Roksta autore: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Tys ir stuosts par drūsmi, izaicynuojumim i nasabeišonu dareit. Inga Zagorska kasdīnā struodoj Ludzys nūvoda turisma sferā, tok breivajuos šaļtīs jei dūdās garūs puorguojīņūs, izbauda zīmys mauduošonūs i naatsoka izaicynuojumim breivpruoteigūs dorbā Ukrainys bieglu uzjimšonys punktā Grebņovā, kas ir na tik smogs dorbs ar nalaimē tykušajim, tok ari dorbs ar sevi. Ar Ingu sasateikam Grebņovys rūbežkontrolis punkta treilereitī, kur pasarunojam vaira par juos puordūmom, politiskajom puorlīceibom i sirdslītom.

Kai saguoja tikt ite?

Instagramā īraudzeju bīdreibys “Tavi draugi” puorstuovis Montys Vecuozuolys (Vecozolas) īrokstu, ka jī atsarūn Grebņovā ar treilereiti i itū krizi uzjem iz sovu placu. Tai kai asu vītejais cylvāks, maņ ruodejuos – nu kai? Nu kai tu vari naīt? Es asu dareituojs. Maņ napīteik ar tū, ka vīnreiz mienesī pazīdoju ci aiznasu kaidys maņtenis. Maņ eistyn vajag fiziski koč kū dareit. Piec kara suokuma mums kotram vajadzēja taidu vareibu dareit. Maņ tys ruodejuos vīnkuorši fantastiski, ka ite pat ir vareiba tū pīdzeivuot, paleidzēt i dareit koč kū Ukrainys lobā. Maņ ir cīši styngra puorlīceiba par tū, ka vysom puorejom tautom ir dūta īspieja izdzeivuot itū karu, jimā naīsasaistūt. Tik nu myusu pošu byus atkareigs, voi mes Ukrainu pīteikami atbaļsteisim i iztiksim bez leluoku i masveideiguoku lītu kai itūšaļt. Maņ ruodejuos, ka cyta varianta nav – tik īt i dareit.

Jius kasdīnā struodojat Ludzys nūvoda pošvaļdeibys turisma centrā. Kai izadūd apvīnuot pamatdorbu ar breivpruoteigū dorbu?

Puorsvorā ite asu breivdīnuos, saceisim, nu pīktdīnis da svātdīnei. Prūtams, ir atvalinuojumi, teik jimtys breivys dīnys. Es ceņšūs vaira par treis maiņom mienesī najimt. (Vīna maiņa ir divejis dīnnakts – M.P.) Fiziski tys ir gryuts. Itūšaļt, kod asu ite jau sastū mienesi, saprūtu, ka nūgurstu nu div taidim pylna laika dorbim. Tod koč kai juomeklej tuos īspiejis atsapyust.

Jau pusgods dorbā ar bieglim. Kas motivej naapsastuot, braukt i dareit?

Vīns, prūtams, ir kolegi. Ite asu satykuse fantastiskus cylvākus! Grebņova vyspuor maņ dzeivē ir cīši daudz davuse kai cylvākam. Tei apziņa i vierteibys, kū ite saprūti, ir pats svareiguokais. Taida atsajaunuošona nūteik. Tu piļneigi dzeivoj, tev acs ir vaļā, i tuos vysys jusšonys ir daudz kailuokys. Mainuos uztvere.

Ūtrys ir tys, ka tu brauc, kab atbaļsteitu. Kai gon atstuosi sovu kolegi vīnu? Tok tei situaceja jau ir dalieji zynoma. Tu zyni, iz kurīni brauc. Prūtams, kotra maiņa i kotrs stuosts vys vēļ ir cytaiduoki, tok tu jau esi īguojs taidā ritmeņā. Es jau suocu sev aizdūt vaicuojumu – cik es ilgi vēļ braukšu? Cik es ilgi vēļ spiešu tū vysu apvīnuot i izturēt? Tok pagaidom, vysmoz februari, es ite asu. (Smejās). Īspiejams, pavasarī i vosorā tuos mainis byus taidys rešuokys. Bet tai gluži pamest itū vītu es naplānoju. Ka bīdreiba turpynuos itū dorbu, es ari vystycamuok byušu ite, tik varbyut jimšu mozuokys stuņdis.

Kaida niu ir situaceja iz rūbeža?

Maņ ruodīs, ka cylvāku skaits pa lelam nasamaina. Taidu krytumu eipaši naasam jutuši. Varbyut ir bejuši periodi, pīmāram, nedeļa piec svātku, kod beja mozuok, bet tai tei plyusma ir stabila, ap 200 cylvāku dīnnaktī. Tī ir tik kuojomguojieji. Pusūtra tyukstūša nedeļā ir stabili, vysmoz Grebņovā. Vēļ ir ari Terehova i Siline. Silinē tei plyusma gon ir mozuoka, tok taipat tei tī ir. Leluokuo daļa, kas tamā pusē atstuoviejuši, taipat gryb kū ta izdzert syltu, pasēdēt syltumā. 99% rūbeža škārsuotuoju vieršās pi myusu, kam kaidys vajadzeibys. Kam zečis, kam cymdi, kam padzert, paēst. Kam bārnam pamperus, kam pošam kū na viņ.

Grebņova ir taids pozitivais stuosts, partū ka sabīdreiba cīši aktivi īsasaista – vītejī dzeivuotuoji, taipoš Baļtinova, Viļaka, Ludza. Cylvāki cīši daudz zīdoj, poši vad zīduojumus. Mums ari ir iknedeļis vadumi – lelī kotli zupys. Tys ir cīši forši! Bez tūs cylvāku ite nabyutu vyss tik pozitivi.

Mes, portals lakuga.lv, bejom ite oktobrī, kod vēļ breivpruoteigūs punkts tik suoce struoduot. Niu ir zīma, soltumi. Pastuostit par apstuoklim, kaidūs niu saīt struoduot.

Mes tū vysu apsazynojam. Leluokuo daļa nu myusu ir sīvītis, kurys ir 48 stuņdis ite iz vītys. Prūtams, dorbs ir suocūt nu fizisku lītu: tualeta teiriešona, snīga teiriešona. Tu pastuoveigi esi soltumā. Pat treilerī, kur ir 18-19 gradu, nav tei pateikamuokuo temperatura. Leidz ar tū naktīs, tikleidz esi īleids guļammaisā, daguns iz reizis ir solts. Kai ari es vysod pastreipoju, kas tys ir termināti – mes atbraucam ite iz 48 stuņdem i zynim, ka mes atsagrīzsim sātā, nūsamozguosim syltā dušā, īleissim syltā gultā, i tys vyss tai aizamierstās. Prūtams, ite nav nikaida spa vīsneica. Itū drūsi vīņ var pīleidzynuot armejis apvuiceibom, izdzeivuošonys lītom.

Kai ir ar bieglim taidā laikā? Kai jī jiutās?

Redzi, mums ir ar kū saleidzynuot. Ka mes suocem septembra beiguos, oktobra suokumā, tuos beja vasalys dīnnakts, kod jī gaideja tamā pusē. Tagad, kod biegli stuov tī, pīmāram treis stuņdis, tod es jim tai ari soku – jius saprūtit, ka cylvāki ir gaidejuši dīnnaktim. Ite ir forši, ka jums beja tuos treis stuņdis. Prūtams, tys cylvāks ir nūsaļs, jis nasaprūt, deļkuo jam tī ir juostuov, deļkuo jam tī juogaida. Tok mes redzim, ka tys progress ir bejs. Tuos jau ir tik treis stuņdis. Prūtams, vacim cylvākim voi saimem ar mozim bārnim tys ir gryušuok. Jī eistyn ir naizpratnē, deļkuo ir taida naciļvieceiba iz rūbeža. Tok otkon jī ir cīši prīceigi, ka ite ir syltums, īspieja pasēdēt, pasasiļdeit, padzert i apēst koč kū syltu. Leidz ar tū pateiceiba ir miļzeiga. Jī iz reizis sajiut taidu kontrastu – kai beja tī i kai ir ite.

Varbyut ir sasaglobuojuši kontakti ci izaveiduojuse draudzeiba ar kaidim nu bieglu?

Tys ir veids, kai es sagloboju i saudzeju sevi – es naveidoju taidus kontaktus. Ka tu izveidoj kontaktu, tu 24/7 esi ar tū cylvāku, tev nav īspiejis atsapyust. Ka jim ir problemys, tod tev ir problemys. Tu ari turpynoj tū rysynuot, aizbraucūt iz sātu. Prūtams, ir puors iz vīnys rūkys saskaitomi gadīni, tok tī ir taidi eipašuoki voi pošai bejuse koč kaida leidzeiga saskare ci dzeivis lineja, tok es eistyn raugu naveiduot tūs kontaktus. Es ari saprūtu, ka izdzeivuot karu jim ir gryušuok, atsarūnūt na sovā vaļstī. Kū vaira mes jūs saudzejam i pamperejam, tū gryušuok jim pošim ir. Ir juosaprūt, ka, īsarūnūt ite, tev juosuoc dzeive nu suokuma. Vyss juodora pošam – juopījem lāmumi, pošam vyss juouzsuoc. Tu redzi cylvākus, kas ir tik tuoli sagrauti, ka  sevkurs lāmums jim ruodīs naīspiejams. Tu raugi koč kai jū īdrūsynuot, cikom jis ir ite. Ka vysu laiku baļsteit jūs, tod jim ir gryušuok īsadzeivuot. Tei ir muna puorlīceiba.

Nui, dorbs nav vīglys kai fiziski, tai morali. Kai jius teikat golā ar tū smogumu piec maiņu?

Tys īt ar sapratni. Vīna līta ir tys, ka es naveidoju tūs kontaktus. Es iz vysu 100% asu ite i varu paleidzēt tai, kai es varu paleidzēt. Es raugu nagrīzt mugoru situacejai. Un tys ir ari cīši daudz maņ kai cylvākam devs. Pīmāram, i bejušys situacejis, kod tu saprūti, ka, prūtams, byutu bejs lobuok, ka tu tū naradzātu voi vīnkuorši pagaistu i tuo vysa nabyutu. Tok tev ite nav taidys īspiejis. Ari Monta par itū cīši skaisti saceja, ka ite ir froņtis lineja, kas ir tyvuokais karam, kai tu ite vari byut. Tuos emocejis, ar kurom pi myusu īt cylvāki, tuos ir cīši svaigys. Tikū, pyrma div dīnu, jī beja kara skortajuos teritorejuos. Kotram ir sovs stuosts, kotram sova bāda, kuru jis gryb izstuosteit. Svareigi ir īsavuiceit tū nalaist car sevi i saprast, ka es ite doru maksimali i vaira navaru izdareit. Es ar jū varu parunuot, parauduot, bet es eistyn ceņšūs nanest tū iz sātu. Var pasēdēt mašynā pi sātys i parauduot ci pabļaut, tok sātā tū ceņšūs naīnest.

Tys naguoja maņ ni pyrmajā nedeļā, ni pyrmajā mienesī. Tik ar laiku tu saprūti, ka cytaižuok tu izdegsi cīši dreiži voi iznycynuosi sevi. I nu teve nikaidys paleidzeibys vaira nabyus. Ir juosoka, ka tagad tys vysmoz ir dalieji īsavuiceits.

Voi ir bejuši pīmāri nu cytu breivpruoteigūs, ka atīt struoduot, tok beiguos saprūt, ka navar tū izturēt?

Ir. Mes ite asam pamata cylvāki – ap 20 tūs, kas ir pastuoveigi. Ir cylvāki, kas atbrauc vīnu reizi, ūtru reizi. Varbyut, ka tu ite esi reizi mienesī, tod tys vēļ nav tik troki. Tu atbrauc, ite tū izcīt i tev ir mieness, kab atsapyustu, atsaslāgtu nu tuo i dareitu sovus kasdīnys dorbus. Prūtams, ir bejuši cylvāki, kas atbrauc i saprūt, ka fiziski tys nav īspiejams, taipoš i emocionali. Mes vysi pīrūnam pi kara, kas itymā situacejā ir ari dalieji labi. Suokumā tu kotru stuostu laid sev cauri. Vysys sārojūšuos muotis. Vysi stuosti guoja car suopem. Tok tagad tu saprūti, ka, nui, taida ir tei situaceja i kotrs īt ar taidu stuostu.

Kaidam cylvākam juobyut, kab jis varātu dareit tū, kū dorit jius?

Kotrs itamā vītā meklej sovu. Kaids īt puorbaudeit sevi, kaids sajust konkretys emocejis, kaids īt pieteit, saprast. Kotram ir sovi motivi. Sevkurā gadīnī es dūmoju, ka tai juobyut nūbrīdušai personeibai. Voi ari taišni pretieji – uztvert tū, kai taidu pīdzeivuojumu, kod tu brauc iz itīni kai iz taidu pīdzeivuojumu spēli i nauztver tū nūpītni. Es dūmoju, ka taidam pīaugušam cylvākam ir juojem pretī vyss, kas ite nūteik. Juosaprūt, ka tu te esi i vari paleidzēt tik daudz, cik vari. Tu navari izgluobt vysus cylvākus. Tu navari jūs vysus atvest pi seve iz sātu. Tu navari jūs nūdrūsynuot ar dorbu i izdzēst tū, kas tī ir bejs. Tū ir svareigi saprast.

Ari iz rūbeža tu nadreiksti sprīst i viertēt cylvākus. Pīmāram, es radzu jaunu sīvīti ar mozu bārnu pi rūkys. Jei ir stuovūklī, tok atraitne. Es radzu, ka jei peipej. Pyrmuo dūma – deļkuo tu tū dori? Tu esi stuovūklī! Bet tod tu atsakuop nu tuo i saprūti, ka tys cylvāks tikū ir zaudiejs sovu veiru, sovu sātu. Jis ir izsvīsts piļneigi svešā vaļstī. Kaidys tev ir tīseibys vyspuor koč kū puormest cylvākam, vuiceit jam dzeivuot? Tev absoluti nav taidu tīseibu. Tu vari tik paleidzēt, na vuiceit dzeivuot. Tys ir tys svareigais punkts, ka tovi prīškstoti par dzeivi, tovs kategoriskums – tuos ir lītys, kam juopalīk sātā.

Kas ir tuos lītys nu ituo dorba, kū pajimsit sev leidza turpmuokajā dzeivē?

Maņ ruodīs, ka tuo pajimtuo jau ir cīši lels maiss. Vys jau tū pošu ciļvieceibu, atkluoteibu i nasabeišonu paleidzēt. Tys ir tys, kuo latvīšim cīši datryukst. Tu dzeivoj sovā mozā šyuneņā i tev sūpluok koč kas nūteik, bet tev ir taids – tei nav muna dareišona, maņ tī nav juolein. Tei ir tei paleidziešona, kod tev navaicoj, tok tu redzi, ka vari paleidzēt. Tei ir cīši loba līta, kas ir atguojuse ar Grebņovu. Nasabeit dareit vēļ vaira.

Beja izskaniejuse dūma, ka ari Latgolā varātu attaiseit labdareibys bīdreibys “Tavi draugi” filiali. Kū jius par tū sokot?

Es dūmoju, ka tys nūteikti byutu īspiejams, tok itūšaļt bīdreibys “Tavi draugi” resurss ir taids, kaids jis ir. Tī kotrs struodoj 24/7. Pagaidom, cikom ir kars i cikom tei paleidzeiba Ukrainai ir vajadzeiga, tys aizīt tuoļuok. Prūtams, tuoļuokā perspektivā, ka “Tavi draugi” turpynuos tū, kū jī ir īsuokuši, tod Latgola ir vīta, kur jūs jau cīši labi zyna, atbolsta i uzjem kai sovejūs. Mums ir kolegi nu Reigys, Vydzemis, nu vysurīnis, tok daudzi nu jūs soka, ka ite, Latgolā, cylvāki ir draudzeiguoki, patriotiskuoki. Lela daļa nu jūs atbrauc i eistyn sajiut taidu drūseibys sajiutu, kū jī najiut Reigā.

Esit cylvāks, kam pateik aktivuo atpyuta, eipaši gari puorguojīni i zīmys mauduošonuos. Kaida ir tūs aktivitašu nūzeime jius dzeivē?

Es naasu skriejiejs, naasu sporta zāļu apmaklātuojs, pyuļu i saceņseibu cylvāks. Asu atroduse sev komfortabluokū veidu, kai atsarast svaigā gaisā i izvādynuot sovu golvu. Jau kaidus div godus apzynuoti īmu puorguojīņūs. Byut dobā, pīsavērst sovom dūmom, izdzeivuot juos taidā mīreigā ritmā. Tam tī garī puorguojīni ir idealuokais variants. Maņ jī cīši pateik. Ari dalieji fiziski tu sevi izaicynoj – voi spiesi nūīt tik, cik tu plānoj nūīt. Ari vīnaidi dūmojūšūs cylvāku kompaneja ir cīši forša. Puorsvorā tī ir muni kolegi nu turisma jūmys. Komfortabluo distaņce itūšaļt mums ir 25 kilometri, kod jiutīs forši i naasi puoruok sagurs. Izstaigoj sevi, sovys dūmys, varbyut lītys, kas sasakruojušys pa nedeļu – tys ir veids, kai mīrmīleigai atstuot tū.

Zīmys mauduošonuos paleidz maņ saglobuot vasalū sapruotu. Rūņoju es pyrmū godu. Tei ari ir taida līta, kas paliks munā dzeivē. Veirīšim ir drupeit vīgļuok, jī sovu pruotu muok nūnullēt, klusums jim ir bīžuok, tok sīvītem tei dūmuošona ir 24/7. Tuos pyrmuos sekuņdis, kod īlein soltajā iudinī, tev piļneigi nav nivīnys dūmys golvā. Tu koncentrejīs tik iz elpuošonu, iz izdzeivuošonu. Tei ir cīši kaifeiga sajiuta, piec kuruos gribīs leist vēļ i vēļ.

Saīt, jius pīsaista taidys lītys, kas trenej iztureibu.

Nui! Prūtams, caur sportu nūsastyprynoj tovs pruots. Varbyut koč kaiduos īprīškejuos dzeivēs maņ ir bejuse militaruo pīredze, es nazynu. (Smejās.) Itūšaļt maņ daļa saimis ir militarajā jūmā, kas maņ nav sveša. Tok pagaidom es naasu tys cylvāks, kurs byutu īsastuojs zemissardzē voi cytā patriotisma i vaļsts aizsardzeibys jūmā. Tuos lītys, kurys minieju, mani cīši nūstyprynoj. Dažaiduos ekstra situacejuos es muoku sasavuokt i racionali dūmuot. Tys, pa munam, ir svareigi, ka nav taidys panikys golvā. Taišni struodojūt ar cylvākim, tys ir cīši svareigi, ka tu spiej sasavuokt i meklēt rysynuojumu, kod tys ūtrys cylvāks naspiej tū dareit. I svareigi naradeit īspaidu, ka esi šokāts, naizpratnē.

Socialajūs teiklūs jius aktivi izasokot par politiskom situacejom, kas saistuos ar Krīveju i tuos reiceibom, taipoš ari Grebņovā sateikot cylvākus, kuru dzeivis ir izpūstiejuse vīnys vaļsts vara. Kaids ir jiusu redzīņs par Krīveju?

Maņ personeigi tī, aiz rūbeža, ir bolta lopa. Vaļsts, kura napastuov. Es jū naignoreju, bet es ari saprūtu, ka dušmu i naida periods ir puorguojs. Mums ir bejušys ari sarunys ar krīvim, kas brauc īškā Krīvejā. Vys tik kaids nu jūs podīt. Krīvs, prūtams, skaisti soka: “Nui, mes napīkreitam vaļdeibai.” Mes sokom pretī i atsaļaunam vaicuot, deļkuo mes tū najiutam? Jiusu ir 143 miljoni, ka jius vysi napīkreitat, tod deļkuo tū naradz? Tik daudz miļjonu ir baist pasceit “nā’’? Kai!? Tod tu saprūti, ka tei klusiešona ari ir daļa nu vainis. Tu esi vaineigs pi tuo, ka tu klusej. Es nikod naasu dzierdiejuse atbiļdi, kas byutu kai attaisnuojums tam, kas nūteik. Niu es jūs naīneistu, bet es ari nacīneju kai nāceju.

Mums ir bejuse ari saskarsme ar krīvu rūbežsorgim. Leluokuo daļa tuo, kū stuosta ukraini par jim – naciļvieceiguo attīksme, sovys nacejis izceļšona puori jūs – tū mes saprūtam i jiutam. Tok tymā pat laikā mums stuov invalidu rateni situacejom, kod ir vaci cylvāki, kuri poši napuorsavītoj, tod mes jim īdūdam tūs rateņus, kab tyktu da rūbeža. Tod tū cylvāku puorvad puori Latvejis rūbežam i sarunoj ar krīvu rūbežsorgim, ka nuokušajai grupa, kas īs atpakaļ, tūs rateņus īdūs leidza. Pagaidom tī rateni vysod ir tykuši atpakaļ. Vys tik ir 1% cereibys, ka kaidam nu jūs nav myruse īškejuo ciļvieceiba, ka jis tūs rateņus na jau nūsvīž pi miskastu, bet atgrīž atpakaļ. Bet puorsvorā vysi puorejī ir taidi naciļvieceigi stuosti.

Mums kotram ir izviele – vīns ir tuos pavielis, omots, pīnuokumi, bet tys, kai tu tū dori, vysod ir tova izviele. Taipat ari karā – kars ir vīna līta, bet tys, kai tū veidoj, ūtra. Tu vari dareit gūdeigi, tok vari dareit tai, kai dora Krīveja. Vysod tei ir poša cylvāka izviele – byut taidam, kaids jis ir. Krīvu rūbežsorgi ukrainim tai ari skaidri pasoka – jius asat nikas. Kod ukraini teik ite, jī iz reizis jiut tū breiveibu, īelpoj svaigu gaisu. Tei pyrmuo breiveibys sajiuta, vysi ir cīši pateiceigi, aizkustynuoti. Mes ari navarim idealizēt ukraiņus, jī vys tik ir postpadūmu vaļsts, kur ir korupceja i cytys lītys, kas ir našmukys. Vysi cylvāki, prūtams, nav bolti i pūkaini, bet mes ite naasam satykuši švakus cylvākus.

Kūpumā rūnās taids īspaids, ka jius asat cīši drūsmeiga sīvite, kura nasabeist dareit, riskēt i pīkrist izaicynuojumim. Kū jius grybātu sev nūvielēt?

Turpynuot byut taidam cylvākam, kaids es asu. Cīši grybātu ari sovam bārnam pareizi īvuiceit byut taidam cylvākam. I nasabeit dareit ari tuoļuok. Ari tod, kod varbyut puorejī nasaprūt. Suokumā, kod es suoču te braukuot i likt socialajūs teiklūs, prūtams, atsaroda cylvāki, kas lyka komentarus – deļkuo napaleidzi sovejim? Deļkuo tagad Ukraina teik izcalta? Es vysod asu bejuse taids cylvāks, kas dalieji īsasaista breivpruoteigajā dorbā i asu paleidziejuse tī, kur varu paleidzēt. Leidz ar tū ir cīši svareigi dareit tuos lītys, kurys īškeji jiuti, ka tev tys ir juodora, i nasaklauseit apleicejūs redzīņūs, bet ruodeit pīmāru.