Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Pīduovojam puorskaiteit Naaizmierstulei (Naaizmērstulei) veļteituo Latgolys nūvoda lauku školu jaunradis konkursa 8. klašu školānu latgaliski saraksteitūs dorbus. Itūgod konkursa tema beja “Tu vīnmār lobōks palikt sōc” (Tu vīnmār lobuoks palikt suoc). Tam beja īsyuteiti 73 jaunradis dorbi (12 nu tūs latgaliski) i 85 ilustracejis nu 12 školu.

Cyta nūslāpumi – svāta līta

Autore: Inga Strogonova, Rykovys jaunūs literatu kūpa “Dzejas garša”, 8. klase

Reiz sen senejūs laikūs… Oi, byusim atkluoti! Nabeja tys tik seņ – kaidā školā dzeivuoja Juoneits – pļuopu kule. Tikleidz kaids jam izstuosteja koč mozuokū nūslāpumu, Juoneits tiuleņ skatejuos, kam varātu izstuosteit. Nivīns nūslāpums Juoneitī nasaturēja. Var saceit – Juoneišam beja nūslāpumu nasatureišonys slimeiba.

Kaidā dīnā div Juoneiša draugi izstuosteja jam vīnu nūslāpumu. Jī nazynuoja, ka Juoneits dareis lelu cyuceibu. Jis draugu nūslāpumu īraksteja školys kūpejā WhatsApp. Ūtrā dīnā školā Juoņa–pļuopu kulis draugi navarēja saprast, kas par jūku: kur jī īt, vysur školys bārni ruoda iz jūs ar pierstim un smejās. Tys beja gondreiž vysu dīnu, leidz kaida meitine atkluoja puikom smīklu pamatu. Obeji draugi beja stypri sadusmuoti, biedeigi. Jī beja suopynuoti.

Piec nalela laika Juoneits sovim draugim izstuosteja, ka jam pateik Anneņa. Ka jis dūmoj, kai romantiskuok atsazeit meitinei simpātejuos. Draugi pījēme lāmumu – jī atkluos Juoneiša nūslāpumu cytim, kai jis beja atkluojs jūs nūslāpumu. Tai ari izdareja. Vysai školai beja smīkli, bet Anneņa, prūtams, Juoneišam “īdeve skalini”. Tod gon puika tai puordzeivuoja, ka laiku pat iz školu nagribēja īt. Sapynūs jū mūceja troki mūrgi. Leidz kaidā reitā Juoneits pādejā sapynā īraudzeja, cik ļauni jis ir darejs, aizmierstūt par tū, ka sveši nūslāpumi ir svāta līta. Nūslāpumam juopalīk pi tuo, kam tys uztycāts. Sovaižuok var pošam švakuok byut.

I zynit, nu tuo reita Juoneits vairs nav Juoneits–pļuopu kule. Jis ir Juoņs, kuram var uzaticēt. Un tys ir tik svareigi… Tev tok ari ir svareigi, lai tu vari vysmoz vīnam cylvākam uzticēt sovys bādys un prīcys?

Lelais, syltais apskuovīņs

Autore: Dainuvīte Garjonova, Rykovys jaunūs literatu kūpa “Dzejas garša”, 8. klase

Reiz kaidā vītā dzeivuoja kaids puika. Jis beja cīši populars. Jam kotru dīnu guoja mīlesteibys viestulis, jam tyka syuteitys soldonumu pacenis i konfekšu kastis. Jam vysod apleik beja daudz cylvāku. Un puikam na stypri patyka tai vītā atsarast, jo vysi, kas beja apleik, ik pa laikam ceņtēs puiku apskaut, bet jam tys brīsmeigi napatyka, jo jam beja bailes pīsaskart cytim cylvākim. Tys beja deļtam, ka bierneibā jis beja dzeivuojs piļneigi vīns. Jam nivīna nabeja. Tik bīza, solta mygla ruopuoja puikam ap kuojom.

Kaidu dīnu blokus sātā apsamete meitine, kurai beja tikpat godu, cik puikam, kurs beiduos nu apskuovīņu. Jī vēļ nabeja īraudzejuši, ka dzeivoj vīns ūtram blokus. Deļtam leidz nūtykuma rysynuojumam vēļ ir kaids laiks!

Reiz puika, kurs beiduos nu apskuovīņu, izguoja pasastaiguot. Piec kaida breiža jis īraudzeja, ka eisti banditi jam skrīn pakaļ. Tim banditim stypri skaude, ka puika ir cīši populars. Puika tai bāga, ka izskrēja viersum kaimiņu meitinei, obeji īsaguoze gruovī. Banditi jūs napamaneja un aizskrēja tuoļuok. Bet puika un meitine aizguoja kotrs iz sovu pusi. Aizguoja, bet … Jī dūmuoja par sovaidū sasatikšonu, jī dūmuoja vīns par ūtru. Jī meklēja zinis vīns par ūtru.

Kaidu vokoru meitine izguoja uorā pasastaiguot, blokus sātys gaišajā lūgā jei īraudzeja puiku, ar kuru sasaskrēja i īkryta gruovī. Meitine suoce svīst seikus akmisteņus puikam lūgā, cikom jis sadzierdēja, pasavēre pa lūgu un īraudzeja meitini.

Puika izguoja uorā, jī ar meitini ilgi staiguoja un runuojuos, runuojuos, leidz puika izstuosteja sovys bailis nu apskuovīņu. Izstuosteja vysu sovu myglys vuolūs sateitū bierneibu. Un tod, kod puika beja variejs kaidam uzaticēt, bailis nu juo plyuda paceli kai pavasara polu iudini. Pamozom, pa vīnam sūleišam puika sajuta, ka pīsaskart ūtram cylvākam – tys ir duovuot daļu nu sovys mīlesteibys un sajimt pretim ūtra cylvāka mīlesteibys syltumu. Reiz atguoja dīna, kod puika uzadrūsynuoja sajust eistū apskuovīni – tu lelū, syltū sirds patīseibys apskuovīni.

Tu vysu vari

Autore: Annija Estere Slesere, Kuorsovys vydsškola, 8. klase

Ka vielīs lobuoks byut,
Runoj sovā volūdā –
Sovys tautys volūdā.
Jo tova dzymtuo volūda tev dūd vysu –
Mīlesteibu, laimi, cereibu un prīcu.
Tikai sovā dzymtā volūdā tu vari dūmuot gaišys dūmys,
tu vari prīcuotīs, tu vari rauduot, vari smīt.
Jo tu dzeivoj dzeivi, lai lobuoks kliutu.
Lai sapņuotu un mīļuotu, lai spūžū sauli dabasūs radzātu.
Tik ej iz prīšku, nasabeisti!

Vielīs!
Tikai tu sovu dzeivi vari padareit lobuoku,
Tu vari dareit lobus dorbus,
Tu vari saceit lobus vuordus,
Vari laimeigs byut, ka tev pīder sovys zemis plašī lauki, azari un upis.
Tev pīder saule debesīs un vieja maiguos šalkys vāsūs rudiņa vokorūs,
Un putni dabasūs un meži, pļovys.
Ar tū tu lobuoks palīc –
Jo tev pīder vyss…

Tovi dzeivis spuorni – tī asi tu pats.
Tu vari liduot augši dabasūs voi vari ari krist.
Izavielīs, kuru ceļu īt, lai ar teiru sirdsapziņu vari sovu dzeivi nūdzeivuot un lobuoks kliut.

Kod suokt palikt lobuokam?

Autore: Marta Bruzgule, Viļānu vydsškola, 8. klase

Kam byut? Kaidam byut? Kai lobuokam palikt? Itī vaicuojumi uztrauc daudzus nu myusu. Vīgli pasaceit, bet gryuts izdareit. Kai suokt sevi maineit? Kaids, mieginojūt iz tim atbiļdēt, izdūmoj gierbtīs stileigi un uzavest ekstravaganti, pīsaisteit uzmaneibu, nūšokēt cytus. Puorvaļdeit sovu liktini nu aizmuguriejuo siedekļa nabyus vīgli, juoīt sēdēt iz prīškejū. Goduos, ka jums teik pīškierta nūteikta lūma, kuru gryuts ir apīt, bet vairumā gadiejumu vys tik ir izviele.

Agri voi vālu kotrs cylvāks aizadūmoj par svareigū sevis pylnveiduošonys vaicuojumu. Bīži viņ mes naasam apmīrynuoti ar sevi. Tīkšonuos piec lobuoka “es” cylvāku padora mierktīceiguoku, drūsmeiguoku i puorlīcynuotuoku. Lai palyktu par lobuoku cylvāku, vajadzeiga vasala programa. Tam juosatīc i iz gareigū, i iz pruota atteisteibu, i ari juouzloboj sovys fiziskuos spiejis. Byutu jau labi, pīmāram, kotru dīnu īsavuiceit desmit jaunus svešvuordus. Kotru reitu varātu nūsaryudeit vāsā iudinī. A kai palikt par taidu cilvāku? A, ka es asmu pavysam sovaiduoks cilvāks, kū tod?

Palikt par lobuoku cilvāku plānoju kotru pusgodu. Kai saīt? Parosti nikas nasaīt. Kas pi vainis? Atmatu ar rūku, pasadūdu. Itūgod otkon suoču, jau pošā pyrmajā janvara dīnā apsajiemu lobuotīs. Otkon nikuo nasaguoja. Tod apsajiemu lobuotīs 31. janvarī. Ir jau deveitais februars, un es vēļ turūs. Itūreiz nūteikti saīs lobuok. Koč kod jau juosaīt lobuok, ka pasaceņš i tik daudz reižu mieginoj.

Jā, parosti ceļš leidz sasnēgšonai ir cīši gryuts. Gatavejūs tam! Doru caur “es navaru” un “es nagrybu”! Juobyut cīši styngram pret sevi! Juoatguodoj, ka daudzi cylvāki ir tykuši pi panuokumu, pastuoveigi sevi izgleitojūt. Muni radinīki beja puorsteigti par munu paklauseigū raksturu. Koč i vacuoki soka, ka piec dobys asu osa. Bet es vuicūs sevi saturēt, kod gribīs pasaceit kū kaitynūšu, jo kuorteigam cilvākam pīsakluoj sevi “turēt ramūs”. Mieginoju raksteit sevis uzlobuošonys programu, nastruodoj, tod pavysam nikas nasaīt. Lobuok suokt ar mozumeņu, dažom lītom un mozu pīrokstu lapeņu. Tys varātu byut muns lobuokais pīruodejums, ka pošapmīrynuoteiba pīdar vuojajim. Styprī cylvāki vysu laiku aug lobumā!

Nasabeistit byut praseigi pret sevi! Ir īspiejams un napīcīšams maineit sovu personeibu iz lobū pusi! Šudiņ es palikšu lobuoka par sevi vakar, bet reit – lobuoka par sevi šudiņ! Ka tev ir mierkis, tu tū vari! Vyss ir myusu pošu rūkuos! Dorom! I paliksim lobuoki! Es i tu, i vyss myusu pasauļs.