Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Itys mieness Kristapam Rasimam ir nūtikšonom i dorbim boguots – jau sastdiņ, 18. martā, Latgolys viestnīceibā GORS gaidoms grupys “Bez PVN” lelkoncerts “Paraleli horizonti”, bet 21. martā Latvejis Radejis eterā izskanēs kriminalromana “Bruoli” īstudiejums, kuram Kristaps ir muokslinīcyskais vadeituojs. Sovys aktivitatis turpynoj ari grupa “Rupuči”, kuru naseņ varēja dzierdēt ari Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” padūšonys ceremonejā. Itī beja ari treis golvonī pīturys punkti sarunai ar Kristapu.

Koncerts kai svātku torts

Sastdiņ gaidomais koncerts byus grupys “Bez PVN” ūtruo itaida mārūga nūtikšona Latgolys viestnīceibā GORS. Pyrmais lelais koncerts “Rūbeži” nūtyka 2019. gods oktobrī. Piec tuo grupys dalinīki saprotuši, ka itys formats jim cīši pateik – asūt lobuok nakai “braukuot pa klubim voi pogosta svātkim”. 2020. gods nūslāgumā beja paradzāts nuokušais koncerts, kurā tyktu prezentāts jūs trešais albums “Bezgaleibys”, tok pandemejis dieļ prezentaceja 2021. gods martā nūtyka Zoom. Kristaps par koncertu GORĀ soka tai: “Kai var byut vēļ lobuoka vide kai vītā, kur saīt myusu publika – cylvāki, kuri myus zyna!? Na vysi, bet puorsvorā.. Piec tuo saprotom, ka nasagryb vaira spielēt najaušai publikai.” Ruodīs, ka “Bez PVN” niu koncertej cīši reši. Kristapa vuordim runojūt, jī “asūt sovu atspieliejuši”. Vaira nasagryb tū steigu, kod grupai pyrma uzastuošonys deļ uzalikšonys dūtys treis minutys, skaņa nav loba, partū ka pasuokumam nav loba apskaņuošona, tok klauseituoji vys jau skaita, ka grupa najādz spielēt. “Tod dūmoj – kaidi nu tuo beja īgivumi? Nikaidu! Ka dori prīcai, tod prīcai!” tai Kristaps. Koncertu reizi puors godūs jis saleidzynoj ar sajiutu, ka svātkūs ēd koč kū gordu, tū, kū naēd kasdīnā. “Ka torti iessi kotru dīnu, vemt jau gribēsīs! A iz svātkim izbaudi kotru garšys nianseiti!”

Intervejuos nareši “Bez PVN” dalinīki ir izasacejuši, ka ir nakomerciala i naprofesionala grupa, ar tū dūmojūt, ka muzyka nav jūs pamatnūsadorbuošona. Kristaps stuosta, ka grupa jim ir prīcys olūts. “Kotram ir nazkaids hobejs, kas tevi īprīcynoj kai cylvāku. Vīns sliepoj, vīns skrīn, vīns oda, kaidam ir duorzs sātā. Myusim ir grupa “Bez PVN”.” Ka tys pateik na tik pošim, bet uzrunoj ari cytus cylvākus, asūt tik leluoka motivaceja īt iz prīšku. Praktiski izpuordūts koncerts GORĀ pīruoda, ka klauseituoju grupai natryukst. Ka jī byutu komerciala grupa, kurys darbeibu nūsaceitu kaids producents, vys jau, ka taidys prīcys nabyutu. “Ka mes byutu komerciala grupa, mes nūteikti naspielātu latgaliski. Tys tok nav komerciali!” Kristaps nūruoda, ka navar saleidzynuot tū, cik latgalīšu dzeivoj Latvejā i tū, cik daudz voi, precizuok, moz latgaliskais teik puorstuovāts kulturā. Pīmāram, Dzīšmu svātku lelajā koncertā varim dzierdēt tik puors dzīšmu latgaliski. Secynuojums vīns – ka dori koč kū latgaliski, iz reizis palīc par nakomercialu vīneibu! Tok tys reizē dūd ari breiveibu eistyn dareit tū, kas pošim pateik. Taipat “Bez PVN” navar ari žāluotīs par tū, ka jī kai latgaliski dzīdūša grupa cīši tyktu pastumta maleņā. Kristaps nūsauc taidys radejis stacejis kai Star FM voi radio NABA, kuru rotacejā jī tykuši vīnkuorši deļtuo, ka spielej lobu muzyku, naatkareigi nu volūdys. 

Kod bezgaleiba pīsaceļ kuojuos

Stuostūt par koncertu “Paraleli horizonti”, Kristaps nūruoda, ka puse nu tuo, kū dzierdēsim, byus jaunais materials – lokdauna laikā radeituos dzīsmis, kas niu ir nūformulātys i jau palaistys pi klauseituoju. Pandemejis laiks vysim lics nūviertēt, kai jim pateik sovs dorbs, eipaši jau Kristapam kai pasuokumu vadeituojam, kuram praktiski vysi dorbi atsacēle i daguoja sēdēt sātā ar saimi. Lai cik breineiga, jei byutu, gribiejuos ari padareit kū cytu. Tai suocs taiseit jaunys muzykalys skicis, dasagivs ari pi vacuoku, bet napabeigtu, ar tom grupys bīdri sovā storpā apsamainejuši. Pyrmais jaunuo albuma prīškviestness beja dzīsme “Pīci elementi”, kas pyrmatskaņuojumu pīdzeivuoja pārnejuo gods martā. Nūtikšonys pasaulī lyka drupeit pībremzēt i puordūmuot, kai byut tuoļuok, tok nu septembra kotra mieneša 8. datumā asam sagaidejuši jaunu dzīsmi i video: “33”, “Batuts”, “Skaidys”, “Jau ni mes”, “Plyudi”, “Zalts”, “Šaļti”. Tī, kas beja īprīškejā koncertā GORĀ, tū nūsavāruši YouTube (vys vēļ tī daīmams) voi TV kanalā ReTV (ruodeits nazcik reižu), zyna, ka tī naiztyka ari bez grupys “zalta fonda”, kū varim sagaideit ari itūreiz.

Runojūt par jaunū albumu, Kristapam cytuos intervejuos jau vaicuots – kod tod tys izīs? Jis soka, ka byuteibā tys jau ir izguojs, suocūt ar pyrmū dzīsmi – tys asūt dinamiskais albums. “Saleidzynuojumam – kod Dostojevskis raksteja romanu “Idiots”, jis tū naizdeve pylnā formā. Tū publicēja avīzēs pa nūdaļom, tik beiguos salyka vīnā bīzā romanā,” Kristaps soka i izvalk nu sovys studejis, kur sasateikam, plaukta itū gruomotu, kab demonstrātu tuos apjūmu. “Bez PVN” gadīnī albuma “pyrmū nūdaļu” aizsuoce dzīsme “Pīci elementi”, bet tuo “pādejuos nūdalis” nūslāgumu varim sagaideit koncertā, kod gaidoms ari vēļ kaids pyrmatskaņuojums. Fiziskā formatā itys albums natiks izdūts, myusu dīnuos tys vaira naasūt aktuali. Atguodoju, ka tai “Bez PVN” saceja jau 2013. godā, kod sovu ūtrū albumu “Reits” izdeve tik divejūs eksemplarūs lentys formatā, sovpus klauseituoji pi tuo digitalā formatā varēja tikt, aizsyutūt grupai biļdi ar jim veļteitu kraklu. Tok īprīškejais albums “Bezgaleibys” 2021. godā otkon beja ari taustoms. Lelys jāgys nu tuo naasūt bejs, vīneigais lobums – kod iz vuoka asūšuo bezgaleibys zeime “pīsacāluse kuojuos”, saguojs ostoitnīks. Taids varātu byut pusnūpītnais skaidruojums, deļkuo niu dzīsmis izīt taišni 8. datumā. “Deļkuo pīsārņuot dobu ar plastmasu! Muzyka ir nazkas netverams, leidz ar tū – lai jis ir gaisā!” tai par jaunū albumu rezumej Kristaps.

“Rupuči” i latgaliskuos saknis 

2021. gods beiguos, kod izguoja Ilzis Spergys i Līgys Romančukys gruomota bārnim i muzykys albums ar Kristapa radeituom dzīsmem “Vuškeņa iz pļovys”, plašuoka publika izzynuoja par vēļ vīnu juo grupu – “Rupuči”. Tamā Kristaps dzīd i spielej kūpā ar sovim bārnim Ernestu i Terēzi, taipat “Rupuči” nav īsadūmojami bez Luoča nu Meža. Kristaps stuosta, ka vysod ar sovim bārnim kūpā spieliejušīs, dzīduojuši, dūmuojuši puosokys. Tok par tū, ka jī niu ir grupa “Rupuči”, lela pateiceiba pīsanuok latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” vadeituojai Edeitei Husarei, kura jam davuse konkretu uzdavumu – sacerēt dzīsmis ar Ilzis Spergys tekstim. “Maņ nabeja ilgi juodūmoj, ka grybu pīaicynuot kluot Ernestu i Terēzi. Es ilgi tū nagribieju, bet Luocs nu Meža pats pīsavīnuoja. Jis ir vīnkuorši šausmeigs, nacīšams! Mes navarim jū izmest nu grupys, jis ir jurists piec izgleiteibys, vysmoz tai pats soka. Tai myusim jis juovalk leidza,” Kristaps raksturoj Luoci nu Meža. Ka nasaprotot par kū ir stuosts, pasaverit grupys videoklipus, vysu saprassit!

“Rupuči” niu struodojūt pi jaunu dzīšmu i plānoj turpynuot byut aktivi YouTube. “Gribim pafiļmēt vysaidys dauzeišonuos, tai, lai pošim ir jautri. Deļkuo maņ pošam tys ir svareigi – tys ir breineigs laiks, kai pavadeit laiku ar bārnim. Tī nivīnā breidī nav ni haļavys, ni taidys disciplinys kai kino laukumā, kod da vāla vokora juofiļmej,” stuosta Kristaps. Vysys idejis dzīsmem i video rūnās kūpā – kaidu ideju pasvīž jis pats, bārni dalīk kū nibejs kluotyn. Kod Kristaps pasoka, ka vīns nu “Rupuču” video mierku ir paruodeit, ka ar bārnim var runuot ari latgaliski, atguodoju myusu īprīškejū sarunu pyrma sešu godu, kod jis saceja, ka vīneigais, kas vajadzeigs, kab ar bārnim runuotu latgaliski, ir mute. Tei vys vēļ ir juo puorlīceiba. Šaļtim dzierdātū vacuoku argumentu, ka, dzeivojūt Reigā, ir gryuši ar bārnim runuot latgaliski, Kristaps skaita par smīkleigu. Ka kaidam tai ruodīs, tys asūt tik slynkums. “Ka vēļ cylvāks vysmoz īvuiceitu bārnam pareizi latvyski runuot, es varbyut nikuo nasaceitu. Lai ari es jau nivīnam nikuo napuormatu. Runojit par bārnim kīniski, tei ir nuokūtnis volūda! Konkreti, mandarinu dialektā, lyudzu! Dzeivojte, kai gribit! Tik bārnam ar napareizi īvuiceitu latvīšu volūdu ir trauma iz myužu – Latgolā jis ir čyuļs, bet Reigā nazkaids pāķis. Es pazeistu taidus cylvākus, tys ir šausmeigi. Verūs iz tūs vacuoku i dūmoju – parkū jius gribit ļaunu tam bārnam? Parkū jam atjemat saknis? Kur nu vēļ skaistuokys saknis kulturai kai myusu volūdai!?” Kristaps tū saleidzynoj ar situaceju, kod Anglejā satyktu kaidu cylvāku, kurs saceitu, ka ir nu Latvejis, tok namuocātu runuot latvyski. “Cylvāks, kurs nadūd tuoļuok sovu kulturu bārnim, nav tīseigs na viņ īt iz “Boņuku”, bet pat vērtīs tū. Runuot par latgalīšu kulturu, bet volūdu naīvuiceit bārnim, ir kai sarunuot, ka sastdiņ suneiti īmydzynuosi, a vysu nedeļu ar jū spielētīs. Lyudzu, byus jauna metafora!”  

Kristaps stuosta, ka ir sajiems daudz video nu vacuoku, kurūs radzams, kai bārni dzīd leidza “Rupuču” dzīsmem. Kod rūnās vaicuojums: “Deļkam?”, tei asūt atbiļde – ka vacuoki nav vuicejuši, tod vysmoz “Rupuči” koč drupeit paruoda latgaliskū i sovys saknis. Tok jūs muzyka ir aktuala ari bārnim, kurim nav saisteibys ar Latgolu. “Lai cik paradoksali tys nabyutu, maņ ir zvanejuši nu vairuoku Kūrzemis bārnuduorzu i prasejuši, voi myusu dzīsmis var izmontuot pasuokumūs, gryb deju sataiseit. Es soku, lyudzu!” Taipat Kristaps ar “Rupuču” YouTube video gryb paruodeit, ka ar bārnim var runuot taipat kai ar pīaugušajim – ari par nūpītnom temom.

Meitinis, runojit latgaliski!

Jau 21. marta vokorā Latvejis Radejis 1 eterā izskanēs Alda Bukša kriminalromana “Bruoli” īstudiejuma pyrmuo daļa. Taipat kai pyrmajim radejis skaitejumim latgaliski – Ilzis Spergys stuostim nu kruojuma “Dzeiveiba” 2021. godā, ari “Bruoļu” īstudiejuma muokslinīcyskais vadeituojs ir taišni Kristaps. Jis jau publiski izasacejs, ka “Bruoli” ir pavysam cyta mārūga i apjūma dorbs – īsaisteiti 25 akteri, īroksti nūtykuši četruos dažaiduos studejuos. Ari stuostu par īstudiejumu Kristaps suoc ar pateiceibu “liktiņam, kuru bīži viņ sauc Edeite” aba latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” vadeituojai Edeitei Husarei, kura ir ari ituo projekta vadeituoja. “Paļdis Edeitei, ka jei motivej! Jei dora breineigu dorbu – īdūd dorbu i īdūd dedlainu. Kū vēļ vaira muokslinīkam vajag, kai materialu i dedlainu! Tuos ir div motivejūšuokuos lītys – tev ir ap kū struoduot i laiks, kod juopabeidz,” smaida Kristaps. Piec veiksmeiguo suokuma ar “Dzeiveibys” skaitejumim, beja skaidrys, ka vajadzātu dūmuot par nuokušū Radejis teatra dorbu latgaliski. Edeite pīduovuojuse “Bruoļus”, Kristaps pīkrits, koč i tūlaik romanu vēļ nabeja puorskaitejs. “Suoču laseit i saprotu, ka tys ir kruts materials, cytu vuordu navaru atrast. Natipisks myusu plotuma gradim – taidu žanru latgaliski vēļ nabeju lasejs. Tī beja tei detektivromanu burveiba – sarežgeita shema, kas tevi na nūgurdynoj, bet cīši īvalk vydā.” Piec tuo, kod Rūta Dišlere jau beja sataisejuse romana dramatiziejumu, beja skaidrys, ka te ar vīnu akteri i puors epizodiskom lūmom kai “Dzeiveibā” naiztiks, jo 80% teksta bejuši dialogi. Kod Kristaps suocs dūmuot, kas varātu byut tī cylvāki, kurus uzrunuot dorbam īstudiejumā, saprats, ka latgaliski runojūšus veirīšus ir daudz vīgļuok atrast. “Kod struoduojom pi “Dzeiveibys”, es iz reizis īsadūmuoju par Ingu Misāne-Grasbergu. Bet piec tam īguoja pruotā – ka tei nabyutu Inga, tod kas? Vajadzēja suokt dūmuot, kura cyta sīvīte tei varātu byut. Napīteik jau ari ar tū, ka runoj latgaliski i ir breineigs cylvāks. Lai īrunuotu, ir juobyut praksei i īmaņom. Partū itūreiz nūsaprīcuoju, ka nu 25 īsaisteitajim 21 ir veirīša cylvāks.” Tū varūt just ari Latgolys školuos, kur vys vēļ vairuokums puišu runoj latgaliski, bet meitinis daudz mozuok. Partū Kristaps vielej ari jom nasakautrēt i raudzeit runuot latgaliski.

Īstudiejuma puzlis likšona

Vysus īstudejuma akterus Kristaps paziņs jau īprīšk i vaira voi mozuok ari zynuojs, kū nu jūs sagaideit. Partū ari niu var gūdeigi saceit, ka vysi struoduojuši cīši labi i gūdpruoteigi. Romana darbeiba ir cīši saisteita ar Zīmeļlatgolu, partū suokumā bejs vaicuojums – voi raudzeit atrast ari tik tuos pusis runuotuojus? Tys ruodejīs naīspiejami. “Saceju – ka jau tys ir projekts latgaliski, tod blīžam latgalīšu volūdu pylnā tuos kruošņumā! Kotram atļuovu runuot tai, kai jam gribīs,” Kristaps stuosta, ka īstudiejumā varēs dzierdēt dažaidys Latgolys izlūksnis. Vys tik lela daļa akteru ir nu Zīmeļlatgolys – Imants Slišāns, Anita Ločmele, Andris Slišāns, Rolands Keišs, Jezups Jermacāns, Kate Slišāne, Domeniks Slišāns, ari prīsters Guntars Skutels. “Principa piec, kod beja mozuo epizode ar bazneickungu, zynuoju, ka tys byus Guntars. Piec tam Aldis Bukšs saceja, ka Guntars na tīšā veidā, bet drusku ir prototips tam bazneickungam. Es jau tai dūmuoju!” atguodoj Kristaps, kurs ari pats īstudiejumā pīsadola kai akters. Atškireibā nu cytu, kas breivi varēja izavielēt, kai runuot, Kristaps pats sev lics lītuot Zīmeļlatgolai rakstureiguos formys “kuods/tuods”, kab tys byutu autentiskuok. Jis pīrunuojs ari pošu romana autoru Aldi Bukšu īrunuot na tik prīškvuordu, bet ari nalelu lūmu. Taipat pīsaisteiti ari, kai jis soka, “Rēzeknis spāki” – Juoņs Pampe, Aldis Leidums, Oskars Lustiks, Ilmārs Dreļs, kurūs nūteikti ari varūt saukt par profesionalim. Lela prīca asūt par Gunāra Indričāna aba legendaruo Dj Guntix daleibu, koč ari naleluos epizodēs. Taipat īsaisteiti grupys “Bez PVN” dalinīki Jurs Vucāns, Valdis Vucāns i Guntis Rasims. Nu “Reigys spāku” pīsaisteits Juoņs Krūņs, Lauris Zalāns, Inga Misāne-Grasberga, Juoņs Skutelis i Mārtiņš Kozlovskis aba Kozmens.

Eipašs stuosts Kristapam ir par Dailis teatra aktrisi Katrīnu Grigu. “Myusim beja vīns školuotuojs – Mihails Gruzdovs. Ar itaidim cylvākim ir tai – tu it kai sateic sovu muosu, kura vacuokim pīdzymuse jau piec tovys aizīšonys pīaugušūs dzeivē. Tev ar jū nav bejs tīšs kontakts, bet vacuoki tok vīni. Suoc runuot ar Katrīnu – i mes vysu saprūtam! Dīmžāl myusu gareigais tāvs Gruzdovs naseņ aizguoja viņsaulē, tok jis daudz aiz seve atstuoja.” Tok piļneigi najauši saguojs, ka “Bruoļūs” varēs dzierdēt ari Renāra Kaupera bolsu. Vyss suocīs ar tū, ka Andris Slišāns lyudzs, voi Kristapa studejā varātu īraksteit puors Ontona Slišāna puosokys. “Tai vīnu dīnu pi mane atguoja Renārs Kaupers. I tod maņ īguoja pruotā jam pavaicuot: “Renār, voi tu nagribi vīnu nalelu, bet cīši svareigu lūmu īrunuot? Tei ir tik vīna aina.” Jis, prūtams, beja gotovs ar leluokū prīcu, tok beiduos, voi varēs izdareit pareizi. Saceju: “Renār, tovā gadejumā nav pareizi voi napareizi, golvonais, ka tu dori! Mes vysi tū cīši nūviertejam.”” Kristaps atsasauc iz Juoņa Krūņa “Boņuka” ceremonejis laikā saceitū, ka “Renārs ir atpakaļ”.

Janvarī Kristaps pīdzeivuojs ceļgola operaceju, piec tuos siediejs sātā i kai puzli lics kūpā vysu īrunuotū materialu. “Bruoļūs”, leidzeigi kai “Dzeiveibā”, skanēs ari juo saraksteituo muzyka, tok itūreiz na tikai, jo “te beja vajadzeiga ari taida žanra muzyka, kuru es narokstu”. Kristaps ar cīši nūpītnu seju jūkoj, ka itaidu sarežgeitu dorbu nūteikti vaira nikod nauzajimtu, tok, ka jam zvaneis i pīduovuos, nūteikti pīkriss. “Ka nūpītni, es tū dareju ar lelu kaifu. Maņ pateik dareit tuos lītys, par kurom es dagu. Tys beja šausmeigi laikītiļpeigi, bet nivīnā breidī nabeja vaicuojuma – cik var!? Dareju ar taidu prīcu, kai mozs bārns, kod spielejās smiļteņuos.” Audiogruomotys Kristapam pošam asūt lels atkluojums – ar tom varūt breineigi aizpiļdeit laiku, kod dori kaidys fiziskys aktivitatis. Kūpejais “Bruoļu” īstudiejuma garums byus ap 5 stuņdem. Kai soka tuo muokslinīcyskais vadeituojs – tys naasūt ilgi, varūt nūsaklauseit vīnā braucīnī nu Reigys iz Latgolu i atpakaļ!