku varātu byut ari cytys izruodis bārnim latgaliski?

Itys beja pyrmais eksperiments, pa munam, cīši veiksmeigs. Redzit, bārnam ir cīši svareigi saprast vysu, kas nūteik iz skotivis. Ka pīaugušais var pasacīst i vaira raudzeit kū saprast, tod bārnam ir cyta uztvere. Skaidrs, ka na vysi bārni takūši runoj voi saprūt latgaliski. Ite beja jau zynoms materials, kurs naprosa, kab tū skaidruotu, tod tū vīgli var uztvert. Mes vēļ naasam izdūmuojuši kaidu cytu pajiemīni, byutu juojem itys pats – veiduot izruodi ar jau zynomu materialu. Grybātūs padūmuot par tū, kai mes varātu sataiseit interaktivu izruodi – lai bārns na tik uztver, bet ari rauga runuot, atkuortuot. Tys prosa na tik teatra pīredzi, tī dalieji vajadzeiga jau pedagogiskuo pīredze. Vēļ naasu gotovs atbiļdēt, kū i kod mes izdareisim, bet nuokušais sūļs nūteikti varātu byut interaktiva izruode, kur bārni varātu suokt drūši komunicēt ar akterim, kuri jim tū pīduovuos.

Jau kaidu laiku Daugovpiļs teatrī nasadola latvīšu i krīvu trupā. Izruodēs latvīšu volūdā spielej akteri, kurim tei nav dzymtuo, ari ūtraižuok. “Spreideitī” latgaliski niu pat līpuojnīks Marģers Eglinskis spielej. Voi tys jums i akterim ir izaicynuojums? Sabīdreibā vys vēļ daudzi dūmoj, ka nu skotivis ir juoskaņ perfektai volūdai.

Te nūteikti juosaprūt kai vīna, tai ūtra puse. Maņ pošam ir vīnnūzeimeiga poziceja, tok es pīļaunu ari ūtruos pozicejis tīseibys pastuovēt. Ite ir div pavysam na vīnaidi mierki. Labi kūpta volūda, prūtams, ir vīna nu profesionala teatra pazeimu, i es tū nagrybātu nūlīgt. Navīžeigu, napareizu volūdu mes varim dzierdēt vysur, bet teatris sovā ziņā ir templis. Mes nadreikstam runuot tik par aktera spēlis kvalitati, mes runojam par aktermeistareibu, kurā ītylpst ari volūdys prasmis. Tys byutu vīns mierkis, nu kuruo nivīnam teatram navajadzātu atsakuopt. Tymā pošā laikā ir cyts mierkis, kurs itaidā multikulturalā vidē, pa munam, ir vīgli sasnādzams i cīši vajadzeigs – dūt kotram īspieju sevi izmieginuot cytā lūmā. Cylvākim, kuri vuicuos sevkuru volūdu, ir bailis attaiseit muti i suokt runuot svešā volūdā. Ka mes nadūmam itaidys īspiejis, ir gryuši praseit, lai jī tū volūdu suoc vuiceitīs i lītuot. 21. godu symtā teatris ir vīta, kur mes na tik spielejam lūmys, ruodūt koč kaidu biļdi (tam niu palīk kina), bet tam ir ari mierkis uzturēt energetiskū kontaktu ar auditoreju. Ir taidi izruožu īstudiešonys pajiemīni, kur mes raugam atsabreivuot nu t.s. “catūrtuos sīnys”. Teatris dūd pastarpynuota dialoga īspiejis – skateituojs, kurs verās iz myusu, radz na kaidu abstraktu tālu, kū jam pīduovoj akters, bet dzeivu cylvāku, nu kuruo var dabuot na tik gudrū tekstu, kū pīrakstejs autors, bet uztvert tū cylvāku kai realu byutni. Ka mes redzim, ka iz skotivis cylvāki, kurim attīceiguo volūda nav dzymtuo, ir gotovi mestīs itymā procesā, tys ir lobs pīmārs – nasabeit nu klaidu. Prūtams, juorauga napīlaist klaidys, tok nu tuo nav juosabeist. Akteram tys ir izaicynuojums. Spielēt ir koč kas cyts, nakai, pīmāram, sasarunuot ar kolegim. Tys prosa vaira spāka i laika.

Maņ ir cīši daudz pīmāru nu myusu dīnu Eiropys, kur, pīmāram, Beļgejā i Nīderlandē cylvāki lītoj vairuokys volūdys. Tys jim teatrūs jau ir pījimts, ka iz skotuvis reizē var skanēt vairuokys volūdys, cylvāki puorīt nu vīnys iz ūtru. Ka gribim byut daļa nu multikulturaluos Eiropys, dūmoju, ka ari mums nav nu tuo juosabeist. Prūtams, nav jau tai, ka tys juodora vysim teatrim, kotram ir sova niša i miseja. Tok, redzīs, ka taišni Daugovpiļs teatris ir eistuo vīta, kur tū dareit.

Jums repertuarā ir izruode “Vispirms bija…”, kurā pīsadola Stanislava Broka Daugovpiļs Muzykys vydsškolys teatra muokslys programys audziekni. Voi ar jim teik saisteita teatra nuokūtne?

Nui, tik ar pībiļdi, ka itūgod tiks uzjimts vēļ vīns kurss. Jauns ašnis ir cīši vajadzeigs sevkurā teatrī. Runa nav tik par atbylstūša vacuma akterim, kuri papyldynoj trupu. Dūmojūt par nuokūtni, es vysupyrma nadūmoju par vacumu, bet par tū, ka niu, radzūt rezultatus, varu sacynuot – mainuos pasauļs i mainuos muoksla, tendencis, teatris, i itī jaunī cylvāki ir cīši atvārti pasauļam. Jim vaira nav taidu stereotipu, kuri varbyut vēļ beja īprīškejom akteru paaudzem. Nagrybu nivīnam nikuo puormest, tys ir piļneigi dabiskai, jo eistyn vyss mainuos. Juobyut kai stabilitatei i piecteceibai, tai vareibai dreižuok maineitīs. Pasaulī puormainis nūteik vys dreižuok i dreižuok. Itī audziekni, pa munam, ir cīši sagataveiti uztvert pasauli taidu, kaida tei ir, i tai atbiļdēt adekvati ar sovu pīnasumu kulturai. Partū es dūmoju, ka ar jim varātu byut saisteita teatra nuokūtne, jo teatram ari obligati ir juosamaina. Gryušuok varbyut maineitīs ir teatra vadeituojam voi kaidam cytam, kurs ilgi struodoj i sasnīdzs atbylstūšu brīdumu vacuma ziņā, tok nasoku, ka tys nav īspiejams. Tim, kuri vuicuos profeseju nu nullis, ir vīgļuok uztvert koč kū jaunu, jo cylvāka psihei pīmeit zynoms konservativisms. I tys ir piļneigi normali, dabisks process – saglobuot koč kū jau zynomu. Partū dūmoju, ka nui – teatris byus taids, kaidi byus itī obeji kursi.

Izruodei “Divejis vyrtuvē, naskaitūt nabašnīku” nūruodeiti diveji režisori – na tik jius, bet ari Māris Korsiets. Redzīs, ka īprīšk jis vaira īstudēja bārnu izruodis, pārņ beja ari pyrmuo izruode pīaugušajim “Dzīve uz ledusskapja durvīm”. Voi izaver, ka iz prīšku jis varātu byut stabils teatra režisors?

Es cīši grybātu. Asu jau Mārim pīduovuojs vērtīs iz sevi kai režisoru, kurs ir nūbrīds taiseit izruodis sevkuram vacumam. Tys nanūzeimoj, ka taiseit izruodis bārnim ir cīši vīnkuoršai. Ir napareizs prīškstots, ka bārnu izruodis voi komedejis var taiseit sevkurs, tī vīnkuorši ir cyti pajiemīni. Kotrā vierzīnī ir juobyut profesionaļam. Tai saguojs, ka Mārim cīši labi saīt bārnu izruodis, tok niu redzim, ka tys nav vīneigais.

Beja laiki, kod Daugovpiļs teatram beja cīši sarežgeita situaceja, jo sovu režisoru faktiski nabeja, bet režisori nu Reigys na cīši gribēja ite braukt. Tod vyss puorsameja i puorsvorā vyss repertuars tyka byuvāts iz vīsrežisoru īstudiejumu. Pamozam vajadzātu tikt pi leidzsvora – struoduot kai ar vīsrežisorim, kas lobā nūzeimē līk teatram pīsalāguot, tai byutu labi, ka iz vītys byutu 3-4 stabili režisori. Niu ir Māris, ceru, ka byus vēļ kaids. Tod Daugovpiļs teatram byutu sovs zeimyns. Ir svareigi atteisteit sovu rūkrokstu i vizeju. Teatram ir leluoka vierteiba, ka jis nav leidzeigs sevkuram cytam teatram, ka jam ir sova niša i skateituojs. Na jau tai, ka mes kaidus skateituojus grybātu nūrūbežuot, bet taišni byut interesantuokim plašuokam skateituoju lūkam.

Kas niu ir jiusu skateituoji? Tī pamatā ir daugovpilīši, Latgolys dzeivuotuoji, voi brauc ari nu cytu regionu?

Saceitu, ka vīnnūzeimeigai tī ir Latgolys dzeivuotuoji, na tik Daugovpiļs. Tei ir leluokuo daļa, bet pateikamai, ka pi myusu brauc ari nu cytu Latvejis piļsātu. Tei geografeja patīseibā ir cīši plaša. Tei nav tik myusu pošreklama, bet statistika – bīži nu cytu piļsātu brauc grupys ar autobusim, pyrma tuo sasazynoj ar myusu marketinga nūdaļu, partū mes tū zynim. Jī ir na tik nu golvyspiļsātys, bet ari Kūrzemis, gotovi braukt gona lelu attuolumu. Pi myusu bīži brauc ari Leitovys dzeivuotuoji, kurim Daugovpiļs ir tyvuok nakai Viļņa voi Kauņa.

Pīminejot vīsizruodis Reigā aprelī. Voi plānojat vīsizruodis ari cytur – Latgolā, cytūs Latvejis regionūs?

Nui, rudinī itei prakse atsasuoks. Pyrma pandemejis mums cīši bīži beja vīsizruodis Latgolā, itei sezona beja laiks, kod saprotom, ka var atsagrīzt pi īprīškejuos praksis. Tei ir divpusieja vierzeiba. Na vysod mes poši nūsokom, kur brauksim, puorsvorā myus uzrunoj kulturys īstuodis, kurys ir īinteresātys sovim skateituojim pīduovuot teatra izruodi. Mums beja veiksmeiga sadarbeiba ar daudzom vītom, niu jau poši asam izsacejuši gataveibu turpynuot tai, kai beja agruok. Storp cytu, agruok ari kotru godu braucem iz Ventspili, ceru, ka ari itei tradiceja atsasuoks. Dūmoju, ka tys ir tik laika vaicuojums, konceptuali nikas nav puorsamejs. Mes skaitom, ka juobrauc, cik viņ īspiejams daudz, i asam tam gotovi.

Nu vīnys pusis, pādejā desmitgadē Daugovpiļs teatris ir gona pamaneits i nūvārtāts ar “Spēlmaņu nakts” nominacejom i bolvom, kai jau sacejot, ari “Teātris.zip” īroksta jiusu izruodis. Tok reizem dzierd runys, ka varbyut par jums mozuok roksta, mozuok recenzeju, “Spēlmaņu nakts” žureja na vysu nūsaverūt. Kai jius tū komentātu?

Es pats par tū vaira napuordzeivoju. Nui, suokumā, kod te suoču struoduot, ruodejuos, ka tys ir piļneigi nataisneigai, bet ir koč kaidi procesi, kas nav pakļauti myusu kontrolei. Pīticeiguoka uzmaneiba Latgolai ir jiutama vysā vaļstī, na es pyrmais par tū runoju. Tys vyss ari mainuos, tok kai maņ saceja vīns gudrys cylvāks, kurs tyvs politikai: “Lai kū runuotu žurnalisti, muokslinīki, pat zynomi cylvāki, ir piļneigi normali, ka vyss ir politiku rūkuos.” Skaidrs, ka jūs var ītekmēt, tok gola lāmums ir atkareigs nu politiku. Panuokt, kab Latgolys regions byutu vaira pamaneits, varātu, ka itys uzdavums tyktu skaidri defināts politiku leiminī, tok tī, Reigā. Es nikaidā ziņā nagrybu saceit, ka vysu laiku juobyut atkareigim nu Reigys redzīņa. Ari analizejūt jiusu vaicuojumu, saīt, ka mes gaidom koč kaidu leluoku uzmaneibu nu centra – “Spēlmaņu nakts” žureja atsarūn tī. Ka raudzeisim “pīsakaseit”, tod var vaicuot – deļkuo “Spēlmaņu nakts” žureja vysod sastuov nu cylvāku, kuri dzeivoj Reigā? Deļkuo navar byut vīns nu Kūrzemis, vīns nu Latgolys i tt.? Deļkuo nivīnam naīīt pruotā, ka myusu mozajā vaļstī vysys funkcejis navajadzātu delegēt tik golvyspiļsātai? Cikom tī, kuru rūkuos atsarūn ituos funkcejis, poši naizdūmuos, ka vajag aptvert vysu Latveju i izbeigt itū centralizaceju, kūpumā nikas nasamaineis. Deļtuo es tū saucu par napuorvaramu varu. Itū procesu es varu kontrolēt tikpat daudz, cik dīnys i nakts maiņu. Es varu raudzeit tū ītekmēt, kuortejū reizi atguodynuot, bet maineit ni es, ni kaids cyts tū navar.

Es skaitu, ka koč kas taipat mainuos iz lobū pusi, tok lānuok nakai tam vajadzātu nūtikt. Leidzeigai kai ar latgaliskū, parkū runuojam – ka pyrma desmit godu itū ignoriešonu varēja raksturuot kai katastrofalu, itūšaļt tai vaira navar saceit. Tok leidzsvors storp centru i perifereju taipat nav sasnāgts. I runa nav tik par Latgolu, vysa Latvejis perifereja teik mozuok jimta vārā. Tei ir vīna nu myusu vaļsts problemu, kas juorysynoj, tok dīvamžāļ naasu dzierdiejs, ka koč vīns nūpītns Ministru prezidenta omota kandidats koč kod byutu tū aktualiziejs. Cyta vydā, myusu teatra darbeibys strategejā ir īraksteits mierkis – raudzeit panuokt kulturys procesu decentralizaceju. Kū varim, tū dorom, ar cereibu, ka ar laiku itys puorsameis.

Kas itamā sezonā vēļ ir paradzāts Daugovpiļs teatrī?

Aprelī gaidomys vēļ divejis pyrmizruodis. Sadarbeibā ar Lelbritanejis viestnīceibu tūp izruode “Meli bez noteikumiem”. Vīna nu jūs programu ir paleidzēt dzeivuotuojim atteisteit kritiskū dūmuošonu, sajimtū informaceju kritiski izviertēt, kab natycātu vysam, kū mums soka, sajimtu viests nu uztycamu olūtu. Kai zynim, Latgolā tei ir problema. Puorrunu procesā ar Lelbritanejis viestnīceibu pīdzyma dūma, ka par itū temu var ari spielēt izruodi. Suokumā beja dūma veiduot diskuseju ar jaunīšim, īsaistūt akterus. Teatram var byut ari itaida funkceja, bet vyslobuok tū dareit ar muokslys paleidzeibu. Ar izruodi gribim itū problemu izgaismuot, piec tuos varēs ari diskutēt. Ar izruodis tekstu mes kūpā ar Lelbritanejis viestnīceibu ari pīsadaleisim Sarunu festivalā LAMPA junī, kur tys jau tiks aktualizāts diskuseju leiminī.

Vēļ vīna pyrmizruode byus taišni ar myusu jaunuokuos paaudzis akterim, ar jim kūpā spielēs tik vīns myusu akters jau ar lelu pīredzi – Mihails Samodahovs. Tys byus Aleksandra Vampilova lugys “Vecākais dēls” īstudiejums.

Majā mes gaidom pymizruodi, kuru sagataveis vīsrežisors Gatis Šmits, tei byus juo debeja myusu teatrī. Jis īstudēs intelektualu saimis dramu. Prīca, ka pi myusu brauc ari tī vīsmuokslinīki, kuri te vēļ nav bejuši, tys ļaun sevi uzturēt formā i naīgrimt “sovā sulā”.

Vēļ juņa suokumā byus piļsātys svātkim pīsaisteits koncertizvadums, seņ taids nav bejs. Bolstūtīs iz pīredzi, gatavejūt ituo gods Jaungoda koncertus, grybātu turpynuot vierzīni, kas saisteits ar multikulturalismu, taidu kai vītejū Babilonu, ka tai var saceit, jo mes asam tei piļsāta, kur krystojās kulturys, skaņ vysaidys volūdys. Mes grybātu ar nalelu humora pīskaņu itū izvadumu saukt “Daugavpils – pasaules centrs” – vīta, kur saīt kūpā kulturys vektori, kai viesturiskī, tai geografiskī i telpiskī. Grybātūs taidā vierzīnī itūreiz popularizēt kai myusu teatri, tai piļsātu. Taipat vēļ byus ari akteru kursa izlaidums, kai ari 27. majā Reigā, Nacionalajā teatrī, paradzāta vēļ vīna myusu izruode, tik vēļ naasam izlāmuši, kura tei byus.