Roksta autore: Zane Grudule, speciali portalam lakuga.lv

2022. gods rudinī pi klauseituoju tyka folklorys studejis “Banga” debejis albums “TALKA” (Lauska, 2022), kas beja ari vīns nu Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2022” nominantu. Studejis vadeituoja Ilga Vāluodze Ābele (Ilga Vālodze Ābele) tykuse pi magistra grada baltu filologejā, padzilinuotai vuicūtīs folkloristiku, i itūšaļt turpynoj studejis doktoranturā, kab pieteitu puormontuošonu folklorys kusteibys kontekstā. Kasdīnys dorbā Ilga ir producente i rodūšuo pietneica fondā “Initium”, ar kuru kūpā eistynoj kulturys projektus kai Reigā, tai ari cytur Latvejā i pasaulī. Itūs projektu mierkis puorsvorā ir vīns – nest drupeit cytaiduoku, ar nūzeimi pīpiļdeitu kulturys pīredzi.

Emocionaluo tolkuošona

2022. gods rudinī izguojušais “Bangas” albums veļteits tolkys dzīsmem, tok itei nav pyrmuo reize, kod “Banga” radejuse itaidus konceptualus projektus i koncertprogramys. 2020. godā sataiseita ebreju muzykys koncertprograma “Džingale”, pyrma tuo – koncerts “Dibenā” i itūšaļt nūteik dorbs pi Latvejā doncuotu uorzemu daņču diska izdūšonys. Vaicojūt, kai izvālāta tema albumam “TALKA”, Ilga stuosta: “Pyrma četru godu vosorā dzyma ideja, ka tei varātu byut tolkys tema. Precizi napīmiņu, kas taišni īrūsynuoja itū temu, tys beja taids dabisks atteisteibys i sarunu process “Bangā”. Redzīs, ka beja vairuokys tolkys dzīsmis, kū jau dzīduojam. Maņ skaidri sasalyka golvā, ka tys ir tik vysaptverūšs process – tolkuošona. Tys ītver daudz vaira nakai tik praktisku kūpā struoduošonu: primari, prūtams, tys ir veids, kai kūpeigai padareit dorbu vīgļuok, tok ari globoj skaistu filozofeju par cylvāku komunikaceju i saskarsmi vyspuor.”

Albums roduos pandemejis apstuokļūs, kod mieginuojumu process beja īrūbežuots. “Banga” mieginuojumus turpynuojuse attuolynuotai Zoom platformā. “Mes cīši īsavuicejom byut kūpā i atbaļsteit cyts cytu. Mieginuojumus suocem ar tū, ka kotrs pastuosteja, cik, principā, nalabi jam īt. Jo vyss beja cīši, vysi beja depresivi. Mes tū vysu izluodiejom i izstuostejom cytim, tikom puorejī klauseituoji lyka Zoom pīduovuotuos emoceju reakcejis, tam sekuoja naveikla īsadzīduošona, kur vīnam nu myusu beja īslāgts mikrofons, tok puorejī dzīduoja klusumā.”

Ilga tū sauc par sova veida “emocionalu tolkuošonu”, tik itūreiz smoga dorba vītā bejušys mentalys ryupis cytam par cytu.

Albumam suokumā izvālātys taidys dzīsmis, kas studejis dalinīkim jau bejušys zynomys. “Bangā” itūšaļt dzīd 10 jaunīši, i lela daļa nu jūs ir atmūdys folklorys kusteibys dalinīku bārni, kam ir plašs montuotūs dzīšmu pyurs. Daļa dzīšmu eipaši itam albumam maklātys kai Latvīšu folklorys kruotivis digitalajā arhivā garamantas.lv, tai ari gruomotuos i ekspediceju pīrokstūs. “Vīns ir jau pīraksteitys, saglobuotys, vasalys dzīsmis, bet cyts – kod atrūņ tik vīnu pīraksteitu rindeņu voi melodeju ar nalelu teksta fragmentu. Tod navar likt kluotyn vysu, kas īīt pruotā. Ka tei rindeņa ir pīraksteita, pīmāram, Preiļūs, navar likt kluotyn sevkuru tekstu, kas ir latgaliski. Varbyut redzīs, ka latgalīšu volūda ir latgalīšu volūda, i kaida tī starpeiba, tok kotrā pogostā, kotrā vītā tei vys tik ir cytaiduoka,” par detektivam leidzeigū dorbu stuosta Ilga. “Itom dzīsmem atrodom leidzeigūs variantus, i tod raudzejom piec vareibys ryupeiguok tuos papyldynuot, atlosūt kotrys izlūksnis sovpateibys. Kab eistyn nanūsautu greizai i pošim nabyutu kauns, mes konsultiejomēs ar volūdneicu, tautysdzīšmu pietneicu Beatrisi Reidzāni. Jei guoja pi myusu, mes guojom pi juos iz Latvīšu folklorys kruotivi, i koreitī atkuortuojom piec juos dzīšmu vuordus, kab izruna eistyn byutu pareiza.”

Par itū pietāti i viereibu pret volūdu i kulturys montuojumu Ilga turpynoj vēļ: “Mani cīši prīcynoj, ka itys nav pyrmais albums, kur byutu bejuse taida nūpītna konsultiešonuos par izlūksnem, bet tei ir ik pa laikam nūvārojama paruodeiba tradicionaluos muzykys myusu dīnu īrokstūs. Mums tys beja cīši svareigi ari deļtuo, ka mes naasam nu Latgolys. Dažim ir saknis Latgolā, tok nivīns nu myusu tī nikod nav dzeivuojs i naizjiut volūdu kai sovu. Bet ir koč kas sovaids. Laikam partū, ka augūt es daudz asu dzierdiejuse dzīsmis latgaliski, es uorkuorteigi pazeistami i personeigi izjiutu vysys ituo albuma latgaliskuos dzīsmis. Nivīnu nu tūs es nasavuiceju tai – otkon tuos latgalīšu dzīsmis, vyspuor nikuo nasaprūtu… Vyss guoja tai dabiski i cīši tyvai.”

Izlūksnis nabeja vīneigais “padzilinuotais pietejums”, kū “Banga” veice, struodojūt pi albuma. Dzīduotuojim ruodejīs svareigi izprast ari tūs dorbus, par kurim jī dzīd, pošu tolkuošonys procesu kai taidu, partū jī davušīs iz vysaiduokom tolkom, tymā skaitā pi Prīkuļu folklorys kūpys “Naktineica” vadeituojis Anitys Fedotovys. “Reši kurs dorbs itūšaļt vys vēļ teik dareits tai, kai apraksteits tautysdzīsmēs. Mes braucem iz Prīkulim piļneigi burtiski vuiceitīs tūs dorbus, par kū dzīžim – edz, ite ir dzīsme par māslim, i niu mes vuicomēs mēzt māslus.”

Nu 25 dzīšmu, kū var dzierdēt albumā, 11 ir pīraksteitys taišni Latgolā. Īmeslis itaidam Latgolys dzīšmu puorsvoram asūt skaistuo daudzbaļseiba. Ilga stuosta, ka nu bierneibys atmiņā palykuse folklorys kopu dzīduošona vīnbaļseigai voi tik divbaļseigai, partū niu cīši grybūt izaicynuot sevi kruošņajūs daudzbaļseibys rokstūs. Dzīsme “Tolka lela, tolka moza” Bierzpilī pīraksteita pīcbaļseigai, i tai tū var dzierdēt ari “Bangas” albumā. “Prūtams, breineiga daudzbaļseiba ir ari Kūrzemē i cytuos vītuos, tok taišni latgalīšu tolku bolsi munā uztverē izaceļ ar unikalu skaniejumu. I tys eistyn ir izaicynuojums – nūdzīduot pīcbaļseigai tai, kab īrokstā tys izaklauseitu pylnasineigai. Latgolā tei daudzbaļseiba ir cīši boguoteiga,” dasoka Ilga.

Kai vēļ vīnu īmesli Latgolys dzīšmu puorsvoram albumā Ilga miņ tū, ka Latgolys dzīsmēs var just vaira dažaidūs kulturu sajaukumu, leidz ar tū repertuars ir interesantuoks. “Latgolys dzīsmem šaļtim var saklauseit slaviskū pīskaņu, pīmāram, dzīsmē “Kū tī muni suni rēja’’ refrenā “Oj dalilē” voi tamā pošā dzīsmē ir latgalīšu vuords “myudinot’’, kas leidzeigs tam, kai ari leitovīši apzeimoj maudynuošonu. Tys izceļ latvyskuos tradicionaluos muzykys daudzveideibu, padora interesantuoku pošu repertuaru i dzīduošonu i labi sasasauc ar tū, kū “Banga” ir darejuse da ituo: mes ruodom, ka latvīšu tradicionalajai kulturai i kulturai vyspuor nav taidu nūteiktu rūbežu. Ari myusu ebreju muzykys programā beja itys pats viestejums – itaida muzyka ari pīder itai vītai, pīder Latvejai i latvīšim. Navar nivīnu kulturu nūsorguot i saglobuot, izalīkūt, ka tei pastuov poša par sevi. Tok atzeistūt itū komunikaceju, kas bīži viņ sakņojās skaistā sābru draudzeibā, mes varim daudz īsavuiceit i, nu šudiņdīnys skotupunkta verūtīs, uzlobuot tū, cik labi myusu vaļstī dzeivoj dažaidys sabīdreibys grupys. Jo eipaši Latgolā.

Skaists sūļs itymā vierzīnī ir “Boņuka” nominaceja myusu albumam. Tū es nabeju gaidejuse, i pats fakts, ka Latgola pasavēre iz tradicionaluos muzykys albumu, kas nabeja tik latgalīšu muzyka, i tū īkļuove, paruoda tū, ka latgalīšim ir atvārta sirds i jī tur augstā vērtē sovu kulturu. Tok na drudžaini turūtīs pi tuos, bet padorūt tū atvārtu “uorpusnīkim”, kas interesejās i ari gryb kaidā veidā tamā pīsadaleit. Pa munam, tys ir veids, kai vyspuor vajadzātu turpynuot atteisteit Latvejis vaļsti, jo skaidrs, ka demografiskajā ziņā mes īmam iz leju, tok ir cylvāki, kū myusu kultura fascinej i zeme – pīsaista. Ka jī ir gotovi itū kulturu vuiceitīs i byut daļa nu tuos nuokūtnis, tys ir ceļš latvīšu kulturys turpynuoteibai, i nu tuo nav kū beitīs. Pošim tik juomuok tū dimantu spūdrynuot.”

Byut daļai nu kūpīnys

Ilgys kasdīnys dorbs ari saisteits ar kulturu, dažaiduo mekliešonu i izceļšonu i stuostu stuosteišonu. Fondā “Initium”, kas dybynuots i kasdīnā dorbojās Reigā, jei ir rodūšuo pietneica. “Poša izdūmuoju sev profeseju,” smejās Ilga, jo gryuts īlikt nūteiktūs ramūs i nūsaukumūs tū, kū taišni jei dora.

Vīns nu nūzeimeigūs “Initium” darbeibys vierzīņu ir kūpīnys teatra (applied theatre) metožu īvīsšona Latvejā. 2018. godā aizasuoce projekts “Latvijas stāsti. Šekspīrs satiek Blaumani”, i tuo mierkis beja īvīst jaunys dvasmys Latvejis kulturys laukā ar kūpīnys teatra metodem, kū Latvejis i uorzemu teatra specialistu meistarklasēs vuicejuos Latvejis teatra profesionali, amaterteatru režisori i akteri, kulturys i izgleiteibys darbinīki i tml. Kūpīnys teatris sevī apvīnoj na tik vairuokys teatra formys i metodis, bet ari antropologejis, stuostnīceibys i folkloristikys elementus, jo golvonais kūpīnys teatra mierkis ir izzynuot kaidys kūpīnys fenomenus, eipatneibys i stuostus, kas ir nūzeimeigi itim cylvākim.

Par sovu dorbu Ilga stuosta: “Ituos metodis maņ atkluojušys skaistu veidu, kai apvīnuot munu profeseju i pietnīcyskū interesi. Nu jau radeitys vairuokys izruodis, kurom pamatā ir mane veikta kūpīnys izpiete car dzeivis stuostim, piečuok dorbā ar rodūšū komandu izvalkūt kūpīnys eseņci i rodūt originaldramaturgeju. Itaidi īstudiejumi jau bejuši Reigā, Puokaiņūs, Tiļžā, Līpuojā, Skuļtē i cytur. Vīns nu jaunuokūs paruodeits 2022. gods izskaņā Pededzē.”

Pyrmais “Initium” projekts Latgolā beja Tiļžā, kur 2019. godā tyka īstudāta kūpīnys teatra izruode “Breinuma līpa”. Rodūšajā komandā beja Lelbritanejis režisors Jans Villems van den Boss (Jan-Willem van den Bosch), dramaturgs – Edgars Niklasons, komponists – Jēkabs Nīmanis, horeografe – Alise Putniņa. Divejis vēļ tūreizejuos Latvejis Universitatis folkloristikys studentis Ilga Vālodze Ābele i ituo roksta autore Zane Grudule vuoce vītejūs stuostus, i tai roduos izruode par cīma identitati, viesturi i byušonu iz prīšku.

Kai vīnu nu skaistuokūs “Initium” laikmeteiguo teatra projektu Ilga miņ īstudiejumu Daugovpiļs cītūksnī 2021. gods vosorā. “Daugovpiļs cītūksnī beja laikmeteiga kusteibys izruode “Memories of Future Past” aba “Paguojušuos nuokūtnis atminis” jaunīšim. Tys beja tik skaisti! Mes apzynuotai itū projektu vedem iz Daugovpili, kab ituos piļsātys jaunīši radzātu, kū nūzeimoj Eiropys leimiņa storptautyskys sadarbeibys projekts, kurā apvīnuoti ar deju, kusteibu i cytim žanrim aizrauti cylvāki. Jī vysi saguoja kūpā vīnā vītā, i mums izadeve aktualizēt vītys nūzeimi i viesturi. Tī beja viesturiskuos videoprojekcejis iz vīnys nu cītūkšņa sīnu. Izruodis sižets i viestejums dalieji roduos tīpat iz vītys, dalinīkim reflektejūt par sovu pīredzi. Dīvamžāļ mums naizadeve pīsaisteit vītejūs daugovpilīšus itam projektam, i, īspiejams, tys ari nūruoda, cik svareigi ir itaidys lītys dareit uorpus Reigys. Jo nav jau tai, ka Daugovpilī nav doncojūšu jaunīšu. Ir! Ir vasalys grupys, i jī guoja vērtīs izruodi. Tok jī beja pasivi iz pīsasaceišonu i procesā mes vyspuor napuortraukti sasadyurom ar izaicynuojumim, kaidi myus Reigā nasagaideitu. Tok, radzūt, kai itūšaļt atsateistejuse pošvaļdeibys attīksme pret kulturys procesim i piļsātys nuokūtnis veiduošonūs, ir juovad itaidys nūtikšonys iz tīni! 2024. godā vēļreiz veiduosim īstudiejumu, itūreiz – leluoku. Tys ir vīns nu myusu mierku – decentralizēt kulturys nūtikšonys i dūt vareibu tuos pīredzēt tī, kur tom ir potencials īdūt intelektualu gryudīni i atteisteit kū jaunu..”

Apaugt ar atmiņom

Tok par sovu meiluokū Latgolys projektu Ilga sauc koč kū pavysam cytu, kas nimoz nav saisteits ar dorba pīnuokumim voi “Bangu”, bet ar studejom. “Tuos ir Latvejis Universitatis ekspedicejis. Jo tod, kod es brauču pyrmū reizi, manī beja taids naivums, ka nu tik es atrasšu kaidys vēļ nazynomys tautysdzīsmis,” Ilga dasoka smīdamuos.

Ekspedicejuos kūpā ar Latvejis Universitatis studentim i pietnīkim Ilga brauc jau nu 2017. gods. Suokumā Daugovpiļs pusē, piec tam vairuokkuort Preiļu i Leivuona nūvodūs. “Tī braucīni maņ kuortejū reizi ļuove īraudzeit atkluoteibu i nasavteigu draudzeibu nu piļneigi napazeistamu cylvāku pusis. Pīmāram, Anita Fedotova, Prīkuļu folklorys kūpys “Naktineica” vadeituoja, ir starojūšs pīmārs tam. Myus tai tīši nikas navīnoj, tok maņ ir taida sajiuta, ka pi juos vysod varu braukt gostūs. I es tū ari doru. Kluotyn vēļ jei ar duovonom beja atbraukuse ari iz “Bangas” koncertu. Ekspedicejis ļaun “īraudzeit” cylvākus.”

Par vīnu nu atmiņā palīkūšuokūs ekspedicejis šaļtu Ilga miņ Leivuona stykla muzeja apmekliejumu 2019. gods vosorā piec garuos interviešonys dīnys beigu: “Gluozeitis, vāzis i trauki – precizi vyss tys pats, kas stuov munys babys plauktūs –, tys vyss ir ite radīs. Tys ļaun pasavērt iz vysu, kas teik pi myusu ekspedicejā car taidu “turpynuoteibys” prizmu. Tys nav vīnkuorši eksistejūšs prīškmats, bet ir guojs nu konkretys vītys, apaudzs ar pīredzi. Tuos, kas stuov muzejā, ir tik parostys gluozeitis, bet maņ tys asociejās ar koč kū tyvu, pazeistamu, tuos ir apaugušys ar atmiņom. I tys nūzeimoj koč kū na tik maņ, bet vēļ naskaitamom saimem.”

Vīnā nu ekspediceju Ilga pīrakstejuse ari dzīsmi, kas niu dzierdama albumā: “Dzīsme “Lineņu guoju lynuoti” jimta nu Prīkuļu folklorys kūpys “Naktineica”. Dzīsmei iz reizis ir sovs stuosts. Tuos dzīsmis, kas jimtys nu gruomotu, ir muzykali cīši skaistys, bet tom vys tik tryukst itaidys emocionaluos saiknis. Ka dzīsme ir guojuse nu pīredzis – gasteišonys, draudzeibys – tys ir cytaižuok. I pavysam eipaša ir taišni puormontuotūs dzīšmu sajiuta, kas ir vīns nu vierzīņu, kū taisūs īkļaut sovā disertacejā. Skaidrs, ka tīšuo puormontuošona nu paaudzis paaudzē bez puorruovumu itūšaļt ir lels rešums, tok folklorys kusteiba radeja jaunu kulturys fenomenu – tuos dalinīki tradicejis atjaunuoja i nu jau izaugušys vairuokys paaudzis, kas itūs – revitalizātūs materialus – pīdzeivuojuši samārā organiskā tradiceju kontekstā i šudiņ vys vēļ saista ar atmiņom par bierneibys Juonim, Lelū dīnu, cytim svātkim, vakariešonom.”

Sarunys nūslāgumā Ilgai vaicoju, kas jū, eistynu reidzineicu, īdvasmoj Latgolā. Tok tik daudz kulturys projektu, ekspediceju, niu ari dzīšmu albumā, kas saista Ilgu ar kulturys pavedīnim pi Latgolys. Jei atbiļd: “Mani īdvasmoj Latgola poša par sevi. Vysod, kod tī teiku voi pat tik gatavejūs kaidam projektam, maņ jau ir taids pateikams atkluošonys satraukums. Es dūmoju, ka tys ir deļtuo, ka es poša naīmu nu Latgolys i vyss maņ ir taids “īpazeistams”. Koč i es, īspiejams, par Latgolu zynu vaira nakai vidiejais reidzinīks, tys nanūzeimoj, ka es tū saprūtu, jo latgaliskais vys tik ir cīši kontrastejūšs reidzinīcyskajam. Tok mani laikam interesej taišni tys napazeistamais. Īspiejams, tys īt rūku rūkā ar munu samārā nasenejū atkluosmi, ka mums, latvīšim, vysod sūpluok bejs ari kas svešaids, i mani itys “svešaidais” aizraun. Tys ari paleidz skaidruok īraudzeit sovejū.”