Roksta autore: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Snīguotā i puteņainā dīnā piec Lakugys skaiteituoju īsacejumu īsarodom Silinē – Augšdaugovys nūvoda Skrudalinys pogosta centrā pi Boltkrīvejis rūbeža. Daudzkruosainys sātys i interesanti īlu i īstuožu nūsaukumi beja tys, kū iz reizis īvāroj ībrauciejs Silinē.

Pyrmū pa ceļam sateikam Jelenu, kas puorsokainā zīmys dīnā izvaduse pastaigā suni – haskiju vuordā Roki. Sīvīte stuosta, ka Silinē dzeivoj tik puors godus. Poša īt nu blokus dzeraunis, tok ar saimi īsaguoduoja dzeivūkli Silinē, kab byutu sūpluok Daugovpilei, jo nu mozuok apdzeivuotys vītys ir gryušuok tikt iz dorbu.

Jelena struodoj par apsorgu Daugovpilī, tok par Silinis dzeivuotuojim stuosta, ka puorsvorā ite cylvāki struodoj meža dorbūs, puorvaļdē i mozajūs vītejūs uzjāmumūs. Cylvāki ir, pasauokumi nūteik, tik jaunuotne kai i vysur – aizbrauc iz leluokom piļsātom, izavuica i brauc iz uorzemem. Kai cīma “ūdzeņu” sīvīte izceļ taišni turisma sferu, jo Silinē atsarūn atpazeistams atpyutys komplekss ar daudzveideigom atpyutys īspejom “Silene Resort&SPA”. Tys ir vīns nu leluokūs Silinis atpazeistameibys simbolu, kas puļcej lelu daudzumu na tik vītejūs, tok ari uorzemu turistu, kas brauc atsapyust i izbaudeit Latgolys pīrūbeža duorgumus. Jelena smej, ka turistus cīmā atpazeist piec duorgūs uorzemu mašynu.

Silinis centrā atsarūn diveji puortykys veikali, kas ir sūpluok vīns ūtram, puori ceļam – ari kulturys noms. Drupeit tuoļuok Silinis biblioteka, atpyutys kompleksa vīsneica “Egles villa” ar itaļu restoranu i Silinis pamatškola. Cīmā ir cīši daudz privatsātu, kas puorsteidz ar kūšom fasadem – dzaltons, zaļs, oranžs. Taipoš ari īlu i īstuožu nūsaukumi ir na mozuok interesanti.

Gastejūt Silinē, pasarunuojom ari ar veikala “Elvi” puordevieju Ludmilu, kas jau 46 godus struodoj itymā veikalā. “Silinē dzeivoju vysu dzeivi. 46 dorba godi vīnā vītā, tik, laikam īmūt, organizatori nūsamaina. Veikala teiklys “Elvi” jau ir vaira nakai 20 godu. Suokumā beja teiklys “Antaris”, tod jī apsavīnuoja ar “Elvi”. Nu “Antaris” mums ir palics tik vīns veikals blokus,” stuosta puordevieja. Ari “Antaris” veikala puordevieja tī struodoj 25 godus.

Ludmila pīkreit, ka cīmā cylvāku ir gona, tok vīneiguo leluo suope ir par školu i bārnim: “Myusu jaunuotne ir aizbraukuse. Ka seņuok školā guoja ap 700 bārnu, tod niu ir knapi 100. Suokumā beja vydsškola, tod puortaiseja par pamatškolu da deveituos klasis, a niu nu 2022. gods 1. septembra ir tik da septeituos klasis i bārnuduorzs. Par školu ari ir skumeigai – jauna, šmuka āka, a bārnu nav. Tai daudzuos vītuos ir.” Sīvīte pīmiņ ari kasgadejuos vosorys nūmetnis školānim, kas Silinē vaira dūmuotys taišni sportistim. Iz sporta nūmetnem braukoj na viņ vītejī, tok ari jaunīši nu Vuocejis, Pūlejis, Fraņcejis. Seņuok brauce ari nu Sanktpīterburgys, tok 2022. godā, saprūtams, jūs vaira nabeja.

Lai kai byutu ar jaunuotni, silinīši turpynoj byut aktivi vysaidūs kulturys pasuokumūs i interešu izgleiteibā. Silinē dorbojās dažaidi puļceni kai bārnim, tai pīaugušajim. “Klubā ir deju puļcenš. Vokorūs nūteik aerobika sīvītem. Mums ari sīvītis aktivi dzīd korī – teik pi lobu panuokumu skatēs, konkursūs. Dorbojās vīsneica, restorans. Parks cīši lobs. Vosorā jaunuotne sabrauc, tod vyspuor ir jautri“ par cīma aktivitatem stosta Ludmila.

Leidzeigi kai ari cytūs pīrūbeža cīmūs, Silinē ir problemys ar autobusu reisim. Dzeivuotuoja stosta, ka seņuok iz Daugovpiļi braukuši vysmoz pīci autobusi, tok niu ir tik treis. Kūpumā silinīši cīši naizatrauc par sabīdryskū transportu, jo puorsvorā vysi braukoj ar personeigajom mašynom. “Autobusi vaira nav tik aktuali. Lela daļa dzeivotuoju struodoj Daugovpilī, deļtam jim pošim ir ārtuok iz dorbu braukuot, bārnus iz duorzeņu vest,“ tai Ludmila.

Tai kai Siline atsarūn sūpluok Boltkrīvejis rūbežam, ite vārojama nalegalūs migrantu situaceja. Tok silinīši pi tuo jau daroduši i nasažāloj. Veikala puordevieja stuosta, ka bīži viņ piercieji atīt i pastuosta, ka šudiņ nūgiuti biegli. “Nu kū ar jim padareisi. Prūtams, žāļ tūs cylvāku, na jau nu lobys dzeivis jī bāg.”

Runojūt par ukraiņu bieglim, Ludmila stuosta, ka Silinē dzeivojūt treis ukraini – veirīši. Jī dzeivoj pi azara, privateipašumūs, ir īsakuortuojuši struoduot. Cīma dzeivuotuoji uztur lobu kontaktu ar jim. Jauni cylvāki Silinē ir īrosta paruodeiba, jo bīži ite ir ari tuolbraucieju ryndys. Puordevieja izstuosta gadīni, kod iz pārnuo gods Zīmyssvātku ite bejuse gondreiž 18 kilometru gara tuolbraucieju rynda. Cīši daudz uzbeku staiguojuši iz veikalu. Ar vysim komuniciejuse. “Ka normals cylvāks, tod ar jū var sasaprast sevkurā volūdā,“ smejās Ludmila.

Cīma dzeivuotuoji puorsvorā komunicej krīvu volūdā. Piec dzeivuotuoju saceito, Silinē nav ni latvīšu, ni latgalīšu. “Pi myusu puorsvorā ir krīvi i boltkrīvi. Padūmu laikā puorsapreciejuši vysi sovā storpā, poši saprūtit, rūbežs. I vysi runojam krīvyski. Tuolbraucieji ari stuosta, ka puorsvorā vysi zyna krīvu volūdu, bet jim ir bejušys situacejis, kod cytuos vītuos Latgolā ar jim nagryb runuot krīvu volūdā principa piec. Dorba vajadzeibom latvīšu volūdu drupeit zynu. Breivi sasarunuot navaru. Varu tik koč kū atbiļdēt,“ tai puordevieja Ludmila.

Kūpumā Silinē varātu byut ap tyukstūša dzeivotuoju. Seņuok beja vēļ vaira, kod beja lels bārnuduorzs, kura vītā niu īreikuots Silinis SPA centrs. Cīma dzeivuotuoji nūsadorboj ar vysu kū, pīmāram, sezonā vuoc glīmiežus. “Ite jūs ir cīši daudz, koč spanim var vuokt. Pavasarī mes pat maisūs jūs nūdevem. Cilvākim vysmoz koč kaids papyldu īnuokums. Dorba vītu nav tik daudz – pogosta puorvaļde, škola, div veikali i koč kaidi privati uzjāmumi. Vaira nikuo taida nav,” stuosta sīvīte.

Sūpluok veikalam “Elvi”, kur struodoj Ludmila, ir ari veikals-captuve, kur iz vītys teik capti vysaiduoki meiklis izstruoduojumi, kai maize, buļcenis i vysaidi cytaidi gordumi. Koč ari obeji veikali ir cīši blokus, vysu daudzūs godu pastuoviešonys laikā nikaidys konkurencis nav bejis. Ludmila skaidroj, ka tys ir produkcejis atškireibu dieļ – kotrs tiergoj sovu produkceju. Vīnam leluoka dzierīņu izviele, ūtram – mozuok konservu i tamleidzeigai.

Vaicojūt par inflacejis ītekmi iz silinīšim, Ludmila stuosta, ka cylvāki tik var pasažālot, tok nav suokuši vaira taupeit vai īrūbežūt sevi pierkumūs. Ite vēļ nav tik cīši jiutoms preču cenu pīaugums, tok elektreibys cenys gon ir. Sīvīte skaita, ka par tū byutu juodūmoj vaļdeibai, a na pošim dzeivuotuojim.

Ludmilai asūt treis bārni, kuri dzeivoj Vuocejā, tok napaseņ juos vīna meita atsagrīzuse iz dzeivi dzymtajā cīmā. “Jei pasceja, ka nagryb. Lobuok struoduos ite par minimalū olgu. Niu jei struodoj Silinis atpyutys kompleksa vīsneicā par oficianti. Dorbs nikuo, struoduot ta vajag. Veirs Daugovpilī struodoj, a jei ite,” par meitu stuosta Ludmila. Jei ari pīmiņ cytus sovus rodus, kuri ir uorzemēs, tok vys tik cīši gryb atsagrīzt sātā. Kai pīmāru jei miņ sovu muosu, kas sacejuse – kai aizīs pensejā, tai iz reizis brauks iz Silini. Cylvākim uorzemēs pītryukst tuo mīra, kas ir ite.

Kai plusu dzeivei Silinē sīvīte miņ pīrūbeža privilegejis. “Itūgod, kai mes sokom, batjka Lukašenko sataiseja bezvizu ībraukšonu Boltkrīvejā. Cīši daudzi myusejī brauce, es poša treis reizis ari beju. Taidā kai ekskursejā sovā atvalinuojumā,“ stuosta jei. Braucīni iz Boltkrīveju vysod ir bejuši ceļuošonys piec, na īsapierkt. Ludmila soka, ka Boltkrīvejā ir drupeit lātuoka degvīla, tok puortykys cenys taidys pat, kai pi myusu. Atškireiba varātu byut ap desmit divdesmit centu. Deļ taidu cenu nav vārts stuovēt ryndā iz rūbeža pa pīcom stuņdem, lobuok ir aizbraukt iz Daugovpili i sasapierkt.

Runojūt par kara situaceju, Ludmila pastreipoj, ka cīmā kotram ir sovys dūmys, tok streidu par politiskom nūstuojom nav. Poša sīvīte stuosta, ka jei vaira ir par Krīveju: “Personeigi es asu vaira par Krīveju. Tys ir muns redzīņs. Kod jī bombardēja Donbasu, Donecku septeņus godus, dieļkuo jī tī bombardēja? Cīte taišni mīreigī civilīdzeivuotuoji. I niu ari cīš mīreigī dzeivuotuoji. Šausmeigi!”