Intervejis autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Itūvosor jau deveitū reizi Ciesīs nūtiks Sarunu festivals LAMPA. Vīns nu tuo principu i mierku ir sarunu kulturys kūpšona i dialoga veiduošona sabīdreibā. Ar festivala direktori i fonda atvārtai sabīdreibai DOTS izpylddirektori Ievu Moricu drūsai var komunicēt ari latgaliski – tei ir juos mamys dzymtuo volūda, i Ieva ari poša breineigi tamā runoj. Myusu saruna itūreiz ir par Latgolys saknem, demokratejis leimini Latvejā i Latgolā, prasmi sasarunuot, kai ari, prūtams, Sarunu festivalu LAMPA. 

Kai jius tik labi muokat runuot latgaliski?

Muna baba, mamys saime, īt nu Aglyunys pusis. Vysys bierneibys vosorys pavadeju Latgolā – kai majā nūbraucem, tai augusta beiguos atbraucem atpakaļ iz Reigu. Skaidrs, ka tī tik latgaliski runuoja. Ari tagad, sasateikūt ar rodim, runojam latgaliski. Asu cīši lapna par itū sovys identitatis daļu.

Jiusu paaudze vēļ beja tei, kod babys runuoja latgaliski. Niu ruodīs, ka ar Reigys mozbārnim jau vysi puorsvorā latvyski runoj.

Maņ žāļ tū dzierdēt. Tys, ka bārns runoj latgaliski, nanūzeimoj, ka jis naīsavuiceis latvīšu literarū volūdu. Jis taipat īsavuiceis, taipat kai tagad vysi bārni īsavuica angļu volūdu. Mums kai vacuokim taišni ir pīnuokums īdūt bārnim tū volūdu, kura ir myusejuo. Cytys bārni pajims nu vidis apleik.

Es, prūtams, gudri runoju, bet nav jau tai, ka es sovim bārnim byutu cīši latgalīšu volūdu nūdavuse. Ka naesi tamā vidē, ir cīši gryuts volūdu pīlītuot. Maņ veirs puormat, deļkuo es bārnim navuicu latgalīšu volūdu, jam tei cīši pateik, lai ari nav latgalīts. Pīmiņu, ka pyrmajā randeņā jam stuosteju, ka muna mama ir nu Latgolys, Aglyunys pusis. Jis saceja, ka maņ var dzierdēt akcentu. (Smejās.) Es palyku sorkona kai bīte, taids kauns maņ beja! Jis vāluok smiejuos, ka nav jau nikaida akcenta, tik gribiejs mani iz zūba paviļkt. Bet par kū gon es byutu kautriejusēs, ka maņ ari tys akcents byutu!? Dūmoju, ka cylvāki puoruok kautrejās nu sovu akcentu – ka jī ir nu kaidys Latvejis vītys, kur volūdā var just dialekta īzeimis. Navajag kautrētīs!

Vai jums saīt sekuot leidza ari nūtykumim latgalīšu kulturā?

Varātu i vajadzātu vairuok. Saikne ar Latgolu maņ ir vosorā tī nūbraukt, sasazvaneit ar rodim. Pārņ beju Latgolys kongresā, maņ cīši patyka. Interesanti beja redzēt, kai izveiduota tuo programa, pīmāram, cik lela lūma tamā beja katuoļu bazneicai. Tys maņ beja kai atkluojums – cik lela daļa latgaliskuos identitatis ir taišni katuoliskuo identitate.

Maņ cīši pateik kusteiba, kas saisteita ar Latgolys kulinarū montuojumu. Latgolā ir spieceigys vyrtuvis tradicejis ar maizis cepšonu i vysu puorejū. Muna baba, pīmāram, taiseja murcovku i auzu keiseli. Taidi sirsneigi, patīsi, vīnkuorši iedīni.

Vēļ maņ Latgolā cīši spieceigys ruodīs bēru tradicejis ar dzīduošonu, ari maja dzīduojumi. Maņ prīca, ka tys vēļ vītom sasagloboj. Interesanta maņ ruodīs ari Latgolys arhitektura – kai veiduotys sātys, kaidys kruosys, tī vysi kūka dekoriejumi ap lūgim… Tys, kai Latgolys kulturā kūpā sasajaukuse kristeiguo i poguonu kultura. Vēļ es dūmoju par cylvāku styprumu – munys babys paaudzis sīvītis beja bārni voi jaunys meitinis 1. pasauļa kara laikā, vāluok – jaunys sīvītis ar bārnim 2. pasauļa kara laikā, beja šausmeigi daudz dorba. Piec tam vajadzēja kolhozūs struoduot, paraleli beja saime, bārni juoauklej. Tys, kam ituos paaudzis izguoja cauri, maņ ruodīs apbreinys vārts. I bez syudzeišonuos – napīmiņu, ka muna baba byutu syudziejusēs, kaidu aprunuojuse voi kū slyktu sacejuse. Juos ir muns īdviesmis olūts. Na vysod vajadzeigys gudrys gruomotys – jom beja sirdsgudreiba.

Jius struodojat fondā DOTS, kura vīna nu miseju ir styprynuot demokratejis kvalitati Latvejā. Kaida mums Latvejā itūšaļt ir situaceja ar demokrateju?

Ka cylvākim prosa, voi ir kaida cyta īkuorta, kurā jī grybātu dzeivuot, jī soka, ka nav. Tymā pošā laikā demokratejai teik veļteita kritika, kas, pa munam, na vysod ir pamatuota. Juosaprūt, ka demokrateja nav recepte laimeigai dzeivei, bet tei dūd cylvākim breivu izvieli i īspieju sabīdreibai pošai veiduot tū īkuortu, kaidā mes gribim byut. Demokrateja nav ideala, tok skaidrs, ka lobuokys puorvaļdis formys nav. Juobyut gotovim, ka demokratiskais process na vysod nūdrūsynuos tū, kū mes gribim, bet lāmumus var maineit i dažaidu cylvāku interesis teik jimtys vārā. Cyts vaicuojums – voi tī cylvāki, kuri ir pi varys, vysod struodoj ar sabīdryskuo lobuma misejis izpratni?

Latveja demokratejis indeksūs nav zamā vītā. Saleidzynojūt ar daudzom cytom vaļstim, asam lobā situacejā. Mums juosoka paļdis cylvākim, kuri pyrms vaira nakai 30 godu beja gona drūsmeigi pasaceit, ka Latvejai juosagrīž ar skotu iz Eiropys demokratiskajom vierteibom. Ka pasaverom iz cytom vaļstim, kurys beja Padūmu Savīneibā – ar kaidu ašni Boltkrīveja, Moldova voi Ukraina īt pa sovu breiveibys, demokratiskūs vierteibu ceļu, mes varim byut laimeigi, ka beja drūsmeigi cylvāki, kas myus vierzeja Eiropys Savīneibys i NATO vierzīnī. Parkū cylvāki pyrma 30 godu gribēja īsastuot Eiropys Savīneibā? Tuos beja demokratiskuos vierteibys, kas mums īprīšk beja atjimtys, tei nabeja tik ekonomiskuo lobkluojeiba.

Mums vysim ir īspiejis byut demokratim ar sovu reiceibu – īt iz vieliešonom, interesētīs par politiskajom, ekonomiskajom i socialajom nūrisem, pīsadaleit breivpruoteigajuos kusteibuos, navaļstiskajuos organizacejuos voi paleidzēt leidzcylvākim, koč voi interesētīs par tū, kas nūteik sovā sātā i pogolmā. Pošim ījimt aktivu i atbiļdeigu poziceju. Pa munam, demokrateja ir cīši ikdīniška cylvāku sasarunuošonys i lāmumu pījimšonys forma. Kai cyts pret cytu izatur – vīnleidzeigai, ar cīnu voi nu varys autoritarom pozicejom? Demokrateja principā ir taida horizontala, vīnleidzeiga, cīnpylna sazinis forma i lāmumu pījimšona sabīdreibā. Mes kotrs tū varim praktizēt sovā ikdīnā.

Paguojušajā godā daudzi, īspiejams, pat pyrmū reizi pa eistam nūvierteja tū, ka dzeivojam demokratiskā vaļstī. Nu ūtrys pusis, izskanēja ari daudz kritikys. Pīmāram, kai var Saeimā īvielēt, īspiejams, vaļstei nalojalus puorstuovus. Kaidi ir demokratejis rūbeži?

Skaidrs, ka mes tagad dzeivojam apdraudiejuma apstuokļūs. Izaicynuojumu ir cīši, cīši daudz. Tymā pošā laikā ir koč kaidys stabilys vierteibys, pījimsim, lykuma vara, kas demokratejā ir cīši svareigs elements. Kod mes dūmojam par kaidu cylvāka breiveibu voi tīseibu īrūbežuojumu, mums kai demokratiskā vaļstī ir juosaver iz lykuma varu, tū, ka lāmumi teik pījimti lykumiskā kuorteibā – izsvārti, balansāti, ari salāgojūt dažaidys interesis sabīdreibā. Skaidrs, ka mes vysi naasam vīnaidi, ir cylvāki, kuri dūmoj cytaižuok, i jī ari īt iz vieliešonom. Ir juosaver, kas ir voi nav pīļaunams demokratiskajā telpā. Pīmāram, ari vuorda breiveiba nav naīrūbežuota. Tys ir cīši plašs jiedzīņs, bet, pījimsim, apmaluošona, maldynuošona, aicynuojumi iz vardarbeibu, naida runa nateik aizsorguota ar vuorda breiveibu. Vysod ir rūbeži, bet ir cīši svareigi, lai tūs īvāruošona nūteik lykumeigā kuorteibā.

Saisteibā ar beidzamuo laika nūtykumim Latgolys leluokajuos piļsātuos i tūs vadeibu, teik sprīsts, ka varbyut te tei vide ir palykuse vaira postpadūmiska, teik izsaceiti redzīni, ka īškejuo situaceja piļsātu dūmēs, īspiejams, nav pīteikami demokratiska. Kai jums ruodīs, kaida ir demokratejis situaceja Latgolā?

Pasaceišu gūdeigai, es dūmoju, ka reidzinīkim (i sevi itamā situacejā pi tūs pīskaitu), kas ikdīnā nadzeivoj Latgolā i nav īškā tuos lītuos, nav gaumeigai daudz kritizēt i komentēt, partū ka mes nazynim, kaida ir dzeive iz vītys. Zynu, ka aktivim cylvākim Daugovpilī beja cīši aizvainojūšai, ka reidzinīki dūmuoja, ka vysi Latgolā ir nūzombāti ar Krīvejis propagandu. Tai nav, i nadreikst taidūs lelūs vyspuorynuojumūs dūmuot.

Nav nūslāpums, ka presē pasaruoda informaceja par kaidim politiskajim omotim i cylvākim, kas nav pateikama. Bet Latvejā ir institucejis, kuru dorbs ir tam sekuot leidza. Žurnalistim, medejim ir cīši svareigs dorbs tū izgaismuot, paruodeit. Pylsūniskajai sabīdreibai, cylvākim, kuri poši dzeivoj Latgolā, ir juorunoj par tom lītom, bet es dūmoju, ka nabyutu labi mums pasaceit, ka jius tī Latgolā vysi asat taidi voi itaidi. Cylvākim var byut daudzys identitatis, Latgolā tuos ir cīši sajauktys, tī ir latgalīši, latvīši, krīvi, pūli, ebreji, bet golvonais, ka tim cylvākim ryup sova zeme, ryup Latgola i Latveja, ka jī gryb dzeivuot demokratiskūs vierteibu telpā. Tī Reigys skaļruni na vysod aizasnādz leidz Latgolai, bet tam ir īmeslis – varbyut jī runoj taidā volūdā voi bolsā, kas nav interesants. Cik daudz tī gudrī kritizātuoji poši ir aizbraukuši iz Latgolu i parunuojuši ar cylvākim!?

Es ari paguojušajā godā, kod suocēs runys, ka vysa Latgola ir nalojala, beju aizvainuota. Vāluok saprotu, ka stuosts vys jau ir par “burbulim” – munā “burbulī” 99% cilvāku iz reizis beja skaidrs, kurā pusē juonūsastuoj, tok varbyut eistyn koč kur Daugovpilī kaidā “burbulī” beja pavysam pretieji. Tikom tei jau nav tik Latgolys problema – ari Reigā nūteiktuos apkaimēs var dzierdēt vysaidus redzīņus par nūtykumim Ukrainā. Varbyut problema ir tymā, ka Reigā ir daudz vaira spieceigu lideru, kuri izsoka sovu bolsu, bet Latgolā taidu ir mozuok? Nareši dzierdāts, ka pīrūbežā cylvāki, pīmāram, ar sābrim par politiku narunoj, jo gryb saglobuot lobys attīceibys. Vītom dominej varbyut na neitralitate, bet nagribiešona publiski paust sovu nūstuoju.

Byutu vyspuor interesanti papieteit, deļkuo cylvāki beistās paust sovu redzīni. Dūmoju, ka tam ir dzilis saknis. Myusu viesture, nu vīnys pusis, ir bejuse ar skaistim i varūneigim stuostim, nu ūtrys pusis, ari ar daudzim tragiskim gadīnim. 2. pasauļa kara laikā i tam sekojūšajā padūmu okupacejā cylvāks navarēja sovu bolsu paust publiskajā telpā. Ka kū na tai pasaceisi – cītumā īliks voi izsyuteis. Ir cīši moz periodu, kod cylvāki variejuši publiski izasaceit. Ir taids teicīņs: “Kū tu lēc kai taida blusa iz tepika!” Navajag izaruodeit, lobuok tai kluseņam, mīreigai dzeivuot, cytaiž, ka pabuozsi golvu augšuok, iz reizis byus slyktai – tai sovys suopeiguos pīredzis vacvacuoki ir tuoļuok nūdavuši bārnim i mozbārnim. Bet laiki jau mainuos, i nivīnu vaira cītumā par tū, ka jis pauž sovys dūmys, nalīk. Lai ari breivā Latvejā dzeivojam jau 30 godu, daļai cylvāku bailis koč kū pagaisynuot ir palykušys.

Mums ari ruodīs – ka vara, cylvāks, kurs ir hierarhiski augstuok, pasoka, tai ari ir. Bet demokratejā jau var apšaubeit tū varu, aizdūt vaicuojumus. Tys nanūzeimoj, ka tu nacīnej tū cylvāku, bet tev ir tīseibys aizdūt vaicuojumus. Varai ir juobyut spiejeigai runuot i ari atbiļdēt iz napateikamim vaicuojumim. Ir sabīdreibys kontrole, medeju kontrole, tys ir normals demokratisks process. Mums ir juosavuica, ka cīnpylnā veidā, napazemojūt cytus cylvākus, var runuot ari par vaicuojumim, kas ir sarežgeiti i napateikami.

Runojūt par sabīdreibys i varys attīceibom, var just ari lelu atškireibu, pīmāram, storp politiku komunikaceju pyrma i piec vieliešonu.

Politiki jau ari nav vīneigī cylvāki, kas ir pi varys – ir ari īstuožu, uzjāmumu vadeituoji. Vajadzeiba īvīst demokratisku lāmumu pījimšonu, sasarunuošonys kulturu var tikt attīcynuota piļneigi iz vysom institucejom, ari bārnuduorzim i školom.

Sarunu kulturys ceļšona ir vēļ vīna līta, ar kū nūsadorboj fonds DOTS. Nu jiusu saceituo saprūtu, ka mums vēļ ir daudz kur augt itamā ziņā.

Vīna nu lītu, kam vārts pīvērst uzmaneibu, ir dialoga styprynuošona. Sarunys izpausmis i formys var byut dažaidys. Publiskajā telpā mes vaira asam pīroduši redzēt diskusejis i debatis, kur cylvāki gryb lobuok paskaidruot sovu dūmu, izaruodeit gudruoki. Lobuokais iznuokums tam ir īspieja izīt nu debašu kai gudruokajam i uzvarēt vuordu ceiņā. Diskusejis i debatis ir svareigys, tei ir normala sazinis forma, bet taidūs sarunys formatūs mes pagaisynojam īspieju lobuok saprast ūtru cylvāku, veiduot kontaktu, ari lobuok īpazeit pasauli i saprast problemu. Cyts sasarunuošonys veids ir dialogs. Tuo mierkis nav kaidu puorlīcynuot voi byut gudruokam, bet kūpā izpieteit kaidu vaicuojumu, kūpā lobuok saprast. Tys nanūzeimej, ka juomaina sovu redzīni, bet ar atvārtu pruotu i sirdi juoīt tamā sarunā. Mes nazynim, kur tei saruna myus aizvess, bet loba dialoga rezultatā cylvāks daudz vairuok boguotynojās i lobuok saprūt ūtru cylvāku. Dūmoju, ka myusu publiskajā telpā vajadzātu saprast, ka var ari byut dialogā, na tik sasaceņst vuordu ceiņā. “Uzvara” vuordu ceiņā nanūzeimoj lobu sarunys iznuokumu, daudz lobuok ir, ka kū vaira saprūti i izzynoj, īpazeisti pasauli plašuok, na tik pīruodi i atražoj tū, kū jau zyni.

Nav tai, ka, suocūt nu pandemejis laika, mes īmam pretejā vierzīnī – daudz izplateituoka ir vuordu ceiņa?

Skaidrs, ka pandemejis laikā saziņai puorejūt iz digitalū vidi, tyka izveiduota muoksleiga vide. Sateikūt cylvākus fiziski, veidojās pavysam cyta saruna. Digitalajā vidē cylvāki bīži impulsu vadeiti koč kū īroksta nadūmojūt. Veidojās cīši polarizāta, fragmentāta vide. Tys ir na tik Latvejis, bet vysa pasauļa izaicynuojums. Deļtuo vēļ vaira ir juopīdūmoj pi sova komunikacejis veida, juobyut atvārtim, juosaprūt, kaidā “burbulī” dzeivojam. Partū ari soku – cik Latgolys kritizātuoji poši tī ir aizbraukuši i ar cylvākim parunuojuši? Ka jūs informaceja īt tik nu kaidys vīnys socialys vidis, kai jī var zynuot, kas tī nūteik? Skaidrs, ka mums vysim ir bažys par Latvejis drūseibu, zynūt, kas nūteik Ukrainā. Bailis ir spieceigys emocejis, kas līk cylvākim daudz vaira runuot impulsūs i dusmēs. Ir cīši gryuts struoduot ar sovom emocejom laikā, kod ruodīs, ka vyss pasauļs palics galeigi troks.

Ar kluotīnis sarunom asociejās ari Sarunu festivals LAMPA. Kai jums vyspuor roduos ideja sataiseit taidu festivalu? Pījemu, ka suokumā dūma, ka tyukstūšom cylvāku saīs kūpā, kab klauseitūs kai cyti runoj, kaidam varēja ruodeitīs ari gona narela.

Tai ari beja. LAMPAI itys byus deveitais gods, prīca, ka ari pandemejis laikā tys nūtyka hibridformatā, kod klauseituoji tīšsaistē varēja sekuot leidza. Pyrms deveņu godu ar kolegem fondā DOTS izzynuojom, ka Zīmeļvaļstīs ir leidzeigi demokratejis festivali. Mums cīši patyka tei ideja, ruodejuos, ka ari Latvejā vajadzātu kū leidzeigu, lai styprynuotu demokrateju i demokratiskū sasarunuošonys kulturu. Nu janvara suocem aktivi struoduot i juļa beiguos jau beja pyrmais festivals. Guojom i proaktivi runuojam ar cylvākim. Vīni beja cīši atsauceigi, cyti māranuoki, bet atkluoti nakritizēja, tik vāluok pastuosteja, ka dūmuojuši – kas tuos par trokom meitinem, kas gryb parkā sasarunuot! (Smejās.) Beja ari taidi, kas saceja, ka piļneigys glupeibys, bet nikuo, ar koč kū beja juosuoc. LAMPA pa itim godim ir izauguse i nūsastyprynuojuse, i tys ir lels Latvejis sabīdreibys kūpejuo dorba rezultats. Programa tagad jau tūp konkursa kuorteibā, pyrmajūs godūs mes poši uzrunuojom cylvākus i organizejis, voi jī varātu LAMPĀ sareikuot pasuokumu. Pyrmajā godā beja apmāram 50 pasuokumu div dīnu garumā, tagad ir lels, lels konkurss, itam godam tys ir nūsasliedzs, nūteik viertiešona, redzēsim, kaida byus programa. Pārņ beja apmāram 260-270 pasuokumu div dīnu garumā. Varātu byut daudz vairuok, interese ir leluoka, bet mes navarim tik miļzeigu pasuokumu sataiseit, cylvākim tod byutu gryuts nūsaorientēt festivala programā.

Ari iz prīšku dūmuots, ka tys byus vīns nedeļgols Ciesīs, nateik apsprīstys idejis, pīmāram, par vairuokim regionalim pasuokumim?

2020. godā mes bejom paredziejuši īsyldūšū pasuokumu majā Rēzeknē kūpā ar kaidu nu piļsātys nūtykumu. Braucem iz Rēzekni, struoduojom kūpā ar aktivistim, lai byutu forša programa, bet pandemeja myusu plānus atcēle. Tymā godā mums beja izklīdāts festivala koncepts – studejis beja “Gorā”, Ciesīs i Reigā. Taidā formatā struoduot ir cīši gryuts, tys prosa lelus resursus i dorbu, partū saprotom, ka pīsaturēsim pi vīnys vītys. Bet lela prīca, ka, runojūt par Latgolu, nu tuos LAMPĀ ir cīši lobs saturs. Jau ūtrajā godā aktivī cylvāki nu Preiļu cīši skaistu programu LAMPĀ sataiseja. Saceišu ari, ka LAMPA nav tik Vydzeme i Ciesis, tei ir vysa Latveja. Pīmāram, paguojušajā godā beja cīši forša programa nu Daugovpiļs cylvāku, kuri organizēja tuos kandidiešonu iz Eiropys kulturys golvyspiļsātys statusu. Nu Latgolys brauc kai runuotuoji, tai apmaklātuoji – LAMPA jau ir nacionals nūtykums.

Jius pīminejot konkursu – kai tod teik atlaseita festivala programa? Svareiguokais, lai byutu daudzveideiba voi kaidi cyti kriteteji?

LAMPYS programu izavielej tuos, kai mes saucam, kūdulgrupa, kur ir reikuotuoju i leluokūs atbaļsteituoju puorstuovi nu fonda DOTS, agenturom “Deep White” i “armadillo”, Cāsu dūmis, “Swedbank”, “British Council”, Vuocejis viestnīceibys. Mes asam kaidi padsmit cylvāki. Ir daudz kritereju. Dažaideiba ir cīši svareiga – lai byutu dažaidi formati, saturs, temys, lai apmaklātuojim byutu īsaistis īspiejis. Ari organizacejom ir dažaidys īspiejis, kai pīsadaleit – reikuot vīnu pasuokumu iz LAMPYS byuvātajom skotivem voi taiseit pošim sovu div dīnu programu. Veramēs, lai byutu na tik uzjāmumi i vaļsts puorvaļdis īstuodis, bet ari navaļstiskuos organizacejis i individi – lai bolss tyktu dūts tim cylvākim, kurim ir koč kas svareigs kū pasaceit par myusu dīnu aktualitatem. Prūtams, izavielēt ir cīši gryuts.

LAMPU reizem mādz kritizēt, ka tī “pasēdēja i parunuoja”, bet nav puorlīceibys, voi tys dūd kaidu rysynuojumu voi vierzej procesu. Ka ari tai byutu, varbyut na vysod vajag rysynuojumu, bet pīteik ar tū, ka problemu beidzūt nūsauc vuordā?

Vysi, kuri reikoj LAMPĀ pasuokumus, zyna, ka tei nav tik parunuošona. Tys ir miļzeigs dorbs, lai sataiseitu pasuokumu, i sarunu voi diskuseju navar sataiseit tukšā vītā. Tys nūzeimoj, ka organizaceja ar itū temu jau struodoj, tei jim ir svareiga. I tod pīīt laiks, kod jim par tū temu ir juorunoj ar plašuoku sabīdreibu, na tik specialistim. LAMPA ir vīta, kur tū izdareit. Tys ir vīns skaists moments, bet ar tū nikas naapsastuoj, dorbs turpynojās. Bīži viņ LAMPA ir kai gryudīņs kaidys problemys kustynuošonai, īspieja izaraut nu runuošonys tik sovā “burbulī”. Bīži redzim, ka iz LAMPYS skotivis rūnās jaunys idejis, piec tam ir jauni projekti i sadarbeibys. Ir ari jaunys navaļstiskuos organizacejis nūsadybynuojušys kaidā specifiskā interešu jūmā. Taipat LAMPYS saražuotais saturs labi turpynoj dzeivuot ari piec festivala, jo ir pīeejams digitalais arhivs. Tū var izmontuot studenti, pietnīki, medeji. Daudzu sarunu ītekmi mes redzim tik vāluok. Taipat prīca, ka LAMPA lykuse organizacejom i uzjāmumim saprast, cik svareigi ir runuot ar plašuoku sabīdreibu taidā breivuokā formatā, na tik caur presis relizem i konferencem. Ir vysaidi ītekmis stuosti.

Nūslāgumā atguodynojit, kod itūgod nūtiks LAMPA. Voi ir zynoma i vyspuor tai byus kaida tema?

9. i 10. junī Cāsu piļs parkā. LAMPAI itūgod nabyus vierstemys, jo tū nūsoka Latvejis sabīdreiba caur tim tematim, kas programā īīt caur konkursu. Tuos ari ir tuos kuorstuos temys i vaicuojumi, par kurim mums itūgod juorunoj.