Vysu vaira laika ir latgalīšim

Vysu vaira laika ir latgalīšim

Redzīņa autore: Edeite Husare, portals lakuga.lv

Stuovu ailē iz liduojumu. Apleik skaņ portugaļu volūda, čemodanu viļkšona i lidūstys paziņuojumi. Zvona nazynoms numers nu Latvejis. Padūmoju, ka tei aile vēļ cik dreiži naīt iz prīšku, varu īspēt paceļt. “Jā, lūdzu!” soku klausulē, bet preteimā sajemu na tū, ka zvaneituojs sasavasaloj i sauc sovu vuordu i vaini, deļkuo zvona, bet par reizi puormatumus, aiz kuo naatsoku latgaliski ar “Lyudzu!”. Zvaneituojs asūt nazkaids Juoņs, kas portala redakcejai lyudz puorsavērt deputata Viļuma tvitera īrokstus, jo deputats rokstūt nazkaidā napareizā volūdā. Tei naasūt taida, kaidu Juoņs, koč i pats nadzeivoj Latgolā, skaita dailliteraturys gruomotuos, kas izdūtys senejūs laikūs, voi izdūtys trymdā, kuru autori iz tuolīni pajāmuši volūdu, kaidu vuicejušīs školā Latgolā. Deputatam tei asūt sovaida, i voi eistyn tai juorokstūt. Atsoku, ka deputats Viļums, atškireibā nu mane, latgaliski ir runuojs nu mozu dīnu, deļtuo naradzu tīsteibu jam koč kū aizruodeit. I vēļ vīna atškireiba, kū pats Juoņs nūsauce, – škola. Nui, mes vysi, kuri ir dzymuši pādejūs gondreiž 100 godu laikā, latgaliski školā naasam vuicejušīs, jo dažaidu apstuokļu i viesturis nūtikšonu deļ taidys vareibys nav bejs. Atsoku, ka portala redakcejai nav ni taida laika, ni spāka, kab vārtūs, kai kurs latgaliski roksta socialajūs teiklūs. Soku, ka pats Juoņs drūsai var deputatam aizraksteit i kai sabīdriski aktivs piļsūņs saceit sovu redzīni. Preteimā sajemu, ka nu, kai ta jis raksteiškūt, ka publiski nabyušūt tai šmuki. Zvaneiškūt mums vēļ piec nedelis voi treju, kab pavaicuotu par rezultatim. Atsoku, ka piec nedelis eistyn var nazvaneit i niu gaidu lidmašynys, kab brauktu paceli, iz kū vēļ tik daboju komentarus, ka, edz, cik latgalīšim daudzi naudys, kab lidineitu apleik i palelinuotu CO2 izmešu daudzumu, na struoduotu sova nūvoda ceļšonā.

Paraleli itai teleponsarunai kaidā nu “WhatsApp” sarunu grupu teik atsyuteits Saeimys Cylvāktīseibu i sabīdryskūs lītu komisejis Latgolys apakškomisejis i Izgleiteibys, kulturys i zynuotnis komisejis kūpsēdis īroksts, kurā teik sprīsts par latgalīšu ortografejis vaicuojumim i volūdys vuiceišonu školā. Nūsaprīcoju, ka byus liduojuma laikā doramais – variešu nūsaklauseit koč taidā veidā i vaira izzynuot jau par realajim plānim i tuoļuokom reiceibom, kai niu školuos varātu vaira vuiceit latgalīšu rokstu volūdu. Kab nabyutu tai, ka otkon 100 godu proīt i kaidam juosasyudz, ka “navuiceitim deputatim” volūda ni taida. Tok gondreiž diveju stuņžu īroksts ir komedeja, tragedeja i drama vīnā – i kauns, i interese, i naizpratne, i puorsteigums mejās pi kotra nu runuotuoju. Golā da eistynys lemšonys i plāna, kai īt ar volūdu iz prīšku, runuotuoji nimoz nateik, jo vyss sēdis laiks paīt kuortejū reizi “jemūtīs” par vīnys skanis raksteibu: divskani “o” raksteit kai “ō” voi “uo”.

Nu 2007. gods, kod tyka apstyprynuoti niu spākā asūšī latgalīšu rokstu volūdys ortografejis nūsacejumi (īpasazeit var ITE), ir puorguojs cik daudzi laika, tok ir daļa latgaliskuos sabīdreibys, kas navar nūsamīrēt. Niu kai argumenti, kab otkon parautu itam “maisam” golu vaļā, ir finansiejums latgaliskūs zeimu pastateišonai Latgolā i redzīņs par tū, kai nūsacejumi krīvyskoj latgalīšu volūdu. Ka kaidu interesej latgalīšu rokstu volūdys atteisteiba, itei sēde nūteikti var kolpuot kai izzynūšs leidzeklis, jo tamā pīsadaleja kai Saeimys deputati, tai volūdnīki, volūdys praktiki, školuotuoji, lītuotuoji, bazneicys puorstuovi i vīnkuorši “dzeraunis vecine” (citeju pošu runuotuoju). Var saceit, ka demokrateja tuos vyslobuokajā izpausmē! (Sēdi nūsaklauseit i tuos īmesļa viestulis puorskaiteit var ITE). Eistyn ir skaidrys, ka vysu vaira laika, kab ūtram koč kū puormastu, vuiceitu “pareizu volūdu i dzeivuošonu”, kai ari tū tārātu navajadzeigom sprīsšonom, ir latgalīšim – tū varēja sacynuot ari piec itūs stuņžu. Tik žāļ beja Veronikys Dunduris, kurai beja sovs laiks līki juotierej braukšonai iz Reigu, bet sēdē tai i natikšonai da školu vaicuojuma, bet byutu varējuse turpynuot gataveišonūs latgalīšu volūdys i kulturviesturis olimpiadei apreļa golā. Beja žāļ profesoris Leikumys, kura, kab niu tārātu laiku ar jau seņ zynomajim logiskajim argumentim, varātu dareit cytys latgalīšu volūdai vierteiguos jau aizsuoktuos lītys. I Valta Ernštreita beja žāļ, kuram juosaklausa latgalīšu “jimšonuos”, kab tuo vītā gataveitūs lībīšu montuojumam veļteituos dīnys svieteišonai itamā nedeļā. Juopīsavīnoj tim, kuri ari sēdē saceja, ka itū energeju vajadzātu likt kūpā na deļtuo, kab raudzeitu pīruodeit kotram sovys taisneibys, bet deļtuo, kab ar volūdu i tuos atteisteibu ītu iz prīšku.

Klausūtīs nu molys, dīvamžāļ, “ō” aizstuovu izavesšona i argumenti vaira izaklauseja piec sprunguļu likšonys pošim sovūs skrytuļūs. Vysa pyrma maņ roduos vaicuojums, aiz kuo “ō” dedzeiguokī aizstuovi, viestuļu raksteituoji i paraksteituoji poši narunuoja latgaliski? “Uo puse” tū dareja vysi kai vīns. Tod beja vaicuojums, kas ir tī nūtykumi, kas, cik nūprūtams, 90. godūs maineja vysu kūpejū vierzīni par vīnuotu “uo” raksteibu, kas jau tūlaik beja skaidra i tyka publicāta tymūs pošūs Latgolys Kulturys centra izdevnīceibys izdavumūs? Ka jau suokumā vyss beja labi, deļkuo pieški vaira nabeja? Taipat gribīs saprast, deļkuo tik speciali (navar byut, ka taidi izgleituoti ļauds kai kapelans, filologe i gruomotu izdeviejs ituo nasaprostu) diskreditej volūdnīceibu kai nūzari i latgalīšu rokstu volūdys atteisteibu da leimiņa, kod kūpā teik jaukta ortografeja i leksika, izlūksnis, runuotuo volūda i rokstu volūda? Saprūtams, gribīs ari saprast, ka jau tik svareigi i vajadzeigi latgalīšim ir palikt pi 1929. gods raksteibys, kur tod tuos aizstuovi ir bejuši ar sovim kursim, izgleiteibys programom i seminarim vysu itū laiku? Maņ eistyn interesej latgalīšu volūda, tok vysu laiku, kod par tū pastyprynuoti interesejūs, tuo laika raksteiba ir bejuse juostudej i juopietej pošai. Kai i vyss latgaliskais – tys nav dabuots izgleiteibys ceļā, bet, koč i ar lobuokū apziņu i raudzeišonu izprast, var pasasmīt i saceit, ka “sagramsteits” pa dzeivi. Tok golā apsasmaideit jau viņ gribīs pi fakta, ka lobuokī “Stroda raksteibys” puorzynuotuoji ir tī poši raksteibys atteisteituoji i guojieji iz prīšku, na tī, kuri sēdēs, socialajūs teiklūs voi kur cytur rauga par taidim uzamest. Tei “vacuo raksteiba” nav tik vīns “ō”, “ē” voi golūtne “-as”, kai varbyut kaidam gribīs dūmuot, tik daudzi i bez lelys pieteišonys juobyut skaidram, koč i izaver (ari itei sēde beja tam aplīcynuojums), ka vyss raksteibys sentiments ir viņ tys nalaimeigais “ō”.

Sevi pīskaitu pi tuos paaudzis, kuru komisejis sēdē vaira reižu nūsauce par “jaunajim”. Portalam lakuga.lv, kuru ari pa reizei vīns voi cyts rauga apsaukt i svīst puormatumus, ka itū dora napareizi voi kū cytu, taipat bīdreibom, kuruos dorbojūs, itymā laikā ir svareigi, kab vyspuor koč kas nu latgaliskuo byutu. Itys vyss, kū dorim, ir myusu pošu gribiešona i iniciativa – redzēt problemys, izdūmuot idejis i rysynuojumus, tod meklēt tam finansiejumu, kab tys mums byutu. Nivīns ni izlīk par pīnuokumu, ni dūd kaidu aizdavumu. Varātu jau tymā laikā eistyn i cyta kuo “jiedzeiguoka” dareit. Kasdīnys dorbā redzim, cik moz ļauds grib skaiteit koč kū latgaliski (i ite nav svareiga ortografeja), kai sasamazynoj runuotuoju skaits jo seviški jaunūs ļaužu vydā, cik gryuši atrast tūs, kuri jādz koč cik labi raksteit latgaliski, nimoz narunojūt par cytom Latgolai svareigom temom na viņ kulturys voi volūdys aspektā. Deļtuo cīši suopeigi ir taišni nu bazneicys puorstuova itaidā sēdē dzierdēt nazynu kaidu spāku (turu nūceju, ka tī nav Dīvs i Zemissardze, kurim jis kolpoj) izplateitū narativu, ka ceļš iz latgalīšu rokstu volūdu i kulturu ir ceļš iz problemom Latvejai kai vīnuotai vaļstei nazkod laikūs iz prīšku. Itai saīt jau pa dzimšonai byut koč kaidam napareizajam – bierneibā latgaliski runuot ir napareizi, jo školā i dzeivē piečuok naīs cik labi, tod izaruod, ka tys, kai pats īsavuiceji raksteit latgaliski, ir napareizi, jo kaidam ruodīs, ka napareizais burts voi volūdā nav pareizuo “latgaliskuma” daudzuma, piečuok ari struoduot izaruoda napareizi, jo esi drauds pats sovai vaļstei i vīneigajai vītai pasaulī, kur vari byut latgalīts.

Vysu vaira laika eistyn ir latgalīšim! Ari niu tuo vītā, kab pabeigtu kaidu portalam seņ paradzātu interveju voi puorskaiteitu jaunys latgalīšu dzejis gruomotys manuskriptu, maņ ir laiks, kab sirdeitūs iz Juonim i komiseju sēdem, byutu naizpratnē i gols golā jimtu i raksteitu ituos ryndys.