Roksta autore: Sofija Teicane

Puordūmys par gruomotom “Kārsavas stāsti” i “Kārsavas stāsti II”

Kuorsovai itūgod 95 godu jubileja. Piļsātys tīseibys pīškiertys 1928. gods februarī. Kulturviesturis centrā “Līču mājas” var apsavērt fotoizstuodi par Kuorsovu agruok i tagad. Bet, ka gribīs izzynuot vaira, juolosa gruomotys.

Viesturis, kulturys i latgaliskūs vierteibu pietnīki jau byus īvāruojuši, ka naseņ ir izdūtys div gruomotys par Kuorsovu – Kuorsovys stuosti div daļuos. Tuos ir gruomotys latvīšu literarajā volūdā par Kuorsovys i apleicīnis viesturi. Kruojumu sastateituoja ir Ineta Zelča Sīmansone, bet kotrā kruojumā daudz rokstu, kotram rokstam ir cyts autors. Pyrmo gruomota nūpierkama škārsteikla veikalā taiseitslatgola.lv, bet ūtruo – Reigā, Okupacejis muzejā.

Pyrmajā gruomotā div leli pietejumi – atrūnams unikals apkūpuojums par Kuorsovys nūvoda arheologiskom vītom i par dzelžaceļa staceju. Arheologiskuos vītys aprakstejs Jurs Urtāns (arheologs, viesturnīks). Pīvīnuota ari karte. Ka kam interesej, var tuos vītys apzynuot i meklēt. Bet, ka iz vītys nav cytu nūruožu, ar karti var napītikt, tei nav smolkā detalizacejā. Koč i informaceja par arheologiskajom vītom ir ar zynuotnisku saturu, laseit i saprast ir vīgli. Prūtams, seviški interesanti ir laseit par zynomom vītom. Tuoma Altberga (dzeļžaceļa viesturis pietnīka) roksts par Kuorsovys dzeļžaceļa staceju ir cīši izvārsts – ar shemom, planim i fotografejom, apraksteita infrastruktura, kravu apjūms. Na tik par Kuorsovys staceju, bet plašuok par dzeļžaceļa Sanktpīterburga – Varšava ceļtnīceibu i ekspluataceju.

Gruomotys ūtrajā daļā ir fotografejis – par 19. godu symta beigu i 20. godu symta suoku dzeivi, par dorbu, atpyutu, svātkim. Gleituokuo gruomotys daļa ir leluos kruosainuos Kuorsovys myusu dīnu fotografejis, kas dokumentej nūzeimeigus kulturys objektus.

Ūtrai gruomotai par Kuorsovu, kas izdūta 2022. godā, ir cyti autori. Gruomota stuosta par 20. godu symta viesturi. Cīši izsmeļūši dokumentāts padūmu okupacejis laika periods Kuorsovā. Hronologisks puorskots pamatuots ar dokumentim. Izlosūt tū, rūnās piļneigs īspaids par dzeivi tymā laikā.

Svareiga gruomotys sadaļa – kuorsavīšu stuosti par 2. pasauļa karu i padūmu okupacejis laiku. Vaira nakai 100 puslopu, 20 dažaidu cylvāku atminis – par dorbu slimneicā, aptīkā, kinoteatrī, par školom, par kolhozim i cytom vītom. Atminis ir moz korigātys – pīraksteitys tai, kai cylvāki runuojuši. Ari ūtrajā gruomotā daudz fotografeju. Originals ir pīguojīņs īvītuot gruomotā vasalu fotoalbumu. Tai kai fotografējis sakuortuotys i ar vysim uzrokstim, varam izlaseit kuorsavīša A.Proboka stuostu i redzēt juo sakuortuotu albumu.

Obejis gruomotys ir meikstūs vuokūs – palela formata, laseišonai divanā voi viļcīnī nav parūceigys. Juolosa pi golda. Bet varbyut ari saturs taids, kas tū prosa – nav izklaidis literatura. Tī ir stuosti par vītys viesturi, šaļtim – zynuotniski, šaļtim – emocionali patriotiski. Vuoku nūformiejums cīši asketisks, naroda prīškstotu par kuorsavīšu latgaliskū vitalitati.

Cerēsim ka byus ari trešuo gruomota – varbyut latgalīšu volūdā. Kuorsova ir vīna nu latgaliskuokūs vītu Latgolā – vīta, kur vaira nakai ¾ dzeivuotuoju runoj latgaliski. Kuorsova ir vīta, kur kasdīnā iz īlys, veikalā i pat sevkurā īstuodē var dzierdēt latgalīšu volūdu. Nav daudz taidu vītu Latgolā.

Kuorsavīši vysūs laikūs ir bejuši humora i jūku mīļuotoji. Tī kas poši namuoceja tik labi jūkuot, izmontuoja i tuoļuok stuosteja cytu jūkus. Nuokušajā gruomotā varātu savuokt vītejūs anekdotus i dzīsmis. Atseviškys īviereibys cīneigs materials varātu byut iedīņu receptis. Slaunuos kopejneicys “Karpati” kotletu recepte ir dabuojuse popularitati car internetu. Un tik gordu sīru kai Kuorsovā saimineicys muok sasīt, nikur cytur navar pagaršuot.