Roksta autore: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Sasatykšona ar Intu Piļku, gostu sātys “Benhaus” saimineicu, saguoja pavysam spontana. Laikā, kod intervieju Ingu Zagorsku (interveju ar Ingu skaiti ITE), kura aktivi struodoj Grebņovys rūbežkontrolis punktā, breivpruoteigūs rūkuos tyka ukraiņu biegli – veirīts Viktors nu Jaltys ar divejim mozim bārnim. Kotram biegļam ir sovs stuosts, ari Viktoram beja sasagadejuši misiekli iz rūbeža, naskaidreibys ar dokumentim i vizom, mašyna ar sīvu i sīvysmuoti palika aiz rūbeža. Kab nadzeivuot soltā treilereitī tū nazynomū laiku, cikom saimis lūcekli tiks īlaisti Latvejā, Viktoru ar bārnim nūguoduoju pi Intys, kurys kontaktus maņ īdeve breivpruoteiguos. Kai poša Inta soka: “Vysi vysod poši mani atrūn.”

Jau gondreiž goda garumā Inta Piļka sovā gostu sātā “Benhaus” uzjem Ukrainys bieglus, kuri tranzitā škārsoj Latvejis rūbežu i meklej patvārumu kaidā nu Eiropys vaļstu voi atsagrīž Ukrainā nu okupātuos teritorejis iz naokupatū, kū izdareit var tik braucūt vairuokys tyukstūšys kilometru puori Krīvejis rūbežam. Inta izmytynoj saimis iz treis četrom dīnom, kab jim byutu vareiba nūsamozguot, atsapyust, izmozguot drēbis i vīnkuorši nūmīrynuot dūmys pyrma tuoļuokuo ceļa. Taipoš biegli teik ari pabaruoti. “Benhaus” atsarūn Rēzeknis nūvoda Leņdžu pogosta Sarkaņūs. Kūpumā ir pīcys ustabenis, kur var izguļdeit ap 20 cylvāku.

Vaira navari apsastuot

Intys stuosts suocēs 2022. gods aprelī. Suokumā jai beja dūma attaiseit gostu sātu atpyutnīkim, tok ar jū sasazynuoja Rēzeknis nūvods ar pīduovuojumu, voi jei varātu tī izmytynuot biegļus. Inta tam pīkryta. “Mes ar veiru izdūmuojom, ka mes varim tū dareit. Nu suokuma tys beja vaļsts atbolsts, kurs dīzgon dreiži beidzēs. Tu īej tymā vysā i saprūti, ka vaira navari apsastuot. Navari aiztaiseit durovys i pasceit – dzanam vysus uorā! Mums ari beja zeime, ka tys ir juoturpynoj – pyrmuo saime, kuru mes uzjēmem, beja nu Mariupolis ar pavuordi Zelenski,” par bieglu uzjimšonys suokumim stuosta Inta.

Dreiži byus jau apritiejs gods, kai puori slīkšņam īlaista pyrmuo ukraiņu saime. Vaicojūt, cik saimu kūpumā ir uzjimts, Inta stuosta, ka nimoz nav skaitejuse, tok vysys ir pīraksteitys. Symtūs nūteikti ir. “Puorsvorā tuos ir saimis, kas atbrauc i jim ir laiks izdūmuot, iz kurīni jī brauks. Jī atbrauc, atsapyuš, izaguļ i dūdās tuoļuok, pīmāram, iz Čeheju. Ir saimis, kas atbrauc i soka: “Mes nazynim, kur mums braukt.” Jūs mierkis beja vīnkuorši izbraukt, škārsuot Krīvejis rūbežu, nu kuruo jī pamatuoti beistās, i kū dareit tuoļuok – jī nazyna. Tod mes štukojam, tys ir pats gryutuokais,” par saskarsmi ar bieglu saimem stuosta sīvīte.

Īpazeituos saimis ir cīši dažaidys. Kara suokumā puorsvorā brauce jaunys saimis ar bārnim (20-30 godu), tok tagad vaira brauc vacuokuos paaudzis. Cīši daudz vacuokūs brauc pi sovu bārnu, kas jau īsadzeivuojuši uorzemēs – pasagasteit voi iz palykšonu, cikom dzimtinē nūteik kars. Videji gostu sātā komforta apstuokļūs var uzjimt ap 20 cylvāku, tok ir bejušys reizis, kod vīnlaiceigi gastej vaira kai 30 cylvāku. Inta pīmiņ, ka vīnā nu taidu reižu bejuši izvastī bārni nu Krymys, kuri beja nalykumeigai, var saceit, pīspīdu kuortā atjimti nu jūs vacuoku i izsyuteiti it kai atpyutā Krymā iz vairuoku mienešu. “Bārnus car mani vede atpakaļ pi vacuoku iz Ukrainu. Jī vairuokus mienešus nabeja redziejuši sovus vacuokus. Treisdesmit bārnu vacumā nu ostoņu da pīcpadsmit godu,” par situaceju stuosta Inta.

Itūšaļt Ukraina ir sadaleita naokupātajā i okupātajā teritorejā. Nu vīnys da ūtrys teritorejis nav īspiejams nūbraukt pa taisnū, cauri Ukrainai. Vīneiguo vareiba škārsuot teritorejis ir braukt cauri Krīvejai i Eiropai, kū ari vairums ukraiņu dora. “Škārsoj četrys pīcys tyukstūšys kilometru, kū varātu izdareit 100 kilometrūs, kab izbrauktu nu okupātuos teritorejis i ībrauktu naokupātajā. Beja maņ vīns biznesa veirs, cyuku galis ražuotuojs, cīši augši storp ražuotuojim Ukrainā. Jam vīna daļa biznesa beja okupātajā teritorejā, tok ūtra daļa – naokupātajā. Kab nu vīnys ryupneicys tiktu da ūtrys, jis braukuoja car manim. Car vysu Eiropu. Vīnkuorši, kab puorbaudeitu, kai bizness struodoj. Bizness jam beja drupeit apsastuojs, jo lūpu bareiba beja vīnā pusē, tok poši lūpi – ūtrā. Taidu stuostu ir symtim.”

Vysim vīna vaļsts nader

Inta na tik izmytynoj ukraiņus, tok ari uzklausa jūs, dūd padūmu tuoļuokam ceļam, paleidz sakuortuot dokumentus i dabuot bezmoksys beletus transportam. Kluotyn vēļ – jei struodoj vīna poša. Pa itū laiku sīvīte sevī ir atkluojusi talantu, kū poša vaira skaita par pīredzis izveiduotu prasmi – jei piec saimis ci cylvāka var pasceit, kaida vaļsts jam lobuok derātu. “Tys ir intuitivi. Kotrai saimei ir juosaprūt – kaida volūda, mentalitate jim der voi nader. Es poša asu pabejuse daudzuos vaļstīs, saprūtu mentalitatis. Tuos cīši atsaškir – poļaki ir vīni, skandinavi ir cyti, angli – vyspuor cytaižuoki. Na kotrs ir gotovs braukt iz Norvegeju, tok cyti ir taišni kai radeiti tai. Vysu nūsoku piec saimis – ka jī ir mīreigi, tod jim var derēt skandinavu vaļsts. Ka jī soka, ka jau reitu gryb struoduot, tod jim nader Skandinaveja, partū ka tī vysa integracejis sistema ir dīzgon ilga. Cylvāks, kurs jau šudiņ gryb struoduot, naizturēs četrus adaptacejis mienešus. Taidam der Pūleja ci Čeheja, kur juostruodoj jau šudiņ, kab izdzeivuotu. Tei izpratne ir vaira nu dorba pīredzis ar bieglim. Es ari poša cīši daudz zynu, kaidus atbolstus snādz kotra vaļsts, ir breivpruoteigūs kontakti, kurus īdūdu ari bieglim. Laikam nav nivīnys vaļsts Eiropā, kur biegli nabyutu braukuši car mani. Tagad jī maņ syuta lokacejis – brauc gostūs! Sovu ceļuojumu varu suokt Norvegejā i Portugalē pabeigt.”

Psihologiskais aspekts

Intys dorbā cīši daudz dominej ar psihologiskuo paleidzeiba. “Es izprūtu cylvākus nu pusvuorda. Nikod nabeju aizadūmuojuse, ka tai varātu,” par sovom prasmem dorbā ar cylvākim soka Inta. Vaicojūt, deļkuo Inta tū dora vīna, jei pastuosta, ka koč kod jau beja dūma kaidu pīaicynuot paleigā, tok, ka gribi padareit labi, dori pats. “Izarunuot maņ vajag ar kotru nu jūs. Maņ ir pīteikami styprys raksturs. Ir juoīsavuica nalaist tū car sevi i byut stingruokai, tai pošam ir vīgluok,” tai Inta.

Kū tys dūd pošai?

“Es nagaidu, kab maņ tys koč kū dūtu. Sajiuta, ka tu vari paleidzēt – ar tū jau pīteik,” par breivpruoteigū izpaleidzeibu bieglim stuosta Inta. Jei pastreipoj, ka tys eistyn navar dūt kū ta lobu, jo emocejis vaira ir nagativys. “Maņ ari daudzi prosa, kod es suokšu raksteit memuarus? Es soku – nikod. Tī stuosti ir cīši skumeigi, tī nav nikuo loba. Pozitivuo stuosta laikam nav nivīna. Ka pat ari izadūd labi īsakuortuot, taipat tei nūkruosa ir nagativa.”

Dorbs roda ari nanormalu nūgurumu. Desmit mienešu laikā Intai ir bejušys tik četrys breivdīnys. “Tys nav tik dīnys dorbs, ir ari situacejis, kod naktī zvona saime – cīši atsavainoj, bet jī tagad ir benzintankā i bārnam napylnys treis nedelis. I kas maņ juodora? Braucit, prūtams! Es ceļšūs divūs naktī i īlaisšu tūs cylvākus. Tys ir dabeigi, es jūs naatstuošu. Tuos ir rešys nakts, kod es nabrauktu kaidu īlaist. Taišni naktī ir vaira napīcīšama tei atpyuta. Ka cylvāks izbrauc reitā nu rūbeža, jis ari brauks tuoļuok. Ka jis izbrauc naktī, jis apsastuoj koč kur mežā. Ka ir muni kontakti, jī zvona maņ, ka nav, tod zvona gluobiejim nu VUGD (Vaļsts Guņsdzieseibys i gluobšonys dīnasts – M.P.). Ari gluobiejim ir muns telepona numers. Jī sasazynoj ar mani i prosa, voi ir vareiba paleidzēt. Ja ukrainim gadejumā nav mašynys, tod gluobieji var ari jūs atvest iz itīni.” Kai vīnu nu taidu gadīņu Inta pīmiņ Jaunuo gods svātkus, kod biegļus nu Silinis pusis nivīns nu breivpruoteigūs nabeja gotovs uzjimt, jo vysi atsapyute. “Kod maņ pīzvaneja gluobieju dīnasts ar vaicuojumu, voi es pajimšu saimi nu Silinis? Prūtams, ka pajimšu! Tys beja 1. janvara septeņūs nu reita. Pyrma tuo ari 31. decembrī divejis saimis ībrauce ap sešim vokorā,” atguodoj Inta.

Vaicojūt jai, kai ir īspiejams tikt golā ar namiteigū slūdzi i taidom nagaideitom situacejom, kluotyn vēļ, ka ari cīši morali gryuts ir panest kotrys uzjimtos saimis smogūs stuostus, Inta atbiļd, ka tys ir lobs vaicuojums jai pošai. Naizdegšona taidūs apstuokļūs ir nūslāpums. Jei pīzeist, ka kasdīnā eistyn ir cīši moz breivuo laika, ka pat navar byut ni runys par kaidim hobejim.

“Vakar es beju nu pīcu reitā ite i aizbrauču iz sātu ap devenim vokorā. Koč tik byutu laiks drēbis izmozguot i ēst sataiseit,” smejās Inta. Prūtams, ir situacejis, kod ir cīši gryuts, tok tod nūspielej sirdsapziņa. “Kod pīzvona naktī, ruodīs – nu voi ta otkon juobrauc? Tod es saprūtu, ka jī stuov mežā. Ir juobrauc! Kai cytaižuok? Es paceļšu klausuli i pasceišu – nā, es tagad paguliešu, a jius pastuovit, pagaidit? Es saprūtu, ka var ari naceļt klausuli, bet tai es ari navaru.”

Gribiešona īsasaisteit labdareibā vysod ir bejuse

Pyrma breivpruoteiguo dorba ar bieglim Inta beja dorbuojusēs labdareibys organizacejā Rēzeknē “Māmiņu Klubs”, kas nūsadorboj ar vysaiduoku pasuokumu i aktivitašu reikuošonu, pīmāram, sporta svātku, jaundzymyšūs sveikšonu dzemdeibu nomā, moznūdrūsynuotūs i tryuceigūs saimu sveikšonu vysaidūs svātkūs, braucīnim iz patversmem, bārnu nomim i pansionatim. Tī Inta aktivi pīsadaleja nu pošu kluba pyrmsuokumu, pīzeistūt, ka da paguojušuo gods jei bejusi vīnu nu aktivuokūs dalinīku. “Tagad tam ir mozuok laika. Maņ jau roksta i prosa, kur asu pagaisuse. Tikleidz vyss beigsīs, es byušu atpakaļ,” tai Inta.

Vysi poši mani sameklej

Tai par bieglim i atbolsta organizacejom stuosta sīvīte. Gostu sātys darbeibu atbolsta daudzi, kai, pīmāram, bīdreiba “Tavi Draugi”. “Kai bīdreiba, siežūt Reigys ofisūs, mani ite atroda?” vaicoj Inta. Pi juos braukoj gostūs cylvāki nu dažaidu organizaceju, kas atvad duovonys, puortyku. “Puortyka, baruošona ir ar sponsoru paleidzeibu. Cenšamīs nūdrūsynuot vysu napīcīšamū, suocūt nu vysaidu izmāru auteņbikseišu, dušys želeju da capumu. Pat iz Jaunū godu maņ beja sagataveitys duovonys bārnim. Beja organizaceja, kas savede duovonys, kab bārni nu reita atrostu tuos duovonys zam egleitis. Suocūt ar myusu Zīmyssvātkim, beidzūt ar pareizticeigūs Zīmyssvātkim 7. janvarī. Duovonu pītyka vysim bārnim. Tys beja pateikami kai jim, tai ari maņ tū izdareit.” Nu oktobra Inta sajēmuse ari lelu atbolstu nu Starptautiskuos migracejis organizacejis (IOM).

Inta pīzeist, kod beidzēs vaļsts atbolsts, četrus mienešus bieglus jei uzturiejuse tik par sovim personeigajim leidzeklim. Tagad jei ir cīši pateiceiga vysim, kas jū atbolsta. Ari ukraiņu atsauksmis internetā dūd jai miļzeigu spāku turpynuot struoduot. Komunikaceja ar vairuokom saimem Intai nav pagaisuse: “Jī roksta, komunicej. Jim ir pateikami atguoduot laiku pi mane. Daudzi gryb atsagrīzt pasagasteit, ari sveic svātkūs. Iz Zīmyssvātkim maņ jau veirs saceja: “Nu beidz tu vysim atbiļdēt iz apsveikumim.” 200-300 eisziņu beja vīni apsveikumi.”

Jiutu, ka asu vajadzeiga

Vaicojūt, cik ilgi Inta vēļ byutu gotova dorbuotīs, jei soka, ka tys nūteikti nav atkareigs nu juos. “Ka tei byus vīna saime nedeļā, tod laikam nabyus jāgys vaira kū turpynuot. Tagad tei plyusma dabeigi ir sasamazynuojuse. Intensivs beja apreļs, majs i septembris, oktobris, kod suocēs mobilizaceja. Tys beja laiks, kod cylvāki iz rūbeža stuovēja pa sešom dīnom. Tūreiz tys beja drausmeigi. Septembrī jau nakts vaira nav tik syltys, tod var īsadūmuot, kaidi jī īsaroda ite, tik ilgu laiku nūstuovūt iz rūbeža. Tagad ir cīši maineigi. Itūnedeļ ir mīreigi, nav daudz, tok paguojušū nedeļu kotru dīnu sāta beja pylna.” Inta ari poša apsazynoj i jiut, ka ir cīši napīcīšama bieglim. “Kū dareitu, ka nabyutu mane? Labi, ka ir nauda vīsneicai, tok puorsvorā tuos naudys nav. Ka pat ari ir, tod kur ir tuos vīsneicys? Paraugi vēļ atrast. Ādynuošonys vīsneicā nav. Ka, pīmāram, div dīnys vīsneicā plus ādynuošona – jīm taidys naudys nav.” Sīvīte ari stuosta, ka Latveja bieglim nav tei vaļsts, kur byutu vīgli palykt. Itūšaļt Intai zynomys tik kaidys 20 saimis, kas palykušys Latvejā.

“Niu es raugu atrunuot palikt Latvejā. Es varu īsaceit, kū es radzu, bet es nikod napījemu lāmumu, es vīnkuorši izstuostu voi īsoku kū nibejs. Apreļa mienesī Latveja nabeja švaka izviele, partū ka tod beja lobs vaļsts atbolsts – izmytynuošona i ādynuošona. Tagad tuo vaļsts atbolsta vaira nav. Kab nūīrātu dzeivūkli – mes tok zynim myusu cenys. Nūīrejūt dzeivūkli, saime daudz kū varēs atsaļaut sev?” par Latvejis situaceju dūmoj Inta.

Sātys sajiuta

Sīvīte izstuosta par cīši daudz gadīnim, kod ukraiņūs ir tik spieceiga sātys sajiuta, ka jī ir gotovi atsagrīzt sātā, kur vys vēļ nūteik kars. “Saime, kura dzemdēja bierneņu Vuocejā, tok taipat atsagrīze okupātajā Ukrainā. Jī nabeja sātā pīci mieneši. Pyrma četru mienešu pīdzyma bārns, beja vysys uzturiešonuos atļuovis Vuocejā, tok jī taipat brauc atpakaļ iz okupātū Hersonu. Jī soka, ka volūda i mentalitate nav jūs, bārnu laukumu nav i vēļ vysa kuo nav. Mums vīnkuorši vajag sovu zemi. Sātā tagad ari nikuo vaira nav, tok tī taipat ir lobuok. Es saprūtu, ka tī nabyus lobuok. Jī aizbrauks, tok piec kaida laika taipat brauks paceli. Tuos ir munys dūmys. Jī izbrauce pusgodu atpakaļ, kod tei vēļ beja cyta Hersona. Tei ir tei sātys sajiuta, kas naatlaiž. I jim naīskaidruosi, ka lobuok navajag braukt,” stuosta Inta.

Ir ari vacuoka goda guojuma cylvāki, kas ir izbraukuši, tok taipat leluokuo daļa brauc atpakaļ iz sātu. Ir cīši moz taidu, kas nūriskej lelim braucīnim. “Es poša puordzeivuoju par vīnu babeņu, kas tagad ir Norvegejā. Poša jai bīži uzrokstu, puorvaicoju. Jai guoja cīši gryuts. Soka, ka vuicuos norvegu volūdu.” Poša vacuokuo saime, kas bejusi pi Intys, ir 89 godu. Jei stuosta, ka ar vacim cylvākim ir cīši gryuts struoduot, tok nareši jī Intā īsaklausa vaira, nakai sovūs bārnūs. Taipoš ukraini par Intu izstuosta ari cytim sovim draugim, rodim i paziņom, kas vēļ tik plānoj izbraukt nu Ukrainys. “Jī atbrauc i jau zyna mani, sātu i pat suni. Taidim cylvākim kurim jau kaids ir īsacejs mani, ir daudz drūsuok. Tai rūnās tei kēdeite.”