Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Portals lakuga.lv nūslādz rokstu sereju, kurā reizi mienesī īpazynom kaidu Latgolys muzeju i tuo kruojuma duorgumus. 10 mienešu laikā asam bejuši desmit dažaidu Latgolys pošvaļdeibu muzejūs, pādejais myusu stuosts ir par Varakļuonu nūvoda muzeju. Tuo direktore Terese Korsaka ar lapnumu soka, ka leluokais muzeja duorgums ir poša muižys piļs, kurā tys atsarūn, tok izceļami ari treis cyti prīškmati: diveji saisteiti ar muokslu i religeju, tok trešais ir unikala līceiba par saleidzynūši naseneju viesturi.

Varakļuonu nūvoda muzejs, saleidzynojūt ar cytu piļsātu muzejim, vēļ ir samārā jauns – grafa Mihaela Borha (1753-1811) pilī tys izveiduots tik 1997. godā. Pyrma tuo daudzus godus īspaideigajā ākā atsaroduse škola, ari piečuok piļs izmontuota tuos vajadzeibom, pīmāram, kai pedagogu dzeivūkli voi dīnasta vīsneica. Ākys saglobuošonā i atjaunuošonā leli nūpalni ir nūvodpietnīkam Juoņam Piļpukam (1934-2009), kurs ari beja pyrmais muzeja direktors. Suokumā leluoka viereiba veļteita muzeja kruojuma vuokšonai, darbinīku pīsaisteišonai, Varakļuonu viesturis ekspozicejis izveidei, kas byutu interesanta plašuokam apmaklātuoju lūkam, bet beidzamajūs godūs vaira teik dūmuots par pošys piļs restauraceju. Dīvamžāļ na vysi projekti tykuši atbaļsteiti, tok dorbi pa mozeņam suokti – atsagti i restaurāti jau vairuoki sīnu i grīstu gleznuojumi, kas varātu byut sasaglobuojuši jau nu Mihaela Borha laiku. Kai stuosta muzeja direktore, taidi asūt piļneigi vysuos piļs telpuos. Školys darbeibys laikā tī aizkruosoti, lelajom piļs zālem pa vydu sataiseitys jaunys storpsīnys, kab izveiduotu vuiceibu klasis. Tok prīškā vēļ cīši daudz dorba, kab varātu pīsatyvuot piļs nazkodejai gūdeibai.

Muzejā apsaverama ari dobys ekspoziceja, kas veļteita Teiču pūram. Tamā izstuodeiti ari vairuoku dzeivinīku izbuozeni. Kai soka Terese Korsaka, itei ekspoziceja vēļ ir izveidis procesā – ka nu gadīnī kaidam ir kaids eksponats, ar kū tū varātu papyldynuot, laipni aicynuoti vest iz muzeju! Vēļ muzejā apsaverama myusdīneiga Borhu dzymtys i Varakļuonu nūvoda viesturis pamatekspoziceja. Taipat jaunuokuos paaudzis apmaklātājuos var pīsaisteit vareiba nūsabiļdēt iz pošu izvālāta fona, kai ari virtuali īpasazeit ar grafu Borhu.

Svātbiļde “Vyssvātuokuos zūbyna caurdūrtuos sirds gūdynuošona”

Pilī grafa Borha laikūs bejuse ari kapela, niu tei atjaunuota i 2014. godā īsvieteita. Dīvamžāļ nav zynoms, kai te nazkods izaviers, jo nav sasaglobuojuse nivīna piļs interjera fotografeja. Kapelā nūteik ari aizlyugumi, tok reizē tei ir ari pastuoveiguos ekspozicejis daļa. Muzeja kruojumā asūšuos sakraluos lītys te apsaveramys gondreiž kai atkluotajā kruojumā, jo gareidznīki nūruodejuši, ka tom juoatsarūn sakralā telpā. Terese Korsaka eipaši izceļ kapelā asūšū svātbiļdi “Vyssvātuokuos zūbyna caurdūrtuos sirds gūdynuošona”, kū datej ar 18. godu symtu. Svātbiļdi muzejam izduovuojs prīsters Viktors Naglis, kurs ir varakļuonīts. Tei cīši biedeigā stuovūklī atrosta auškā iz kaidys nu Latgolys bazneicu, kas saisteita ar Borhu dzymtu. 2021./2022. godā tū restauriejuse Ingūna Namike, pārņ Muzeju naktī glezna atsagrīzuse Varakļuonūs.

Gleznys autors nav zynoms, suokumā nazynuojuši ari nūsaukumu. Sprīžūt piec tamā radzamuo, dūmuojuši, ka tei varātu byut Svātuo Trejadeiba, tok gareidznīki piečuok izpietejuši tuos eistū nūsaukumu – gleznā radzama Vyssvātuokuos Suopu Dīvmuotis zūbyna caurdūrtuos sirds gūdynuošona.

Pīminis akmiņs “Mūžīgu dusu Latvijas PSR”

2002. godā muzeja kruojumā tyka naparosts prīškmats – kopu pīmineklis ar uzrokstu “Mūžīgu dusu Latvijas PSR”. Vaira nakai 10 godu tys atsaroda pi Varakļuonu dagvīlys uzpiļdis stacejis. Tyka skaiteits, ka tuo tekstu izdūmuojuši i pīminekli pastatejuši vītejī Tautys frontis dalinīki, tok tik pavysam naseņ atsakluoja, ka stuosts ir drupeit cytaids. Varakļuonīši eistyn tū pastatejuši, tok ideja par uzrokstu nav bejuse jūs. Pīmineklis itaids jau stuoviejs kaida jim zynoma akmiņkaļva darbneicā Pļaveņuos. Kod meistars lics sovam muocekļam Artim Leončikam izkaļt iz pīminekļa kaidu vuordu, jis navariejs pats izdūmuot, kū taišni kaļt. Tys beja atmūdys laiks, i meistars izspļuovs: “Mūžīgu dusu Latvijas PSR.” Varakļuonīši 1991. godā tū par puors polšim atpierkuši i aizvaduši iz sovu piļsātu.

2016. godā Artis Leončiks beidzūt atbraucs iz Varakļuonim, kab otkon atrostu sovu dorbu. Tai ari muzeja darbinīki izzynuoja pylnū stuostu. Itū pīminis akmini varēja apsavērt ari vaļsts symtgadei veļteitajā Latvejis muzeju kūpizstuodē “Latvijas gadsimts” Latvejis Nacionalajā viesturis muzejā. Atjaunojūt Varakļuonu muzeja pamatekspoziceju, muokslineica itam akmiņam naasūt atroduse pīmāruotu vītu i niu tys atsarūn kruotivē, tok muzeja puorstuovis tur nūceju, ka jau dreizumā izadūs sataiseit atsevišku Trešuos atmūdys ekspoziceju, kur vysi varēs apsavērt ari itū unikalū eksponatu.

Jezuita portrets

Trešū kruojuma duorgumu mums itūreiz nav vareibys apsavērt kluotīnē, tik fotografejā, jo burtiski pyrma puora dīnu tys aizvasts iz restauraceju. Tys ir 18. godu symta ellis gleznuojums iz kūka pamata, kurā varātu byut radzams jezuits Mihaels Rots. Ari itū muokslys dorbu muzejs sajiems nu prīstera Viktora Nagļa, kurs tū atrads Dagdys bazneicā. Ar tuo dielim beja aizsysti bazneicys tūrņa lūgi. Salīkūt kūpā dieļus, izaveiduojuse glezna. Muokslys viesturneica Kristīne Uogle (Ogle) izpietiejuse gleznu i tykuse pi sacynuojuma, ka tamā, īspiejams, radzams jezuits Mihaels Rots (1721-1785), kas bejs īvāruojams katuoļticeibys sludynuotuojs Latgolā i teik skaiteits ari par latgalīšu laiceiguos literaturys pamatlicieju. Kaidu laiku jis dorbuojīs ari Varakļuonūs. Terese Korsaka pastreipoj prīškmata unikalitati, jo taidi gleznuojumi iz kūka nav bīži sastūpami. Gleznu atpakaļ Varakļuonūs varēsim sagaideit ituo gods beiguos, tod tei ari byus breivi apsaverama.

Galerejā Varakļuonu nūvoda muzeja kruojuma duorgumi i ekspozicejis. Foto autore: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv