Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Izguojs jau septeitais Cybuļu Jura sastateitais jūku i anekdotu kruojums “Groznuo kuorta”. Itūreiz tuo leidzautori ir Krapacu Ļuce aba Aina Korkla i Krakopu Zintis.

Gruomotys īvodā nūruodeits, ka niu kotrai nedelis dīnai ir sova latgalīšu anekdotu gruomota: “Īdzer veina, lai dzeive ira feina!” (1999), “Īdzer ols, lai bāduom ira gols!” (2015), “Ka dzersi šnabi, moš byus labi!” (2017), “Ka samagonka goldā, to prīca apleik volda!” (2019), “Byusi vasals!” (2020), “Vieļ pa vīnai i da dybuna!” (2021) i “Groznuo kuorta” (2023). Taipat kai īprīškejūs izdavumūs, ari jaunajā gruomotā var atrast kai varbyut jau dzierdātus jūkus, tai gadīņus nu dzeivis, kai ari boguoteigu vizualū materialu, tymā skaitā Slyšanu Praņča karikaturys.

Jurs Cybuļs skaidroj, ka bez humora navar dzeivuot nivīnys dīnys. “Termins “humors” radīs nu senejuos Grīkejis humoraluos medicinis, kas nūsaceja, ka humori aba mīsys škeistumi kontrolēja cylvāku veseleibu i emocejis. Iz humoru reagej vysu vacumu i kulturu cylvāki. Leluokuo daļa cylvāku var izjust humoru – vaļuotīs, smaideit voi smītīs par kū naviņ smīkleigu (pīmāram, vuordu kaitom voi jūkim), i deļtuo var skaiteit, ka jim ir humorjusme. Var skaiteit, ka personai, kurai nav humorjusmis, izavesšona, kas jū pamudrynoj, ir naizskaidruojama, sovaida voi pat naracionala. Lai ari golu golā humorjusmi nūsoka personeiguo gaume, vys tik humorjusme var byut atkareiga ari nu daudzu faktoru, īskaitūt geografiskū atsarasšonys vītu, kulturu, dzeivis pīredzi, izgleiteibys leidzīni, inteligeņci i kontekstu. I, prūtoms, nu runuošonys kaidā konkretā volūdā i volūdu zynuošonys vyspuor.”

Vysu septeņu gruomotu autoru sastuovs ir bejs atškireigs – kaids daīt kluotyn, cyts vaira napīsadola. Cybuļs stuosta, ka leidzautorus meklej kūpā ar Ainu Korklu aba Krapacu Ļuci, kas ir juo škoļneica nu Tiļžys vydsškolys laiku. “Piec pyrmuo kruojuma izīšonys dīnys gaismā, kū pasūleja i nūdrūsynuoja muns klasisbīdrs nu Rekovys vydsškolys Juoņs Ločmeļs, kurs nu 2001. goda ir apguoda “Raudava” izdeviejs i redaktors, Aina tamā atroda sovu pseidonimu i skotivis tāla vuordu.” Itūs godu laikā Aina kai Krapacu Ļuce ir apceļuojuse na tik Latgolu, tok ari cytys Latvejis vītys i bejuse sešu jaunuokūs gruomotu leidzautore.

Vysuos gruomotuos jūkus var skaiteit kotra autora dzymtajā izlūksnē, na latgalīšu rokstu volūdā. “Kai raksteits poša pyrmuo kruojuma suokumā, bez muotis volūdys cylvāks ir gareigi nabogs. Autori roksta kotrs sovā dzymtajā volūdā, tys ir, muotis voi tāva volūdā. Konkreti itymā gadīnī izlūksne teik saglobuota deļtuo, ka autorim tai ir daudz vīgļuok raksteit, pi tam jūki, anekdoti ir dzierdāti taišni itamā volūdā (izlūksnē). Jūkus puortulkuot cytā volūdā daudzūs gadīņūs nikai nav īspiejams bez paskaidruojumu. Nav puorlīcynūšu lingvistiskūs kritereju, kas nūškiertu volūdu nu dialekta (izlūksnis). Izlūksne, dialekts tī vysu dreižuok ir vairuok politiski nakai lingvistiski ci volūdnīciski jēdzini. Nu viesturis ir zynoms, kai dialekts voi izlūksne var palikt par vaļsts volūdu,” sovu redzīni pamatoj Jurs Cybuļs.

Leidzeigi kai īprīškejom gruomotom, ari “Groznuos kuortys” attaiseišonys svātki majā nūtiks Bolvu nūvoda Kryšānu pogostā. Gruomotu jau niu var nūpierkt škārsteikla veikalā taiseitslatgola.lv.