Roksta autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Gonreiž sevkurs turists, atbraucūt iz kaidu golamierki, rauga atrast i īpasazeit ar tuos vītys specifiku, eipašom i atškireigom īzeimem. Motivacejis var byut vysaidys – kaidam tys ir vajadzeigs, kab publicēt īrokstu Instagram i sajimt cytu cylvāku atzineibu, kaids nu sirds aizaraun ar cytu kulturu pieteišonu. Tok ar kū eipašs i atškireigs ir Latgolys turisma pīduovuojums i deļkam cylvāki brauc iz Latgolu atsapyust?

Latgolā ir plašs turisma pīduovuojums vysaiduokom gaumem – nu klusys atpyutys meža īlūkā, da aktivu i digitalajuos tehnologejuos baļsteitu izklaižu. Tok, kaida ir latgaliskuo i latgalīšu volūdys vīta, i cik vyspuor regionam ir svareiga turisma nūzare? Tū raudzejom dazynuot, apvaicojūt vairuokus nūzaris ekspertus.

Byut latgaliskajā nūzeimej cīst i cīst

Niu varbyut humorpylnī izteicīni, ka “mums ir elektreiba i internetu vakar daslēdze”, ir drupeit pagaisynuojuši aktualitati i regions vysubeidzūt ir pīruodejs sovu konkurētspieju kai Latvejis, tai ari plotuokā mārūgā, tok vys vēļ ik pa šaļtei izskaņ apgolvuojumi, ka Latgolā turisma pīduovuojumam vajadzātu byut drupeit liešuokam nakai puornūvodūs. Vys tik itadam apgolvuojumam nav nikaida faktūs baļsteita pamatuojuma, i ari Latgolys turisma uzjiemiejim juosariekinoj ar tim pošym izdavumim i napīcīšameibu pylnveiduot sovu pīduovuojumu, kai tys ir cytvīt. Tymā pat laikā kotram uzjiemiejam ir juorauga kritiski izviertēt sova pīduovuojuma kvalitati i par tū praseit atbylstūšu cenu.

Vydzemis Augstškolys (ViA) asociātais profesors Andris Klepers doluos sovuos puordūmuos par regiona turisma potencialu i pastreipoj, ka turisma atteisteibai ir svareigi regionalī resursi. Respektivi – tys, kas regiona kontekstā vīgli nūsalosa i tys, kuo kūpumā ir daudz, tai rodūt prīškrūceibys attīceibā pret cytim regionim. Kulturys montuojums i tradicejis Latgolā ir cīši boguoteigā kluostā. “Sūpluok nacionalajai identitatei, pastuov spieceiga regionaluo identitate, pīdereiba nūteiktai kulturtelpai i taišni ituos regionaluos kulturys atškireibys ir saistūšys kai Latvejis, tai i uorzemu turistim.

Tys, kas ir globals, ir vīnaids i vīnkuoršuoks, tok turisti “pierk” vītejū i kulturys atškireibys,” pamatoj Andris Klepers.

Augšdaugovys nūvoda pošvaļdeibys turisma īstuodis “TAKA” direktors Rolands Gradkovskis pastreipoj, ka latgalīšu volūda turisma pīduovuojumā ir cīši svareiga, tok na mozuok svareigi ir nagrākuot ari pošim. “Dīvamžāļ ari pats grākoju, nataiseidams na stendus, na bukletus, na nūruodis latgaliski. Vīneigi pasuokumūs raugu maksimali izmontuot latgalīšu volūdu,” stuosta Rolands Gradkovskis. Jis ari skaita, ka latgaliskuo īkļaušonai turisma nūzarē vajadzātu byut centralizātai, pīmāram, Latgolys Turisma asociacejai eistynojūt kaidys kūpejuos aktivitatis taišni latgaliski.

Latgolys pīduovuojums – unikals?

Profesors Andris Klepers pastreipoj, ka Latgolā, saleidzynūt ar cytim Baļtejis regionim ir daudz kulturys autentiskuma i originalitatis. Vys tik nūteikti nav juoapgolvoj, ka Latgolys gadīņs ir koč kas absoluti unikals, partū ka zynomys viesturiskuos i ainaviskuos leidzeibys īsazeimej ari cytim turisma golamierkim. “Latgolys regions var pretendēt iz tradiceju piecteiceibu i lobu senejūs zynuošonu puornesi. Pīmāram, “Pūdnīku skūla”, kas ir cīši lobs puormontojameibys pīmārs – kaids zyna, kai dareja myusu seņči, nūdūd tuos zynuošonys tuoļuok i spiej daleitīs ar cytim,” pamatoj Andris Klepers.

Vīna nu leluokūs Latgolys zemnīku saimisteibu ir Bolvu nūvoda “Kuotini” (“Kotiņi”), kuri nūsadorboj ar gryudaugu audziešonu i kvalitativys sāklys puordūšonu. Paraleli tam “Kuotiņu” saimineica Vija uzjam gostus ari “Rekovys dziernovuos”, kur ir vareiba izgaršuot vysaiduokus iedīņus nu saimisteibā ražuotuos pamata produkcejis. Sovpus iz pošu saimisteibu regulari brauc turisti, kab izzynuot vaira par tuos darbeibu. Vysubīžuok “Kuotiņūs” ekskursejis voda Rolands Keišs, kurs pats par sevi smaidūt soka, ka gostim nūdrūsynoj “vīna cylvāka stand-up šovu”. Rolands sovys ekskursejis voda latgaliski, tok pats pastreipoj, ka tei ir “latvyskuota” latgalīšu volūda, kab byutu vīgļuok uztvert i saprast.

“Vysod soku – ka koč kas nav skaidrs – vaicojit, div reizis taids pakolpuojums byus bez moksys, trešū reizi jau par moksu. Pa munam, latgalīšu volūda ir myusu pluseņš, cylvāki atbraucūt prīcojās, ka var tū dzierdēt,” stuosta Rolands Keišs.

Pīduovuojums, kuru gryuši komercializēt

Profesors Andris Klepers skaidroj, ka prasmeigi izmontuots kulturturisms ir instruments, ar kura paleidzeibu kaidys tradicejis var saglobuot lobuok. “Cylvāks piec byuteibys ir racionals – ka itū pīduovuojumu var puordūt, tod ir ari motivaceja tū lobuok izzynuot i saprast. Vys tik cīši juouzamona tū puorveiduot par lātu šovu.”

Kulturturisms skar ari ainovu i ir cīši saisteits ar lauku vidi. “Pīmāram, Eiropā vairums piļsātu turisma pīduovuojuma ir dīzgon nūjaušams, leluokūtīs ar multikulturalu ītekmi, tok lauku vide lobuok sagloboj “vītejumu”, saistuos ar myusu pošu idealim, kaidu pasauli sev apleik mes grybātu redzēt. Malnuo pierts i pyrmatneiba, rituala guojīņs iz azaru voi upi, dabiskuma sajiutys.

Koč kas tik unikals, kas pagaist, ka puorlīkam tū prīžu mežā kāpuos pi jiurys voi etnografiskajā muzejā. Pagaist daļa nu pīredzis, konteksta i sajiutu smolkuma,” sovu redzīni skaidroj ViA profesors Andris Klepers.

Latgaliskums ir pīduovuojums, kuri gryuši komercializēt, tok profesors ari pastreipoj – kab saglobuot autentiskumu, komerceja nadreikst byut vīneiguo motivaceja. Pamatā tam ir juobyut cīnam pret sovim seņčim, pret sovim bārnim, kurim mes poši gribim koč kū īvuiceit i nūdūt tuoļuok. Komerceja i vareiba sovu pīduovuojumu puordūt tuoļuok, var kolpuot kai papyldu motivs gribiešonai īsadzilinuot i izprast. “Taišni deļtam kulturys turismā juobyut ari izgleitojūšam elementam, na viņ izklaidei. Juovar “pajimt” publiku na viņ ar jūku, tok ari ar kvalitativu interpretaceju.”

Autentiskys pīduovuojums var byut duorgs

Profesors Andris Klepers skaidroj, ka autentisks pīduovuojums palīk ekskluzivs sovā originalitatē, deļtam var byut ari duorgs. “Otkon lobs pīmārs ir cepļa īlikšonys i izjimšonys process, tī, kas tū ir pīredziejuši, nūteikti apgolvuos, ka tys beja unikals nūtykums. Itaids pīduovuojums ir juoizdzeivoj, tū navar īsaiņuot vīgli dabojamā “pakolpuojumā”, vys tik ite ir cīši svareigi saglobuot tū smolkū rūbežu storp šovu i spieju nūturēt sevī laimis sajiutu, kū nūdūt tuoļuok ari cytim,” doluos Andris Klepers.

Latvejis Turisma agentu i Operatoru asociacejis “ALTA” vadeituoja Astrīda Trupovniece pastreipoj, ka daudzveideiba turisma pīduovuojumā ir absoluta napīcīšameiba. “Tys ir fakts, ka latgalīšu volūdu pamatā byus interesanta taišni vītejim turistim, uorzemnīki mozuok uztvers volūdys atškireibys, vys tik par tom atškireibom ir juorunoj. Ari mes, kai ALTA puorstuovi, kod braucam gostūs iz Latgolu, gribim sadzierdēt latgalīšu volūdu.”

Dzeivuotspiejeigys tradicejis

Kai skaita ViA profesors Andris Klepers, tradicejom var daškiert dzeivuotspieju, ka kaidu daļu integrej myusu dīnu praseibuos. Kai pīmāru jis nūsauc Dīnavydlatgolys tautyskūs lynu kraklus, kuri, saglobojūt nūteiktys viesturiskuos īzeimis, ir daīmami ari Ludzys Amatnīku centrā. Tok daīmama i pīpraseita ir ari taidu pošu kraklu stilizātuo lineja, kas veidoj sovdabeigu tyltu storp senejim laikim i myusu dīnom. “Attīceigi, tys kraklys sovā myusu dīnu izskotā turpynoj dzeivuot kasdīniškuok, tok nas sev leidza tū emocionalū stuostu, materiala sajiutu, cylvāki vaicoj, nu kurīnis īt taids krakls i, grybūt nagrybūt, otkon ir juoatsagrīž i juostuosta par Latgolu.”

Andris ari paskaidroj, ka lauku turismā ar misejis apziņu dīvamžāļ ir par moz, i tei ir na viņ Latgolys, tok vysys Latvejis regionu kūpejuo problema – puoruok mozs turisma patiereņš, kur uzjiemiejs ar sovu autentiskū pīduovuojumu navar nūpeļneit. Angliski tū sauc par undertourism aba nalela pīprasejuma situaceja, kura dora puori ari labi veiduotim turisma pīduovuojumim. “Attīceigi deļ mozuo pīprasejuma, uzjiemieji veidoj daudzveideigu pīduovuojumu, kam tryukst padzilinuotuokys īsaistis i zemiejuma. Tys ir sarežgeits saturs, kuru na kotrs var prasmeigi komercializēt. I te nūteikti papyldu rysynuojumi byutu juomeklej leluokā uorzemu turistu pīsaistē,” skaidroj Andris Klepers.

“Myusu dīnu Latgolys i lobs turisma pīduovuojums byutu taids, kas na tik īsakņoj sevī paguotni i tradicejis, tok tam pīmeit ar myusdīneigs rodūšuma vektors, kur var dabuot emocionalū sasaisti, tikt pi puorlīceibys par regiona vitalitati. Kas ir šudiņdīnys Latgola i kaida byus Latgola 2030, ir atkareigs viņ nu pošu latgalīšu,” nūslādz Vydzemis Augstškolys profesors Andris Klepers.