Roksta autore: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Auditorejis agreseja, izmainis komandys sastuovā, pīsadaleišona miteņūs, jaunys temys, formati i miseja – tī ir faktori, kū krīvvolūdeigajā medejā chayka.lv īvīse pārnejuo gods 24. februars. Inna Plavoka ir portala golvonuo redaktore i leidzeipašneica. Sarunā ir Innu cīši jutu juos degsmi i drūsmi runuot atkluotai – vysu tai, kai tys ir. Tai ari var saceit par portalu, kurs itymā laikā eistyn nūviertej sovu naatkareibu i izadreikstiešonu byut patīsam pasauļa spīgeļam, koč ari daļa tuo auditorejis nagryb vērtīs patīseibai acīs i izavielej dzeivot burbulī.

Chayka.lv pyrmsuokumi

Krīvvolūdeigū portalu chayka.lv Inna kūpā ar kolegi Natāliju Palčevsku dybynuoja 2018. godā, tok medeju sferā jei jau ir nu tuoļuo 1998. goda. Sovu karjeru suoce Daugovpiļs uzjāmumā Dautkom, kur suokumā struodoja reklamys sferā. “Labi viņ dreiži izveiduoju sovu karjeru, beju reklamys nūdalis vadeituoja. Vāluok beju ari redaktore, direktore. Kod 2018. godā guoju paceli, beju paspiejuse ījimt vysus golvonūs omotus,” tai par ceļu medeju sferā stuosta Inna.

Ideja par portalu roduos ar Baļtejis medeju atteisteibys centra i Amerikys viestnīceibys kūpeigu atbolstu. Tūlaik taišni Latgolā nūsarysynuoja start-up konkurss krīvvolūdeigajim medejim. Innys i Natālijis pīsacejums tyka īsnāgts i sajēme uzvaru.

Vaicojūt, parkū portalam dūts taišni taids nūsaukums, Inna stuosta: “Suokumā mes sevi nūsaucem par “Da media” – Daugovpiļs, “Da” naatkareigajim medejim. Tymā laikā ar mums struoduoja mentore, kuru pīškeire projekts. Jai beja lela pīredze dorbā ar naatkareigajim krīvvolūdeigajim medejim. Jei saceja, ka “Da media” izaklausa sovaiži i nasaprūtami – parosts skaiteituojs nasaprass. Jei pastreipuoja, ka nūsaukumam juobyut vīnkuoršam, saprūtamam vuordam, kas saistuos ar Daugovpili. Kaija (krīvu volūdā чайка) ir Daugovpiļs simbols. Daugovpiļs ir unikala Eiropys piļsāta, kur faktiski tuos centrā dzeivoj lela kaiju koloneja. Kaija daugovpilīšu uztverē ir cīši logiska. Ka Daugovpiļs simbols byutu kaida bezdeleiga (ласточкa), tys vaira naskanātu tik simboliski, tok kaija ir tys piļsātys putyns, kas lidoj viers myusu golvu, vysu radz. Tuos ari pateik vysim. Tuos var pasarakņuot ari pa syudim i atrast tī kū interesantu. Kaija ir cīši leidzeiga ari tam, kū mes dorom. Kluotyn vēļ – tū var vīgli atguoduot.”  ­­­­

Kars maina portalu

Suocūtīs karam Ukrainā, daudzim regionalajim medejim tei ir bejuse jauna pīredze – viesteit par militarim nūtykumim, cītušim cylvākim, bieglim i daudzim cytim faktorim, kas kara īspaidā ītekmej regionu. Chayka.lv tys ir bejs nūtykums, kas veicynuojs lelys puormainis – kai lītdereigus procesus dorbā, tai i nagativys nūkruosys nūtykumus.

Pyrmuos i svareiguokuos lītys, kas mainejuos krīvvolūdeigajā portalā, ir tuo miseja. Pyrma kara Chayka.lv beja nūformulāta sova miseja – informejam, skaidrojam, īdvasmojam i izklaidejam. Piec kara īprīšk nūsauktajim mierkim tyka pīvīnuots vēļ vīns – apvīnojam cylvākus ar mums kūpeigom vierteibom. “Tys nūtyka puors mienešu piec kara suokuma, kod izaruodeja, ka Chayka ir vīneigais krīvvolūdeigais medejs regionā, kas 24. februara publikacejā pīraksteja vuordu “kars” i tū, ka Krīveja ībruka Ukrainā. Maņ pasaruodeja taida sajiuta, ka Chayka palyka par centru, kas apvīnoj cylvākus, nasaverūt iz volūdu i nacionalitati, bet kurim ir kūpeigys humanuos vierteibys. Apvīnoj cylvākus na jau deļtuo, ka jī ir pret karu, bet kuri saprūt, kas suoce karu, kurs ir agresors i kurs – upers. Tī ir tī cylvāki, kas nūviertej myusu ceiņu par cylvāktīseibom, atbolsta myusu poziceju saisteibā ar LGBT,” par portala jaunū miseju stuosta redaktore. Taipoš jei ari pīmiņ, ka kars veicynuojs žurnalistikys daleju saplyusšona ar aktivismu. Niu žurnalists var īsastuot par sovu poziceju, izruodeit atbolstu, paleidzēt i ceineitīs par sovom vierteibom. “Seņuok runuoja, ka žurnalistika atseviški, aktivisms – atseviški. Pa munam, kara laiks veicynoj puormainis vysaidūs principūs. Myusu golvuos ir puorsamejušs cīši daudzys lītys.”

Puorsamej ari auditoreja

Pyrma kara portala kolektivs definēja sovu auditoreju kai vysus tūs cylvākus, kas saprūt krīvu volūdu, tok ari tys ir puorsamejs. Chayka.lv pasaruodeja lela daļa latvīšu auditorejis, kas ari pīkreit portala vierteibom.

“Jī mums bīži roksta: “Chayka, kod byus latvyskuo verseja?” Tagad es saceitu, ka myusu auditoreja runoj dažaiduos volūduos: daļai nu jūs krīvu ir dzymtuo, tok kaida cyta daļa krīvu volūdu vīnkuorši zyna voi ari jim ir komfortabli patierēt saturu krīvyski,” par portala mierkauditoreju stuosta Inna.

Tok auditorejis izmaiņom ir ari sova nagativuo puse. “Daudzi mums raksteja, ka cīši pasasoka, ka mes vyspuor asam i ka duovojam cereibu, ka vyss nav tik nalabi, tok cyti suoce raksteit, ka asam fašisti i atbolstom fašismu.”

Inna stuosta, ka nu auditorejis beja jiutoma agreseja, kas vaira izapaude taišni socialūs medeju komentaru sadaļā, tok ir bejušys ari auditorejis reakcejis dzeivē. “Vīnu reizi beja gadīņs, kod pi mane daguoja sīvīte veikalā i soka: “Jius asat Inna? Maņ tai napateik tys, kūs jius dorot! Seņuok patyka, tok tagad cīši napateik.” Es tai samulsu, tok jai pasceju, ka tuos ir jiusu tīseibys tai dūmuot. Vāluok es jau suoču dūmuot, ka vajadzēja pavaicuot, kas taišni napateik.

Es sajiemu ari cīši napateikamus komentarus nu Daugovpiļs vicemera. Vīnu nu taidu nateiruokūs komentaru jis pīraksteja pi publikacejis par Hersonys atbreivuošonu, adresejūt tū taišni maņ: “Itai maitai vaira nav par kū raksteit?!” Tei beja taida aizvainojūša agreseja,” napateikamajā pīredzē doluos redaktore.

Kai jau Inna pīminēja, 24. februarī Chayka pyrmajā publikacejā iz reizis pīraksteja, ka tys ir kars, taipoš ari pīminēja dažaidu pušu redzīņus – kai Putina, tai Zelenska, Pabrika i cytu. Tok cyti, tymā skaitā ari Daugovpilī atpazeistami krīvvolūdeigī medeji, karu nūsauce par militarū specoperaceju i puorsvorā paruodeja viņ Putina argumentus. Vaicojūt Innai, deļkuo ir taidys atškireibys krīvvolūdeigūs portalu vydā, jei skaita, ka dīvamžāļ lela daļa krīvvolūdeigūs medeju redakceju atsarūn zem Krīvejis propagandys ītekmis. “Krīvvolūdeigī redaktori kai jau parosti krīvvolūdeigī cylvāki dīvamžāļ vaira skaita i īsatekmej nu Krīvejis. Cīši tycams, ka jī beja ītekmāti, tok varbyut jī poši tai dūmuoja. Laikam tys ir nu tuo, ka cylvākim tryukst erudicejis i zynuošonu. Es regulari braucu vuiceitīs iz Reigu. Patīseibā Latvejā ir cīši daudz vareibu, kab varātu atsateisteit kai žurnalists. Braukoju jau nu 2015. gods. Juosoka, ka pa daudzūs apvuiceibu godu nabeju redziejuse cytu krīvvolūdeigūs medeju puorstuovus nu Latgolys. Mādz byut cyti Latgolys medeju puorstuovi, pīmāram, Egita Jonāne, vairuoki nu “Latgales laika”. Nazynu, deļkuo nav krīvvolūdeigūs. Maņ organizatori saceja, ka seņuok beja jūs aicynuojuši, tok jī taipat nabrauc.”

Taipoš Chayka.lv redaktore skaita, ka taidu medeju darbinīki vīnkuorši var nasaprast kara tematiku, kas līcynoj par zamu atteisteibys leimini. Vēļ Inna stuosta, ka, pīmāram, portala gorod.lv redakcionalū politiku nūsokūt Daugovpiļs mers Andrejs Elksniņš. “Mes cīši labi zynam, ka jis ītekmej redzīņus i vysu, kas tī nūteik. Ari nav eisti skaidrs, kaidu poziceju ījem myusu mers – voi jam tei ir specoperaceja voi kars?

Mums Daugovpilī ir diveji portali, kas seņuok cīši atsaškeire ar saturu, struoduoja dažaidu politisku spāku ītekmē, pat konkurēja sovā storpā. Tok pieški es izzynuoju, ka obejim portalim ir vīns redaktors. Tagad tī var redzēt piļneigu harmoneju i draudzeibu. Tū var redzēt, puorskaitūt obeju portalu pīraksteitū par aktualū Marka Rotko centra izstuodis diskuseju, kur beja dzymumorgans iz krysta. Jī identiski izsaceja tik tū redzīni, kurs ir pret. Tei ir žurnalistika? Diskusejā beja vysmoz treis dažaidi redzīni. Vysdreižuok, vaine ir redaktorā, ka jis nasaprūt voi navar dareit kai es – raksteit tai, kai dūmoju i asu puorlīcynuota.

Vēļ vīnu īmesli tam, deļkuo ir atškireibys storp krīvvolūdeigūs portalu nūstuojom i tūs izsaceišonom, Inna skaita bailis par auditorejis pagaisynuošonu: “Kara pyrmajā mienesī 1000 cylvāku mums atsekuoja. Mums nikod tai nav bejs. Tok taids pat skaits pīsekuoja atpakaļ – tei beja jaunuo latvīšu auditoreja.” Vairuokus nu cylvāku, kas kara ītekmē puorstuoja skaiteit Chayka.lv, Inna pazyna personeigi. Jei ari stuosta, ka car socialūs teiklu algoritmim var redzēt, ka konkrets cyvlāks šudiņ atsekoj, tok reit dasekoj. I tai dusmu ītekmē otkon atsekoj, vāluok nūsamīrej i dasekoj. “Taidus cylvākus es nasaprūtu. Nasaprūtu motivaceju. Golvā jam naīleissi,” tai Inna.

Pyrmū reizi tik daudz nagaceju

“Pyrmajuos kara dīnuos es sajiemu vysaidys glupeibys nu auditorejis, pīmāram, ka kaidam ir kauns ar mani dzeivuot vīnā piļsātā. Es jim soku: “Ak, cik maņ jiusu ir žāļ. Daīs pacīst, es paceli nasataisu. Varbyut jius tod braucit paceli?” 

Prūtams, suokumā es cīši puordzeivuoju, tei beja taida pyrmuo pīredze munā dzeivē, kod ir tik daudz nagaceju.” Parosti Innys dorbs tyka cīši nūvārtāts i cylvāki par tū saceja vaira, nakai tik paļdis. Inna soka, ka vysbīžuok tei bejuse pateiceiba nu vysys sirds par tū, kū dora portala redaktore. Tys, kū sīvīte pīdzeivuoja piec kara, īškeji bejs cīši gryuši, partū ka tei beja juos pyrmuo pīredze, kod sajimts tik daudz nagaceju. Papyldu tam ari aizvainojums par cylvāku reiceibu. “Kai var byut taidi cylvāki? Kai tū var nasaprast? Tod es poša saprotu, ka cylvāki var apjukt. Muns kai redaktora aizdavums ir raudzeit paleidzēt jim tikt skaidreibā. Ka mes jūs atgryužam, jī teik tai saucamajūs burbuļūs. Tod palīk vēļ nalobuok, da jūs vaira navar dasaklauvēt.”

Bez švakuo nav ari lobuo – radzūt Chayka.lv situaceju, lela daļa auditorejis suoce Innai syuteit viestulis ar pateiceibys vuordim i tū, ka cīši lapnojās, ka piļsātā ir taidi krīvvolūdeigī kai Chayka.lv darbinīki. “Mes bejom tys krīvu bolss, kas beja pret karu. Daudzi cylvāki raksteja, ka jī vyspuor nabeja dūmuojuši, ka taidi krīvi mādz byut.”

Pozicejis portala komandā

Kotram cylvākam ir sovi uzskoti i puorlīceibys. I na vysod tuos ir vīnaidys. Dažaidys politiskuos pozicejis beja ari portala īškīnē. Pyrmajā karā dīnā sapuļcē Inna pasaceja, ka Chayka.lv poziceja ir vīnnūzeimeiga i ar tū kolektivs turpynuos struoduot. “Maņ bela lels stress, ka es pat navarēju īsadūmuot, ka munā komandā maņ koč kas taids byutu juopaskaidroj. Tod izzynuoju, ka vīnai nu kolegu redzīņs nasakreit. Daguoja nu juos atsavadeit, jo beja skaidrs, ka nabyus īspiejams kūpā struoduot. Kūpumā beja taidys nūstuojis, ka obejis pusis ir vaineigys, vēļ vaira vaineiga ir Amerika. Beja nasaskanis ari par vuordu “kars”. Tys, ka maņ beja tys juoapsprīž ar kolegim i juopījam lāmums – kars ci specoperaceja? Meilī cylvāki, jius kū?! Par kū te vyspuor var vīnuotīs? Tys ir kars i cytā vuordā tū nanūsauksi!”

Jauni formati, kab viesteitu par karu

Sūpluok jaunai kara tematikai portalā pasaruodeja ari jauni formati. Tyka veiduoti tai saucamī cylvākstuoti aba intervejis ar ukraiņu bieglim i cītušajim, dažaidu redzīņu lideru roksti. Vīns nu tūs ir Aleksandrs Barbakadze – cīši atpazeistams i gūdojams cylvāks krīvvolūdeigūs kūpīnā Daugovpilī, kurs kūpā ar Evitu Savicku organizēja breivpruoteigūs paleidzeibu tranzīta bieglim iz Latvejis-Boltkrīvejis rūbeža.

“Es bīži redzieju, ka auditoreja natyc. Daudzi saceja, ka Putins tiks golā i īs myus gluobt. Tod tu vaicoj cylvākim – nu kuo tevi juogluob? Mes tagad varim redzēt, kai Putins izgluobe nu dzeivis, nu gaismys, nu rūku, kuoju. Kara suokumā tys vēļ nabeja tik acimradzams. Bet tūs “gluobiejus” gaideja. Deļtuo maņ beja cīši svareigi, kab eistyneibu paruodeitu taišni liders, najau Inna Plavoka, kuru, piec dzeivuotuoju dūmu, nūpierka Soross i Amerika jai moksoj.”

Taipoš redakcejā sovus redzīņus raksteja ukrainu biegle Diāna Dranovska. Jaunuo meitine raksteja par sovom sajiutom, kod tyka guozts Uzvarys pīmineklis Reigā. “Tys ari beja muns redaktoris guojīns, kab cylvāki koč iz minutu aizadūmuotu na viņ par sovom sajiutom, tok ari par tuos meitenis jiutom, kurai tagad vaira nav nikuo, bet jius raudit par pīminekli – metala gobolu, kuru skaitit par sovu dvēselis daļu, atmiņom,” par personeigūs redzīņu formatim stuosta redaktore.

Inna pastreipoj, ka taidā krizis laikā medeji ir kai daļa nu vaļsts drūseibys, partū ka tašni medeji informej par svareigom lītom, kas juozyna kotram dzeivuotuojam. “Kara tematikā mes redzim, kas nūteik ar cylvākim, kai jī uzavad, kuo jim tryukst i kuo natryukst. Tū vysu mums ruoda Ukraina. Ka medeji nastuosteitu par tū, tei byutu kai sovys auditorejis apdaleišona ar svareigu i vajadzeigu informaceju.”

Krizis laika žurnalistika ir pavysam cyta

Krizis situacejuos žurnalistika vaira nav īrosta žurnālistika. Tuos pamatprincipi kai neitralitate i objektivitate atsakuop, tuo vītā žurnalists naizbāgami ījam poziceju i izruoda atbolstu kaidai nu karā īsaisteitūs pušu. Prūtams, ari profesionaluo etika i pošcenzura ir namaineigi svareigys.

“Mes raugom naruodeit nūrautys kuojis. Raugom ari bez Putins hu*lo. Najau partū, ka tai nauzskotom, bet ruodīs, ka auditoreja redzēs itū izteicīni i tuoļuok vaira naskaiteis, bet mums ir cīši svareigi nūdūt informaceju da gola. Tei ir pošcenzura, kura izapaude tod, kod tu gribi par Putinu našmuki izasaceit, bet tu tū nadori. Emociali ir cīši gryuts nūsaturēt, partū ka mes ari asam cylvāki. Ari par komentarim – es puorskaitu, aizeju izdzert kopeja, pasastaigoju uorā, i tik tod dūmoju, voi ir vārts iz tū atbiļdēt? Pirmuo atbiļdis reakceja var byut cīši beistama. Žurnalistam pošcenzura ir kai īspieja nasajukt pruotā, bet adekvati reagēt iz nūteikūšū.”

Emocejis ir vysim, ari žurnalistim. Radzūt, kaidi komentari teik raksteiti pi publikaceju, emocejis syt augstu vilni, tok – voi ir vārts iz reizis atbiļdēt? Pīredze ar nagacejom i emoceju izdzeivuošona ļuovuse Innai saprast, ka sova auditorejai, koč vai kaidys byutu tuos reakcejis, ir juosogloboj i juorauga dūt tai pošu lobuokū. “Myusu aizdavums nav īkurynuot auditoreju. Suokumā, kod mums raksteja, ka mes jums atsekuosim, jūs asat krūpli, fašisti i tamleidzeigai, es pi seve nūdūmuoju – tok valns ar jums! Ejit, kur gribit! Tod es saprotu, ka tei ir lela klaida, jo kur cytur jī aizīs? Vystycamuok, pi Krīvejis masu medeju. Tei ir myusu auditoreja, myusu dzeivuotuoji. Mums vysim vajag apsavīnuot i gluobt myusu vaļsti, tik tai mes koč kū varēsim padareit. Es suoču dūmuot par tū, kai sasarunuot ar auditoreju, kab jī naaizcierstu durovys. Es, prūtoms, nikod nadareišu tū, kū jī gaida, bet raugu pīkluojeigai ar jim sasarunuot.”

Taipoš kai karā mainuos žurnalistikas standarti, mainuos ari žurnalista pīeja nūtykumim. Ka seņuok žurnalists nikaidā gadīnī navarēja byut kai aktivists dažaidūs, pīmāram, politiskūs miteņūs, saītūs i guojīņūs, tod tagad žurnalistikys rūbeži ar aktivismu drupeit saplyust. Ari Inna stuosta pīmāru, kod pīsadaleja miteņā Ukrainys atbolstam kai žurnaliste. “Kaids nu piketa dalinīku īdeve maņ plakatu. Es tū pajiemu i stuovieju. Tei ir situaceja, kuru vēļ navarieju īsadūmuot pyrma goda. Tod es saceitu, ka tai navar, žurnalisti navar byut aktivisti. Itymā gadīnī nūspielēja muna ciļvieceiba. Varbyut es ar tū pīļuovu lelu klaidu, tok mes vysi asam cylvāki ar sovom emocejom. Tei beja muna īškejuo gribiešona pīsavīnuot tim cylvākim, kas izruoda atbolstu Ukrainai. Personeiguo, īškejuo, ciļvieceiguo gribiešona. Chayka.lv poziceja ir vysys komandys īškejuo poziceja, kuru namaineis uorejī apstuokli.”

Jei ari pīzeist, ka vys tik atkluota pozicejis nūruodeišona taidā profesejā ir beistama. “Ka uzvarēs Krīveja, Chayka.lv vaira nabyus. Varbyut izadūs aizbēgt, slyktuokajā gadīnī – cītums voi nūsaušona. Es radzu, ka tai uzavad tyukstūšom žurnalistu – latvīšu, boltkrīvu, armeņu, tadžiku, uzbeku i cytu. Žurnalists ir vīna nu pasauļa beistamuokūs profeseju,” tai skaita Inna.

Vaicojūt Innai, voi jai nav baist byut tik drūsmeigai, jei puorlīcynūšai atbiļd, ka nā. “Es poša ari dūmoju, deļkuo maņ nav tuos bailu sajiutys? Varbyut es kaidā mārā sevi skaitu par piļsātys saimineicu. Uzskotu, ka asu tīseiga lemt, rysynuot, ītekmēt i maineit. Laikam Chayka.lv ir taida sajiuta. Es nauzskotu, ka Chayka dora varūneigys lītys, mes vīnkuorši dorom sovu dorbu. Tai ir juostruodoj vysim žurnalistim.”